Court convicts defendant of driving without license while serving sentence and imposes additional penalty.

ECLI:LV:ZRT:2018:0411.11200048117.3.S

Krimināllieta Nr. 11200048117

Arhīva Nr. K73-0321/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018. gada 11. aprīlī

Zemgales rajona tiesa, tiesnese Inga Putra,

piedaloties prokuroram Madaram Ābomam,

aizstāvei Ievai Cīrulei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 312. panta.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

2017. gada 2. septembrī ap plkst. 3.42 Ukru pagastā, Auces novadā pa vietējās nozīmes ceļu, kas ved no mājām “Ceplīši” uz ceļu Bēne-Ukri,

/pers. B/, būdams agrāk sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā atņemtas,

nolūkā tīši nepildīt Dobeles rajona tiesas 2017. gada 30. janvāra spriedumu, pretēji tiesas noteiktajam aizliegumam, bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām, kas ir atņemtas, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešanas laikā vadīja transportlīdzekli Mazda 626, valsts

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /pers. B/ uz tiesas sēdēm 2017. gada 29. novembrī, 2018. gada 11. janvārī un 10. aprīlī neieradās, par tiesas sēdēm apsūdzētais

tika informēts, nosūtot pavēstes gan uz faktisko dzīvesvietas adresi /adrese/, gan uz Rīgas Centrālcietumu, izsniedzot apsūdzētajam pavēsti pret parakstu,

kad viņš izcieta īslaicīgu brīvības atņemšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka apsūdzētajam par tiesas sēdēm likumā noteiktā kārtībā paziņots.

Apsūdzētajam 2017. gada 18. septembrī piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā /adrese/

Ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 29. novembra lēmumu nolemts apsūdzēto uz tiesas sēdi 2018. gada 11. janvārī atvest piespiedu kārtā. Valsts

policija lēmumu neizpildīja, jo apsūdzētais netika sastapts dzīvesvietā. Ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 29. novembra lēmumu nolemts apsūdzētajam

piemērot piespiedu naudu, taču arī tas nav sekmējis apsūdzētā ierašanos tiesā.

Apsūdzētais nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem un nav lūdzis lietu iztiesāt 2017. gada 29. novembrī, 2018. gada 11. janvārī un 10. aprīlī

bez viņa klātbūtnes. Tiesa apsūdzētā neierašanos uz tiesas sēdēm atzina par neattaisnotu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. pantu krimināllietu par mazāk smagu noziegumu tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja

apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās.

Krimināllietu var iztiesāt, ja tiesas sēdē piedalās aizstāvis.

Lai būtu pamats piemērot Kriminālprocesa likuma 464. pantu, tiesai ir jākonstatē vismaz divi gadījumi, kad apsūdzētais: 1) ir bijis informēts par

iztiesāšanas vietu un laiku; 2) bijis informēts par neierašanās sekām, tostarp par iespēju lietu iztiesāt bez viņa piedalīšanās; 3) uz tiesas sēdi nav ieradies;

4) neierašanās notikusi bez attaisnojoša iemesla (sk. Pēc Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta ierosinājuma veikts apkopojums “Tiesu

prakse Kriminālprocesa likuma 464. un 465. panta piemērošanā“ ieteikumu 4. punkts, http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-

apkopojumi/kriminaltiesibas).

Uzklausot prokuroru un aizstāvi, un ņemot vērā to, ka /pers. B/ apsūdzēts mazāk smaga nozieguma izdarīšanā un lietā izpildās visi minētie

priekšnoteikumi, tostarp apsūdzētais no savas uzvedības ļāvis tiesai secināt, ka viņš nevēlas piedalīties iztiesāšanā, un tiesas sēdi apsūdzētā aizstāvībai ir

pieaicināta aizstāve I. Cīrule, tiesa atzīst, ka lietu iespējams iztiesāt Kriminālprocesa likuma 464. pantā noteiktajā kārtībā bez apsūdzētā piedalīšanās.

[3] Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. B/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un lūdza tiesā neveikt pierādījumu pārbaudi

(lietas 29.-30. lapa).

Tiesai nav iespējams noskaidrot apsūdzētā viedokli par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu tiesas sēdē, līdz ar to tiesas izmeklēšanā veicama

pierādījumu pārbaude.

[4] Tiesa, pārbaudot pierādījumus krimināllietā, atzīst, ka /pers. B/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 312. pantā, ir pilnībā pierādīta ar apsūdzētā savas vainas atzīšanu un šādiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un

savstarpējā sakarībā.

[4.1] Ar 2017. gada 18. septembra aizdomās turētā /pers. B/ liecībām, kurās norādīts, ka 2017. gada 2. septembrī ap plkst. 3.42 Ukru pagastā,

Auces novadā braucis ar automašīnu Mazda 626, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Braucis mājās no paziņas, alkoholu nebija lietojis, tomēr

tiesības neesot un nekad nav bijušas. Ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 30. janvāra spriedumu transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas, vadot

automašīnu, to zinājis, taču ļoti vajadzējis aizbraukt, spriedumu pārkāpis. Izdarīto nožēlo un vairs bez tiesībām nebrauks (lietas 20. lapa).

[4.2] Ar apsūdzētā /pers. B/ attieksmi pret apsūdzību apsūdzības izsniegšanas gaitā norādot, ka savu vainu atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo (lietas

29. lapa).

[4.3] Ar liecinieka /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, ka 2017. gadā, datumu neatceras, bet varētu būt 2. septembrī pildījis savus dienesta

pienākumus kā Valsts policijas amatpersona un patrulējis Ukru pagastā, Auces novadā, kontrolējot visus transportlīdzekļus uz vietējās nozīmes ceļa

Bēne-Ukri. Atceras, ka apturējis Mazdu, to vadījis /pers. B/, pasažieru mašīnā nebija. /pers. B/ nekādu dokumentu nebija. Pārbaudot datu bāzi,

konstatēja, ka viņam nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Atceras /pers. B/, jo šī bija jau otrā reize, kad patrulējot konstatēts identisks

likumpārkāpums.

[4.4] Ar liecinieka /pers. E/ nopratināšanas protokolu, kurā norādīts, ka 2017. gada 2. septembrī ap plkst. 3.42, pildot dienesta pienākumus,

apstādinājis transportlīdzekli Mazda 626, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kura brauca Ukru pagastā, Auces novadā pa vietējās nozīmes

ceļu, kas ved no mājām “Ceplīši” uz ceļu Bēne-Ukri. Apturot transportlīdzekli, tika noskaidrots, ka to vada /pers. B/, kurš nevarēja uzrādīt

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, vēlāk noskaidrots, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas ar Dobeles rajona tiesas nolēmumu. /pers. B/

izdarīto nenoliedza un nožēloja, paskaidroja, ka braucis pie drauga, automašīnā atradies viens pats, alkoholu nebija lietojis (lietas 18. lapa).

[4.5] Ar 2017. gada 2. septembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /protokola numurs/, kurā norādīts, ka /pers. B/ 2017. gada

2. septembrī plkst. 3.42 Ukru pagastā, Auces novadā, pa vietējās nozīmes ceļu, virzienā no mājām “Ceplīši” uz ceļa Bēne-Ukri, vadīja transportlīdzekli

Mazda 626, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtībā nav iegūtas) (lietas 6. lapa).

[4.6] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektores V. Dišteinas ziņojumu, kurā norādīts, ka tika saņemts

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes inspektora V. Patmalnieka sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ka /pers. B/ 2017. gada

2. septembrī plkst. 3.42 Ukru pagastā, Auces novadā, vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Pārbaudot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ziņas par kriminālprocesiem, konstatēts, ka /pers. B/ 2017. gada 30. janvārī saukts pie

kriminālatbildības Dobeles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 312. panta, galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteikts brīvības atņemšana uz

vienu gadu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Spriedums stājies spēkā 2017. gada 10. februārī. Līdz ar to /pers. B/ darbībās ir

saskatāmas Krimināllikuma 312. panta pazīmes (lietas 7. lapa).

[4.7] Ar izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību neesību (lietas 8.-9. lapa).

[4.8] Ar 2017. gada 7. septembra lēmumu Nr. /protokola numurs/ par administratīvās lietvedības izbeigšanu un kriminālprocesa Nr. 11200048117

uzsākšanu (lietas 17. lapa).

[4.9] Ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 30. janvāra spriedumu (lietas 24.-25. lapa).

[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, pilnībā jāsakrīt faktiskajam un tiesiskajam sastāvam. Kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, tiek

salīdzināti juridiski nozīmīgi notikuma apstākļi, kuri noskaidroti ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem, pietiekamiem pierādījumiem, ar Krimināllikumā

paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse). Turklāt par subjektīvās puses

patieso saturu liecina ne tikai liecības, bet arī ar pierādījumiem konstatētā personas rīcība.

Krimināllikuma 312. pantā paredzēta atbildība par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas soda izciešanas un šī nodarījuma objekts ir jurisdikcijas

intereses tiesas sprieduma izpildē.

Krimināllikuma 312. pantā paredzētā nozieguma objektīvā puse izpaužas kā apzināta neattaisnojama darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz to, lai

tiesas noteiktais sods nebūtu jāizcieš. Lietā nav šaubu, ka apsūdzētais /pers. B/ apsūdzībā norādītās darbības, proti, transportlīdzekļa vadīšanas rezultātā

izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas. Šī darbība bijusi apzināta un neattaisnojama.

Lietā nav šaubu, ka /pers. B/ atzīstams par noziedzīga nodarījuma subjektu.

Krimināllikuma 312. pantā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, proti, persona apzinās savu darbību kaitīgumu. Tiesa

atzīst, ka ar paša apsūdzētā /pers. B/ sniegto liecību lietā ir pierādīta arī noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajai daļai pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Tiesai, pārbaudot lietā savāktos pierādījumus, nerodas nekādas šaubas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. pantam būtu vērtējamas par labu

apsūdzētajam.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tostarp apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, kurās apsūdzētais savu

vainu atzīst pilnībā, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts /pers. B/ celtajā apsūdzībā norādītais apstākļu kopums, proti, ar lietā savāktajiem pierādījumiem

apstiprinās, ka /pers. B/ veicis apsūdzībā norādīto darbību ​– izvairījies no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

Visi pierādījumi iegūti un nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to pieļaujami pierādīšanā, ir savstarpēji konsekventi un

sakritīgi, un papildina viens otru, līdz ar to uzskatāmi par ticamiem un apsūdzībā norādīto apstākļu kopuma pierādīšanai pietiekamiem.

Tiesa, vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 312. panta, atzīst to par pareizu.

[6] Ņemot vērā, ka apsūdzētā darbība ir pareizi kvalificēta un viņa vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 312. panta ir

pierādīta, pastāv pamats Kriminālprocesa likuma 520. pantā paredzētā notiesājošā sprieduma taisīšanai.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 312. pantu par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas soda izciešanas – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Sodu tiesa nosaka saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, ievērojot minētā likuma 46. panta nosacījumus soda veida

un mēra izvēlē.

Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto

kaitējumu, viņa personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst cietušā, sabiedrības un pārkāpēja interesēm. Visu iesaistīto pušu interešu ievērošana

ir svarīgs priekšnosacījums efektīvai kriminālsodu politikai. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet tiesiskais

instruments, kas var mazināt ar noziedzīgo nodarījumu radītās sāpes un ciešanas, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas (sk. Judins A.

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds, 19.03.2013., Nr. 11 (762)).

[8] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu Krimināllikuma 312. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Pirmstiesas procesā noskaidroti šādi apsūdzētās personas raksturojošie dati: apsūdzētais ir Latvijas Republikas nepilsonis, neprecējies,

apgādājamo personu nav, ar deviņu klašu izglītību, strādā gadījuma darbus, ir pastāvīga dzīvesvieta, iepriekš vairākkārt sodīts, pēdējo reizi 2017. gada

31. augustā Dobeles rajona tiesā pēc Krimināllikuma 312. panta ar piespiedu darbu uz 80 stundām, galīgais sods saskaņā ar spriedumu kopību noteikts

piespiedu darbu uz 80 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem deviņiem mēnešiem 25 dienām, sodāmība nav noņemta un

nav dzēsta. Ar Dobeles rajona tiesas tiesneses 2018. gada 24. janvāra lēmumu 80 piespiedu darba stundas aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20

dienām, sods izciests. Izdarījis vairākus administratīvos pārkāpumus, pēdējo reizi administratīvi sodīts 2015. gada 21. oktobrī, sods nav izpildīts, līdz ar

to atzīstams par administratīvi sodītu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa par atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka /pers. B/ vaļsirdīgi atzinis izdarīto un nožēlojis.

[9] Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, apdraudot jurisdikcijas intereses tiesas

sprieduma izpildē. Apsūdzēto negatīvi raksturo tas, ka par identisku noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 312. panta /pers. B/ sodīts ar Dobeles

rajona tiesas 2017. gada 31. augusta spriedumu, piedalījies tiesas sēdē, solījis pildīt spriedumu, nožēlojis izdarīto, taču pēc divām dienām atkal izdarījis

identisku noziedzīgu nodarījumu.

Lietas iztiesāšanā nav bijis iespējams noskaidrot, vai personai ir mainījies mantiskais stāvoklis, proti, darba vieta, ienākumi, apgādībā esošās

personas. Tiesa ņem vērā arī apsūdzētā negatīvo attieksmi pret saviem kriminālprocesa laikā izpildāmajiem pienākumiem ierasties pēc aicinājuma tiesā,

nekavēt procesa norisi.

Tāpat vērā ņemams apstāklis, ka iepriekš piespriestais piespiedu darbs nav izpildīts, pat nav uzsākts, tas bijis jāaizstāj ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu. Tādējādi ir pamats secināt, ka piespiedu darbs savu sodīšanas mērķi nesasniedz.

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā Krimināllikuma 35. pantā noteiktais soda mērķis tiks sasniegts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Šādu soda veidu

par atbilstošu atzina arī prokurors un aizstāve.

[10] Nosakot soda mēru, tiesai jāņem vērā, ka lietā ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis.

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu šī panta kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās konstatēts, ka persona

vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi

vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 31. augusta spriedumu /pers. B/ sodīts ar piespiedu darbu uz 80 stundām, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz diviem gadiem deviņiem mēnešiem 25 dienām. Spriedums stājies spēkā 2017. gada 12. septembrī.

Šajā lietā noziedzīgs nodarījums izdarīts pirms minētā sprieduma spēkā stāšanās (2017. gada 2. septembrī), līdz ar to apsūdzētajam galīgais sods

nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, ņemot vērā minēto spriedumu.

Tā kā izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir mazāk smagi noziegumi, nosakot galīgo sodu, vieglākais sods ietverams smagākajā vai arī piespriestie sodi

pilnīgi vai daļēji jāsaskaita.

Tā kā šajā lietā apsūdzētajam piespriežama īslaicīga brīvības atņemšana, bet ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 31. augustu piespriests piespiedu

darbs un papildsods – tiesību atņemšana, sodi saskaitāmi pilnīgi. Nosakot galīgo sodu un soda laikā ieskaitāmo izciesto daļu, ņemams vērā, ka iepriekš

piespriestais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un /pers. B/ to pilnībā izcietis 2018. gada 6. martā.

Soda laikā /pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu jāieskaita pamatsods, ko viņš pilnībā izcietis un daļēji izciestais papildsods –

transportlīdzekļa tiesību atņemšana pēc Dobeles rajona tiesas 2017. gada 31. augusta sprieduma.

Nosakot papildsoda izciesto daļu, jāņem vērā, ka /pers. B/ ar papildsodu – transportlīdzekļa tiesību atņemšanu sodīts jau ar Dobeles rajona tiesas

2016. gada 19. septembra spriedumu, kas stājies spēkā 2016. gada 30. septembrī. Tā kā /pers. B/ atradās ieslodzījuma vietā, viņš papildsoda izciešanu

uzsācis tikai no 2017. gada 26. jūnija, jo 25. jūnijā atbrīvojies no ieslodzījuma vietas, turklāt papildsoda laikā nav ieskaitāmas 20 dienas no 2018. gada

16. februāra līdz 6. martam, kad /pers. B/ izcietis īslaicīgās brīvības atņemšanas sodu.

[12] Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 22. lapa). Piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts

līdz spriedums stāsies spēkā.

[13] Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā /pers. B/ aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte I. Cīrule.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84. pantam un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par advokāta darbu pēc tiesas

norīkojuma tiesas sēdē I. Cīrulei atlīdzināmi 60 euro, kas piedzenami no apsūdzētā, jo lietā nav noskaidroti apstākļi, kas ļautu secināt, ka lietas

iztiesāšanas laikā apsūdzētā mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksāt par aizstāvi no saviem līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464., 511. un 520. pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. B/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312. pantā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

vienu mēnesi.

Noteikt galīgo sodu /pers. B/ pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, noteikto sodu pilnībā saskaitot

ar sodu, kas noteikts ar Dobeles rajona tiesas 2017. gada 31. augusta spriedumu, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi, piespiedu darbu uz 80

stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem deviņiem mēnešiem 25 dienām.

Ieskaitīt soda laikā /pers. B/ saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu pilnībā izciesto pamatsodu un daļēji izciesto papildsodu no

2017. gada 26. jūnija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, izņemot 20 dienas no 2018. gada 16. februāra līdz 6. martam (pēc Dobeles rajona tiesas

2017. gada 31. augusta sprieduma).

Atstāt negrozītu drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus – aizstāves Ievas Cīrules darba samaksu tiesas sēdē 60 euro, nosakot termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2018. gada 11. aprīlis.

Tiesnese I. Putra