Court dismisses complaint against administrative violation case termination due to lack of proven offense elements.

Lietvedības Nr. 1A-0537-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:1206.1A30053719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 6.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese B.Horuna,

rakstveida procesā, izskatīja AS “Sadales tīkls”, reģistrācijas numurs 40003857687 (turpmāk - AS “Sadales tīkls”; Sūdzības iesniedzēja) sūdzību

par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr.D57-AK-19-24-59, un saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus.

Aprakstošā daļa

2019.gada 17.maijā Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) kārtībnieks A.Artjuhs attiecībā pret SIA “Norma-S”, reģistrācijas numurs

40003192135 (turpmāk - SIA “Norma-S”), sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV238349 (turpmāk arī Protokols) par to, ka 2019.gada

1.martā plkst.14.00, Vienības gatves un Friča Brīvzemnieka ielu krustojumā, konstatēts, ka iepriekš minētā persona aiz neuzmanības sabojājusi AS

“Sadales tīkls” elektroenerģijas pārvadu, proti, mehāniski tika sabojāts elektrības kabelis. Tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 94.panta pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2019.gada 28.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret SIA “Norma-S”, kā cietusī

persona atzīta AS “Sadales tīkls”.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī Komisija) 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr.D57-AK-19-24-59 (turpmāk – Iestādes

lēmums) attiecībā pret SIA “Norma-S” uzsāktā administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeigta.

Iestādes lēmumā atspoguļota Protokolā norādītā administratīvā pārkāpuma būtība, un norādīts sekojošais.

AS "Sadales tīkls" pārstāve /pers. C/ lietas izskatīšanas gaitā paskaidroja, ka izsniedza rakšanas darbu atļauju, kurā norādīti noteikumi, kā veicami

darbi. Tika sastādīts akts, shēma, ka šie rakšanas darbi ir veikti neatbilstoši atļaujai. Akts tika sastādīts 2019.gada 1.martā. Tāpat, atbildot uz Komisijas

jautājumu, papildināja, ka darbinieki bojājumus konstatē ar mērierīcēm. Nezina, vai no datora sistēmām var izdrukāt vēsturiskos datus, kad kāda

persona ir izdarījusi bojājumu pieteikumu.

Savukārt SIA “Norma-S” pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ atzina, ka SIA “Norma-S” Vienības gatves un Friča Brīvzemnieka ielu krustojumā veica

kanalizācijas remontdarbus. Paskaidroja, ka 2019.gada 9.februārī sāka, bet 2019.gada 19.februārī beidza strādāt. Kamēr veica darbus ar kabeļiem, viss

bija kārtībā. Kad viss tika noasfaltēts, AS "Sadales tīkls" paziņoja, ka viens viņu kabelis nestrādā. Par kabeļa esamību zināja.

Iestādes lēmumā tiek citēts LAPK 272.pants, kā arī atreferēts no RPP 2019.gada 19.marta, 2019.gada 18.aprīļa, 2019.gada 17.maija ziņojumiem

(turpmāk – Ziņojumi) un 2019.gada 1.marta iesnieguma protokola izrietošais, ka 2019.gada 1.martā plkst.11:00 AS “Sadales tīkls” darbinieks

konstatēja, ka ir bojāts energoapgādes elektrokabelis Friča Brīvzemnieka un Vienības gatves krustojumā, Rīgā. Pirms nedēļas šajā vietā SIA “Norma-S”

veica SIA “Rīgas ūdens” kanalizācijas tīkla avārijas remontdarbus.

Tāpat Iestādes lēmumā tiek atreferēts AS “Sadales tīkls” iesniegumā (turpmāk arī Iesniegums) Nr.309600-03.05/469 norādītais, ka AS "Sadales

tīkls" darbinieki, 2019.gada 1.martā apsekojot elektroapgādes objektu Vienības gatves un Friča Brīvzemnieka ielas krustojumā, Rīgā, konstatēja, ka

mehāniski bojāts 0,4kV kabelis (TP-275-CK7958, AAŠPSU (OŽ)-3xl20), (turpmāk - Objekts). Tāpat konstatēja, ka SIA “Norma-S” veica zemes

rakšanas darbus sakarā ar SIA “Rīgas ūdens” kanalizācijas tīkla avārijas remontu. Bojājums radies no drošības pasākumu neievērošanas, neaizsargājot

elektrokabeli no mehāniskiem bojājumiem. Uz notikuma vietu izsaukta policija. Novērtējot energoapgādes objekta bojāšanas rezultātā radītos

zaudējumus, tika sastādīta zaudējumu tāme. Minētajā nodarījumā saskatāms LAPK 94.panta pārkāpums. Lūdz noskaidrot vainīgo personu un uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību. Iesniegumam pievienota tāme, elektrotīkla bojājumu akts, rakšanas darbu atļauja, fotofiksācijas, pakalpojuma

pieņemšanas-nodošanas akts.

Komisija konstatē, ka rakšanas darbu atļauja elektrisko tīklu aizsargjoslas tuvumā Nr.2019/5405 (turpmāk - Atļauja) Friča Brīvzemnieka ielā pie

Vienības gatves, Rīgā, derīga no 2019.gada 15.februāra līdz 2019.gada 15.februārim. Arī pievienotajā shēmā, kā saskaņotais datums, ir norādīts

2019.gada 15.februāris. Pakalpojuma pieņemšanas-nodošanas akts Nr.3501813160/REM-74004 sastādīts 2019.gada 13.martā.

Komisija lēmumā citē LAPK 244.pantu un atzīst AS "Sadales tīkls" par kompetentu personu, lai konstatētu patvaļīgu elektroenerģijas pieslēgšanas

un lietošanas faktu.

Ievērojot RPP Ziņojumos un Iesniegumā fiksēto, Komisija gūst pārliecību, ka notikuma vietā Friča Brīvzemnieka un Vienības gatves krustojumā,

Rīgā, tika konstatēts, ka mehāniski bojāts 0,4kV kabelis, neaizsargājot elektrokabeli no mehāniskiem bojājumiem. Bojājums ir radies dēļ drošības

pasākumu neievērošanas, neaizsargājot kabeli no mehāniskiem bojājumiem.

Ņemot vērā Atļaujā, pievienotajā shēmā norādīto derīguma laiku un lietas izskatīšanas laikā sniegtos paskaidrojumus, Komisija secina, ka Atļaujā

un shēmā norādītais termiņš ir 2019.gada 15.februāris. Savukārt, kabeļa bojāšanas konstatēšanas diena ir 2019.gada 1.marts. Bez tam, Komisijas

ieskatā, lietā nav iespējams konstatēt, kas un kad veica pieteikumu par elektrokabeļa bojājumu. Ņemot vērā augstākminēto, Komisija nesaskata

cēloņsakarību starp elektrokabeļa bojājumu, kas konstatēts 2019.gada 1.martā, un SIA “Norma-S” kanalizācijas avārijas remontdarbiem, kas notika

2019.gada 15.februārī. Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošos materiālus, Komisija secina, ka lietā netika pierādīts, ka SIA “Norma-S” ir subjekts

izskatāmajā lietā.

Ievērojot, ka administratīvā pārkāpuma subjekta un subjektīvās puses iztrūkums kalpo par patstāvīgu pamatu lietvedības izbeigšanai, citus

apstākļus šīs lietvedības ietvaros Komisija nevērtē.

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, AS “Sadales tīkls” to pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, uzskata to par prettiesisku un

atceļamu.

AS “Sadales tīkls” sūdzībā, cita starpā, atsaucas uz Iestādes lēmumā norādīto, citē LAPK 1.pantu, un norāda sekojošo.

Attiecībā uz rakšanas darbiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem Aizsargjoslu likuma 35.pants, kas nosaka vispārīgos aprobežojumus

aizsargjoslās, lasāms kopsakarā ar Aizsargjoslu likuma 45.pantu, kas ir speciālā norma aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem. No minētajām normām

izriet, ka aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet, veicot tos dziļumā līdz 0,3 metriem, veicamie

darbi jāsaskaņo ar attiecīgā objekta īpašnieku, t.i. AS “Sadales tīkls”.

Tā kā citām trešajām personām laika posmā no 2019.gada 15.februāra netika izsniegtas rakšanas darbu atļaujas, kā arī pēc darbu pabeigšanas

SIA “Norma-S” veica asfalta seguma uzklāšanu, citas trešās personas konstatēto bojājumu nevarēja nodarīt. Aktā konstatēts, ka bojājums radies no

drošības pasākumu neievērošanas, neaizsargājot elektrokabeli no mehāniskiem bojājumiem, un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis konstatētās

sekas. Tādējādi, Sūdzības iesniedzējas ieskatā, ir konstatējama tieša cēloņsakarība. SIA “Norma-S” ir atbildīga par kabeļa bojāšanu, jo neievēroja

normatīvo aktu un darbu izpildes noteikumus.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, Komisija lēmumu pieņēmusi nevērtējot normatīvos aktus, kas nosaka darbu veikšanu elektrisko tīklu aizsargjoslās,

un tādējādi SIA “Norma-S” atbrīvojusi no atbildības par sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības.

SIA “Norma-S” pārstāvis Komisijas sēdē paskaidroja, ka darbi tika veikti laika posmā no 2019.gada 9.februāra līdz 2019.gada 19.feberuārim,

neskatoties uz to, ka rakšanas darbu atļauja derīga no 2019.gada 15.februāra līdz 2019.gada 15.februārim.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Iestādes lēmumā nav konstatējama pierādījumu analīze, to novērtēšana kopumā un savstarpējā sakarībā, kā arī

Komisijas pamatojums un argumentācija izdarītajiem secinājumiem.

Tāpat Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietā Valsts policijas un pašvaldības policijas konstatētie apstākļi atbilst LAPK

94.panta pirmajai daļai. Sūdzības iesniedzējai ir nodarīti materiālie zaudējumi, kas saistāmi ar bojājuma novēršanu, līdz ar ko Sūdzības iesniedzēja ir

atzīstama par cietušo administratīvo pārkāpumu lietā, bet tādēļ vainīgā personā ir saucama pie administratīvās atbildības. Iestādes lēmumā nav objektīvi

izvērtēti visi Komisijas rīcībā esošie pierādījumi.

SIA “Norma-S” pārstāvis Komisijas sēdē apstiprināja, ka, iespējams, bojājums varēja rasties veicot rakšanas darbus, t.i., aizberot rakšanas vietu,

nepietiekami aizsargājot kabeli no mehāniskajiem bojājumiem.

Attiecībā par laika periodu, kad tika konstatēts bojājums, Sūdzības iesniedzēja paskaidro, ka kabeļa bojājums tika konstatēts pēc tam, kad uz

bojāto elektropārvades kabeli sāka iedarboties ārējie apstākļi (laika un citi ārējie apstākļi), tā kā SIA “Norma-S” kabelim nenodrošināja aizsardzību pret

mehāniskajiem bojājumiem.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Komisija nav vērtējusi, 1) vai pie administratīvās atbildības saucamā persona SIA “Norma-S”, veicot rakšanas

darbus, ir rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, 2) vai tai bija iespēja nodrošināt normatīvo aktu prasības un 3) vai tā veica nepieciešamos

pasākumus, lai nodrošinātu šo normatīvo aktu ievērošanu un rakšanas darbu atļaujā norādītos darbu izpildīšanas noteikumus, t.sk. to, ka “atsegtos

kabeļus nedrīkst pārvietot vai pārbīdīt. Ir jānodrošina to pasargāšana no mehāniskajiem bojājumu iespējamības.”

Sūdzības iesniedzēja secina, ka Iestādes lēmums ir pretrunā ar tiesību normām. Komisija balstījusies uz nepatiesiem pieņēmumiem, nav pilnībā

argumentējusi pieņemto lēmumu.

Sūdzībā tiek citēts LAPK 9., 243.pants, un norādīts uz Sūdzības iesniedzējas neizprati attiecībā uz Komisijas lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietvedību izbeigt.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, lai piemērotu administratīvo sodu, ir jākonstatē vai persona ir vainojama izdarītājā pārkāpumā, proti, vai SIA

“Norma-S” ir atbilstošais subjekts un vai pārkāpums ir noticis. Konkrētajā lietā ir saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs. SIA “Norma-S” ir

atbildīga par elektropārvades kabeļa bojāšanu, t.i. par neaizsargāšanu no mehāniskajiem bojājumiem.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Komisija, pieņemot lēmumu, nav vērtējusi SIA “Norma-S” vainu nodarītajā. Tāpat Komisija

lēmumā nav devusi vērtējumu SIA “Norma-S” paskaidrojumiem, nav vērtējusi atbildību par darbu izpildes noteikumu ievērošanu atbilstoši rakšanas

darbu atļaujā norādītiem darbu izpildīšanas noteikumiem, līdz ar to ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, atbrīvojot vainīgo personu no atbildības.

Lietā atrodas Komisijas paskaidrojumi, kuros, iepazīstoties ar sūdzībā minētajiem argumentiem, Komisija, cita starpā, norādījusi, ka lietā nav

pierādījumu tam, ka kabelis ir bojāts rakšanas darbu laikā, kad tos veica SIA “Norma-S”.

Ņemot vērā paskaidrojumos minēto, Komisijas ieskatā, lēmums tika pieņemts objektīvi un vispusīgi izvērtējot visus lietā esošos materiālus.

Komisija AS “Sadales tīkls” sūdzību neatzīst un uzskata, ka pieņemtais lēmums ir atstājams negrozīts.

LAPK 289.6panta pirmā daļā noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa

mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida

procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

No lietas materiāliem secināms, ka Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi skatīt sūdzību mutvārdu procesā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

LAPK 289.6pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2019.gada 5.augustā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Iestādes lēmuma tiesiskumu un pamatotību kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem,

Iestādes rakstveida paskaidrojumos norādīto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet AS “Sadales tīkls” sūdzība ir noraidāma

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar LAPK 289.6pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu,

vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa konkrētā lietā nekonstatē LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

LAPK 237.pantā ir norādīti lietvedības administratīvo pārkāpumu lietās uzdevumi. Viens no tiem prasa administratīvo pārkāpumu lietas izlemt stingrā

saskaņā ar likumā noteiktajām normām, proti, no šī uzdevuma izriet prasība iestādei, kas veic lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās, stingri ievērot gan

likumos noteiktās materiālās tiesību normas, gan stingri vadīties no noteiktajām procesuālajām tiesību normām. Līdz ar to arī tiesai ir pienākums izvērtēt, vai

administratīvā pārkāpumā lietvedībā ir ievērotas materiālās un procesuālās tiesību normas, kuras noteic LAPK un citi normatīvie akti.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums,

vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir

nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. Savukārt, lai personas rīcību atzītu par prettiesisku, ir

jākonstatē, ka persona ir pārkāpusi tiesību normas, par kuru pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK.

Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (sk. spriedumu lietā SKA 571/2006; spriedumu lietā SKA-199/2007),

administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā

pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Objekts ir tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-

571/2006, 2008.gada 26.maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).

LAPK 7.panta pirmā daļa noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi, kā uz likuma pamata un

likumā noteiktajā kārtībā, bet otrā daļa noteic, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

LAPK 94.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības.

Tiesa norāda, ka juridiskas personas administratīvās atbildības pamats ir vien prettiesiska rīcība, jo, kā pareizi norādījusi Sūdzības iesniedzēja,

juridiskas personas nodomu vai neuzmanību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konstatēt nav iespējams, un, lai piemērotu administratīvo atbildību

juridiskai personai, pietiekami konstatēt, ka juridiska persona nav ievērojusi uz to attiecināmās normatīvo aktu prasības un, ka juridiskai personai ir bijusi

reāla iespēja to nepieļaut (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-19/2009

19.punktu).

No minētā, kā arī no lietā esošajiem materiāliem, izriet, ka, lai atzītu, ka SIA “Norma-S” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK

94.panta pirmajā daļā, ir jānoskaidro vai pēdējā sabojāja AS “Sadales tīkls” piederošo elektroenerģijas pārvadu, proti, mehāniski sabojāja elektrības kabeli, kas

tika konstatēts 2019.gada 1.martā, Protokolā norādītājā vietā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa secina, ka lietā nav strīda par pārkāpuma un tā rezultātā AS “Sadales tīkls” nodarīto materiālo zaudējumu

esamību, t.i. – rakšanas darbu rezultātā, neievērojot drošības pasākumus, ticis bojāts AS “Sadales tīkls” 0,4V elektrokabelis, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar AS

“Sadales tīkls” radītajiem zaudējumiem. Tāpat lietā nav strīda par to, ka laika posmā no 2019.gada 9.februāra līdz 19.februārim SIA “Norma-S” Protokolā

norādītajā vietā veica kanalizācijas remontdarbus. Strīds ir par to, vai minēto administratīvo pārkāpumu, veicot rakšanas darbus, ir izdarījusi un par to atbildīga

ir SIA “Norma-S”.

Tiesa konstatē, ka administratīvās lietvedības ietvaros nav gūti pierādījumi, kas nepārprotami un viennozīmīgi norāda uz SIA “Norma-S” vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, tā kā citām trešajām personām laika posmā no 2019.gada 15.februāra rakšanas darbu atļauja izsniegta netika, kā arī pēc

darbu pabeigšanas SIA “Norma-S” veica asfalta seguma uzklāšanu, citas trešās personas konstatēto bojājumu nodarīt nevarēja. AS “Sadales tīkls” ieskatā,

SIA “Norma-S” ir atbildīga par elektrokabeļa bojāšanu, jo neievēroja normatīvo aktu un darbu izpildes noteikumus.

Tiesa norāda, ka personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā kriminālprocesā

un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā. No nevainīguma

prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,

novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Jāņem vērā, ka administratīvo pārkāpumu lietas uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta

izpratnē. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās darbojas nevainīguma prezumpcija (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma lietā

Nr.2001-17-0106 secinājumu daļas 6.1.punktu). Tas nozīmē, ka ir jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai jāpierāda savs

nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada

3.marta sprieduma lietā. Nr.SKA-48/2009 9.punktu).

Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 29.aprīļa spriedumā lietā Nr.P129022608 norāda, ka lietās, kurās tiek lemts par personas sodīšanu, tiek

piemērots princips, ka pamatotas šaubas tiek tulkotas par labu personai, kuru sauc pie likumā noteiktās atbildības un soda (in dubio pro civis) (sk.

Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 29.aprīļa spriedumu Nr. P129022608).

Tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par

personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa secina, ka no lietā esošajiem pierādījumiem nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka SIA “Norma-S” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu –

zemes rakšanas darbu rezultātā sabojājusi AS “Sadales tīkls” piederošo elektrokabeli, kas tika konstatēts 2019.gada 1.martā, par kuru paredzēta atbildība

LAPK 94.panta pirmajā daļā. Apstāklis, ka AS “Sadales tīkls” laika posmā no 2019.gada 15.februāra citām personām rakšanas darbu atļaujas netika

izsniegusi, pats par sevi nav pamats izdarīt secinājumu par AS “Norma-S” vainojamību konkrētā pārkāpuma izdarīšanā.

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzējas norādīto, ka SIA “Norma-S” pārstāvis /pers. E/ lietas izskatīšanas gaitā apstiprināja, ka, iespējams, bojājums varēja

rasties SIA “Norma-S” nepietiekamas rūpības dēļ, tiesa secina, ka šāds SIA “Norma-S” pārstāvja /pers. E/ pieņēmuma izteikums lietas izskatīšanas gaitā

neapstiprinās ar lietā nostiprinātajām ziņām, proti, neizriet no Iestādes lēmuma, kā arī citiem lietā esošiem materiāliem.

Tāpat tiesa pilnībā pievienojas Komisijas rakstveida paskaidrojumos norādītajam, ka no lietā esošiem materiāliem nav iespējams izdarīt secinājumu par

to, pie kādiem apstākļiem un kad tika bojāts AS “Sadales tīkls” piederošais kabelis, kādi tieši bojājumi tikuši konstatēti un to izcelsmes. Arī pie šādiem

apstākļiem personas saukšana pie atbildības nav pieļaujama.

Ņemot vērā minēto, ka ir apšaubāms fakts, ka Protokolā norādītajā vietā SIA “Norma-S” sabojāja AS “Sadales tīkls” elektrokabeli, turklāt ziņas par

pārkāpuma izdarīšanas laiku un apstākļiem lietā nav gūtas, un lietā nav gūti nepārprotami pierādījumi, tiesas ieskatā, nav pamata atzīt, ka SIA “Norma-S” ir

izdarījusi LAPK 94.panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

LAPK 239.panta 1.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai

tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka SIA “Norma-S” darbībās nav konstatējams LAPK 94.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums pieņemts tiesiski un pamatoti, un lieta ir izbeidzama.

Bez tam, tiesa konstatē, ka no lietas materiālos esošās AS “Sadales tīkls” izsniegtās rakšanas darbu atļaujas, kā arī no AS “Sadales tīkls” kabeļu trašu

uzrauga /pers. O/ 2019.gada 1.marta iesnieguma, cita starpā, secināms, ka, kā atbildīgais par rakšanas darbiem, ir ticis noteikts /pers. P/, SIA “Rīgas ūdens”,

tādējādi AS “Sadales tīkls” sūdzībā izdarītie secinājumi par rakšanas darbu atļaujas izsniegšanu SIA “Norma-S” ir nepamatoti un neapstiprinās ar lietā

esošajiem materiāliem.

Proti, zemes rakšanas darbu atļauja ir izsniegta SIA “Rīgas ūdens”, bet faktiskā darbu veicēja ir bijusi SIA “Norma-S”, tomēr lietā neatrodas neviens

pierādījums, piemēram, uzņēmuma līgums, ar ko būtu pamatoti SIA “Norma-S” veiktie rakšanas darbi, un no kuriem būtu izsecināms, ka darba izpildītājam,

t.i. SIA “Norma-S”, Aizsargjoslu likuma un darba izpildīšanas noteikumi ir zināmi un viņš ir vienpersoniski atbildīgs par to ievērošanu, pārkāpumiem un to

izraisītajām sekām.

Tādējādi tiesa atzīst, ka, pat pie apstākļiem, ja ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem apstiprinātos cēloņsakarība starp elektrokabeļa bojājumu un

SIA “Norma-S” kanalizācijas avārijas remontdarbiem, noteikt pareizo pie atbildības saucamo personu iespējams nebūtu.

Tas, ka Sūdzības iesniedzēja pauž atšķirīgu viedokli par administratīvā pārkāpuma sastāva esamību, nonākot pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā,

nevar būt par pamatu, lai atceltu apstrīdēto lēmumu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka Komisija, atbilstoši LAPK normām, ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētījusi visus lietas apstākļus to kopumā, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus un, nekonstatējot administratīvā

pārkāpuma esamību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu, atzīstot, ka ir iestājies LAPK 239.panta 1.punktā paredzētais pamats lietvedības izbeigšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta pamatoti, apstrīdētais lēmums ir likumīgs un pamatots un tā

atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2019.gada 18.jūnija lēmumu Nr.D57-AK-19-24-59 un AS “Sadales tīkls” sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 6.decembrī.

Tiesnese B.Horuna