Court partially allowed bank's debt collection claim against defaulting borrower for reduced principal amount.

Lietas Nr. C29692614

Lietvedības Nr. 29 0974/6, 2016.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 9.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ķeire

ar tiesas sēdes sekretāriem A.Gromovu un E.Grīvnieku

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu akciju sabiedrības (turpmāk tekstā- AS) ,,DNB banka” prasībā pret /pers. D/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS „DNB banka” (turpmāk arī- prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. D/ (turpmāk arī-

atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 11.jūnijā starp prasītāju (tobrīd nosaukums- AS “NORD/LB Latvija”) un atbildētāju noslēgts

kredīta līgums Nr. 1848/04H21 (turpmāk arī- kredīta līgums), saskaņā ar kuru prasītāja aizdevusi atbildētājam naudas līdzekļus 30 000 ASV dolāru

apmērā.

Par kredīta summas lietošanu puses pielīgušas procentus pēc likmes, kas veidota no mainīgās procentu likmes (USD 3 mēnešu LIBOR) un

papildus procentu likmes 2,4 procenti gadā. Par kredīta atmaksas sākuma datumu noteikts 2004.gada 15.augusts, bet par kredīta atmaksas beigu

datumu 2019.gada 10.jūnijs.

No kredīta līguma izrietošo saistību izpildes pastiprināšanai 2004.gada 11.jūnijā starp pusēm noslēgts ķīlas līgums Nr. 1848/04H21-1 (turpmāk

arī- ķīlas līgums), saskaņā ar kuru par labu prasītājai ieķīlāts nekustamais īpašums- dzīvoklis Nr. 61, kas atrodas /adrese/.

No 2012.gada 15.decembra atbildētājs sācis kavēt pamatsummas, bet no 2013.gada 15.marta- procentu maksājumus, sakarā ar ko atbildētājam

2013.gada 28.martā ierakstītā sūtījumā uz deklarēto adresi nosūtīts pirmstiesas brīdinājums. Minētais pasta sūtījums ticis atgriezts atpakaļ prasītājai ar

atzīmi “Beidzies glabāšanas laiks”.

Pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 8.2.1. punktu, kas paredz prasītājas tiesības pirms termiņa prasīt kredīta atmaksu un citu līgumā noteikto

saistību izpildi, ja atbildētājs kavē kādu no kredīta pamatsummas un/vai procentu maksājumiem vairāk kā par 30 dienām, prasītāja ar 2013.gada

28.martu ir vienpusēji atkāpusies no kredīta līguma un pieprasījusi atbildētājam pilnīgu no kredīta atmaksu un citu kredīta līgumā noteikto saistību izpildi.

Pamatojoties uz minēto, prasības pieteikumā lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai kopējo parādu 12810,45 euro, ko veido

neatmaksātā kredīta pamatsumma 12708,38 euro, nesamaksātie procenti par kredīta pamatsummas izmantošanu 55,27 euro un līgumsods 46,80 euro.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. C/ uzturēja prasību daļā par prasības summu 10339,15 euro, paskaidrojot, ka kopš civillietas ierosināšanas

atbildētājs ir sedzis veicis kredīta maksājumus 3216,40 ASV dolāru apmērā, kas novirzīta pilnīgai procentu un līgumsoda, kā arī daļējai pamatparāda

segšanai. Līdz ar to attiecīgi ir samazinājies atbildētāja kopējais parāda apmērs. Pārējā daļā uzturēja prasības pieteikumā norādīto prasības pamatojumu.

Atbildētājs/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies un par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis, rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu

tiesai nav iesniedzis. Atbildētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtītā tiesas korespondence- prasības pieteikuma noraksts un pavēste par tiesas

sēdi adresātam nav izsniegta, ir saņemta atpakaļ tiesā ar atzīmēm “Beidzies glabāšanas laiks” (lietas lapas 65-68).

Tā kā pavēste par tiesas sēdi atbildētājam ir nosūtīta uz deklarētās dzīvesvietas adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas

noteikumiem, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210. pantos noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez

atbildētāja /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.

No lietas materiāliem ir redzams, ka 2004.gada 11.jūnijā prasītāja (tobrīd nosaukums “AS “NORD/LB Latvija” ”) ar atbildētāju ir noslēgusi

kredīta līgumu Nr. 1848/04H21 par aizdevuma summas 30 000 ASV dolāru izsniegšanu atbildētājam (kredīta līguma kopija, lietas lapas 14-23). No

prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem ir redzams, ka augstākminētā kredīta summa ir izsniegta atbildētājam (sk. maksājuma uzdevuma

kredīta pārskaitījumam kopiju- lietas lapa 34). Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītāja no savas puses ir izpildījusi 2004.gada 11.jūnija

kredīta līgumā paredzēto saistību izsniegt atbildētājam kredīta summu 30 000 ASV dolāru apmērā un līdz ar to prasītājai, atbilstoši Civillikuma

1591.pantam, ir tiesības pieprasīt atbildētājam no kredīta līguma izrietošo saistību izpildi.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Savukārt, saskaņā ar

Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja

tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Kredīta līguma I daļas 3.punktā (un tā apakšpunktos) puses ir pielīgušas kredīta lietošanas procentus, kas sastāv no mainīgās likmes (USD 3

mēnešu LIBOR) un nemainīgās likmes (2,4 procenti gadā). Savukārt Kredīta līguma II daļas 3.1. punkts noteic, ka kredīta pamatsummas un procentu

maksājumus kredīta ņēmējam (atbildētājam) ir jāveic saskaņā ar maksājumu grafiku, kas ir kredīta līguma pielikums.

No lietas materiāliem pievienotā, pušu parakstītā kredīta atmaksas grafika (kopija- lietas lapas 24-27), izriet, ka atbildētajam kredīta procentu

maksājumus bija jāuzsāk veikt 2004.gada 15.jūlijā, bet kredīta pamatsummas maksājumus- 2004.gada 15.augustā, kredīta pamatsummas un procentu

maksājumus jāturpina veikt katra nākošā mēneša 15.datumā, pēdējais maksājums jāveic 2019.gada 10.jūnijā.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka no 2012.gada 15.decembra atbildētājs sācis kavēt pamatsummas, bet no 2013.gada 15.marta- arī procentu

maksājumus.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 8.2.1. punktu, prasītājai ir tiesības pirms termiņa prasīt no atbildētāja kredīta atmaksu un citu līgumā noteikto

saistību izpildi, ja atbildētājs kavē kādu no kredīta pamatsummas un/vai procentu maksājumiem vairāk kā par 30 dienām. No lietas materiāliem

pievienotās brīdinājuma kopijas (lietas lapa 53) ir redzams, ka prasītāja 2013.gada 28.martā ir nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu Nr. CA

6.1-1/118, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 8.2.1. punktu, prasītāja izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no kredīta līguma un

pieprasīt atbildētājam parāda pilnīgu atmaksu.

Tā kā no lietas materiāliem secināms, ka uz 2013.gada 28.marta brīdinājuma sastādīšanas dienu atbildētāja maksājumu kavējums pārsniedza 30

dienas (konkrētajā gadījumā- pārsniedza 3 mēnešus), tiesa prasītājas vienpusējo atkāpšanos no kredīta līguma atzīst par pamatotu, Kredīta līguma II

daļas 8.2.1. punktam, Civillikuma 1589.pantam un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām atbilstošu.

Šādos apstākļos tiesa secina, ka atbildētājam, sakarā ar prasītājas vienpusējo atkāpšanos no kredīta līguma, ir iestājies pienākums veikt pilnīgu no

to, kredīta līguma izrietošo, saistību izpildi, kurām bija iestājies izpildes termiņš uz kredīta līguma izbeigšanas brīdi (konkrētajā gadījumā- uz 2013.gada

28.martu).

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto, uz 2013.gada 28.martu atbildētāja neizpildītās saistības saskaņā ar kredīta līgumu veidoja 12 810,45

euro, kas sastāvēja no pamatsummas parāda 12708,38 euro, līgumiskajiem procentiem par laiku no 2013.gada 15.marta līdz 2013.gada 28.martam un

līgumsoda, saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 7.1. punktu, 46,80 euro, par laiku no 2013.gada 15.marta līdz 2013.gada 28.martam.

Saskaņā ar prasītājas pārstāvja tiesas sēdē norādīto, atbildētājs pēc prasības celšanas parāda samaksai ir veicis maksājumus 3216,40 ASV dolāru

apmērā, kas novirzīti pilnīgai līgumsoda un līgumisko procentu, kā arī daļējai pamatparāda segšanai. Tādējādi, saskaņā ar prasītājas pārstāvja tiesas sēdē

iesniegto rakstveida lūgumu par prasības summas samazināšanu (lietas lapa 70), uz lietas izskatīšanas no kredīta līguma izrietošās saistības, kas nav

izpildītas, ir 10339,15 euro, ko veido neatmaksātā kredīta pamatsumma.

Atbilstoši Civillikuma 1838.panta noteikumiem, pierādījumi, ka samaksa ir veikta ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu, nav ieradies uz tiesas sēdi un nav izteicis iebildumus pret lietā

iesniegtajiem prasības summas aprēķiniem, tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs kredīta samaksai būtu veicis vēl kādus maksājumus, kas nav norādīti

prasītājas iesniegtajos prasības summas aprēķinos vai prasītājas pārstāvja paskaidrojumos. Līdz ar to tiesa atzīst, ka, saskaņā ar 2004.gada 11.jūnija

kredīta līgumu nesamaksātā parāda apmērs ir 10339,15 euro un to veido neatmaksātā kredīta pamatsumma, kas attiecīgi ir piedzenama no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

neatmaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ceļot prasību tiesā, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 701,59 euro (lietas lapa 8) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

(lietas lapa 9). Ņemot vērā minēto un to, ka prasītāja ir samazinājusi prasījuma apmēru sakarā ar to, ka atbildētājs pēc prasības celšanas labprātīgi ir

veicis maksājumus, prasītājas samaksātie tiesas izdevumi, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta otrajai daļai, no atbildētāja par labu prasītājai ir

piedzenami pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,41.,97.,193.,195. un 204.1,pantiem, tiesa

nosprieda:

Prasību uzturētajā daļā apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, pamatparādu 10339,15 euro,

valsts nodevu 701,59 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 11045,44 euro (vienpadsmit tūkstošus četrdesmit

piecus euro un 44 centus).

Noteikt AS “DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas, kas uz sprieduma pasludināšanas brīdi ir 10339,15 euro, ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punkta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 27.maija, Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire