Court fully supports bank's claim for debt collection against guarantor and borrower under Latvian Civil Procedure Law.

Lietas Nr. C29535316

Lietas arhīva Nr. C-1957-17/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 19.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V.Gailīte,

ar tiesas sēdes sekretāri E.Pavloviču,

izskatīja atklātā tiesas sēdē, civillietu AS “Swedbank” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa

k o n s t a t ē j a :

prasītāja AS “Swedbank” (turpmāk arī – prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētājām /pers. A/ un /pers.

B/ (turpmāk arī – atbildētājas) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 19.augustā starp prasītāju kā aizdevēju, un /pers. A/ (turpmāk arī – parādnieks) kā aizņēmēju tika

noslēgts Aizdevuma līgums Nr.08-100800-PK (ar vēlākiem grozījumiem 02.12.2008., 20.10.2009. un 20.04.2010.) (turpmāk tekstā arī - Aizdevuma

līgums) saskaņā ar kuru prasītāja piešķīra un izmaksāja parādniecei aizdevumu EUR 78 768,47 apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš 15.08.2038.

Aizdevums tika izmaksāts parādniecei pilnā apmērā.

Lai nodrošinātu parādnieces saistību izpildi pret prasītāju 2008.gada 14.oktobrī starp prasītāju kā kreditoru un /pers. B/ (turpmāk arī – galvinieks)

kā galvinieku tika noslēgts Galvojuma līgums Nr.08- 100800-PK/2 (ar vēlākiem grozījumiem 20.10.2009. un 20.04.2010.), (turpmāk tekstā arī –

Galvojuma līgums), saskaņā ar kuru /pers. B/ uzņēmās galvojuma saistības par Parādnieka saistībām pret Prasītāju, kas ir pamatotas ar Aizdevuma

līgumu.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 2.punktu galvinieks uzņēmās šo saistību kā pats parādnieks un atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar

piedziņu vispirms vēršas pie parādnieka.

Starp parādnieku kā ieķīlātāju un prasītāju kā ķīlas ņēmēju 19.08.2008. tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr.08-100800-PK/1 (ar vēlākiem

grozījumiem 20.10.2009. un 20.04.2010), saskaņā ar kuru par labu prasītājam tika ieķīlāts parādniekam piederošais nekustamais īpašums /adrese/.

Sakarā ar parādnieka pieļauto Aizdevuma atmaksas kavējumu ilgāk par 60 dienām, ar 2011.gada 7.jūlija paziņojumu Nr.316RC00-6451 A par

atkāpšanos no Aizdevuma līguma, prasītājs informēja parādnieku un /pers. B/ par savu vienpusējo atkāpšanos no Aizdevuma līguma saskaņā ar

Aizdevuma līguma II daļas 7.4.punkta 1) apakšpunkta noteikumiem un pieprasīja nekavējoties izpildīt ar Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu

saistības, kā arī brīdināja minētās personas, ja ar Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu saistības netiks izpildītas, prasītājs uzsāks normatīvajos aktos

noteiktās darbības saistību piespiedu izpildei, tai skaitā iesniegts prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu no parādnieka un /pers. B/.

Pamatojoties uz 2011.gada 20.septembra Rīgas rajona tiesas lēmumu Nr.3-12/2548/8 par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas

ceļā Aizdevuma līguma saistībām ieķīlātais nekustamais īpašums pārdots 2011.gada 23.novembra izsolē un ar 2012.gada 17.janvāra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu lietā Nr.C04150512 apstiprināts izsoles akts. No nekustamā īpašuma pārdošanas saņemtā nauda LVL 14

748,80, jeb pēc “Swedbank” AS noteiktā valūtas kursa konvertācijas dienā EUR 21`142,20, novirzīta Aizdevuma līguma pamatsummas daļējai

dzēšanai.

No Aizdevuma līguma izrietošais parāda apmērs uz šī pieteikuma tiesā iesniegšanas dienu sastāda EUR 58 259,61 (izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma

summa 57 004,24 un Aprēķinātie un nesamaksātie procenti par Aizdevuma izmantošanu līdz atkāpšanās no Aizdevuma līguma dienai 07.07.2011., nofiksēti uz 15.06.2011. -

1255,37).

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1943., 1946., 1692., 1698., 1702., 1753., 1756., 1759. un 1763.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no

/pers. A/ par labu „Svvedbank" AS parādu EUR 58 259,61 un piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no /pers. A/ parādu piedzīt no

/pers. B/. Prasītāja tāpat lūdz piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā piedzīt no /pers. B/ par labu Svvedbank"

AS visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt, ka prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. A/, bet piedziņas

neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā saņemt no /pers. B/ 6% gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2016.gada 14.jūlija lēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par prasības nodrošinājumu

lietā un nodrošināta prasība sumā līdz 58’259.61 euro ar šādiem prasības nodrošināšanas līdzekļiem:

1) ierakstīt zemesgrāmatā attiecīgajā nekustamā īpašuma nodalījumā, ķīlas tiesības atzīmi nekustamajam īpašuma /adrese/, kas ierakstīts Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/ un pieder /pers. A/,

2) ierakstīt zemesgrāmatā attiecīgajā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi nekustamajam īpašumam /adrese/, kas ierakstīts Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/un pieder /pers. B/.

Atbildētājas tiesai saskaņā ar Civilprocesa 148. panta noteikumiem rakstveida paskaidrojumus nav iesniegušas.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

Atbildētājas uz tiesas sēdi nav ieradušās, par neierašanās iemesliem tiesai nav ziņojušas, kā arī nav lūgušas atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu

viņu prombūtnē, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājām paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā,

nosūtot tiesas pavēstes uz atbildētāju deklarētām dzīvesvietām.

Pastāvot norādītajiem apstākļiem, ņemot vērā prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un lūgumus, tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. pantā

norādītos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, līdz ar ko atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma saskaņā ar sekojošiem

motīviem:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nodibināts, ka 2008.gada 19.augustā starp prasītāju kā aizdevēju, un /pers. A/ kā aizņēmēju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.08-100800-

PK (ar vēlākiem grozījumiem 02.12.2008., 20.10.2009. un 20.04.2010.) saskaņā ar kuru prasītāja piešķīra un izmaksāja parādniecei aizdevumu EUR

78 768,47 apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš 15.08.2038. Aizdevums tika izmaksāts parādniecei pilnā apmērā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 4.punktu un 25.08.2008. Vienošanos Nr.08-100800-PK/3 13. un 14.punkta noteikumiem EUR 68794,87

tika izsniegti parādniecei 14.10.2008. uz kontu /numurs/, novirzot tos kreditoram saskaņā ar šo vienošanos, bet EUR 6515,13 tika izsniegti parādniecei

14.10.2008. atlikušās nekustamā īpašuma /adrese/ pirkuma maksas samaksai, pārskaitot tos uz nekustamā īpašuma pārdevēja /pers. C/ kontu. Saskaņā

ar Aizdevuma līguma I daļas 4.punkta nosacījumiem EUR 2725,06 parādniecei tika izsniegti 10.11.2009. uz kontu /numurs/, bet EUR 733,41 tika

izsniegti 29.04.2010. uz kontu Nr. /numurs/. Aizdevuma izmaksu apliecina šim pieteikumam pievienotais kredīta izraksts un kontu pārskati.

Par aizdevuma lietošanu parādnieks apņēmās maksāt procentus šādā kārtībā un apmērā:

1. saskaņā ar Aizdevuma līguma 20.10.2009. grozījumiem par aizdevuma izmantošanu Aizņēmējs apņēmās maksāt procentus ar bāzes likmi trīs

mēnešu EURIBOR un pievienoto likmi 4 % gadā no neatmaksātās aizdevuma summas par visu faktisko aizdevuma izmantošanas laiku (Aizdevuma

līguma I. daļas 1.6.1.1. un 1.6.1.2.punkts, II. Daļas 3.1.punkts). Pirms šiem grozījumiem par aizdevuma izmantošanu Aizņēmējs maksāja 7,071% gadā

no neatmaksātās aizdevuma summas;

2. par aizdevuma izmantošanu pēc paredzētā atmaksas termiņa Aizņēmējs apņēmās maksāt nokavējuma procentus 0,16 % no nokavētās summas

par katru nokavēto dienu (Aizdevuma līguma II. daļas 3.3.punkts);

3. par aizdevuma procentu samaksas kavējumu Aizņēmējs apņēmās maksāt nokavējuma līgumsodu 0,16 % no nokavētās summas par katru

nokavēto dienu (Aizdevuma līguma II. daļas 10.1.punkts).

Lai nodrošinātu parādnieces saistību izpildi pret prasītāju 2008.gada 14.oktobrī starp prasītāju kā kreditoru un /pers. B/ kā galvinieku tika noslēgts

Galvojuma līgums Nr.08- 100800-PK/2 (ar vēlākiem grozījumiem 20.10.2009. un 20.04.2010.), (turpmāk tekstā arī – Galvojuma līgums), saskaņā ar

kuru /pers. B/ uzņēmās galvojuma saistības par Parādnieka saistībām pret Prasītāju, kas ir pamatotas ar Aizdevuma līgumu.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 2.punktu galvinieks uzņēmās šo saistību kā pats parādnieks un atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar

piedziņu vispirms vēršas pie parādnieka.

Starp parādnieku kā ieķīlātāju un prasītāju kā ķīlas ņēmēju 19.08.2008. tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr.08-100800-PK/1 (ar vēlākiem

grozījumiem 20.10.2009. un 20.04.2010), saskaņā ar kuru par labu prasītājam tika ieķīlāts parādniekam piederošais nekustamais īpašums /adrese/.

Sakarā ar parādnieka pieļauto Aizdevuma atmaksas kavējumu ilgāk par 60 dienām, ar 2011.gada 7.jūlija paziņojumu Nr.316RC00-6451 A par

atkāpšanos no Aizdevuma līguma, prasītājs informēja parādnieku un /pers. B/ par savu vienpusējo atkāpšanos no Aizdevuma līguma saskaņā ar

Aizdevuma līguma II daļas 7.4.punkta 1) apakšpunkta noteikumiem un pieprasīja nekavējoties izpildīt ar Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu

saistības, kā arī brīdināja minētās personas, ja ar Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu saistības netiks izpildītas, prasītājs uzsāks normatīvajos aktos

noteiktās darbības saistību piespiedu izpildei, tai skaitā iesniegts prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņu no parādnieka un /pers. B/.

Pamatojoties uz 2011.gada 20.septembra Rīgas rajona tiesas lēmumu Nr.3-12/2548/8 par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas

ceļā Aizdevuma līguma saistībām ieķīlātais nekustamais īpašums pārdots 2011.gada 23.novembra izsolē un ar 2012.gada 17.janvāra Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu lietā Nr.C04150512 apstiprināts izsoles akts. No nekustamā īpašuma pārdošanas saņemtā nauda LVL 14

748,80, jeb pēc “Swedbank” AS noteiktā valūtas kursa konvertācijas dienā EUR 21`142,20, novirzīta Aizdevuma līguma pamatsummas daļējai

dzēšanai.

No Aizdevuma līguma izrietošais parāda apmērs uz šī pieteikuma tiesā iesniegšanas dienu sastāda EUR 58 259,61 (izsniegtā un neatmaksātā Aizdevuma

summa 57 004,24 un Aprēķinātie un nesamaksātie procenti par Aizdevuma izmantošanu līdz atkāpšanās no Aizdevuma līguma dienai 07.07.2011., nofiksēti uz 15.06.2011. -

1255,37).

Civillikuma 1828. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..].

Prasības pieteikumā norādīts, ka parādniece savas saistības pienācīgā kārtā nav izpildījusi, jo nav veikusi maksājumus atbilstoši līguma

noteikumiem.

Celtā prasība ir pamatota ar Aizdevuma līgumu, kura noteikumus parādnieks ir pārkāpis, jo ir pieļāvis no Aizdevuma līguma izrietošo aizdevuma

atmaksas un procentu maksājumu nokavējumu, kā rezultātā prasītāja ir vienpusēji atkāpusies no Aizdevuma līguma, pieprasot saistību pirmstermiņa izpildi

no aizņēmēja un galvinieka.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds

pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, tas ir nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, ko var pierādīt ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem.

Ar prasībā izklāstītajiem faktiem un prasībai pievienotajiem dokumentiem ir apstiprināts fakts, ka parādniekam pret prasītāju uz prasības celšanas

brīdi ir neizpildītas saistības.

Atbildētājas nav iesniegušas lietā pierādījumus, ar kuru palīdzību tiesa varētu nodibināt faktu, ka tās būtu samaksājušas prasītājai parādu, līdz ar to

prasītājai ir likumīgs pamats to prasīt no atbildētājām.

No Aizdevuma līguma izrietošais parāda apmērs uz šī pieteikuma tiesā iesniegšanas dienu sastāda EUR 58 259,61, kas ir izsniegtā un neatmaksātā

Aizdevuma summa 57 004,24 un aprēķinātie un nesamaksātie procenti par Aizdevuma izmantošanu līdz atkāpšanās no Aizdevuma līguma dienai 07.07.2011., kas nofiksēti uz

15.06.2011. - 1255,37).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai

daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus [..].

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem

kopumā nav redzams, ka parādniece būtu izpildījusi savas saistības pilnā apmērā. Turklāt, atbildētājas iebildumus pret prasību nav izteikušas, prasības

pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējušas un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegušas. Pastāvot šādiem apstākļiem, ir secināms, ka atbildētājām nav

pamatotu iebildumu pret prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas un 96.panta piektās daļas noteikumiem tiesai nav pamata apšaubīt prasībā norādīto aprēķinu

pamatotību un līdz ar to tiesa atrod, ka prasība minētajā daļā ir apmierināma.

Prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/ par labu „Svvedbank" AS parādu EUR 58 259,61 un piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā

no /pers. A/ parādu piedzīt no /pers. B/. Prasītāja tāpat lūdz piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā piedzīt no

/pers. B/ par labu Svvedbank" AS visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt, ka prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no

/pers. A/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā saņemt no /pers. B/ 6% gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās aizdevuma summas.

Saskaņā ar Galvojuma līguma II daļas 2.punktu galvinieks uzņēmās šo saistību kā pats parādnieks un atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar

piedziņu vispirms vēršas pie parādnieka.

Ievērojot Galvojuma līguma saturu tiesa secina, ka /pers. B/ ir uzņēmusies atbildību kā pats parādnieks Civillikuma 1702. panta otrās daļas

izpratnē.

Galviniekam, noslēdzot galvojuma līgumu, ir saistoši šī līguma noteikumi, atbilstoši Civillikuma 1587. pantam. Galvotājs uzņēmies atbildēt par

parādnieka saistībām tādā paša apmērā, kas atbilst aizņēmēja saistībai, atbilstoši Civillikuma 1696. pantā noteiktajam, ka galvinieka saistība vispār atbilst

galvenā parādnieka saistībai, un Civillikuma 1698. pantam, kas nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus

prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu, galvojums ir ar

līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1702. pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu. No minētā

secināms, ka saskaņā ar Civillikuma 1702. pantu, galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir

saistību tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskās saistības, ar kurām trešā persona - galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram

par citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda. Galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā

parādnieka prasīt visu samaksāto, kas Civillikuma 1692. pantā, izteikts ar vārdiem “neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”, proti, neatsvabinot

parādnieku no viņa uzņemtās saistības.

No lietas materiāliem redzams, ka sakarā ar parādnieka pieļauto Aizdevuma atmaksas kavējumu ilgāk par 60 (sešdesmit) dienām, ar 2011.gada

7.jūlija paziņojumu Nr.316RC00-6451 A par atkāpšanos no Aizdevuma līguma, prasītājs informēja parādnieku un /pers. B/ par savu vienpusējo

atkāpšanos no Aizdevuma līguma saskaņā ar Aizdevuma līguma II daļas 7.4.punkta 1) apakšpunkta noteikumiem un pieprasīja nekavējoties izpildīt ar

Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu saistības, kā arī brīdināja minētās personas, ja ar Aizdevuma līgumu pamatotās maksājumu saistības netiks

izpildītas, prasītājs uzsāks normatīvajos aktos noteiktās darbības saistību piespiedu izpildei, tai skaitā iesniegts prasības pieteikumu tiesā par parāda

piedziņu no Parādnieka un /pers. B/.

Augstāk minētos paziņojumu parādniece ir saņēmusi, ko apliecina viņa paraksts uz paziņojuma. Galviniecei paziņojums ar ierakstītu vēstuli ir

nosūtīts uz deklarēto un līgumā norādīto adresi. Paziņojuma nosūtīšanu apliecina pasta saraksts par ierakstīto nemarķēto vēstuļu korespondenci nodošanu

Latvijas pastam, līdz ar ko secināms, ka /pers. B/ bija zināms par saistību nepienācīgu pildīšanu no parādnieces puses.

Galvotāja iebildumus pret prasību nav cēlusi, savu pienākumu atbildēt par parādnieces saistībām nav apstrīdējusi. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka

gadījumā, ja piedziņa no atbildētājas /pers. A/ būs neiespējama, prasītājai ir tiesības veikt piedziņu no atbildētājas /pers. B/.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats piedzīt no /pers. A/ par labu „Svvedbank" AS parādu EUR 58 259,61 un piedziņas neiespējamības vai

daļējas piedziņas gadījumā no /pers. A/ parādu piedzīt no /pers. B/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka prasītāja, iesniedzot tiesā prasību, samaksājusi valsts nodevu 1679.12 EUR apmērā, valsts nodevu par prasības nodrošinājumu

291.30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 77.83 EUR apmērā. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 31.ontobra

lēmumu nolemts atmaksāt prasītājai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 70.00 EUR apmērā. Līdz ar ko secināms, ka prasītāja samaksājusi ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 EUR apmērā.

Līdz ar to no atbildētājām par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 1978.25 EUR apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

1679.12 EUR, valsts nodevas par prasības nodrošinājumu 291.30 EUR un no ar lietas izskatīšanu saistītājiem izdevumiem 7.83 EUR.

No lietas materiāliem izriet, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu nekā tos ir samaksājusi

prasītāja, proti, 10.76 EUR. Ņemot vērā, ka no atbildētājām prasītājas labā piedzenami minētie izdevumi 7.83 EUR apmērā, nesamaksātā summa 2.93

EUR apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu ir piedzenama no atbildētājām par labu Tiesu administrācijai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājām likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums

apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 41. panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

AS “Swedbank” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, neatmaksātā aizdevuma

pamatsummu 57 004,24 euro, procentus par aizdevuma izmantošanu 1255,37 euro, bet pavisam kopā 58 259,61 euro.

Piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu piedzīt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, samaksāto valsts nodevu 1679.12 euro, valsts nodeva par prasības

nodrošināšanu 291.30 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7.83 euro, kopā 1978.25 euro.

Atzīt AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par

piespriesto, bet nesamaksāto parāda summu.

Parāda summa iemaksājama AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, kontā: AS “Swedbank”, LV66HABA0001408028920.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības vai daļējas piedziņas gadījumā no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2.93 euro, kas iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 – ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29535316 (C-1957-17/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 3.maijā, Rīgas apgabaltiesas civillietu

tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V. Gailīte