Court allows property title claim against state ministries based on prior land registry decisions and purchase agreement.

ECLI:LV:RIRT:2018:1218.C33603417.3.S

Lieta Nr.C33603417

Lietvedības Nr.C-1705-18/19

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 18.decembrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ivetu Jungu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/, atbildētājas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim /pers. D/, atklātā tiesas sēdē izskatīja

civillietu prasītāja /pers. E/ prasībā pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, ar trešo personu

Krimuldas novada pašvaldību, par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm.

Aprakstošā daļa

2017.gada 17.oktobrī prasītājs vērsies tiesā ar prasību pret atbildētāju Latvijas Republikas Finanšu ministriju par īpašuma tiesību atzīšanu uz

būvēm, prasībā norādot, ka ar Krimuldas pagasta Zemes komisijas 1995.gada 26.janvāra lēmumu, protokols Nr.64, /pers. F/ atzītas īpašuma tiesības uz

/īpašuma adrese/māju zemi 40,8 ha kopplatībā. Ierādot robežas dabā, platība izrādījusies 41,4 ha liela. Ar VZD Rīgas rajona nodaļas 1998.gada 1.jūnija

lēmumu Nr.823, /pers. F/ kā zemes bijušā īpašnieka mantiniekam, atjaunotas īpašuma tiesības uz /īpašuma adrese/ māju zemi 41,4 ha kopplatībā. Ar

Rīgas rajona Siguldas Tautas tiesas 1991.gada 9.jūlija spriedumu lietā Nr.2-253, /pers. F/ atzītas īpašuma tiesības uz mājīpašumu /īpašuma

adrese/(viena dzīvojamā ēka un četras palīgceltnes).

Ar Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses V.Zipas 1998.gada 4.jūnija lēmumu, pamatojoties uz VZD Rīgas rajona nodaļas 1998.gada

1.jūnija lēmumu Nr.823, Rīgas rajona Siguldas Tautas tiesas 1991.gada 9.jūlija spriedumu lietā Nr.2-253, /pers. F/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz

nekustamu īpašumu ar nosaukumu /īpašuma nosaukums/apzīmējums kadastrā /kadastra numurs/, kurš sastāv no zemesgabala ar kadastra numuru

/kadastra numurs/, 41,4 ha platībā, uz kura atrodas 1 (viena) dzīvojamā ēka ar kadastra numuru /kadastra numurs/, un 4 (četras) palīgceltnes: 1) pagrabs

ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums2/, 2) šķūnis ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums3/, 3) kūts ar kadastra apzīmējumu /kadastra

apzīmējums4/, 4) garāža kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums5/.

Pieteikumā norādīts, ka ar 1998.gada 4.septembra pirkuma līgumu /pers. F/ atsavinājis viņam piederošo un iepriekšminēto zemes un būvju īpašumu

prasītājam.

Pamatojoties uz 1998.gada 4.septembra pirkuma līgumu, īpašuma tiesības uz zemes un būvju īpašumu ar nosaukumu /īpašuma nosaukums/,

apzīmējums kadastrā 80 68-011-0061, nostiprinātas Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/uz prasītāja vārda.

No minētā izriet, ka saskaņā ar Civillikuma 968.panta un Zemesgrāmatu likuma 1.panta noteikumiem, uz prasītājam piederošā zemes gabala ar

kadastra Nr./kadastra numurs/atrodas 1 (viena) dzīvojamā ēka ar apzīmējumu kadastrā /kadastra apzīmējums1/, un 4 (četras) palīgceltnes ar

apzīmējumu kadastrā /kadastra apzīmējums2/(pagrabs), /kadastra apzīmējums3/(šķūnis), /kadastra apzīmējums4/(kūts), /kadastra apzīmējums5/

(garāža), turpmāk – Nekustamais īpašums (arī Zemes un būvju īpašums).

Taču uz minētā zemes gabala vēl atrodas 4 (četras) nedzīvojamas būves/ēkas: 1) apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums6/, 2) apzīmējums

kadastrā /kadastra apzīmējums7/, 3) apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums8/, 4) apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums9/9, kuru piederība

nav noskaidrota. Iepriekšminētās 4 (četras) nedzīvojamas ēkas Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā pastāvīgi

objekti, minētajām būvēm/ēkām nav noteikta arī to kadastrālā vērtība.

Likuma ”Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību”, turpmāk - Spēkā stāšanās likums, 14.panta ceturtā daļa noteic, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes

dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmi par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Attiecīgi

Civillikuma 968.panls noteic, ka uz zemes uzcelta un ciest ar to savienota ēka atzīstama par tās sastāvdaļu.

Atbildot uz prasītāja 2017.gada 16.augusta informācijas pieprasījumu, VZD 2017.gada 28.augusta vēstulē Nr.9-01/664700-1/1 norāda, ka uz

zemes vienības (kadastra numurs /kadastra numurs/) Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas pirmsreģistrētas Zemes un būvju īpašuma sastāvā

neietilpstošas būves ar kadastra apzīmējumiem: 1) apzīmējums kadastrā /kadastra apzīmējums6/(nedzīvojamā ēka), 2) apzīmējums kadastrā /kadastra

apzīmējums7/(nedzīvojamā ēka), 3) apzīmējums kadastra /kadastra apzīmējums8/ (nedzīvojamā ēka), 4) apzīmējums kadastrā /kadastra

apzīmējums9/(nedzīvojamā ēka), līdz ar to reģionālās nodaļas rīcībā nav informācijas par minēto būvju piederību.

Atbildot uz prasītāja 2017.gada 17.augusta informācijas pieprasījumu, Krimuldas novada Būvvalde 2017.gada 17.augusta vēstulē Nr.9-6/1075

norāda, ka Krimuldas Būvvaldes rīcībā nav konkrēto būvju piederības apliecinošu dokumentu. (Bezsaimnieka būve). Vienlaicīgi Krimuldas novada

būvvalde paskaidro, ka iepriekšminētās nedzīvojamās būves/ēkas 1982.gadā projektēja Studentu projektu-konstruktoru birojs. Projekts saskaņots ar

Murjāņu internātskolas direktoru. Bezsaimnieka būves ir bez patvaļīgās būvniecības pazīmēm. Būvvaldes arhīvā objekta darbu pieņemšanas - nodošanas

Aktu nav, inventarizācijas lietu nav.

Uz Prasītāja pieprasījumu Murjāņu sporta ģimnāzija paskaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas

apsaimniekošanas komisija 2014.gada 10.decembrī (protokols Nr.176,1 1.punkts) pieņēma lēmumu par Murjāņu sporta ģimnāzijas bilancē esošo

pamatlīdzekļu - kamaniņu trases norakstīšanu. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Murāņu sporta ģimnāzija 2016.gada 1.janvāra Aktā Nr.2016/01, 1LIKV

“Par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta iestādēs”, norāda, ka kamaniņu trases atjaunošana ir nelietderīga un finansiāli neizdevīga, atlikusī

bilances vērtība EUR 0,00.

Pieteikumā norādīts, ka prasītājam nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā veikt nepieciešamās darbības nedzīvojamo ēku/būvju rekonstrukcijai

vai nojaukšanai.

Saskaņa ar Civillikuma 968.pantu uz zemes uzcelta un ar to cieši savienota ēka atzīstama par tās daļu.

Atbilstoši Spēkā stāšanas likuma 14.panta pirmajā daļā sniegtajam uzskaitījumam likumdevējs ir noteicis izņēmumus no Civillikuma 968.pantā

noteiktā zemes un uz tās esošo ēku vienotības principa, nosakot, kādos gadījumos attiecīgās ēkas /būves līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi

uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 14.panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts

zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam.

Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm) var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem

objektiem.

No minētā izriet, ka iepriekšminētās bezsaimnieka ēkas/būves uzskatāmas par Nekustamā īpašuma īpašnieka (prasītāja) īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar

to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Taču, kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, Nekustamā īpašuma īpašnieku no Spēkā stāšanās likuma 14.panta ceturtās daļas un Civillikuma

927.panta izrietošās pilnīgas varas tiesības par Bezsaimnieka būvēm faktiski ir ierobežotas, kamēr Nekustamā īpašuma īpašnieka īpašuma tiesības uz

bezsaimnieka būvēm nav juridiski fiksētas. No minētā izriet, ka vienīgais ceļš kā Nekustamā īpašuma īpašniekam (prasītājam) ierakstīt zemesgrāmatā

savas īpašuma tiesībās uz bezsaimnieka būvēm, ir iegūt attiecīgu tiesas spriedumu.

Pastāvot iepriekš norādītiem apstākļiem, prasītājs uzskata, ka īpašuma tiesība uz Bezsaimnieka būvēm pieder Nekustamā īpašuma īpašniekam, kā

norādīts Spēkā stāšanās likuma 14.panta ceturtajā daļā. Prasības pieteikumā ietvertais prasījuma mērķis ir īpašuma tiesību atzīšana uz nenoskaidrotas

piederības būvēm, kas atrodas uz prasītajam piederošās zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/, lai Nekustamā īpašuma īpašniekam būtu

iespējams uz sava vārda ierakstīt Zemesgrāmatā Nekustamā īpašuma sastāvā esošās bezsaimnieka būves un izlietot attiecībā uz tām savas pilnīgās varas

tiesības, atbilstoši Civillikuma 927.panta noteikumiem.

Prasītājs uzskata, ka nav mazsvarīgs arī apstāklis, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks bezsaimnieka būves/ēkas valda labā ticībā jau kopš

1998.gada, kad Nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, kas nozīmē, ka attiecībā uz citām iespējamām personām Spēkā stāšanās likuma 14.panta

ceturtās daļas izpratnē ir iestājies prasījuma tiesības noilgums (Civillikuma 1893.pants).

Spēkā stāšanās likuma 1.pantā noteikts, ka mantojuma tiesību un lietu tiesību daļa stājas spēkā ar 1992.gada 1.septembri. Īpašuma iegūšanai ar

ieilgumu ieilguma termiņš sāk tecēt ar 1992.gada 1.septembri neatkarīgi no tā, kad fiziskā vai juridiskā persona, kura pretendē lietu iegūt savā īpašumā uz

ieilguma pamata, ieguvusi to savā valdījumā (Spēkā stāšanās likuma 16.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 876., 879.pantu lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta

faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.

Valdījums ir vai nu labticīgs, vai ļaunticīgs. Labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu kā viņam, bet

ļaunticīgs - tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam (Civillikuma 910.pants). Katrs

valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais (Civillikuma 918.pants).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 998.pantu ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī

citus likumiskus nosacījumus.

Civillikuma 999.pantā noteikts, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgs: priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu; tiesisks pamats;

valdītāja laba ticība; nepārtraukts valdījums; noteiktā laika notecējums; lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu.

Civillikuma 1006.pantā noteikts, ka valdījumam, lai tas dotu tiesību iegūt kādu lietu par īpašumu ar ieilgumu, jābalstās uz tāda tiesiska pamata, kas

jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību, bet kam attiecīgā gadījumā sevišķa šķēršļa dēļ īpašuma iegūšana nav tūliņ sekojusi.

Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar minētajām likuma normām prasītājs uzskata, ka ir sniedzis pierādījumus, kas ļauj atzīt, ka prasītājs uz tiesiska

pamata, labā ticībā, nepārtraukti un netraucēti valdījis nedzīvojamās būves/ēkas (Bezsaimnieka būves) kā savas, rīkojies ar tām kā īpašnieks un pa visu

ieilguma laiku (vairāk kā desmit gadus) nav atteicies no gribas valdīt tās kā savu īpašumu. Prasītājs ir apsaimniekojis būvēm pieguļošo teritoriju, savu

iespēju robežās veicis būvju/ēku remontu, gādājis par būvju/ēku drošību, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, uzturējis būves tādā stāvoklī, ka no tām

nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem- tūristiem, ne arī to lietotājiem (Civillikuma 1084.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1024.pantu, kas pēc ieilguma noteikumiem (1000.-1022.pants) valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu, kurš

zemesgrāmatās uz viņa vārda nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā

iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatās uz sava vārda.

Prasītājs uzskata, ka pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai prasītājs varētu realizēt savas tiesības - apsaimniekot īpašumu un ēku īpašumu

nostiprināt zemesgrāmatā, ka Nekustamais īpašums ar kadastra numuru /kadastra numurs/, kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/kadastra numurs/, kura platība ir 41,4 ha, un uz zemes vienības reģistrētā Nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstošās būves ar kadastra apzīmējumiem: 1)

/kadastra apzīmējums6/, 2) /kadastra apzīmējums7/, 3) /kadastra apzīmējums8/, 4) /kadastra apzīmējums9/, kas atrodas pēc adreses: /īpašuma adrese/,

ir vienots Nekustams īpašums. Minētās būves/ēkas atrodas uz zemes gabala, kura īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas prasītājam. Līdz ar to

prasītājs uzskata, ka īpašuma tiesības uz būvēm/ēkām atzīstamas zemes īpašniekam, ievērojot Civillikumā noteikto prezumpciju, ka ēka, kura kļuvusi par

zemes gabala sastāvdaļu, to uzceļot, pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemes gabals.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta noteikumiem fizisko personu ēkas ierakstāmas zemesgrāmatā,

pamatojoties cita starpā uz tiesas spriedumu. Prasītājam nav iespējams bez tiesas sprieduma veikt iepriekšminēto būvju/ēku reģistrēšanu zemesgrāmatā

uz sava vārda.

No VZD Kadastra informatīvās sistēmas izdrukas redzams, ka nedzīvojamajām būvēm/ēkām ar kadastra apzīmējumu: 1) /kadastra apzīmējums6/,

2) /kadastra apzīmējums7/, 3) /kadastra apzīmējums8/, 4) /kadastra apzīmējums9/, kas atrodas Nekustamajā īpašumā ar kadastra numuru /kadastra

numurs/, kadastrālā vērtība nav noteikta.

Pieteikumā norādīts, ka prasītājs iepriekš minēto Bezsaimnieka būvju vērtības noteikšanai pieaicinājis sertificētu Būvekspertu, kurš apsekojis būves

un devis Būveksperta atzinumu par būvju vērtību uz 2017.gada 9.oktobri.

Prasītājs nelūdz valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu no atbildētāja, jo lietā nepastāv apstākļi, kas liecinātu, ka

atbildētājs būtu aizskāris vai ka citādi ietekmējis prasītāja tiesības uz īpašuma iegūšanu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 31.janvāra lēmums Nr.SKA

76/2007).

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 927., 968., 994., 998., 1006., 1011., 1013., 1060.pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievad, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un piemērošanas kārtību” 1., 14.panta ceturto

daļu, 16.pantu, Civilprocesa likuma 8., 29., 93., 97.pantu, lūdz atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz būvēm ar kadastra apzīmējumu: 1) /kadastra

apzīmējums6/(sporta zāle), 2) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums7/(tiesneša māja), 3) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums8/(trases

apkalpes ēka), 4) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums9/(pirts), kas atrodas pēc adreses: /īpašuma adrese/.

2017.gada 13.novembrī tiesā saņemts atbildētājas Latvijas Republikas Finanšu ministrijas rakstveida paskaidrojums (lietas 45.lapa).

Ministrija saņēmusi prasītāja prasības pieteikumu par īpašuma tiesību atzīšanu uz būvēm: sporta zāle ar kadastra apzīmējumu /kadastra

apzīmējums6/, tiesneša māja ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums7/, trases apkalpes māja ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums8/,

pirts ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums9/, turpmāk – Būves, kas atrodas uz prasītājam piederoša zemesgabala ar kadastra Nr./kadastra

numurs/“/īpašuma adrese/.

Prasītājs norāda, ka Būves ir bezīpašnieka manta, jo Izglītības un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas

komisijas 2014.gada 10.decembra sēdē (protokols Nr.176, 11.punkts) nolemts norakstīt Murjāņu sporta ģimnāzijas bilancē esošu pamatlīdzekli -

kamaniņu trasi (inventāra Nr.1213015). Savukārt Murjāņu sporta ģimnāzija 2016.gada 1.janvārī ir norakstījusi kamaniņu trasi, pamatojoties uz Izglītības

un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas 2014.gada 10.decembra lēmumu (protokols Nr.176,

11.punkts).

Paskaidrojumā norādīts, ka Ministrija, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskata, ka nav lietā īstā atbildētāja un tāpēc prasība pret Ministriju ir

noraidāma, pamatojoties uz tālāk norādītajiem apsvērumiem.

No lietā esošajiem materiāliem secināms, ka Būves varētu būt bijušas Murjāņu sporta ģimnāzijas kamaniņu trases sastāvā un līdz ar to Latvijas

valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā īpašums.

Ievērojot minēto, Ministrija uzskata, ka konkrētajā lietā atbildētāja varētu būt Izglītības un zinātnes ministrija, kura lēmusi par Murjāņu sporta

ģimnāzijas kamaniņu trases norakstīšanu.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka “Likumdevējs pamatoti atzinis, ka prasītajam ir jāzina, vai viņam ir prasījuma tiesības pret konkrētu personu,

citiem vārdiem - prasītājam pašam jārūpējas par to, lai viņa celtā prasība būtu pietiekoši juridiski pamatota, un jāatturas no nepamatotas prasības

celšanas”.

Juridiskajā literatūrā ar jēdzienu „atbildētājs” tiek saprasta „persona civilprocesā, pret ko prasītājs vērš savu prasību”. Tāpat arī tiek norādīts, ka

atbildētājs ir puse, kas „tiek uzskatīta par atbildīgu (vainojamu) otras puses tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā”.

Līdz ar to atbildētājs, ja „nevēlas procesu zaudēt, ir spiests aizstāvēties pret celto prasību” . Atbildētājs piekrīt /pers. G/ izteiktajam viedoklim, ka

prasības tiesvedības jēga un būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, kā tieši atbildētājs ir veicis vai ir

vainojams prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā”. Šajā gadījumā no lietas materiāliem nav secināms, kā tieši atbildētājs aizskar vai ir

vainojams prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā, tādēļ uzskata, ka prasība pret atbildētāju celta nepamatoti.

Saskaņā ar minēto Ministrija lūdz prasību noraidīt, kā arī prasību izskatīt bez Ministrijas pārstāvja klātbūtnes.

2018.gada 28.martā tiesā saņemts prasītāja precizēts prasības pieteikums, kurā papildus sākotnējam prasības pieteikuma norādīts, ka 2017.gada

10.novembra Paskaidrojumos tiesai Finanšu ministrija norāda ka nav lietā īstā atbildētāja. Norāda, ka būves varētu būt bijušās Murjāņu sporta

ģimnāzijas kamaniņu trases sastāvā un līdz ar to Latvijas valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā īpašums. Finanšu ministrija uzskata, ka konkrētajā

lietā atbildētāja varētu būt Izglītības un zinātnes ministrija, kura lēmusi par Murjāņu sporta ģimnāzijas trases norakstīšanu (lietas 55.-57.lapa).

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 927., 968., 994., 998., 1006., 1011., 1013., 1060.pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas

Republikas 1937.gada Civillikuma ievad, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un piemērošanas kārtību” 1., 14.panta ceturto

daļu, 16.pantu, Civilprocesa likuma 8., 29., 93., 97.pantu, lūdz atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz būvēm ar kadastra apzīmējumu: 1) /kadastra

apzīmējums6/ (sporta zāle), 2) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums7/(tiesneša māja), 3) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums8/(trases

apkalpes ēka), 4) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums9/(pirts), kas atrodas pēc adreses: “Kaupiņi”, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads.

2018.gada 10.aprīļa tiesas sēdē tiesa nolēma kā atbildētāju lietā pieaicināt Izglītības un zinātnes ministriju (lietas 64.lapa).

2018.gada 25.aprīlī tiesā saņemti atbildētājas Izglītības un zinātnes ministrijas, turpmāk – Ministrija, rakstveida paskaidrojumi (lietas 67.-68.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka prasības pieteikumu neatzīst pilnībā un tas noraidāms šādu apsvērumu dēļ.

Likuma “Par tiesu varu” 5.pantā noteikts, ka civillietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un

juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.

Kā jau norādīts Finanšu ministrijas paskaidrojumā civillietā Nr.C33603417, tiesību doktrīnā ir noteikts, ka “Likumdevējs pamatoti atzinis, ka

prasītājam ir jāzina vai viņam ir prasījuma tiesības pret konkrētu personu, citiem vārdiem - prasītājam pašam jārūpējas par to, lai viņa celtā prasība būtu

pietiekoši juridiski pamatota, un jāatturas no nepamatotas prasības celšanas”.

Papildus minētajam norādīts, ka “prasības tiesvedības būtība tomēr galvenokārt izpaužas prasītāja celtās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, kā

tieši atbildētājs ir veicis vai ir vainojams prasītāja tiesību vai likumīgu interešu aizskārumā”.

Ņemot vērā minēto, no prasības pieteikuma nav saprotams, kā tieši Ministrija ir aizkārusi vai ir vainojama prasītāja tiesību vai ar likumu aizsargāto

interešu aizskārumā.

Starp Ministriju un prasītāju nav strīda par prasības pieteikumā minēto būvju īpašuma tiesībām.

Strīda neesamību apstiprina arī prasības pieteikumā norādītais (3.lapa 7.rindkopa), ka “prasītājs uzskata, ka nav mazsvarīgs arī apstāklis, ka

nekustamā īpašuma īpašnieks (prasītājs) bezsaimnieka būves/ēkas valda labā ticībā kopš 1998.gada, kad Nekustamais īpašums tika reģistrēts zemes

grāmatā (..)”.

Atbilstoši Ministrijai pieejamajiem datiem, prasības pieteikumā minētās būves netiek izmantotas (lietotas) Murjāņu sporta ģimnāzijas vajadzībām

kopš 1987.gada; uzceltas 20.gadsima 70 gados bez projekta un būvatļaujas, ar tā laika Murjāņu sporta ģimnāzijas izglītojamo un darbinieku spēkiem un

par viņu līdzekļiem.

Kaut arī atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 7.punktā noteiktajam prasības pieteikumā izteikt lūgums (prasītāja prasījums) atzīt

prasītāja īpašuma tiesības uz būvēm, tomēr, ņemot vērā prasītāja norādītos likumus, uz kuriem prasība pamatota, (Civilprocesa likuma 128.panta otrās

daļas 6.punkts), var secināt, ka prasītājs nav ņēmis vērā Civilprocesa likuma 6.panta trešajā daļā noteikto un 37.nodaļā noteikto.

Ievērojot minēto, Ministrija lūdz prasītāja prasības pieteikumu noraidīt.

2018.gada 20.septembrī tiesā saņemts trešās personas Krimuldas novada domes paskaidrojums (lietas 71.-72.lapa).

Paskaidrojumā norādīts, ka saskaņā ar Krimuldas pagasta Zemes komisijas 1995.gada 26.janvāra lēmumu (protokols Nr.64), /pers. F/ atzītas

īpašuma tiesības uz /īpašuma nosaukums/ māju zemi 40,8 ha platībā, īpašuma tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā 1998.gada 4.jūnijā (Krimuldas

pagasta zemesgrāmatu nodalījuma Nr.545) (lietas 71.-72.lapa).

Minētā nekustamā īpašuma 1997.gada 7.novembra Zemes robežu plānā un 1998.gada 1.jūnija Valsts zemes dienesta lēmumā Nr.823, īpašumam

nav noteikts apgrūtinājums- citām personām piederošās ēkas.

Paskaidrojumā norādīts, ka ar 1998.gada 4.septembra pirkuma-pārdevuma līgumu, nekustamo īpašumu /īpašuma adrese/., (zeme 41,4 ha un

mājīpašums ar dzīvojamo ēku un 4 palīgēkām) prasītājs ir ieguvis savā īpašumā. Arī pie nekustamā īpašuma atsavināšanas nav noteikts apgrūtinājums-

citām personām piederošās ēkas.

Uz zemes vienības esošās ēkas fiksētas 2008.gada 17,jūlija zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānā (M l:5000, kadastrālā uzmērīšana).

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisija 2014.gada 10.decembrī

(protokols Nr.176., 11.p.) pieņēmusi lēmumu par Murjāņu sporta ģimnāzijas bilancē esošo pamatlīdzekļu - kamaniņu trases norakstīšanu. Pamatojoties

uz minēto lēmumu, Murjāņu sporta ģimnāzija 2016.gada 1.janvāra aktā Nr.2016/01, ILIKV “Par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta

iestādēs”, norāda, ka kamaniņu trases atjaunošana ir nelietderīga un finansiāli neizdevīga, atlikusī bilances vērtība EUR 0,00.

Krimuldas novada būvvaldes rīcībā nav Murjāņu kamaniņu trases pieņemšanas nodošanas akta. Ir zināms tikai fakts, ka ēkas 1982.gadā

projektēja Studentu projektu- konstruktoru birojs un projekts saskaņots ar Murjāņu internātskolas direktoru. Būvēm nav patvaļīgas būvniecības

pazīmes.

2018.gada 12.aprīlī Krimuldas novada domes Attīstības komitejā, izskatot jautājumu par Trešās personas īpašumtiesībām uz Būvēm, pieņemts

lēmums ”Par Murjāņu kamaniņu trasi” (prot. Nr.4, 13.p.), kurā nolemts, ka Trešā persona nepretendē uz Būvēm, un lūgt tiesu izskatīt lietu bez Krimuldas

novada domes pārstāvju klātbūtnes.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto pamatojumu.

Papildus paskaidroja, ka prasītājs ar prasību tiesā vērsies, lai sakārtotu un savestu kārtībā to skatu, kas degradē šo vietu.

Arī mūsu zināmie čempioni lūdz sakārtot šo vidi, lai to varētu rādīt bērniem un stāstīt par to vietu, no kurienes viņi nākuši.

Izglītības un zinātnes ministrija nekādus līdzekļus trases uzturēšanā netika ieguldījusi. Atbildētāji lūdz prasību noraidīt, bet nenorāda, ka ne

no vienas ministrijas prasītājs nav lūdzis nomas maksas samaksu. Neviens nekad nav lūdzis īpašumu sakopt.

Šodien, lūdzot noraidīt prasību, neviens no viņiem nenorāda, kurš apņemas sakopt vidi, apzinoties, ka nepieciešami lieli ieguldījumi.

Norādīja, ka prasītājam nav būvju inventarizācijas lieta.

Paskaidroja, ka īpašuma tiesības var atzīt tiesā tikai prasības tiesvedības kārtībā, nevis sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis prasību neatzina un paskaidroja, ka nav strīda par īpašuma tiesībām.

Norādīja, ka būves nekad nav bijis atbildētājas īpašums. Atbildētāja nekad to nav vēlējusies ierakstīt zemesgrāmatā.

Uzskata, ka galvenais jautājums ir par to, ka nav strīda par īpašuma tiesībām.

Norādīja, ka atbildētāja nepretendē uz šīm ēkām. Ēkas nekad nav bijušas Izglītības un zinātnes ministrijas bilancē, bet gan Murjāņu sporta skolas

bilancē. Skolai nevar piederēt īpašums.

Norādīja, ka grūti pateikt, vai ēkas ir bezsaimnieka manta.

Tā kā nav strīda par īpašuma tiesībām, uzskata, ka jautājums būtu risināms sevišķā tiesāšanas kārtībā.

Atbildētājas Finanšu ministrijas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanu atlikt

nav lūdzis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots, 2018.gada 10.aprīlī nosūtot tiesas pavēsti (lietas 79.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 10.novembra paskaidrojumā ietverts lūgums izskatīt lietu bez Ministrijas pārstāvja klātbūtnes (lietas

45.lapa).

Tā kā par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām, tiesa atzīst, ka lietu iespējams skatīt bez

atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Trešās personas Krimuldas novada domes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2018.gada 20.septembrī tiesā saņemts trešās personas

iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez trešās personas pārstāvja klātbūtnes (lietas 70.lapa).

Izvērtējusi trešās personas lūgumu, tiesa uzskata, ka lietu iespējams skatīt bez trešās personas pārstāvja klātbūtnes.

M o t īv u da ļa

Noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētājas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida

pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nodalījuma

numurs/nostiprinājuma uzraksta redzams, ka, pamatojoties uz tiesneses 1998.gada 4.jūnija lēmumu, /pers. F/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu Kaupiņi, sastāvošu no zemes gabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/ 41,4 ha platībā, izpildot kadastrālo uzmērīšanu, zemes īpašuma

kopplatība var tikt precizēta, uz zemes gabala atrodas dzīvojamā ēka un četras palīgceltnes, kas atrodas Krimuldas pagastā, pamats: 1998.gada 1.jūnija

VZD lēmums Nr.823, 1991.gada 9.jūlija tiesas sprieduma noraksts (lietas 7.lapa).

No lietas materiāliem pievienotās Valsts zemes dienesta Rīgas rajona nodaļas 1998.gada 1.jūnija lēmuma Nr.823 kopijas izriet, ka, pamatojoties

uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un atbilstoši /pers. F/ 1992.gada 15.decembra personīgam iesniegumam, VZD Rīgas rajona nodaļa

nolēmusi atjaunot /pers. F/ īpašuma tiesības uz/īpašuma adrese/ māju zemi 41,4 ha kopplatībā, t.sk., 19,2 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 21,3

ha meža saskaņā ar zemes robežu plānu M 1:10000 (lietas 9.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona Siguldas Tautas tiesas 1991.gada 9.jūlija sprieduma noraksta lietā Nr.2-253 kopijas izriet, ka /pers.

F/ atzītas īpašuma tiesības uz mājīpašumu /īpašuma adrese/, nododot to viņa valdījumā (lietas 7.lapa).

Lietas materiāliem pievienota 1998.gada 4.septembra pirkuma līguma, kas noslēgts starp /pers. F/ kā pārdevēju un /pers. E/ kā pircēju, ko

1998.gada 4.septembrī uzrādījuma kārtībā apliecinājusi zvērināta notāre Lūcija Kreile, kopija (lietas 11.lapa).

No minētā pirkuma līguma 1.punkta izriet, ka /pers. F/ pārdod, un /pers. E/ nopērk nekustamo īpašumu /īpašuma nosaukums/zemi- 41,4 ha

kopplatībā, izpildot kadastrālo uzmērīšanu platība var tikt precizēta, ar zemes kadastra Nr./kadastra numurs/, un namīpašumu- vienu (1) dzīvojamo ēku

un četras (4) palīgceltnes, kas atrodas Rīgas rajonā, Krimuldas pagastā.

Savukārt no lietas materiāliem pievienotās Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nodalījuma numurs/nostiprinājuma uzraksta kopijas

redzams, ka, pamatojoties uz Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 1999.gada 19.februāra lēmumu, /pers. E/ nostiprināta īpašuma tiesība uz

nekustamo īpašumu Kaupiņi ar apzīmējumu kadastrā /kadastra numurs/, kas atrodas Krimuldas pagastā, pamats: 1998.gada 4.septembra pirkuma līgums

(lietas 8.lapa).

Tādējādi secināms, ka prasītājs ir nekustamā īpašuma Kaupiņi, sastāvoša no zemes gabala ar kadastra numuru /kadastra numurs/41,4 ha

kopplatībā un uz tā esošās dzīvojamās ēkas un četru palīgceltņu, kas atrodas Krimuldas pagastā, Krimuldas novadā, īpašnieks.

Taču no prasības pieteikuma un prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka uz prasītājam piederošā zemes gabala

atrodas vēl četras nedzīvojamās būves: 1) būve ar apzīmējumu kadastrā /kadastra apzīmējums6/, 2) būve ar apzīmējumu kadastrā /kadastra

apzīmējums7/, 3) būve ar apzīmējumu kadastrā /kadastra apzīmējums8/, 4) būve ar apzīmējumu kadastrā /kadastra apzīmējums9/, kuru piederība nav

noskaidrota un minētās būves zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā pastāvīgi īpašuma objekti.

Lietas materiāliem pievienota Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2017.gada 28.augusta /pers. E/ pilnvarotajai personai /pers. C/

sniegtā atbilde uz 16.08.2017 iesniegumu Par informācijas sniegšanu (lietas 14.lapa).

Minētajā atbildē norādīts, ka kadastra informācijas sistēmā reģistrēts zemes un būvju īpašums “Kaupiņi”, Krimuldas pagastā, Krimuldas novadā,

kadastra numurs /kadastra numurs/, kā sastāvā reģistrēta zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs/un būves ar kadastra

apzīmējumiem /kadastra apzīmējums1/ (dzīvojamā māja), /kadastra apzīmējums2/ (pagrabs), /kadastra apzīmējums3/ (šķūnis), /kadastra apzīmējums4/

(kūts) un /kadastra apzīmējums5/ (garaža). Īpašuma tiesības uz zemes un būvju īpašumu nostiprinātas Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas

Krimuldas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs//pers. E/ 1/1 domājamās daļas apmērā.

Minētajā atbildē arī norādīts, ka uz zemes vienības Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas pirmsreģistrētas Zemes un būvju īpašuma sastāvā

neietilpstošas būves ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums6/ (nedzīvojamā ēka), /kadastra apzīmējums7/ (nedzīvojamā ēka), /kadastra

apzīmējums8/ (nedzīvojamā ēka) un /kadastra apzīmējums9/ (nedzīvojamā ēka).

Lietas materiāliem pievienota Krimuldas novada būvvaldes 2017.gada 31.augusta /pers. C/ sniegtā atbilde Nr.9-6/1075 Par informāciju

nekustamajā īpašumā /adrese/(lietas 16.lapa).

Minētajā atbildē norādīts, ka Krimuldas novada domē 17.08.2017. saņemts /pers. E/ pilnvarotās personas /pers. C/ iesniegums ar lūgumu sniegt

informāciju par četru nedzīvojamo ēku piederību un citu informāciju par ēkām, kuras atrodas uz zemes gabala kad.Nr./kadastra numurs/, /adrese/.

Atbildē norādīts, ka Krimuldas novada būvvaldes arhīvā ir tehniskā projekta eksemplārs par „Murjāņu sporta skolas kamaniņu trase- 1982.g.”:

1.1. Sporta zāle- kad. Nr./kadastra apzīmējums6/

1.2. Tiesnešu māja – kad.Nr./kadastra apzīmējums7/

1.3. Trases apkalpes ēka- kad.Nr./kadastra apzīmējums8/

1.4. Pirts-kad.Nr./kadastra apzīmējums9/.

Tehniskais projekts par „Murjāņu sporta skolas kamaniņu trasi” izstrādāts 1982.g., saskaņots ar /pers. H/Murjāņu internātskolas direktoru.

Atbildē arī norādīts, ka minētā projekta dokumentācija ir līdzvērtīga dokumentācijai, ko 2017.gada 24.jūlijā /pers. E/ no Murjāņu sporta

ģimnāzijas saņēma ar dokumentu nodošanas aktu Nr.1-13/151. Krimuldas novada būvvaldes rīcībā nav citu konkrēto ēku un būvju piederības

apliecinošo dokumentu.

Savukārt no lietas materiāliem pievienotā trešās personas – Krimuldas novada domes 2018.gada 20.septembra paskaidrojuma lietā un

Krimuldas novada domes Attīstības komitejas 2018.gada 12.aprīļa sēdes protokola Nr.4 izraksta 13.punkta Par Murjāņu kamaniņu trasi izriet, ka

Krimuldas novada Būvvaldes rīcībā nav Murjāņu kamaniņu trases pieņemšanas nodošanas akta. Ir zināms tikai fakts, ka ēkas 1982.gadā projektēja

Studentu projektu-konstruktoru birojs un projekts saskaņots ar Murjāņu internātskolas direktoru. Būvēm nav patvaļīgas būvniecības pazīmes (lietas 72.-

73.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka uz prasītājam piederošā nekustamā īpašuma- zemes gabala, kas atrodas /adrese/, atrodas četras nedzīvojamās

ēkas ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums6/; /kadastra apzīmējums7/; /kadastra apzīmējums8/ un /kadastra apzīmējums9/, kuru piederība

nav noskaidrota.

No prasības pieteikuma un prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka, atbildot uz prasītāja pieprasījumu, Murjāņu

sporta ģimnāzija paskaidrojusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisija 2014.gada

10.decembrī (protokols Nr.176, 11.punkts) pieņēma lēmumu par Murjāņu sporta ģimnāzijas bilancē esošā pamatlīdzekļa – kamaniņu trases

norakstīšanu, un, pamatojoties uz minēto lēmumu, Murjāņu sporta ģimnāzija 2016.gada 1.janvāra aktā Nr.2016/01, 1LIKV „Par nederīgo pamatlīdzekļu

norakstīšanu budžeta iestādēs”, norāda, ka kamaniņu trases atjaunošana ir nelietderīga un finansiāli neizdevīga, atlikusī bilances vērtība EUR 0,00, ko

apstiprina arī lietas materiāliem pievienotā Izglītības un zinātnes ministrijas Murjāņu sporta ģimnāzijai adresētā atbilde Par komisijas lēmumu un Murjāņu

sporta ģimnāzijas 2016.gada 1.janvāra Akts Nr.2016/01.1LIKV Par nederīgo pamatlīdzekļu norakstīšanu budžeta iestādēs (lietas 22.-23.lapa).

Līdz ar to tiesa uzskata, ka īpašuma tiesības uz četrām nedzīvojamām ēkām: 1) /kadastra apzīmējums6/, 2) /kadastra apzīmējums7/, 3) /kadastra

apzīmējums8/, 4) /kadastra apzīmējums9/atzīstamas prasītājam kā zemes īpašniekam, ievērojot Civillikumā noteikto prezumpciju, ka ēka, kura kļuvusi

par zemes gabala sastāvdaļu, to uzceļot, pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemes gabals.

Civillikuma 968.pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās sastāvdaļu.

Saskaņā ar likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.panta ceturtā daļa noteic, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi

īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām, būvēm

var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

Tādējādi, ievērojot minēto tiesību normu noteikumus, tiesa uzskata, ka zemes īpašnieka īpašuma tiesības uz četrām nedzīvojamām ēkām iegūtas uz

likuma pamata.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta

pirmā daļa paredz izņēmumus, kad iepriekš minētā Civillikuma prezumpcija nav spēkā, kad ēkas (būves) un zeme uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma

objektiem. Savukārt panta ceturtā daļa noteic, ka gadījumos, ja šīs ēkas jau nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, konstatējot kādu no panta

pirmajā daļā norādītajiem pamatiem, šādas tiesības var iegūt citas ieinteresētās personas, ceļot prasību, kurā būtu pierādāmi panta pirmajā daļā minētie

tiesiskie pamati, lai būvi atzītu par patstāvīgu īpašuma objektu, piederošu citai personai.

No Izglītības un zinātnes ministrijas rakstveida paskaidrojumiem un pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka būves nekad nav

bijušas atbildētājas īpašums, atbildētāja nekad tās nav vēlējusies ierakstīt zemesgrāmatā, un uz šīm būvēm atbildētāja nepretendē.

No lietas materiāliem pievienotā Krimuldas novada domes Attīstības komitejas 2018.gada 12.aprīļa sēdes protokola Nr.4 izraksta 13.punkta

izriet, ka komiteja nolēmusi nepretendēt uz būvēm, kas atrodas uz /pers. E/ piederoša zemesgabala ar kadastra Nr./kadastra numurs/, /adrese/ (lietas

73.lapa).

Tiesa uzskata, ka lietā iegūtie pierādījumi apstiprina, ka uz prasītājam piederošā zemes gabala atrodošās četras būves nav patstāvīgs īpašuma

objekts. Tiesa nekonstatē likumā norādītos izņēmuma gadījumus, kad cieši ar zemi savienota būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, nekonstatē, ka būves

piederētu kādai citai personai, kura to uz sava vārda kā atsevišķu īpašuma objektu būtu reģistrējusi zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā.

Lietā nav iegūti pierādījumi par kādas citas personas tiesībām uz šīm būvēm. Tiesai nav arī zināms, ka kāda cita persona būtu cēlusi prasību, lai uz

prasītājam piederošās zemes atrodošās četras būves atzītu par patstāvīgu tai piederošu īpašuma objektu. Uz šādiem apstākļiem nav norādījusi arī

atbildētāja – Latvijas Republikas Finanšu ministrija, noraidot pret sevi celto prasību.

Līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt īpašumu par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu.

No atbildētājas –Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lietā nav strīda par prasītāja īpašuma

tiesībām, tāpēc uzskata, ka jautājums būtu risināms sevišķā tiesāšanas kārtībā, nevis prasības tiesvedības kārtībā, kam tiesa nevar piekrist.

No prasības pieteikuma un prasītāja pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasītāja mērķis ir realizēt savas tiesības- būvju

īpašumu nostiprināt zemesgrāmatā, taču bez tiesas sprieduma viņam nav iespējams veikt būvju reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Tiesa atzīst, ka prasītāja prasība, kuras mērķis ir iegūt tiesisko pamatu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nav pakļauta izskatīšanai

sevišķā tiesāšanas kārtībā. Pamatu ēku ierakstīšanai zemesgrāmatā persona var iegūt, ceļot prasību par īpašuma tiesību atzīšanu vispārējā kārtībā, un

iesniedzot attiecīgus pierādījumus. Ja prasītājs uzskata, ka nav citu personu, kas varētu pretendēt uz strīdus īpašumu, prasība ceļama pret valsti, kurai

piekrīt bezīpašnieka manta.

Šādu uzskatu paudis arī Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 24.novembra lēmumā lietā Nr.SKC-1023/2017.

Tādējādi tiesai ir pamats atzīt, ka prasītājs pamatoti vērsies tiesā ar prasību prasības tiesvedības kārtībā.

Pie lietā konstatētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, līdz ar to apmierināma.

Prasītājs nelūdz tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka, iesniedzot prasību, prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,27 (lietas

41.lapa).

No lietas materiāliem- ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu uzziņas

redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir EUR

9,17, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja jau samaksātos EUR 5,27, EUR 3,90 apmērā valsts labā piedzenami no prasītāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.pantu, 97., 190., 194., 199.panta pirmo daļu, 204.1, pantu,

tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Atzīt /pers. E/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz būvēm ar kadastra apzīmējumu: 1) /kadastra apzīmējums6/(sporta zēle),

2) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums7/(tiesneša māja), 3) kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums8/(trases apkalpes ēka), 4) kadastra

apzīmējumu /kadastra apzīmējums9/(pirts), kas atrodas /adrese/.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,90 euro (trīs

euro un 90 centi), nosakot to samaksu šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja

iestāde: valsts kase BIC kods TRELLV22.

Noteikt prasītājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu tiesas izdevumu samaksai 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai

izpildei noteiktajā termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, 2018.gada 18.decembra, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa