Insurance company wins small claims case against landlord for property damage caused by balcony hydroinsulation failure.

Lietas Nr. C32203815

Lietas arhīva Nr. C-2038-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 17. novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

tiesnese M. Griķe

rakstveida procesā civillietā

apdrošināšanas akciju sabiedrības „Gjensidige Baltic”, reģistrācijas Nr. 50003210451, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods

/personas kods/, par naudas piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā.

Aprakstošā daļa

2015. gada 22. janvārī ierosināta civillieta prasītājas AAS „Gjensidige Baltic” prasībā pret atbildētāju /pers. A/ maza apmērā prasībā par naudas

piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā ar prasības summu EUR 1830,50.

Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40. panta pirmo daļu, Civillikuma 1038., 1646., 1770., 1775., 1779. pantiem, Civilprocesa

likuma 41. panta pirmo daļu, celts prasījums piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus EUR 1830,50, valsts nodevu EUR 274,58, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70.

Pieteikumā norādīts, ka 2010. gada 8. janvārī starp AAS “Gjensidige Baltic” un /pers. C/ noslēgts apdrošināšanas līgums Nr.099564, apdrošinot

īpašumu /adrese/. Polises darbības termiņš no 2010. gada 16. janvāra līdz 2011. gada 15. janvārim. Polisē noteikts klienta paša risks LVL 50. 2011.

gada 4. janvārī prasītājs saņēma atlīdzības pieteikumu par īpašumam nodarītajiem bojājumiem, kurā tika norādīts, ka nekustamais īpašums tika bojāts

2010. gada 31. decembrī šķidruma noplūdes rezultātā. 2011. gada 25. februārī prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību LVL 1286,48 jeb EUR

1830,50. 2011. gada 3. janvārī /adrese/ apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu par dzīvokļa saliešanu, kurā tika konstatēts, ka

ūdens noplūdes iemesls ir slikta hidroizolācija uz dzīvokļa Nr. 64 balkona. Dzīvokļa īpašums Nr. 64, /adrese/ pieder /pers. A/. Prasītājs pēc

apdrošināšanas atlīdzības izmaksas par nekustamā īpašuma bojājumiem, pārņem nekustamā īpašum īpašnieka prasījuma tiesības pret personu, kas

atbildīga par zaudējumu nodarīšanu, t.i., prasījuma tiesības pret dzīvokļa īpašuma Nr. 64, /adrese/, īpašnieku /pers. A/. Ņemot vērā, ka zaudējumi

apdrošinātajam īpašumam nodarīti no atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma, kur ir konstatēts hidroizolācijas bojājums uz balkona, zaudējuma

atlīdzības pienākums gulstas uz atbildētāju, jo viņa bezdarbības rezultātā tika nodarīti zaudējumi trešajai personai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.20 panta otro daļu prasītāja pārstāvis pieteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā, nenozīmējot tiesas

sēdi.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis. Par uzsākto tiesvedību paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.20 panta otro daļu lieta izskatīta rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem, pamatojoties uz prasītāja prasībā

norādītajiem apstākļiem, kas tiek vērtēti kā paskaidrojumi, un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 24. panta pirmo daļu iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas

atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajai personai. No minētā likuma 40. panta pirmās daļas izriet, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

No lietas materiāliem pievienotās prasītāja izdotās apdrošināšanas polises redzams, ka polises darbības termiņš ir no 2010. gada 16. janvāra līdz

2011. gada 15. janvārim, apdrošinātais dzīvokļa īpašums /adrese/, īpašnieks – /pers. C/. Kā viens no apdrošināšanas riskiem norādīts – šķidruma

noplūde. /pers. C/ 2011. gada 4. janvārī iesniegusi prasītājam atlīdzības pieteikumu, norādot, ka 2010. gada 31. decembrī konstatēta šķidruma noplūde,

kas izraisījusi sienu un griestu bojājumus apdrošinātajā īpašumā. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2011. gada 3. janvārī sastādīja aktu par dzīvokļa

apsekošanu, no kura izriet, ka šķidruma noplūde notikusi no dzīvokļa īpašuma /adrese/, balkona bojātas hidroizolācijas dēļ, kā arī pievienota remonta

darbu tāme LVL 1658,86. No lietas materiāliem pievienotā maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītājs izmaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību

LVL 1286,48 apmērā. Savukārt, no lietā esošas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas ieraksta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/,

dzīvokļa īpašums Nr. 64, /adrese/, pieder /pers. A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Pārbaudot prasītājas iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/, no kura balkona, bojātās hidroizolācijas dēļ, noliets

apdrošinātais dzīvokļa īpašums un tā radies zaudējums /pers. C/ dzīvokļa īpašumam /adrese/. Prasītāja izmaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību LVL

1286,48 jeb EUR 1830,50. Līdz ar to, prasītājam ir tiesība celt regresa prasību pret atbildētāju par /pers. C/ dzīvokļa īpašumam nodarītajiem

zaudējumiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus.

Tiesa veikusi tai ar likumu noteiktu pienākumu paziņot lietas dalībniekam par uzsākto tiesvedību, nosūtot prasības pieteikuma norakstu un

izskaidrojot tiesības un pienākumus civilprocesā. Tas, ka atbildētājs nav gādājis, lai būtu sasniedzams deklarētās dzīvesvietas adresē, nevar kavēt lietas

iztiesāšanu, jo tam nav ar likumu noteiktu šķēršļu.

Tas, ka atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likuma 250.23 pantā noteiktās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret

prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, nevar kavēt lietas iztiesāšanu, jo pats atbildētājs

nav pildījis ar likumu noteiktu pienākumu būt sasniedzamam deklarētās dzīvesvietas adresē, ko apliecina pasta komersants.

Tiesa secina, ka prasītājs ir pierādījis zaudējumu apmēru EUR 1830,50, kuri piedzenami no atbildētāja prasītāja labā, - noteikti ticis pierādīts, kā

prasības pamats, tā priekšmets, savukārt zaudējumu apmēru noteikti pierāda tāme un izmaksu apliecinošs maksājuma uzdevums, kā arī apdrošināšanas

polise ar noteikto pašrisku, - tos apšaubīt nav pamata.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. No atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva EUR 274,58 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 4,70.

Lietā faktiski taisīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts) summā EUR 7,47, no tiem

nesamaksātā daļa EUR 2,77, ņemot vērā procesuālo ekonomiju, tiesisku seku sasniegšanai, piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu nosaka

termiņu, kas nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesisku seku sasniegšanai,

atbildētājam nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33., 34., 39., 41. panta pirmo daļu, 97., 193.,195., 197., 204.1, 208.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa, 30.3

nodaļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi apdrošināšanas akciju sabiedrības „Gjensidige Baltic”, reģistrācijas Nr. 50003210451, maza apmēra prasību pret /pers.

A/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu apdrošināšanas akciju sabiedrībai ,,Gjensidige Baltic”, reģistrācijas Nr.

50003210451 zaudējumus EUR 1830,50 (viens tūkstotis astoņi simti trīsdesmit eiro un 50 eiro centi), tiesas izdevumus EUR 279,28 (divi simti

septiņdesmit deviņi eiro un 28 eiro centi),- maksājums veicams AS „Citadele banka”, kods: PARXLV22, konts: /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,77 (divi eiro un

77 eiro centi ).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu prasītājs var pārsūdzēt 20 dienu laikā, Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, ja

pastāv Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktie apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamati.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese M. Griķe