Court orders SEB bank to collect debt from FON, granting interest and costs for breach of contract.

Lietas Nr. C37109213

Lietvedības Nr. C-0400-14

AIMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2014.gada 28.aprīlī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Vancāne

ar tiesas sēžu sekretāri D.Jēkabsoni

2014.gada 14.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasību pret SIA “FON” par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja:

AS „SEB banka” (turpmāk tekstā- prasītāja) 2013.gada 16.decembrī iesniegusi tiesā prasību pret /nosaukums/ (turpmāk-

atbildētāja), lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu EUR 71896,40 (Ls 50529,08) apmērā; noteikt prasītājas tiesību par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no aizdevuma pamatsummas; kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus EUR

1897,36 (Ls 1333,47) apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka AS ,,SEB Latvijas Unibanka” (turpmāk tekstā - SEB banka) saskaņā ar 2002. gada 7. augusta

Kredīta līgumu Nr.AG02630 ar vēlākiem grozījumiem izsniedza/pers.A/EUR 108 812.77 apmērā dzīvojamās mājas remontam,

ieskaitot minēto aizdevumu aizņēmēja norēķinu kontā Nr./numurs/.

Saskaņā ar pēdējo Vienošanos Nr.14 no 26.04.2011 līguma pamatnoteikumu punktu 5. izsniegtā aizdevuma atmaksa tika noteikta

pa daļām, atmaksājot EUR 607.02 SEB bankas aprēķinātais maksājums sakarā ar procentu likmes maiņu, katru mēnesi 7.datumā.

Saskaņā ar punktu 3. par aizdevuma lietošanas atvēlējumu parādniekam bija jāmaksā SEB bankai procenti, kuru apmērs tiek

noteikts no faktiski izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma, piemērojot mainīgu procentu likmi, kas sastāv no pastāvīgās daļas 2.5%

gadā un mainīgās daļas (bāzes likme), kas ir vienāda ar 3 mēnešu EUR EURIBOR 3M, veicot procentu atmaksu katru mēnesi

7.datumā. Ņemot vērā ilgstošos līgumsaistību pārkāpumus, to, ka maksājumu kavējumi pārsniedz 60 kalendārās dienas, SEB banka,

balstoties uz Kredīta līguma 20.3., 20.5.1 punktu, vienpusēji atkāpās no līguma saistībām, jo šāda tiesība ir pielīgta. 2012.gada

23.janvārī ar ierakstītu vēstuli nosūtīja aizņēmējam un atbildētājam uz deklarēto adresi un līgumā norādīto adresi Paziņojumu par

aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, paziņojot par atkāpšanos no līguma un nosakot jaunu aizdevuma atmaksas galējo termiņu visa

aizdevuma atmaksai - 2012.gada 14.februāris. Saskaņā ar Kredīta līguma 20.4.punktu, parādniekam līdz noteiktajam termiņam

vajadzēja atmaksāt SEB bankai visu saņemto aizdevumu un ar aizdevumu saistītos blakus maksājumus.

SEB banka savas saistības, kas izriet no Kredīta līguma, ir izpildījusi pilnībā. Savukārt aizņēmējs savas uzņemtās saistības

neizpildīja, līdz 14.02.2012. neatmaksāja visu aizdevumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītāja iesniedza tiesā pieteikumu par parāda piedziņu no aizņēmēja. Ar 2012.gada 8.marta Tukuma

rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmumu SEB bankas prasība pret aizņēmēju tika apmierināta, nolemjot piedzīt EUR

105 177,63 (Ls 73 919,26).

No ķīlas realizācijas tika atgūti EUR 33281,23 (Ls 23 390,18), līdz ar ko aizņēmēja neizpildītās saistības, kas izriet no Kredīta līguma

ar vēlākiem grozījumiem, uz 2013.gada 12.decembri, sastāda EUR 71 896 40 (Ls 50 529,08), kas veido neatmaksātā pamatsumma.

SEB bankas prasījums, kas izriet no Kredīta līguma, tika nodrošināts ar /nosaukums/, Reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ galvojumu

saskaņā ar 2010.gada 4.novembrī noslēgto Galvojuma līgumu Nr.AK02630/G-l.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1.punktu Galvinieks uzņēmās kā pats parādnieks atbildēt SEB bankai par aizņēmēja parādu, kurš

izriet no Kredīta līguma.

Savukārt Galvojuma līguma 2.1.1.punkts noteic, ka Galvinieks apņemas bez nosacījumiem veikt pieprasītās summas vai summu

kapitāla parāda, procentu, līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus maksājumu, kas izriet no Pamatlīguma

samaksu.

Ar 2.1.5.punktu galvinieks apņēmās par parāda samaksu neprasīt kreditoram vispirms celt prasību pret parādnieku. Ar šo galvinieks

atteicās no galvinieka privilēģijas - prasījuma, lai kreditors vispirms griežas pie galvenā parādnieka. Uzņemto galvojumu kā juridiskās

personas /nosaukums/ īpašnieks ir parakstījis aizņēmējs /pers. A/, taču ne viņš, ne atbildētāja līdz šim brīdim saistības, kuras izriet no

kredīta līguma un galvojuma līguma, nav izpildījuši.

Pieteikums pamatots uz Civillikuma 1587., 1652., 1943. pantu.

Paskaidrojumu par prasību atbildētājs tiesai nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 11.aprīlī tiesā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt

lietu bez AS „SEB banka” pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka uztur prasību, kā tas norādīts prasības pieteikumā. Lūdz piedzīt no

atbildētājas kredīta pamatsummu EUR 71 896,40 un tiesāšanās izdevumus (lietas 91.lapa).

Izvērtējusi pieteikto lūgumu, tiesa uzskata, ka lietu ir iespējams skatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā,

nosūtot sūtījumus uz atbildētājas juridisko adresi. Neierašanās iemesli nav ziņoti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Tiesas sūtītie prasības pieteikuma noraksts, pavadvēstule un tiesas pavēste atpakaļ nav saņemti, kas dod pamatu secināt, ka

atbildētāja tos saņēmusi. Tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem, lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Iepazinusies ar civillietas materiāliem un pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu kopsakarībā ar lietā iesniegtajiem

pierādījumiem, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem (procentiem

un līgumsodu) parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ar 2002.gada 7.augustā noslēgto Kredīta līgumu Nr.AG02630 un vēlākiem tā grozījumiem (lietas 10.-71.lapa.), lietā ir pierādīts, ka

2002.gada 7.augustā starp AS „SEB Latvijas Unibanka”, tagad AS „SEB banka”, un /pers. A/ noslēgts Kredīta līgums par naudas

summas aizdevumu.

2010.gada 4.novembra galvojuma līgums Nr.AG02630/G-1, kas noslēgts starp AS „SEB Latvijas Unibanka”, tagad AS „SEB banka”,

un SIA “FON” (lietas 72.lapa.) pierāda, ka SIA “FON” uzņemas pienākumu atbildēt aizdevējam par /pers. A/ parādsaistībām, kas izriet

no 2002.gada 7.augusta aizdevuma līguma, kā pats aizņēmējs /pers. A/. Saskaņā ar minētā galvojuma līguma 2.1.punktu galvinieks

bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats parādnieks atbildēt kreditoram par aizņēmēja parādu, kas var rasties

no līguma, samaksu, kā arī atteicies no prasības vispirms prasīt celt prasību pret parādnieku. Tāpat noslēgtajā galvojuma līgumā

atbildētāja nav ierobežojusi galvojuma apjomu, bet norādījis, ka apņemas atbildēt par aizņēmēja parādsaistībām kā pats aizņēmējs

(līguma 2.1.punkts), kā arī par visiem blakus prasījumiem (līguma 2.1.1.punkts.).

Tāpat tiesa uzskata, ka apstāklis, ka parāds jau piedzīts ar tiesneša lēmumu saistību piespiedu izpildes kārtībā brīdinājuma kārtībā

no parādnieka -aizņēmēja, nav šķērslis celt prasību arī pret galvinieku jau pēc lēmuma pieņemšanas, jo likums pieļauj gadījumus, kad

sākotnēji var celt prasību pret vienu (vai nu parādnieku vai galvinieku) un pēc sprieduma (lēmuma) šajā lietā, celt prasību arī pret otru.

To norādījis arī LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments līdzīgā lietā 1998.gada spriedumā lietā Nr.SKC-190. Tiesības

vērsties ar prasību pret galvinieku pēc tam, kad prasība ir tikusi vērsta pret parādnieku izriet no galvojuma būtības, jo galvojums

izbeidzas ar galvenās saistības dzēšanu (Civillikuma 1710.pants).Tādējādi galvinieks no atbildības atbrīvojas tikai tad, kad dzēsta

saistība. Tā kā galvenā saistība nav dzēsta prasītāja var vērsties arī ar prasību pret galvinieku, neskatoties uz tiesneša pieņemto

lēmumu pret parādnieku.

No lietā esošās kredīta izmaksas izziņas (lietas 73.,74.lapa) redzams, ka prasītāja izsniedza aizdevumu /pers. A/, to pārskaitot uz

aizņēmēja kontu. Tādējādi prasītāja savu pienākumu saskaņā ar līgumu izpildījusi.

Tiesa uzskata, ka prasītāja pamatoti prasa parāda piedziņu no atbildētājas kā galvinieka. Civillikuma 1692.pants nosaka, ka

galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.

Civillikuma 1695.panta nosaka, ka galvojumam nepieciešama rakstiska forma.

Tāpat no noslēgtā kredīta līguma redzams, ka puses līgumā vienojušās un paredzējušas nosacījumus pie kuriem prasītājai ir tiesības

vienpusēji atkāpties no līguma un tiesības šādā gadījumā prasīt visa aizdevuma pilnā apmērā atmaksu pirms līguma termiņa beigām.

Saskaņā ar kredīta līguma punktu 20.3. un 20.5.1.noteikumiem SEB bankai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot

aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, ja aizņēmējs ilgāk par 30 dienām nokavējis (palaidis garām) kādu ar līgumu noteikto

aizdevuma pamatsummas maksājuma termiņu vai aizdevuma procentu samaksas termiņu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta

noteikumiem parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

No lietā esošā paziņojuma (lietas 81.lapa.) redzams, ka 2012.gada 23.janvārī saskaņā ar kredīta līguma punktiem 20.3., 20.5.1

atbildētājai nosūtīts paziņojums par kredīta līgumu laušanu, nosakot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu līdz 2012.gada

14.februārim, un brīdinot, ja saistības netiks dzēstas iesniegs tiesā pieteikums par parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tika iegūti pierādījumi, ka atbildētāja nav pildījusi līgumsaistības par kredīta un procentu maksājumu veikšanu, atbilstoši

līguma noteikumiem un maksājumu grafikam, pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tāpēc prasītājai bija tiesības vienpusēji atkāpties

no līguma un pamatoti prasīt neatmaksātā kredīta un procentu pirmstermiņa atmaksu.

No prasības pieteikuma redzams, ka uz prasības iesniegšanas brīdi parāds sastādīja EUR 71 896,40 (Ls 50529,08).

Tiesība griezties ar prasību pret galvinieku pēc tam, kad prasība ir tikusi vērsta pret parādnieku izriet no galvojuma būtības, jo

galvojums izbeidzas ar galvenās saistības dzēšanu. (Civillikuma 1710.pants.). Tādējādi galvinieks no atbildības atbrīvojas tikai tad,

kad dzēsta galvenā saistība. Tā kā galvenā saistība nav dzēsta, ņemot vērā likuma un noslēgtā līguma nosacījumus, tiesa uzskata, ka

atbildētājs ir apņēmies galvot par prasībā norādītajām saistībām kā pats parādnieks un prasītāja ir tiesīga vērsties ar prasību pret

atbildētāju par parāda piedziņu.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summas apmēru, kas pierādīts ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem. Atbildētāja prasības

summu nav apstrīdējusi, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, līdz ar to no atbildētājas piedzenams parāds EUR 71 896,40 (Ls

50529,08).

Prasītāja lūdz noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus -

sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas EUR 71 896,40 (Ls 50529,08).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- nomaksātā valsts nodeva EUR

1897,36 (Ls 1333,47) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (Ls 3,30) (lietas 7., 8.,9.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā teikto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97.,190.,192.,195., 34., 41., pantiem, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA “FON”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, labā parādu EUR

71 896,40 (septiņdesmit viens tūkstotis astoņi simti deviņdesmit seši euro, 40 centi) (Ls 50529,08) un tiesas izdevumus EUR

1902,06 (Ls 1336,77), kopā piedzenot EUR 73 798,46 (septiņdesmit trīs tūkstoši septiņi simti deviņdesmit astoņi euro, 46 centi) (Ls

51865,85).

Noteikt SIA “FON” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA “FON”, reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/ sešus procentus no simta gadā no pamatparāda summas EUR 71 896,40 (Ls 50529,08).

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 12.maija Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Atbildētāja spriedumu apelācijas kārtībā nevar pārsūdzēt, bet var 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas

iesniegt Tukuma rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ievērojot Civilprocesa likuma

208.5 panta noteikumus.

Tiesnese A.Vancāne