Court orders full debt collection and interest for a loan dispute where defendant failed to repay agreed sum.

Lietas Nr. C32272715

Lietas arhīva Nr. C-0890-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar sekretāri L.Viļumu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ pārstāvei /pers. B/ un atbildētāja /pers. C/ pārstāvim advokātam /pers. G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 29.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par parāda piedziņu. Prasības

pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 21.jūlijā prasītāja no sava norēķinu konta AS “Swedbank” veica pārskaitījumu uz atbildētāja norēķinu kontu AS

“DNB banka” piešķirot atbildētājam aizdevumu EUR 4268,62 (Ls 3000). Neskatoties uz telefoniskiem solījumiem veikt aizdotās summas atmaksu,

atbildētājs aizdevuma atmaksu neveica. Sakarā ar to, ka prasītājai nav zināma atbildētāja dzīves vieta, prasītāja 2015.gada 20.februārī ar Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes starpniecību nosūtīja atbildētājam Pretenziju, kurā piedāvāja veikt parāda atmaksu līdz 2015.gada 20.martam. 2015.gada

23.februārī prasītāja saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļas paziņojumu Nr.24/20.3-1-22/176 Par sagatavotās vēstules

pārsūtīšanu. Nekāda atbilde no atbildētāja netika saņemta. Parāda atmaksu Atbildētājs neveica un nav veicis līdz šim brīdim. Atbildētājs ir palaidis garām

termiņu, kas tika noteikts prasītājas piešķirtā aizdevuma atmaksai, līdz ar to attiecībā uz atbildētāju ir iestājušās nokavējuma sekas, kas atbilstoši

Civillikuma 1661. un 1662.pantam ir gan parādnieka pienākums izpildīt savas saistības, kas parādnieka nokavējuma gadījumā joprojām paliek spēkā,

gan arī pienākums pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1,pantu, 6.pantu, 128.-130.pantu, Civillikuma 1587.pantu, 1590.pantu, 1653.pantu, 1661.pantu,

1662.pantu, 1943.pantu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu EUR 4268,62, piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt

prasītājai tiesības saņemt 6% gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

2015.gada 17.augustā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka starp pusēm nekad nav

tikušas nodibinātas aizdevuma tiesiskās attiecības, bet prasītāja naudas summu EUR 4268,62 (Ls 3000), iedeva atbildētāja vajadzībām, pēc būtības

izdarot dāvinājumu, kuru atbildētājs pieņēma. Pārskaitot naudas līdzekļus atbildētājam, prasītāja neko neminēja par to, ka šie naudas līdzekļi būs

jāatgriež, kā arī netika norunāti nekādi procenti, tajā skaitā likumīgie procenti, par naudas summas izsniegšanu. 2013.gadā atbildētājam bija grūts dzīves

posms un smaga finansiālā situācija, kā rezultātā prasītāja, ar kuru tobrīd bija labas attiecības, izteica vēlmi palīdzēt un, kā to saprata atbildētājs,

uzdāvināja atbildētājam minēto naudas summu, lai atbildētājam finansiāli palīdzētu. To, ka izsniegtā naudas summa netika piešķirta kā aizdevums apliecina

arī apstāklis, ka starp pusēm netika noslēgts aizdevuma līgums un naudas pārvedumā netika norādīts, ka šie naudas līdzekļi tiek piešķirti kā aizdevums.

2014.gada beigās pasliktinājās pušu savstarpējās attiecības un prasītāja ir nolēmusi ieriebt atbildētājam atprasot uzdāvinātos naudas līdzekļus. Prasītāja

savā prasības pieteikumā ir norādījusi, ka ir piešķīrusi atbildētājam aizdevumu, taču nav iesniegusi lietā nevienu pierādījumu, kas apliecinātu šādu faktu.

Parasti personas, kuras aizdod naudas līdzekļus, noslēdz aizdevuma līgumu, vienlaicīgi tajā norādot arī aizdevuma atgriešanas termiņu un atmaksas

kārtību. Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka atbildētājs ir palaidis garām termiņu, kas noteikts prasītājas piešķirtā aizdevuma atmaksai. Prasības

pieteikumā nav norādīts neviens termiņš, kuru atbildētājs būtu palaidis garām, kā arī pierādījumi lietā neapliecina nevienu termiņu, par ko būtu puses

vienojušās kā termiņu aizdevuma atmaksai. Tā rezultātā prasītājas apgalvojumi ir nepatiesi un nepierādīti ar pierādījumiem lietā. Atbildētājs uzskata, ka

nav pierādīts prasītājas apgalvojums par aizdevuma tiesisko attiecību nodibināšanu starp pusēm. Atbildētājs lūdz pilnībā noraidīt celto prasību.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis advokāts /pers. G/ prasību neatzina.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Starp pusēm pastāv strīds par parāda EUR 4268,62 piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai.

No lietas materiālos esošā maksājuma uzdevuma Nr.630 redzams, ka prasītāja pārskaitīja atbildētājam naudas summu Ls 3000 jeb EUR 4268,62.

No lietas materiālos esošā tiesu izpildītāja 15.10.2015 akta par fakta fiksēšanu redzams, ka tiesu izpildītājs fiksēja faktu – prasītāja uzrādīja mobilo

tālruni ar tīkla lietotāja numuru /numurs/, atverot sadaļu kontakti un izvēloties kontaktpersonu /vārds/, atveras kontaktpersonas informācija /vārds/, work

+/numurs/, mobile +/numurs/, atverot ziņapmaiņas sadaļu redzams, ka tajā atrodas īsziņas, ko prasītāja sūtīja kontaktpersonai /vārds/ un ko

kontaktpersona /vārds/ sūtīja prasītājai. No minētās sarakstes redzams, ka 2013.gada 21.jūlijā kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņas ar sava

konta numuru un personas datiem, savukārt prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu “Aizskaitīju”. Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka

2013.gada 24.jūlijā kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “...ja mees nebūsim kopaa, tad protams, ka naudu es Tev paarskaitiisu

atpakaļ...”. Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka 2013.gada 27.oktobrī kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “...Naudu

caur kontu diemžēl nevaru pārskaitīt. Iedošu skaidrā...” Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka 2014.gada 20.oktobrī prasītāja nosūtīja

kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “...gaidu parāda atmaksu līdz 24/12/2014, kā vienojāmies”. Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka

2014.gada 18.decembrī prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “Līdz parāda atmaksas norunātam laikam ir palikusi mazāk, kā

nedēļa, ceru, ka neatstāsi atmaksu uz pēdējo dienu. /vārds 2/”, savukārt kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “/vārds 2/ beidz

dušīt. Es visu atceros. Mēģinu risināt. 24 sazvanīsimies.”, savukārt prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “...Negribu

24.sazvanīties, lai atkal klausīties Tavus tukšos solījumus...gaidu naudu kontā līdz 24!!!”, savukārt, kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu,

noradot, ka “...Es tiešām mēģinu darīt visu, lai ar Tevi visu nokārtotu...”. Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka 2014.gada 24.decembrī

kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “...Nu vienīga iespēja atdot Tev naudu ir ieķīlāt dzīvokli. Cerēju, ka līdz tam neaizies, taču

tam vajag kādas 2 nedēļas. Vai dosi man to laiku”, savukārt prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “...dodu tev laiku līdz

19.janv...Ja banka nedod šo kredītu, dzīvokli vari arī ieķīlāt man un varam vienoties par atmaksas grafiku...”. Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka

2015.gada 19.janvārī kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “...Man banka nepārkreditē dzīvokli...Varbūt varam runāt, ka

maksāju pa daļām?”, bez tam nosūtīja īsziņu, noradot, ka “Sarēķināšu cik ilgā laikā varu samaksāt...” Bez tam no minētās sarakstes redzams, ka

2015.gada 20.janvārī kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “...Es no savas puses varu piedāvāt 200-300 mēnesī”, savukārt

prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “OK, ja mēs šonedēļ parakstam vienošanos ar atmaksas grafiku un pirmais maksājums tiek

veikts līdz mēneša beigām...”, savukārt, kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “Kāpēc Tev ir tik svarīgi uztaisīt kaut kādu līgumu?

Mēs varam vienoties, ka maksāšu, bet kaut ko parakstīt gan nevēlos...”, savukārt prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka “tad

vienojamies par sekojošo: Tu līdz katra mēneša 25.datumam iemaksā Euro 300,- sākot ar 25/01/2015., līdz tiek atmaksāti LVL 3000.- (konvertēti uz

Eiro). Ja es 25.dat. nesaņemu pirmo vai kārtējo maksājumu, tad nesazinos vairs ar Tevi, bet vēršos tiesā. Vai piekrīti?”, savukārt, kontaktpersona /vārds/

nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka “Piekrītu, bet davai ar februāri. 15 datumā.”, savukārt prasītāja nosūtīja kontaktpersonai /vārds/ īsziņu, noradot, ka

“OK, katru mēnesi līdz 15.datumam. Ja nokavēs, bez atgādinājuma uz tiesu.”, savukārt, kontaktpersona /vārds/ nosūtīja prasītājai īsziņu, noradot, ka

“Paldies par sapratni. Nepiečakarēšu.”.

No atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka minētā sarakste notikusi starp prasītāju un atbildētāju.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pārstāvja advokāta iebildumi pret minēto pierādījumu nav pamatoti. Lietas materiāli nesatur pierādījumus, ka minētā pušu

sarakste nav notikusi, vai, ka atbildētājs nav sūtījis īsziņas prasītājai minētajos datumos no sava telefona.

Izvērtējot minēto pušu saraksti, tiesa nonākusi pie secinājuma, ka puses vienojušās, ka atbildētājs atmaksās prasītājai naudas summu Ls 3000 jeb

EUR 4268,62, veicot ikmēneša maksājumus EUR 300 sākot ar 2015.gada 15.februāri, savukārt, prasītāja paturēja tiesības bez atgādinājuma griezties

tiesā, ja atbildētājs nokavēs.

Lietas materiāli nesatur ziņas par faktu, ka atbildētājs būtu pilnīgi vai daļēji atmaksājis prasītājai naudas summu Ls 3000 jeb EUR 4268,62.

Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No Civillikuma 1589.panta nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No Civillikuma 1590.panta izriet, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.

No Civillikuma 1828.panta izriet, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

No Civillikuma 1652.panta 3.punkta izriet, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izpildījis savas maksājuma saistības un nav atmaksājis prasītājai naudas summu Ls 3000 jeb EUR 4268,62, tādējādi,

pastāv pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu EUR 4268,62.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnīgi pamatota.

Civillikuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz augstāk minēto, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva EUR 405,48, ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi EUR 4,70, un ar lietas vešanu saistītie

izdevumi EUR 192,85.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.-97.pantiem, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu EUR 4268,62.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda summas.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu EUR

405,48, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 192,85.

Noteikt atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2016.gada 17.novembris.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Prudņikovs