Court dismissed claim for movable property return as auction buyer obtained items at valid public sale.

Lieta Nr.C37082216

Lietvedības Nr.C-2486-18/46

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2018.gada 3.decembrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese K.Vanaga,

ar sekretāri A.Stepiņu,

piedaloties prasītājas pārstāvjiem, zvērinātam advokātam Aleksejam Petrovam un Nataļjai Ļisickai, atbildētājas pārstāvēm Yuliyai Gutmanei un

zvērinātai advokātei Ingunai Bašai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, /Nosaukums B/ prasībā pret SIA /Nosaukums A/ ar trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem

atbildētājas pusē /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, SIA “/Nosaukums E/” un /Nosaukums F/par glabājumā nodotas kustamas mantas atgriešanu un

zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 20.maijā Tukuma rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās /Nosaukums/ (turpmāk tekstā /Nosaukums/) prasības pieteikums, kas

precizēts 2016.gada 3.jūnijā pret /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā atbildētāja), sākotnēji ar trešo personu /Nosaukums B/ par glabājumā nodotas

kustamas mantas atgriešanu, kurā norādīts, ka maksātnespējas procesā, izsolē tika atsavināts /Nosaukums/ nekustamais īpašums (biroju ēka) /adrese/

Rīgā, un īpašuma tiesības pēc izsoles akta apstiprināšanas tiesā, Zemesgrāmatā reģistrētas atbildētājai. 2015.gada 13.novembrī /Nosaukums/

administratore nodeva jaunajam ēkas īpašniekam nekustamo īpašumu (biroju ēku) /adrese/ Rīgā, kā arī atslēgas un ēkas dokumentāciju. Prasībā

norādīts, ka pārdotajā nekustamajā īpašumā atradās /Nosaukums/piederošā kustamā manta (izvietota visā piecu stāvu ēkā). Kustamā manta, atbilstoši

hipotekārā kreditora AS “SEB banka” prasībai, netika pārdota kopā ar nekustamo īpašumu, jo tā nebija ieķīlāta. /Nosaukums/piederošā kustamā manta

(izvietota visā piecu stāvu biroja ēkā) bija iepriekš inventarizēta, sastādot mantas sarakstu, mantai bija piestiprināti inventāra numuri. Kustamā manta

netika izvesta no ēkas /adrese/ Rīga un 2015.gada 13.novembrī tika nodota glabāšanā atbildētājai, saskaņā ar pieņemšanas – nodošanas aktu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pret atbildētāju netiek izvirzītas pretenzijas par prasītājas kustamās mantas daļu, kas tika nodota glabāšanā atbildētājai

saskaņā ar 2015.gada 13.novembra aktu un bija izvietota /adrses/, telpu grupā „Kafejnīca” pie nomnieka /Nosaukums G/. 2016.gada 2.martā

notikušajā /Nosaukums/ kustamās mantas izsolē, sarakstam atbilstošo un atbildētājai glabāšanā nodoto /Nosaukums/ kustamo mantu iegādājās

/Nosaukums B/. Kustamā manta izsolē tika pārdota ar lejupejošu soli par 1936 euro. Prasībā norādīts, ka izsolē iegūtā naudas summa nav atzīstama par

attiecīgās mantas vērtību. /Nosaukums/ norāda, ka 2015.gada 11.decembrī, atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktajam, visas prasītājas kustamās mantas

kā kopības vērtība noteikta 18900 euro apmērā. Savukārt /Nosaukums B/ 2016.gada 2.marta izsolē iegādājās kustamo mantu, kuras vērtība tika

noteikta saskaņā ar 2015.gada 11.decembra vērtējumiem, proti, vērtējuma atskaitē Nr.i290/2-2015 kopējā kustamās mantas tirgus vērtība noteikta

6000 euro, bet vērtējuma atskaitē Nr. i290/2-2015 kopējā kustamās mantas tirgus vērtība ir norādīta 3400 euro. Prasībā norādīts, ka kopējā tirgus

vērtība 2016.gada 2.marta izsolē /Nosaukums B/atsavinātajai mantai ir 9400 euro. Norādīts, ka par pārējo kustamo mantu un tās vērtību netiek izvirzīti

prasījumi par mantas atgriešanu.

Prasības iesniedzēja uzskata, ka novērtēšana ir īpašuma vērtības noteikšana, izmantojot noteiktas aprēķinu metodes. Tirgus vērtība ir aprēķināts

lielums – vērtēšanas datumā noteikta naudas summa, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra darījuma rezultātā starp labprātīgu

pārdevēju un labprātīgu pircēju. Savukārt piespiedu pārdošanas vērtība ir naudas summa, kas iegūstama, pārdodot īpašumu laika posmā, kas ir

nepietiekams adekvātam marketingam, saskaņā ar tirgus definīciju. Tieši sertificēta vērtētāja atzinums satur informāciju par attiecīgā īpašuma vērtību,

proti, tirgus vērtību. 2015.gada 11.decembra vērtējumos (vērtējuma atskaites Nr.i290/2-2015 un Nr.i290/2-2015) norādītā piespiedu pārdošanas

vērtība noteikta tikai ātrās realizācijas nolūkiem, turklāt tā ir par 30 -40 % zemāka par tirgus cenu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /NosaukumsB/ 2016.gada 2.marta izsolē, nosolot kustamo mantu rēķinājās ar papildus izdevumiem, kas būs

saistīti ar šo kustamo mantu pārņemšanas procesu, t.s. pārvietošanu, izvešanu no kustamo mantu faktiskās atrašanās vietas. Līdz ar to, prasības

iesniedzējas ieskatā nav samērīgi izsolē iegūto naudas summu atzīt par attiecīgās mantas vērtību, tādā veidā samazinot /Nosaukums B/izsolē iegūtās

mantas patieso tirgus vērtību.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts, ka prasības pieteikuma pielikumos Nr.8 un Nr.9 norādīta un no glabājuma atgriežama

kustamā manta, tika vērtēta un izsolīta kā kopība. /Nosaukums/ uzskata, ka minētā iemesla dēļ nav izšķirošas nozīmes katra priekšmeta vērtībai, jo

novērtētajā mantas kopībā ietilpst gan priekšmeti ar augstāku likviditāti, gan zemākas likviditātes priekšmeti. Komplektēt un atsavināt /Nosaukums/

kustamo mantu kā kopību tika nolemts, lai izvairītos no situācijas, ka atsevišķus priekšmetus ilgstoši nebūs iespējams atsavināt un to pārvietošana

atsevišķi radīs izdevumus, kas pārsniedz to vērtību. /Nosaukums/ pieļauj iespēju, ka atbildētāja apzināti centīsies paturēt likvīdos mantas kopības

priekšmetus, tos neatgriežot no glabājuma, bet atlīdzinot to vērtību. Mantas atgriešana daļēji ar atsevišķiem priekšmetiem nav pieļaujama, jo zūd mantas

kopības saturiskā jēga, ņemot vērā atšķirīgo likviditātes nozīmi. /Nosaukums/ pievieno papildinājumiem pielikumus Nr.12 un Nr.13, kur atbilstoši

pielikumiem Nr.8 un Nr.9 minētajām atprasāmās mantas sarakstam, ir atspoguļota katras mantas vienības novērtējuma summa. /Nosaukums B/ izsolē

atsavinātās mantas kopējā tirgus vērtība norādīta 9400 euro.

/Nosaukums/ atsaucas uz Civillikuma 876., 987. un 988.pantu normām uzskatot, ka ir kustamo mantu kopuma, kurš nodots glabāšanā

atbildētājai, īpašniece. Norādīts, ka /Nosaukums B/ ir atzīstama par 2016.gada 2.marta izsolē atsavināto kustamo mantu ieguvēju, tomēr īpašuma tiesības

uz lietu /Nosaukums/nav pārgājušas, jo atsavinātās mantas nav nodotas. /Nosaukums/ uzskata, ka viņai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju, kā

kustamo mantu glabātāju. Mantu atgriešana no glabājuma nodrošinās izsolē pārdotās kustamās mantas nodošanu izsoles uzvarētājam, /Nosaukums B/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka kustamo mantu saraksta sastāvs ir identisks sarakstiem, kuru prasītāja atprasa no atbildētājas (pielikumi Nr.8 un

Nr.9) ar izsolē atsavināto kustamo mantu sarakstiem (pielikumi Nr.10 un Nr.11). Norādīts, ka kustamās mantas grupēšana divos sarakstos jau

inventarizācijas laikā tika veikta dalot atsevišķi vienā sarakstā mantu, kas izvietota brīvajās telpās visā ēkā /adrese/ A Rīgā un otrā sarakstā uzrādot to

mantu, kas izvietota iznomātajās telpās pie nomniekiem, atspoguļojot konkrētu nomnieku. Tā veidoti arī atbildētājai glabāšanā nodotās kustamās mantas

saraksti, pielikums Nr.5, visa brīvajās telpās izvietotā manta un pielikums Nr.6, kustamā manta, kas atrodas iznomātajās telpās. Analogi tika veidoti

mantu saraksti kustamas mantas izsolei ar tās novērtējumu, pielikums Nr.10, manta brīvajās telpās un pielikums Nr.11 kustamā manta iznomātajās telpās.

No atbildētājas atprasāmie mantu saraksti izveidoti analogi, pielikums Nr.8 par kustamo mantu brīvajās telpās, bet pielikums Nr.9 par mantu, kas

izvietota iznomātajās telpās. Norādīts, ka atbildētājai ar 2015.gada 13.novembra pieņemšanas nodošanas aktiem glabāšanās nodota prasības pielikumā

Nr.8 norādītā kustamā manta, kas atbilst pielikumā Nr.5 norādītajai mantai. Prasības pielikumā Nr.9 norādītā kustamā manta atbilst pielikumā Nr.6

norādītajai mantai. Pielikumā Nr. 6 iekļautā manta ar norādi pie nomnieka /Nosaukums G/ nav iekļauta prasības pielikumā Nr.9 uzskaitītajai,

atprasāmajai mantai. Par mantu, kas nodota /Nosaukums G/, prasība netiek celta.

2016.gada 2.martā un 19.aprīlī /Nosaukums/ administratore nosūtīja atbildētājai vēstuli Nr.711/MS-129.iz, kurā lūdza nodot /Nosaukums

B/pilnvarotajam pārstāvim /Nosaukums/piederošo kustamo mantu, atbilstoši vēstulei pielikumā pievienotajiem mantas sarakstiem. Atbildētājas valdes

locekle /pers. A/pieprasījumā norādītajā vietā un laikā, t.i. 2016.gada 28.aprīlī, atteicās mantu nodot, par ko tika sastādīts zvērināta tiesu izpildītāja

J.Jonasa akts. /Nosaukums/norāda, ka atbildētājas vadība ilgākā laika periodā, aizbildinoties ar visdažādākajiem argumentiem, ir ļaunprātīgi izvairījusies

nodot /Nosaukums B/pilnvarotajam pārstāvim /Nosaukums/ piederošo kustamo mantu, kas atrodas atbildētājas glabāšanā /adrese/ Rīga. Arī atbildētājas

atsūtītās 03.05.2016. (saņemts 06.05.2016.) un 05.05.2016. (saņemts 09.05.2016.) vēstules liecina par to, ka atbildētāja, kā /Nosaukums/kustamās

mantas glabātājs, apzināti kavē atbildētājai piederošās mantas atgriešanu.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma (kas bija spēkā līdz 01.11.2010.) 62.pantu, 63.pantu, 64.panta 3.punktu, 86.pantu, Civillikuma 876.,

987.-988., 1036.,1038., 1968.-1971.pantu, 1972.-1980.pantu, Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10.punktu, /Nosaukums/ sākotnēji

iesniegtajā prasības pieteikumā un tā papildinājumos lūdz tiesu uzlikt par pienākumu /Nosaukums A/ atgriezt /Nosaukums/ glabāšanā /Nosaukums A/

nodoto /Nosaukums/ kustamo mantu, saskaņā ar prasībai pievienotajiem sarakstiem, Pielikums Nr.8 un Pielikums Nr.9.

2016.gada 27.jūlijā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta, norādot, ka noslēdzot nekustamā īpašuma atsavināšanas

darījumu, ar 2015.gada 13.novembra Pieņemšanas - nodošanas aktu, prasītāja nodeva glabāšanā atbildētājai nekustamajā īpašumā /adrese/ a ievietoto,

pēc prasītājas formulējuma tai piederošo kustamo mantu neiznomātajās telpās. Šim aktam tika pievienots mantu sarakts, kur ir norādīti arī mantu

inventāra numuri. Parakstot aktu atbildētāja paļāvās uz prasītāju, taču vēlāk iepazīstoties ar kustamās mantas sarakstu pilnībā, konstatēja, ka tajā ir

iekļauta manta, kas jau iepriekš ir nodota trešo personu lietojumā un valdījumā, kā arī manta, kas ir atbildētājas iegādātā nekustamā īpašuma

neatņemama sastāvdaļa.

2016.gada 16.decembrī tiesā saņemts /Nosaukums/ lūgums, saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu, lietā aizstāt prasītāju /Nosaukums/ ar

/Nosaukums B/, kas sākotnēji lietā pieaicināta kā trešā persona.

Ar 2017.gada 16.janvāra tiesas sēdē pieņemto protokola lēmumu, lietā aizstāta prasītāja /Nosaukums/ ar /Nosaukums B/, kas sākotnēji lietā tika

pieaicināta kā trešā persona. Lēmums par puses aizstāšanu pieņemts pamatojoties uz Civilprocesa likuma 77.pantu, konstatējot, ka 2016.gada 5.jūlijā ir

noslēgts Cesijas līgums (lietas 2.sējuma 41.lapa), atbilstoši kuram /Nosaukums/ kā cedents nodeva par atlīdzību cesijas kārtībā, bet /Nosaukums B/ kā

cesionārs pieņēma prasījuma tiesības un ar tām saistītās blakus tiesības, kas izriet no /Nosaukums/ celtās prasības civillietā Nr.C37082216 pret

atbildētāju par glabājumā nodotās kustamās mantas atgriešanu (kopējā tirgus vērtība kustamajai mantai ir 9400 euro).

2017.gada 2.maijā tiesas elektroniskajā pastā saņemti /Nosaukums B/ (turpmāk tekstā prasītāja) prasības grozījumi, kuros prasītāja lūdz papildus

pieteiktajai prasībai pieņemt prasījumu par zaudējumu piedziņu no atbildētājas.

Prasības grozījumos norādīts, ka atbilstoši 2015.gada 13.novembra pieņemšanas –nodošanas aktam, atbildētājai glabāšanā tika

nodota /Nosaukums/ kustama manta un atbildētāja to pieņēma bezatlīdzības lietošanā un glabāšanā. Prasītāja kustamo mantu iegādājās /Nosaukums/

administratora rīkotajā izsolē. Norādīts, ka pretēji /Nosaukums/ administratora pieprasījumam, atbildētāja viņai glabāšanā nodoto kustamo mantu nav

nodevusi. Norādīts, ka 2016.gada 19.aprīlī /Nosaukums/administratore nosūtīja atbildētājai paziņojumu par to, ka 2016.gada 28.aprīlī plkst.11.00,

/adrese/ A ieradīsies prasītājas pārstāvis, lai pārņemtu no atbildētājas un aizvestu kustamo mantu. Prasības grozījumos norādīts, ka 2016.gada 20.aprīlī

prasītāja un /Nosaukums H/ noslēdza nomas līgumu Nr.2004-2016 par daļu no /Nosaukums/rīkotajā izsolē nopirktās kustamās mantas nomu. Prasītāja

minēto līgumu nevar izpildīt, jo atbildētāja prettiesiski aiztur kustamo mantu, kuru prasītāja iegādājās izsolē. Saistībā ar noslēgto līguma neizpildi, prasītāja

ir veikusi līgumsoda 14897,82 euro samaksu /Nosaukums H/. Atsaucoties uz Civillikuma 1635., 1770., 1772., 1775. un 1779.pantu normām, prasītāja

uzskata, ka atbildētājas rīcības rezultāta viņai ir nodarīti zaudējumi, prasītājas samaksātā līgumsoda 14897,82 euro apmērā, kā arī negūtās peļņas

6621,23 euro apmērā. Prasītāja papildina prasību ar jaunu prasījumu un lūdz tiesu papildus sākotnējam prasījumam, piedzīt no atbildētājas zaudējumus

21519,05 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta pakalpojumiem 1450 euro apmērā un valsts nodevu 980,26 euro, kā arī noteikt

prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja likumisko 6% gadā no piedzītās naudas summas.

2017.gada 28.augusta tiesas sēdē prasītāja iesniedza prasības summas precizējumus, norādot, ka palielina prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo

zaudējumi daļā par sagaidāmās peļņas atrāvumu ir aprēķināti līdz 2017.gada 28.aprīlim. Zaudējumu summa četros mēnešos ir pieaugusi par 2407,72

euro. Prasītāja uztur iepriekš pieteiktos prasījumus un lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 23926,77 euro apmērā.

2018.gada 1.februārī tiesā saņemti prasības grozījumi un palielināts prasījums par zaudējumu piedziņu, jo zaudējumi daļā par sagaidāmās

peļņas atrāvumu ir aprēķināti līdz 2017.gada 28.augustam. Zaudējumu summa ir pieaugusi par 1454,45 euro. Vienlaicīgi norādīts, ka 2017.gada 7.un

16.novembrī atbildētāja ir atdevusi prasītājai daļu no kustamās mantas, par kuru celta prasība. Prasītāja uztur iepriekš pieteiktos prasījumus grozītajā

apmērā un lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 26585,08 euro apmērā.

Ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 3.maija lēmumu, lietā kā trešās personas pieaicinātas /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, SIA

“/Nosaukums E/” un /Nosaukums F/. Noraidīts prasītājas lūgums lietā kā trešās personas pieaicināt /Nosaukums G/, ārvalstu komersantu /Nosaukums

I/,/Nosaukums J/, /Nosaukums K/ un /Nosaukums L/.

2018.gada 11.jūlijā prasītāja iesniedza paskaidrojumus par prasību un prasības summas precizējumus, kuros precizēta neatdotā kustamā manta un

lūgts piedzīt zaudējumus 28290,12 euro apmērā kā arī visus tiesas izdevumus.

Paskaidrojumos atkārtoti ir norādīti fakti un apstākļi, kuri minēti sākotnējā /Nosaukums/ prasības pieteikumā, kā arī prasītājas prasības

papildinājumos norādītais par zaudējumu un negūtās peļņas piedziņu. Papildus norādīts, ka 2017.gada 7. un 16. novembrī atbildētāja atgrieza prasītājai

daļu no kustamās mantas, kura tika atprasīta šīs prasības ietvaros un puses par to parakstīja divus pieņemšanas –nodošanas aktus. 2018.gada 31.janvārī

prasītāja ir precizējusi neatgrieztās kustamās mantas sarakstus. Atprasāmā manta ir norādīta divos sarakstos. Pirmajā sarakstā norādīta atbildētajai

nodotā un prasītājai neatgrieztā kustamā manta, no tās izslēdzot sākotnējos sarakstos iekļauto mantu un to mantu, kuru atbildētāja atgrieza, kā arī

mantu, kura ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Savukārt otrajā sarakstā norādīta kustamā manta, kura atrodas pie nekustamā īpašuma nomniekiem un

nav atgriezta prasītājai. Attiecībā par pieprasītās kustamās mantas vērtību, prasītājas paskaidrojumi ir analoģiski sākotnējam prasības pieteikumam, proti,

prasītāja uzskata, ka kustama manta tika vērtēta un izsolīta kā kopība un tās vērtība ir noteikta 2015.gada 11.decembra vērtējumos. Neskatoties uz to,

ka izsolē kustamo mantu prasītāja iegādājās par 1936 euro, šo summu prasītāja neatzīst kā kustamas mantas tirgus vērtību. Precizējot neatgrieztās

kustamās mantas sarakstus, prasītāja ir norādījusi katras mantas vērtību atbilstoši 2015.gada 11.decembra vērtējumos norādītajai summai. Pirmajā

sarakstā (lietas 3.sējuma 202.-204.lapa) norādītas 134 kustamas mantas ar kopējo vērtību 2849 euro. Otrajā sarakstā (lietas 3.sējuma 205.lapa)

norādītas 38 kustamas mantas, kuras atrodas pie nekustamā īpašuma /adrese/ Rīga nomniekiem, ar kopējo mantu vērtību 2990 euro. Paskaidrojumos

prasītāja norāda, ka prasījumu par kustama mantas atgriešanu uztur, gan kā faktiskais mantu īpašnieks, kurš kustamo mantu ir iegādājies

no /Nosaukums/ izsolē, gan kā /Nosaukums/ tiesību pārņēmēja, pamatojoties uz noslēgto cesijas līgumu.

2018.gada 20.septembra papildus paskaidrojumos atbildētāja lūdz prasību noraidīt pilnībā. Atbildētāja norāda, ka nekustamo īpašumus /adrese/

Rīgā iegādājās /Nosaukums/ administratores organizētajā izsolē. 2015.gada 13.novembrī nekustamais īpašums tika nodots atbildētājai valdījumā, kopā

ar ēkas dokumentāciju, atslēgām. Vienlaicīgi atbildētāja tika informēta, ka viņas nekustamajā īpašumā /adrese/ Rīgā, atrodas atsevišķas mantas, kas

pieder /Nosaukums/. Administratore apliecināja atbildētājai, ka attiecīgās kustamās mantas pieder /Nosaukums/ , nav nodotas trešo personu valdījumā.

Atbildētāja norāda, ka ar 2015.gada 13.novembra Pieņemšanas –nodošanas aktu /Nosaukums/ administratore nodeva atbildētājai glabāšanā

nekustamajā īpašumā /adrese/ Rīgā, izvietoto, pēc administratores formulējuma, tai piederošo kustamo mantu neiznomātajās telpās. Šim aktam tika

pievienots mantu saraksts, kuru parakstot, atbildētāja paļāvās uz administratores godprātību. Atbildētāja nepārbaudīja konkrētās kustamās mantas

vienības dabā. Vēlāk iepazīstoties ar kustamas mantas sarakstu, atbildētāja konstatēja, ka tajā ir iekļautas mantas, kuras iepriekš /Nosaukums/ ir

nodevusi nekustamā īpašuma nomniekiem viņu lietojumā un valdījumā, kā arī mantas, kuras pēc atbildētājas domām ir nekustamā īpašuma sastāvdaļas.

Atbildētāja norāda, ka jau līdz nekustamā īpašuma nodošanai , /Nosaukums/ bija noslēgusi nomas līgumus ar trešajām personām, par telpu nomu,

vienlaicīgi nododot trešo personu glabājumā attiecīgās kustamās mantas. Paskaidrojumos atbildētāja atsaucas uz Civillikuma 1440. un 1641.pantu.

Vienlaicīgi atbildētāja norāda uz Civillikuma 876., 911., 912. un 913.pantu, un to, ka ir veikusi sarunas ar telpu nomniekiem – trešajām personām lietā –,

kuras nesaskata tiesisku pamatu pārtraukt kustamās mantas valdījuma un lietojuma tiesības, kas iegūtas noslēdzot nomas līgumus. Paskaidrojumos

atbildētāja norāda uz Civillikuma 1968., 1970., 1971.pantu uzsverot, ka glabājuma līgums ir reāllīgums, bet /Nosaukums/administratore nav izpildījusi

kustamas mantas nodošanu atbildētājas glabāšanā, jo glabājuma attiecības starp pusēm nav nodibinātas. Atbildētāja norāda, ka viņas glabāšanā nav

nodotas kustamas mantas, kuras atrodas trešo personu valdījumā un lietojumā, bet daļa no sarakstā norādītās mantas ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa

un nevar tik nodota glabāšanā. Paskaidrojumos norādīts uz Civillikuma 1417., 1543., 1506., 1507., 1508., 1509.pantu. Atbildētāja uzskata, ka

prasītāja nav pierādījusi savus apgalvojumus par to, ka sastādot kustamas mantas sarakstus, mantām tika piestiprināti inventarizācijas numuri, šādu

prasītājas norādi atbildētāja uzskata par nepatiesu. Vienlaicīgi atbildētāja norāda, ka neapstrīd ka pie ēkas /adrese/ Rīgā, atrodas kaut kādas (precīzi

neidentificētas) mantas un /Nosaukums/ administratore tās varēja pārdot izsolē. Tomēr prasītāja no /Nosaukums/ izsolē ir iegādājusies kustamo mantu,

kuru nekad nav apskatījusi reāli dabā. Atbildētāja uzskata, ka /Nosaukums/ administratore ir maldinājusi potenciālos pircējus, neinformējot, ka daļa no

sarakstos norādītajām mantām atrodas trešo personu valdījumā, bet daļa ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Atbildētāja uzskata, ka izpildījums prasītājai ir

jāpieprasa no /Nosaukums/ administratores, kura izsolē ir pārdevusi mantu, kura pēc izsoles tās dalībniekiem nav pieejama. Atbildētāja norādot uz

Civillikuma 2112., 2124., 2130., 2134 un 2132.pantu, uzskata, ka /Nosaukums/ administratore ir atbildīga attiecībā pret trešajām personām, ar kurām ir

noslēgti nomas līgumi. Paskaidrojumos norādīts uz Civillikuma 875., 876., 891. un 894., 896.pantu normām, kas regulē valdījuma tiesības. Atbildētāja

norāda, ka 2016.gada 28.aprīlī kustamo mantu nevarēja nodot prasītājai, kura ieradās bez brīdinājuma, kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju, jo daļa no

pieprasītajām mantām atrodas trešo personu valdījumā, bet daļa ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa un nebojājot īpašumu, šīs mantas nav atdalāmas.

Atbildētāja nepiekrīt prasītājas norādītajām, ka ilgstošā laika periodā atbildētāja bez tiesiska pamata ir attiekusies atgriezt kustamo mantu. Atbildētāja

norāda, ka nekad nav atteikusies atgriezt kustamo mantu, kura nav trešo personu valdījumā un nav nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Atbildētāja atsaucas

uz Civillikuma 850., 851., 852., 853., 854., 847., 850. un 857.pantu, norādot, ka ir saņēmusi speciālista atzinumu, par kustamo mantu, kuru uzskata par

nekustamā īpašuma sastāvdaļu. Attiecībā par kustamo mantu vērtības noteikšanu, atbildētāja nepiekrīt prasītājas viedoklim par mantu vērtību 18900

euro apmērā, norādot, ka izsolē prasītāja mantas iegādājās par 1936 euro. Atbildētāja nepiekrīt prasītājas viedoklim, ka atprasāmās mantas ir

vērtējamas tikai un vienīgi kā mantu kopība. Atbildētāja norāda, ka katra mantas vienība, izņemot to, kura ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa, ir lietojama

atsevišķi un nav kopsakarā ar citām lietām. Atbildētāja norāda, ka prasītājai ir atgriezusi daļu no mantām, tad, kad prasītāja pēc tām ieradās. Atbildētājai

nav pienākuma nogādāt mantas prasītājai, vai nodot to piespiedu ceļā. Par nepamatotu atbildētāja uzskata prasījumu par zaudējumu un negūtās peļņas

piedziņu. Atbildētāja norāda, ka konkrētajā situācijā ir nonākusi nejauši, atsaucas uz Civillikuma 1774. un 1775. pantu. Atbildētāja uzskata, ka

zaudējumus prasītāja ir radījusi pati sev, jo iegādājās kustamu mantu izsolē, iepriekš mantu neapskatot, nenoskaidrojot apstākļus par mantas atrašanās

vietu, tajā skaitā atrašanos pie trešajām personām. Izsolē prasītāja ir ieguvusi mantu par gandrīz četrpadsmit reizes mazāku summu nekā ir mantas

patiesā vērtība. Atbildētāja uzskata, ka prasītāja ir pieprasījusi atbildētājai tādus mantas nodošanas apstākļus, kusu atbildētāja nevar objektīvi izpildīt

neatkarīgu apstākļu dēļ. Atsaucoties uz Civillikuma 1776. un 1787.pantu, atbildētāja lūdz prasību par zaudējumu piedziņu noraidīt.

2018.gada 14.februārī un 13.aprīlī tiesā saņemts SIA “/Nosaukums E/” lūgums nepieaicināt viņu kā trešo personu lietā. Norādīts, ka SIA

“/Nosaukums E/” biroja telpas atrodas /adrese/, par ko 2014.gada 1.septembrī tika noslēgts nomas līgums ar /Nosaukums/. Nomas līgums tika

pārjaunots 2015.gada 30.novembrī. Kopā ar telpām SIA “/Nosaukums E/” tika nodotas lietošanā telpās esošās kustamās mantas.

/Nosaukums F/ 2018.gada 12.aprīlī atbildot tiesai, norāda, ka tās valdījumā atrodas rullo žalūzijas, kuras nodotas atbilstoši 2009.gada

4.februāra telpu pieņemšanas nodošanas aktam, kas ir 2008.gada 3.jūlija Telpu nomas līguma pielikums. Norādīts, ka 2015.gada 30.novembrī ir

noslēgts pārjaunojuma nomas līgums un tā nosacījumi ir analoģiski sākotnējam nomas līgumam. Nosaukums F/ kā nomnieks lieto atbildētājas telpas

saskaņā ar līgumu. Tai nav saistību ar prasītāju. Lūdz noraidīt lūgumu par trešo personu pieaicināšanu.

Trešā persona /Nosaukums D/ 2018.gada 6.augustā tiesā iesniedza paskaidrojumus par prasību, norādot, ka ir nekustamā īpašuma /adrese/ Rīgā

nomnieks un Nosaukums B/ prasību uzskata par nepamatotu. Norādīts, ka 2015.gada 30.novembrī parakstot pārjaunojuma līgumu /Nosaukums/

administratore nodeva atbildētājai no nomas līguma izrietošās tiesības un saistības, bez jebkādām atrunām vai izņēmumiem, tajā skaitā pienākumu

atbildētājai nodrošināt trešajai personai tiesības lietot telpas ar visu tajā izvietoto aprīkojumu, kas atrodas trešās personas valdījumā, atbilstoši

sākotnējam nomas līgumam, trešā persona uzskata, ka ja /Nosaukums/ administratore būtu uzskatījusi, ka telpās, kuras nomā trešā persona, esošais

aprīkojums nepieder nekustamā īpašuma īpašniekam, viņa nebūtu nodevusi atbildētājai visas no nomas līguma izrietošās saistības, bet saistības, kas izriet

no aprīkojuma izmantošanas paturētu sev. Atsaucoties uz Civillikuma 1973.pantu, tiek norādīts, ka tiesiski nav iespējama situācija, kurā iznomātājs

nodod lietu lietošanā nomniekam, bet vienlaikus paliek arī lietas glabātājs. Trešā persona uzskata, ka 2016.gada 2.marta izsolē nebija iespējams atsavināt

trešās personas nomāto telpu aprīkojumu un tas netika izdarīts. Tiek norādīts, ka prasītājas iesniegtajos sarakstos ar inventāra numuriem apzīmētās lietas

N184-N187 (086), N118 (087) un N189-N195 (088) nav identificējamas nomas līguma dokumentos. Savukārt iebūvēto mēbeļu komplekts trešās

personas ieskatā ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa un neattiecas uz šo lietu. Vienlaicīgi tiek lūgts lietu izskatīt bez trešā personas klātbūtnes.

Tiesa sēdē prasītājas pārstāvis, zvērināts advokāts Aleksejs Petrovs, prasību uzturēja uz prasības pieteikumā, tā papildinājumos norādītajiem

pamatiem. Norādīja, ka starp /Nosaukums/ un atbildētāju 2015.gadā tika parakstīts pieņemšanas nodošanas akts, ar kuru atbildētājas glabāšanā tika

nodotas kustamas mantas. Atbildētājas pienākums ir šīs mantas atdot pēc pirmā pieprasījuma, tomēr atbildētāja to nepilda. Prasītāja kustamas mantas kā

kopību iegādājās /Nosaukums rīkotajā kustamu mantu izsolē. Uzskata, ka izsolē tika pārdotas kustamas mantas, kuras norādītas 2015.gada

11.decembra vērtējumu atskaitēs. Dabā mantas netika apskatītas, bet pirms izsoles prasītājas pārstāvis iepazinās ar atskaitēs norādīto informāciju.

Paskaidroja, ka zaudējumi un negūtā peļņa ir radusies, jo prasītāja noslēdza nomas līgumu ar citu personu par izsolē nopirkto kustamo mantu nomu. Šo

līgumu prasītāja nevar izpildīt, ir samaksājusi līgumsodu, kuru uzskata par zaudējumiem. Norādīja, ka noslēgtais nomas līgums pirms kustama manta ir

nonākusi prasītājas valdījumā, bija prasītājas risks. Lūdza prasību apmierināt un piedzīt visus tiesas izdevumus, tajā skaitā ar lietas vešanu saistītos

izdevumus.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve, zvērināta advokāte Inguna Baša, prasību neatzina lūdza noraidīt un paskaidroja, ka atbildētāja konkrēto

nekustamo īpašumu iegādājās izsolē un pārņemot nekustamo īpašumu, administrators uzstāja, ka atbildētājai ir jāpieņem un jāparaksta visi administratora

norādītie dokumenti, ja atbildētāja vēlas saņemt ēkas atslēgas. Atbildētājas pārstāvei tika nodota ēkas dokumentācija un atbildētājas pārstāve,

paļaujoties uz administratori, parakstīja pieņemšanas nodošanas aktu. Tomēr glabājuma līguma attiecības starp pusēm netika nodibinātas, jo mantas reāli

netika nodotas. Tikai vēlāk atbildētājas pārstāve iepazinās ar parakstītajiem dokumentiem un konstatēja ka pieņemšanas nodošanas aktā ir norādītas

kustamas mantas, kuras atrodas pie ēkas nomniekiem un kuras ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Norādīja, ka daļa no sarakstos norādītajām mantām

tika nodotas pirms akta parakstīšanas /Nosaukums M/ un mantu atdošana notika ar /Nosaukums/ administratores atļauju. Norādīja, ka no lietas nav

iespējams konstatē, ka prasītāja izsolē nopirka tieši tās pašas kustamās mantas, kuras norādītas atbildētājas parakstītajā pieņemšanas nodošanas aktā.

Norādīja, ka izsolē mantas prasītāja ieguva par 1936 euro, savukārt zaudējumu summu ir aprēķinājusi 28000 euro apmērā. Pauda viedokli, ka prasītāja

prettiesiskiem līdzekļiem vēlas piedzīt no atbildētājas naudas līdzekļus, nevis saņemt konkrētās mantas. lūdza prasību noraidīt un piedzīt ar lietas vešanu

saistītos izdevumus atbilstoši lietā iesniegtajiem rēķiniem, neprecizējot to summu.

Tiesas sēdē liecību sniedza /Nosaukums/ administratore M.Stumbre un liecināja, ka sākotnējo prasību tiesā iesniedza viņa, uztur prasības

pieteikumā un tā precizējumos norādīto. Papildus liecināja, ka atbildētāja izsolē nopirka konkrēto nekustamo īpašumu, kas ir piecstāvu biroja ēka.

Nekustamajā īpašumā atradās /Nosaukums/ piederoša kustama manta, kuru lieciniece pārdeva citā izsolē. Izvērtējot visus apstākļus, administratore

uzskatīja, ka /Nosaukums/kustamo mantu nav lietderīgi izvest no nekustamā īpašuma, un tas sadārdzinātu un apgrūtinātu maksātnespējas procesu.

Atbildētāja piekrita glabāt kustamo mantu, tas netika uzspiests. Notika divas kustamās mantas izsoles. Otrajā izsolē ar lejupejošu soli, kustamo mantu kā

kopību nopirka /Nosaukums B/. Uzsākot izsoli, administratore nolasīja kustamās manats vērtējumus, uzskata, ka pretendenti bija iepazinušies ar

vērtēšanas sarakstiem. Precīzi visas mantas ar inventāra numuriem netika nolasītas. Neatceras, kas bija norādīts izsoles sludinājumā. Administratore

neatcerējās pēc kuriem sarakstiem bija identificējama manta, kura tika pārdota izsolē. Pēc izsoles, administratore izsniedza prasītājai pilnvaru, uz kuras

pamata varēja saņemt konkrēto mantu, bet atbildētāja to atteicās izsniegt. Administratore liecināja, ka pircējiem, kas vēlējās piedalītie izsolē, bija iespēja

apskatīt konkrēto kustamo mantu, tomēr lielākā daļa iepazinās ar sagatavotajiem kustamās mantas sarakstiem, no kuriem varēja redzēt, ka daļa no

kustamās mantas atrodas pie ēkas nomniekiem. Izolē tika pārdota visa /Nosaukums/ piederošā kustamā manta, citas mantas nebija. Kustamā manta tika

sadalīta divās daļā. Vienā daļā tika norādīta kustamā manta, kura atradās ēkas neiznomātajā daļā, bet otrajā daļā norādīta kustamā manta, kas atradās

pie telpu nomniekiem. Administratore liecināja, ka izsolē tika pārdotas arī tās mantas, kas atradās pie ēkas telpu nomniekiem. Liecināja, ka

iepriekš /Nosaukums/ bija noslēgti telpu nomas līgumi, kuru pielikumos tika norādīta arī kustama manta, kuru lieto nomnieki. Izsoles brīdī nomas līgumi

bija spēkā un izsolē tika pārdotas arī tās kustamās mantas, kas atradās pie nomniekiem. Administratore pauda viedokli, ka izsolē drīkstēja pārdot

kustamo mantu, kuru atbilstoši spēkā esošiem nomas līgumiem lietoja nomnieki, jo /Nosaukums/ bija mantas īpašnieks. Liecināja, ka nomnieki bija

informēti par izsoli, neatceras precīzi kādā veidā nomniekus informēja. Liecināja, ka atbildētājai tika nodots nekustamais īpašums, kopā ar visu tā

dokumentāciju. Tika sagatavots pieņemšanas - nodošanas akts ar kustamo mantu, kura atradās nekustamajā īpašumā un manta tika nodota glabāšanā

atbildētājai. Liecināja, ka atbildētājas valdes locekle parakstīja šos aktus par mantas nodošanu. Dokumentus iepriekš saskaņoja ar atbildētājas

advokātiem. Ņemot vērā, ka daļa kustamo mantu atradās pie nomniekiem, puses panāca vienošanos, ka mantas paliek tur, kur tās ir. Ar pieņemšanas

nodošanas aktu tika nodrošināta kustama mantas glabāšana un panākta vienošanās, ka manta paliek ēkā. Liecināja, ka /Nosaukums M/ apsaimniekoja

konkrēto īpašumu līdz maksātnespējas procesam. Nevarēja precizēt kādas mantas tika atļauts izvest /Nosaukums M/’. Liecināja, ka šai SIA bija savas

mantas, kuras administratore atļāva izvest, jo šīs mantas atradās attiecīgā uzņēmuma telpās. Liecināja, ka sarakstos, kuri ir iesniegti pie prasības

pieteikuma atzīmes NIN nozīmē, ka konkrētais priekšmets ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa. To noteica vērtētājs, sastādot sākotnējos sarakstus un šīs

mantas netika pārdotas izsolē, nav norādītas arī atskaitēs, kurās ir izsolē pārdoto mantu saraksts.

Lieciniece/pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka strādāja kopā ar /Nosaukums/ administratori, kā /Nosaukums N/ pārstāve palīdzēja

kārtot /Nosaukums/ maksātnespējas procesu, kārtoja dažādus dokumentus, tajā skaitā palīdzēja sagatavot prasības pieteikumu. Liecināja,

ka /Nosaukums/ maksātnespējas process bija sarežģīts, tās īpašnieki nesadarbojās ar administratoru. Liecināja, ka bija iesaistīta gan nekustamā īpašuma

pārdošanā, gan kustamas mantas izsolē. Liecināja, ka pirms izsolēm tika apzināta /Nosaukums/ kustama manta, tika pieaicināts specialists, kas veica

visas mantas inventarizāciju. Vēlāk mantu novērtēja vērtētājs. Visas mantas tika inventarizētas, apkopotas sarakstos, kas vēlāk tika izmantoti izsolē.

Mantas tika sadalītas divos sarakstos, vienā kustamā manta, kas atradās brīvajās telpās, bet otrā kustamā manta, kas atradās pie nomniekiem. Ar

atbildētāju tika panākta vienošanās, ka viņa pārņem nomas līgumus un īpašums tiek nodots ar nomniekiem. Tika noslēgti nomas līgumu pārjaunojumi ar

atbildētāju un atbildētājai tika nodotas nomas attiecības ar /Nosaukums/ nomniekiem. Pauda viedokli, ka atbildētājai būtu bijis izdevīgi izmantot

administratores piedāvājumu iegādāties arī kustamo mantu, bet atbildētājas pārstāvji izturējās nicīgi, teica, ka mantu paņem tāpat. Tad, kad

administratore saprata, ka atbildētāja mantu nepirks, tika sagatavoti mantas sarakstu projekti, kurus nosūtīja atbildētājas advokātam. Saraksti tika laboti,

precīzi, kas tika labots, neatceras. Liecināja, ka administratora un atbildētājas vienošanās bija par to, ka atbildētāja glabā kustamo mantu līdz izsolei un

var to lietot, savukārt /Nosaukums/ par glabāšanu nedod atlīdzību. Pēc izsoles mantu atbildētāja neatdeva. Liecināja, ka izsolē netika pārdota kustama

manta, kura sarakstos ir norādīta kā manta, kas atrodas pie nomnieka /Nosaukums G/. Izolē tika pārdota manta, kura norādīta sarakstos, konkrēti

manta, kas norādīta 2015.gada atskaitēs. Liecināja, ka izsoles laikā administratorei uz galda bija visi pārdodamās kustamās mantas saraksti, kuri

pircējiem bija saprotami. Izsolē netika pārdota manta, kas norādīta kā nekustamā īpašuma sastāvdaļa un manta, kas atradās pie /Nosaukums G/. Izsoles

pretendenti tika brīdināti, ka pārdodamā manta atrodas trešās personas valdījumā un pēc izsoles pašiem būs jāizved. Liecināja, ka mantu sarakstā ir arī

iebūvētas mēbeles, kuras vērtētāji uzskatīja par kustamu mantu. Lieciniece liecināja, ka uzsākot darbu pie Nosaukums/ maksātnespējas procesa,

parādnieces pārstāvji nenodeva administratoram visus dokumentus. Administratoram bija tikai /Nosaukums/ bilances, kurās norādīta krājumu kopējā

summa, bet krājumu – matu saraksti – nebija. Līdz ar to, administratore arī veica nekustamajā īpašumā esošo kustamo mantu inventarizāciju. Par to tika

brīdināti ēkas nomnieki, kuri varēja izteikt pretenzijas attiecībā uz savām mantām. Visas pārējās mantas tika inventarizētas kā /Nosaukums/īpašums.

Tiesas sēdē tika uzklausīts /pers. C/, kurš paskaidroja, ka strādā Nosaukums O/ par tehniķi, saistībā ar inženierkomunikācijām, viņam ir sertifikāts

par inženiertīkliem. Viņš, kā juridiska persona, sniedz pakalpojumus atbildētājai saistībā ar nekustamā īpašuma /adrese/ uzturēšanu. Paskaidroja, ka ir

redzējis mantu sarakstus un uzskata, ka daļa no tajos norādītajām mantām ir nekustamā īpašuma sastāvdaļas. Kā piemēru minēja žalūzijas, kuras ir

piestiprinātas pie profiliem, izurbjot caurumu mājas ārsienā un ja žalūzijas tiks noņemtas, mājā paliks caurums. Apstiprināja, ka ir sniedzis atbildētājai

atzinumu par mantām, kuras atrodas īpašumā un kuras ir šī īpašuma sastāvdaļa.

Trešo personu pārstāvji tiesas sēdē neieradās. Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā noteiktos pamatus atzīst, ka lietu

iespējams izskatīt bez trešo personu pārstāvju klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

No lietas materiāliem, pušu un liecinieku paskaidrojumiem, tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

/Nosaukums/ piederēja nekustamais īpašums /adrese/ (piecstāvu biroja ēka), kurš bija ieķīlāts AS “SEB banka”, un kura telpas tika iznomātas

trešajām personām.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2010.gada 28.oktobra spriedumu, pasludināts /Nosaukums/maksātnespējas procesa, bet ar 2014.gada

9.jūlija tiesas lēmumu par /Nosaukums/administratori iecelta M.Stumbre.

No liecinieces /pers. B/ liecības, tiesa secina, ka maksātnespējas procesa laikā administratore konstatēja, ka /Nosaukums/ bilancē ir uzrādīti

krājumi – kustama manta, bez attiecīgo priekšmetu atšifrējuma. Vienlaicīgi tika konstatēts, ka nekustamajā īpašumā /adrese/ atrodas dažādi priekšmeti,

kurus administrators inventarizēja, atzīstot tos par /Nosaukums/ piederošu kustamu mantu. Manta tika inventarizēta divos sarakstos, proti, kustama

manta, kas atrodas /adrese/ Rīgā un kustama manta, kas nodota nekustamā īpašuma nomniekiem.

Maksātnespējas procesa laikā nekustamais īpašums /adrese/ Rīgā, tika pārdots izsolē atbildētājai. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

2015.gada 1.oktobra lēmumu, tika apstiprināts 2015.gada 3.septembra nekustamā īpašuma /adrese/ Rīgā izsoles akts. Atbildētājas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese/ Rīgā, zemesgrāmatā tika nostiprinātas 2015.gada 25.novembrī.

2015.gada 13.novembrī /Nosaukums/ administratore un atbildētāja parakstīja pieņemšanas – nodošanas aktu (turpmāk tekstā akts), ar kuru

administratore nodeva atbildētājai nekustamo īpašumu /adrese/ Rīgā, kopā ar ēkas dokumentāciju, celtniecības tehnisko dokumentāciju, ēkā izvietoto

nomnieku sarakstu, atslēgām (lietas 1.sējuma 32.,33.lapa).

Akta 8.punktā norādīts, ka /Nosaukums/ administratore nodod, bet atbildētāja pieņem ēkā un ēkas teritorijā /adrese/ Rīgā, izvietoto /Nosaukums/

kustamo mantu, kas tiek nodota atbildētājas glabāšanā (akta pielikumā Nr. 6 un Nr.7 /Nosaukums/ kustamas mantas saraksts neiznomātajās telpās un

nomniekiem atbildībā nodotās /Nosaukums/kustamās mantas saraksti).

Vienlaicīgi aktā noteikts, ka atbildētāja ar šo aktu pieņem bezatlīdzības lietošanā un glabāšanā /Nosaukums/ piederošo kustamo mantu, apņemas

to saglabāt esošajā sastāvā un stāvoklī, kā arī atgriezt /Nosaukums/ viena mēneša laikā pēc /Nosaukums/ rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Akta pielikumā Nr.6 norādīts, ka /Nosaukumas/un atbildētāja sastādīja šo aktu par to, ka /Nosaukums/ administratore nodeva un atbildētāja

pieņēma glabāšanā nekustamajā īpašumā /adrese/ izvietoto /Nosaukums/ kustamo mantu neiznomātajās telpās, sarakstā norādot 354 mantu vienības

(lietas 1.sējuma 34.-143.lapa).

Savukārt akta pielikumā Nr.7 norādīts, ka Nosaukums/ un atbildētāja sastādīja šo aktu par to, ka /Nosaukums/ administratore nodeva un

atbildētāja pieņēma glabāšanā nekustamajā īpašumā /adrese/ izvietoto /Nosaukums/ kustamo mantu pie nomniekiem atbildībā, sarakstā norādot 116

mantu vienības un nomniekus (lietas 1.sējuma 145.-150.lapa).

2015.gada 11.decembrī /Nosaukums P/, izpildot /Nosaukums/ administratores uzdevumu, ir sastādījusi /Nosaukums/ kustamās mantas /adrese/

Rīgā vērtējuma atskaiti Nr.I.1290/2-2015 (lietas 1.sējuma 155.-188.lapa) un /Nosaukums/ kustamās mantas, kas nodotas nomniekiem /adrese/ Rīgā

vērtējuma atskaiti Nr.I.1290/3-2015 (lietas 1.sējuma 189.-212.lapa).

Vērtējuma atskaitē Nr.I.1290/2-2015 norādīts, ka tiek vērtēta kustamā manta – biroja aprīkojums - kopā 356 pozīcijas, no kurām 51 manta

noteikta kā nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Katrai kustamai mantai (izņemot dažas, kas atzītas par bezvērtīgām) noteikta tirgus vērtība ar un bez

pievienoto vērtības nodokli un piespiedu pārdošanas vērtība bez PVN. Mantām, kas atzītas par nekustamā īpašuma sastāvdaļu, vērtība nav noteikta.

Vērtējuma atskaitē Nr.I.1290/3-2015 norādīts, ka tiek vērtēta kustamā manta – biroja aprīkojums - kopā 39 pozīcijas, no kurām viens

priekšmets atzīts par nekustamā īpašuma sastāvdaļu. Katrai vērtētajai kustamai mantai noteikta tirgus vērtība ar un bez pievienoto vērtības nodokli un

piespiedu pārdošanas vērtība bez PVN.

Abām atskaitēm ir pievienots pielikums ar nosaukumu Ēka /adrese/, izvietotā /Nosaukums/ kustamā manta pie nomniekiem uz 11.03.2015 (ar datu

precizējumu uz 01.11.2015.), kurā norādītas 120 atsevišķas mantas vienības un pie katras no tām norādīts nomnieka nosaukums un mantas atrašanās

vieta. Abām atskaitēm pievienotie pielikumi ir identiski.

No augstāk norādītajiem faktiem un apstākļiem, tiesa secina, ka /Nosaukums/ un atbildētāja ir nodibinājušas bezatlīdzības glabājuma līguma

tiesiskās attiecības, kas atbilst Civillikuma 1968.pantam, kas nosaka, ka ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamu lietu, ko viņam nodevis

glabājuma devējs. Savukārt no Civillikuma 1969.panta izriet, ka glabājuma līgums var būt bezatlīdzības līgums, ja puses to ir noteikušas savstarpēji

parakstītajā aktā.

Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka glabājuma tiesiskās attiecības starp pusēm ir nodibinātas tikai par kustamu mantu, kas norādīta pušu parakstītajā

Akta pielikumā Nr.6, un kura nav atzīmēta kā nekustamā īpašuma sastāvdaļa.

Tiesa atzīst, ka akta pielikumā Nr.7 norādītā kustamā manta nekad nav nodota atbildētājas glabājumā, jo kā tas ir norādīts Akta 8.punktā,

minēto mantu /Nosaukums/ ir nodevusi nomnieku atbildībā. Arī akta pielikuma Nr.7 nosaukumā ir norādīts, ka šis mantu saraksts attiecas uz kustamo

mantu, kas atrodas pie ēkas nomniekiem.

Arī 2015.gada 11.decembra Vērtējuma atskaitē Nr.I.1290/3-2015 konstatēts, ka minētās kustamās mantas atrodas pie attiecīgajiem ēkas

telpu nomniekiem.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja paskaidrojumos pamatoti atsaucas uz Civillikuma 1970.pantu, kas nosaka, ka glabājuma līgums uzskatāms par

noslēgtu, tiklīdz glabājuma devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam. No minētās normas nepārprotami izriet, ka glabājuma līgums ir reāllīgums.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja 2015.gada 13.novembrī pieņēma nekustamo īpašumu /adrese/ Rīgā, kurā atradās /Nosaukums/

kustamā mantas, kas norādīta akta pielikumā Nr. 6.

Savukārt akta pielikumā Nr.7 norādīto kustamo mantu atbildētāja nekādā veidā nevarēja pieņemt glabāšanā, jo kā tas izriet no visiem iepriekš

norādītajiem apstākļiem, šī manta atradās trešo personu valdījumā, proti pie ēkas telpu nomniekiem.

Lietā pieaicinātās trešās personas, kuras ir ēkas nomnieki, savos paskaidrojumos norāda, ka sākotnēji ir noslēgušas nomas līgumus ar

/Nosaukums/un kopā ar telpu nomu lieto arī tajās esošās kustamās mantas. Nomas līgumi akta parakstīšanas brīdī ir spēkā un tiek pildīti.

Piemēram 2008.gada 3.jūlijā starp /Nosaukums/ kā iznomātāju un /Nosaukums F/ kā nomnieku tika noslēgts telpu nomas līgums, bet 2009.gada

4.februārī Telpu nodošanas pieņemšanas akts, atbilstoši kuram noteikts, ka /Nosaukums F/ nomātās telpas /adrese/ Rīgā, tiks aprīkotas ar iekšējām

fasādes žalūzijām un rullo žalūzijām uz atveramajiem logiem (lietas 3.sējuma 109.-135.lapa). 2014.gada 7.novembrī /Nosakums/ administratore ir

nodevusi SIA “/Nosaukums E/” telpas /adrese/ Rīgā un konstatējusi, ka nodošanas brīdī telpās atrodas kustama manta, proti 21 priekšmets (lietas

3.sējuma 139.-140.lapa).

No noslēgtajiem nomas līgumiem un tiem pievienotajiem pieņemšanas nodošanas aktiem, izriet, ka nomnieku valdījumā tiek nodota

/Nosaukums/kustama manta, kas atrodas nomātajās telpās. Attiecīgi /Nosaukums/ kustama manta atrodas nomnieku valdījumā. Tiesa norāda, ka

valdījums nevis izriet no īpašuma tiesībām, bet gan ir pretstats kādai citai personai piederošām īpašuma tiesībām, kā tiesiska kategorija, kurai ir

patstāvīga eksistence un pat arī patstāvīga tiesas aizsardzība pret jebkuru personu, tai skaitā arī pret lietas īpašnieku.

Attiecīgi, tiesa secina, ka /Nosaukums/, bez trešo personu iesaistes nekādā veidā nevarēja nodot glabāšanā atbildētājai kustamu mantu, kura

tiesiski, atbilstoši spēkā esošiem nomas līgumiem atrodas nomnieku - trešo personu valdījumā. Līdz ar to, tiesa noraida prasību daļā par kustamas

mantas, kas atrodas pie telpu nomniekiem, atgriešanu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai atbilstoši Aktam, glabāšanā tika nodota kustama manta, kas norādīta Akta pielikumā Nr.6. Ņemot vērā minēto,

atbildētāju saista pienākums atgriezt glabājuma devējam tikai Akta pielikumā Nr.6 norādīto kustamo mantu un tas izriet no Civillikuma 1978. pantā

noteiktā un pušu parakstītā aktā noteiktā pienākuma atgriezt mantu viena mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Starp pusēm nepastāv strīds par to, ka /Nosaukums/ir pieprasījusi atbildētājai atgriezt kustamo mantu, kā arī par to, ka prasītāja /Nosaukums B/ ir

/Nosaukums/tiesību pārņēmēja, pamatojoties uz 2016.gada 5.jūlija Cesijas līgumu.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 7.novembrī un 16.novembrī puses ir parakstījušas Atgrieztās mantas sarakstus (lietas 3.sējuma 39.-

77.lapa), ar kuru apliecina, ka daļa no kustamās mantas ir atgriezta prasītājai.

Prasītāja, kā /Nosaukums/ tiesību pārņēmēja uztur tiesā prasījumu par kustamas mantas atgriešanu atbilstoši 2018.gada 11.jūlija precizējumiem,

kuros pieprasītā kustamā manta ir sadalīta divos sarakstos. Pirmajā ir 134 mantu vienību pozīcijas, bet otrajā sarakstā ir kustama manta, kas atrodas pie

ēkas nomniekiem - 38 vienības.

Tiesa atzīst, ka prasījums par kustamas mantas atgriešanu ir apmierināms daļēji un ar tiesas spriedumu atbildētājai ir uzliekams pienākums atgriezt

prasītājai sprieduma rezolutīvajā daļā norādītās kustamās mantas pēc saraksta, kurā ir 134 numuri.

Tiesa atzīst, ka šajā sarakstā (lietas 3.sējuma 194. -196.lapa) iekļautās mantas ir kustama manta, kuras ir novērtētas un apskatītas 2015.gada

11.decembrī un ir iekļautas /Nosaukums/ kustamas mantas /adrese/ vērtējuma atskaitē Nr. I.1290/2-2015.

Tiesa konstatē, ka pieprasītās mantas par kustamām mantām ir atzinis speciālists, proti SIA /Nosaukums R/ īpašumu vērtētājs /pers. D/, kuram ir

piešķirts īpašuma vērtētāja profesionālās kvalifikācijas sertifikāts Nr.20 – kustamas mantas vērtēšana (lietas 1.sējuma 188.lapa). Tiesai nav pamata

apšaubīt profesionāla vērtētāja atzinumu par kustamu mantu, turklāt no minētās atskaites redzams, ka vērtētājs ne visu viņam uzrādīto mantu ir atzinis par

kustamu mantu, bet noteicis arī, kuri no priekšmetiem ir attiecīgā nekustamā īpašuma sastāvdaļa.

Tiesa atzīst, ka atbildētājas iesniegtais pierādījums Konstatācijā – lietas slēdziens Nr. 2 (lietas 2.sējuma 160.-166.lapa), ir vērtējams kritiski un

nepierāda, ka slēdzienam pievienotajā sarakstā norādītās mantas ir nekustamā īpašuma sastāvdaļa. Uzklausot tiesas sēdē speciālistu /pers. C/ un

pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatē, ka šī persona būtu ieguvusi profesionālas zināšanas un kvalifikāciju tieši kustamas mantas vērtēšanā.

Turklāt, tiesa konstatē, ka /pers. C/ ar grūtībām pārvalda valsts valodu un attiecīgi tiesai nav saprotams, kā /pers. C/ ir spējis sastādīt slēdzienu un mantu

sarakstu valodā, kuru nepārvalda.

Ņemot vērā minēto, tiesa izvērtējot atbildētājas iebildumus, ka daļa no sarakstā (lietas 3.sējuma 194. -196.lapa) norādītajām mantām ir nekustamā

īpašuma sastāvdaļa, to noraida kā nepierādītus un pretējus vērtējuma atskaitē Nr. I.1290/2-2015 konstatētajam.

Vienlaicīgi, tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka daļa no kustamās mantas būtu iepriekš nodota /Nosaukums M/. Atbildētājas iesniegtajā

dokumentā nav norādīti mantu identificējoši inventāra numuri. Līdz ar to, atbildētājas argumentu par mantas nodošanu /Nosaukums M/, tiesa atzīst par

nepierādītu.

Tiesa atzīst, ka apmierinot prasību par daļēju kustamas mantas atgriešanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 196.pantam sprieduma rezolutīvajā daļā

jānorāda, ka manta ir atdodama prasītājai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, bet mantas neesamības gadījumā no atbildētājas

prasītājas labā piedzenama mantas vērtība, atbilstoši vērtējuma atskaitē Nr. I.1290/2-2015 norādītajai katras mantas vērtībai.

Tiesa norāda, ka piekrīt atbildētājas argumentam, ka nosakot mantas vērtību nedrīkst vadīties no prasītājas norādītā, ka vērtība nosakāma mantu

kopībai. Atbildētāja pareizi ir norādījusi, ka katrs sarakstā norādītais priekšmets ir lietojams atsevišķi un nerada kopību ar citiem sarakstā norādītajiem

priekšmetiem. Tomēr no minētā tiesa nevar secināt, ka mantu vērtība būtu nosakāma pēc izsoles cenas, jo izsolē mantas ir pārdotas kā kopība un nav

vērtētas atsevišķi.

Nosakot atdodamās mantas vērtību, tiesa vadās pēc vērtējuma atskaites Nr. I.1290/2?2015, jo tas ir vienīgais katra priekšmeta novērtējuma

dokuments, kas iesniegts lietā.

Pārējā daļā tiesa prasību noraida pilnībā.

Ņemot vērā, ka tiesa ir atzinusi, ka atbildētāja nav pieņēmusi glabāšanā akta pielikumā Nr.7 norādīto kustamo mantu, prasība par šīs mantas

atdošanu ir noraidāma.

Prasība par zaudējumu piedziņu ir saistīta ar to, ka prasītāja 2016.gada 2.martā /Nosaukums/ administratores organizētajā izsolē ir

nopirkusi /Nosaukums/kustamo mantu, nevis tiesības uz šo mantu ieguvusi cesijas kārtībā.

2016.gada 2.marta otrās izsoles protokolā – aktā Nr.1 (lietas 1.sējuma 247.lapa) –, tiesa konstatē, ka tajā par izsolāmo mantu ir

norādīts šāds teksts – /Nosaukums/ kustamā manta kā kopība. Izsoles vadītājs iepazīstina ar mantas kopības mantas grupu vērtējuma atskaitēm, ar

kopības sastāvā ietilpstošajiem priekšmetiem.

Tiesa atzīst, ka no 2016.gada 2.marta otrās izsoles protokola – akta Nr.1 –, nav iespējams secināt, kādi tieši kustamas mantas priekšmeti,

kas ietilpst mantas kopībā izsolē tiek pārdoti un kādus kustamas mantas priekšmetus izsolē ir nopirkusi prasītāja.

No administratores M.Stumbres un /pers. B/ liecībām tiesas sēdē, tiesa nevar konstatē, ka izsolē ir pārdota /Nosaukums/ kustama manta,

kas norādīta 2015.gada 11.decembra vērtējuma atskaitē Nr. I.1290/2-2015 un vērtējuma atskaitē Nr. I.1290/3-2015.

Liecinieku liecības, ka izsoles dalībniekiem bija saprotams, kāda tieši manta tiek pārdota, neatbilst lietas materiāliem un liecībām, ka

sarakstos norādītas mantas, kas atrodas pie nomnieka /Nosaukums G/ izsolē netika pārdotas. Izsoles akta protokolā nav atzīmes par to, ka tiek

pārdotas kustamas mantas tieši no iepriekš norādītajām vērtējuma atskaitēm, tāpat nav norādes, ka no vērtējuma atskaitēm tiek izslēgtas mantas, kas

atzītas par nekustamā īpašuma sastāvdaļu un mantas, kas atrodas pie nomnieka /Nosaukums G/

Tiesa konstatē, ka arī pašai prasītājai nebija sākotnēji saprotams, vai izsolē ir nopirktas kustamas mantas, kas atrodas pie nomnieka

/Nosaukums G/, jo 2017.gada 29.septembrī prasītāja ir nosūtījusi /Nosaukums G/ pieprasījumu atgriezt izsolē iegādātās mantas (lietas 2.sējuma

198.,199.lapa) un 2017.gada 5.novembrī lūgusi /Nosaukums G/ pieaicināt lietā kā trešo personu.

Tiesa norāda, ka izsoles akts ir tiesisks darījums, kurā maksātnespējas procesa administrators fiksē darījumu, konkrētajā gadījumā

kustamas mantas pirkumu. No Civiltiesiskā aspekta šāds darījums ir vērtējams kā pirkuma līgums, ar kuru viena puse pārdot konkrētu pirkuma

priekšmetu, bet citas to pērk. Šāda darījuma būtiska sastāvdaļa ir pirkuma priekšmets, proti, tam ir jābūt skaidram, nepārprotamam. Ja pircējs nespēj

identificēt pirkuma priekšmetu, darījums nevar notikt.

Konkrētajā gadījumā, tiesa atzīst, ka 2016.gada 2.marta otrās izsoles protokols – akts Nr.1 – kā darījums Civillikuma izpratnē ir pretrunīgs

un tajā izteikto pircēja gribu nav iespējams iztulkot. Attiecīgi, atbilstoši Civillikuma 1506.pantam, šāds darījums nav spēkā.

Ņemot vērā, ka prasītājai nav bijis skaidri zināms, kādus kustamas mantas priekšmetus viņa iegādājas izsolē, prasītājai tiesas ieskatā nebija

pamats slēgt nomas līgumu ar citu personu par izsolē iegūtās mantas nomu.

Turklāt, kā izriet no pašas prasītājas paskaidrojumiem un lietas faktiskajiem apstākļiem prasītāja nomas līgumu ar /Nosaukums H/ noslēdza

laikā, kad viņai nebija zināmas tieši kādas kustamas mantas priekšmetus viņa ir nopirkusi izsolē, un laikā kad kustamas mantas priekšmeti atradās

atbildētājas glabāšanā un trešo personu valdījumā. Turklāt, prasītāja kustamas mantas dabā nav apskatījusi.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka šāda prasītājas rīcība bija viņas risks, kam tiesa piekrīt. Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka

zaudējumu prasījums, tajā skaitā negūtā peļņa, kas tiek pamatota ar citu darījumu, kam ir augsta riska pakāpe, nevar būt par pamatu prasības par

zaudējumu piedziņu apmierināšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1776.pantu cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Normas

trešā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šī panta pirmajā daļā minētos

pasākumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka zaudējumi, kurus prasītāja pieprasa atlīdzināt ir radušies saistībā ar pašas prasītājas rīcību, noslēdzot

nomas līgumu par kustamu mantu, kuru tā nav ieguvusi savā valdījumā un pie tam tādu mantu, kuru prasītāja izsolē nav nopirkusi (manta kas atrodas pie

nomniekiem). Attiecīgi, tiesas ieskatā, prasītājai apskatot izsolē nopirkto mantu, noskaidrojot visus izsolē pārdotos priekšmetus, apskatot tos dabā un

noskaidrojot priekšmetu valdītājus, bija iespējams izvairīties no zaudējumiem, kas tai radušies noslēdzot līgumu ar /Nosaukums H/.

Ņemot vērā minēto, tiesa prasību par zaudējumu piedziņu noraida.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā noradītas summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot to, ka sākotnēji prasību tiesā iesniedza administrators, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu ir atbrīvots no

tiesas izdevumu samaksas, valsts nodeva par prasības apmierināto daļu ir piespriežama no atbildētājas valsts labā.

Prasība ir apmierināta par kustamas mantas atdošanu, nosakot, ka visas atdodamās kustamās mantas vērtība ir 2849 euro, no kuras, atbilstoši

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam, aprēķināma valsts nodeva 348,60 euro, kas piedzenama no atbildētājas valsts

labā.

Prasītājā lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka prasība daļā par

zaudējumu piedziņu un kustamas mantas, kas atrodas pie nomniekiem atdošanu ir noraidīta, bet prasītājas izdevumi ir saistīti tieši ar noraidīto prasības

daļu, tiesai nav pamata piedzīt no atbildētājas prasītājas samaksātos tiesas izdevumus, proti valsts nodevas par prasījumu piedzīt zaudējumus un ar lietas

vešanu saistītos izdevumus par advokāta pakalpojumiem, jo arī tie ir sniegti saistībā ar prasītājas prasījumiem, kuri ar spriedumu ir noraidīti.

Ņemot vērā, ka tiesas sēdē atbildētājas pārstāve nevarēja precīzi norādīt kādi ir atbildētājas izdevumi saistībā ar lietas vešanu par advokātam

samaksātajiem pakalpojumiem, tiesa šādus izdevumus tikai pamatojoties uz lietas materiāliem nepiedzen. Tiesa norāda, ka pušu pienākums ir aktīvi

piedalīties tiesas procesā un izteikt skaidru prasījumu tiesai, kuru tiesa pārbauda, nevis vienkārši norādīt, ka lietas materiālos ir iesniegti visi maksājuma

uzdevumi. Šādā situācijā, kad tiesas sēdē atbildētājas pārstāve nevar precīzi norādīt summu, par kuru piesaka prasījumu tiesai, atbildētājas prasījuma

apmērs tiesai pašai nav jānoskaidro un tas būtu pretrunā ar Civilprocesa likuma normām.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīts, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Civilprocesa likuma 190., 193., 196.pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Uzlikt par pienākumu /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas

nodot /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, šādas kustamas mantas:

vienu ofisa krēslu uz riteņiem (lielais), inventarizācijas Nr. 19, kura vērtība ir 35 euro;

vienu ofisa krēslu uz riteņiem (lielais), inventarizācijas Nr. 21, kura vērtība ir 35 euro;

vienu telefona aparātu SIEMENS OPEN STAGE 20SIP, inventarizācijas Nr. 26, kura vērtība ir 5 euro;

vienu muzikālo centru PHILIPS FW15, inventarizācijas Nr. 28, kura vērtība ir 5 euro;

vienu naudas lādi, inventarizācijas Nr. 29, kuras vērtība ir 15 euro;

piecus augus puķu podā, inventarizācijas Nr. 35 – 39, kuru vērtība ir 75 euro;

vienu recepcijas darbavietu 190*230, inventarizācijas Nr. 44, kuras vērtība ir 70 euro;

vienu virtuves iekārtu pl. -114 ar izlietni un krānu, inventarizācijas Nr. 49, kuras vērtība ir 40 euro;

vienu naudas lādi (mazā), inventarizācijas Nr. 51, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu kases aparātu CHD3030, inventarizācijas Nr. 52, kura vērtība ir 140 euro;

vienu brošūru iesējēju FELLOWES PB150, inventarizācijas Nr. 53, kura vērtība ir 40 euro;

vienu dokumentu smalcinātāju FELLOWESPS70-2, inventarizācijas Nr. 54, kura vērtība ir 30 euro;

vienu elektrisko tējkannu, inventarizācijas Nr. 55, kuras vērtība ir 2 euro;

vienu dators HP, inventarizācijas Nr. 57, kura vērtība ir 30 euro;

vienu D-LINK DNS-323, inventarizācijas Nr. 62, kura vērtība ir 20 euro;

vienu dokumentu statīvu FELLOWES, inventarizācijas Nr. 63, kura vērtība ir 1 euro;

vienu instrumentu komplektu koferī PROF, inventarizācijas Nr. 64, kura vērtība ir 40 euro;

četras metāla papīra miskastes, inventarizācijas Nr. 65 – 68, kuru vērtība ir 4 euro;

vienu ādas dokumentu mapi horizontāla 3. daļ., inventarizācijas Nr. 78, kuras vērtība ir 0,5 euro;

vienu ādas vizītkaršu turētāju (lielais), inventarizācijas Nr. 82, kura vērtība ir 0,5 euro;

vienu ādas piezīmju papīra turētāju, inventarizācijas Nr. 92, kura vērtība ir 0,5 euro;

vienu galda LED lampu, inventarizācijas Nr. 94, kuras vērtība ir 2 euro;

vienu klaviatūru bezvadu LOGITECH K330, inventarizācijas Nr. 95, kuras vērtība ir 5 euro;

divas keramikas vāzes, inventarizācijas Nr. 97 – 98, kuru vērtība ir 1 euro;

vienu Šķidro ziepju trauku sienas CATRIN, inventarizācijas Nr. 100, kura vērtība ir 5 euro;

vienu ādas divvietīgu dīvānu, inventarizācijas Nr. 102, kura vērtība ir 30 euro;

vienu ēkas maketu, inventarizācijas Nr. 103, kuram vērtība nav noteikta;

vienu dokumentu smalcinātāju FELLOWES P500-2, inventarizācijas Nr. 106, kura vērtība ir 30 euro;

vienu monitoru SAMSUNG S24C350, inventarizācijas Nr. 108, kura vērtība ir 30 euro;

vienu klaviatūru bezvadu LOGITECH K520, inventarizācijas Nr. 109, kura vērtība ir 5 euro;

vienu monitoru SAMSUNG S24C350, inventarizācijas Nr. 110, kura vērtība ir 30 euro;

vienu kalkulatoru CITIZEN SDC-888X, inventarizācijas Nr. 113, kura vērtība ir 0,5 euro;

sešas žalūzijas vertikālās 1 st. apsaimniekotāja telpa, inventarizācijas Nr. 116 – 120, 124, kuru vērtība ir 42 euro;

vienu elektrisko trimeri, inventarizācijas Nr. 126, kura vērtība ir 5 euro;

vienu logu mazgātāju POLE 2,4 M, inventarizācijas Nr. 127, kura vērtība ir 2 euro;

vienu grābekli, inventarizācijas Nr. 134, kura vērtība ir 2 euro;

četras sniega lāpstas FISKARS (lielas), inventarizācijas Nr. 137 – 140, kura vērtība ir 40 euro;

divas sniega lāpstas KWOZAR, inventarizācijas Nr. 141 – 142, kura vērtība ir 10 euro;

trīs sniega lāpstas MADEFAT, inventarizācijas Nr. 144 – 146, kuru vērtība ir 15 euro;

divdesmit spoguļu flīzes, inventarizācijas Nr. 155, kuru vērtība ir 10 euro;

vienu dārza ķerru TRALLOR, inventarizācijas Nr. 171, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu bērnu krēsliņu koka, inventarizācijas Nr. 207, kura vērtība nav noteikt;

trīs sfēriskie spoguļi, inventarizācijas Nr. 211 – 213, kuru vērtība ir 30 euro;

vienu ugunsdzēšamo aparātu, pulvera 25kg. ar ratiņu, inventarizācijas Nr. 215, kura vērtība ir 50 euro;

vienu keramikas puķu podu, inventarizācijas Nr. 216, kura vērtība ir 15 euro;

vienu plastmasas puķu podu, inventarizācijas Nr. 217, kura vērtība ir 2 euro;

vienu putekļu sūcēju - slota ELECTROLUX, inventarizācijas Nr. 218, kura vērtība ir 15 euro;

vienas alumīnija kāpnes 10.pak, inventarizācijas Nr. 219, kuras vērtība ir 15 euro;

vienas alumīnija kāpnes 6.pak, inventarizācijas Nr. 220, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu putekļu sūcēju ELEKTROLUX, inventarizācijas Nr. 221, kura vērtība ir 15 euro;

trīs brīdinājuma zīmes, inventarizācijas Nr. 222 – 224, kuru vērtība ir 6 euro;

vienu seifu 35*30*60, inventarizācijas Nr. 226, kura vērtība ir 30 euro;

vienu ledusskapi TadiBar, inventarizācijas Nr. 227, kura vērtība ir 20 euro;

vienu elektrisku tējkannu COMFORT, inventarizācijas Nr. 228, kuras vērtība ir 2 euro;

vienu apmeklētāju krēslu, inventarizācijas Nr. 230, kura vērtība ir 2 euro;

vienu grīdas drēbju pakaramo, inventarizācijas Nr. 232, kura vērtība ir 5 euro;

vienu mikroviļņu krāsni DAEWOOD, inventarizācijas Nr. 234, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu gaisa kondicionieri HAIER HM 09CA03, inventarizācijas Nr. 239, kura vērtība ir 40 euro;

vienu papīra miskasti metāla, inventarizācijas Nr. 240, kuras vērtība ir 1 euro;

vienu galda LED lampu, inventarizācijas Nr. 242, kuras vērtība ir 1 euro;

vienu vertikālo žalūziju 224*180, inventarizācijas Nr. 249, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu Monitoru WiewSonic VA10916W (bojāts), inventarizācijas Nr. 284, kuram vērtība nav noteikta;

piecus datorus ASUS, inventarizācijas Nr. 286, kuru vērtība ir 25 euro;

vienu figurālo darba galdu 144*90 h 74, inventarizācijas Nr. 312, kura vērtība ir 10 euro;

viens vertikālo žalūziju 170*220, inventarizācijas Nr. 328, kuras vērtība ir 7 euro;

divus puķu podus ar augu, inventarizācijas Nr. 336 – 337, kuru vērtība ir 20 euro;

vienu darba krēsli uz riteņiem (bojāts), inventarizācijas Nr. 340, kuram vērtība nav noteikta;

vienu datoru HP, inventarizācijas Nr. 345, kura vērtība ir 30 euro;

vienu monitoru GTX, inventarizācijas Nr. 349, kura vērtība ir 2 euro;

vienu seifu 26*23*17, inventarizācijas Nr. 352, kura vērtība ir 20 euro;

vienu laminētāju HAMA, inventarizācijas Nr. 353, kura vērtība ir 5 euro;

vienu papīra nazi LINEX, inventarizācijas Nr. 354, kura vērtība ir 5 euro;

vienu telefona aparātu SIEMENS OPEN STAGE 20SIP, inventarizācijas Nr. 355, kura vērtība ir 5 euro;

vienu žurnāl galdu 70*140*38, inventarizācijas Nr. 387, kura vērtība ir 15 euro;

vienu ugunsdzēšamo aparātu 2kg. ogļskābais, inventarizācijas Nr. 384, kura vērtība ir 5 euro;

trīs n/t miskastes-pelnu trauks, inventarizācijas Nr. 388 – 390, kuru vērtība ir 45 euro;

vienu velosipēdu statīvu, inventarizācijas Nr. 391, kura vērtība ir 70 euro;

vienu sienas plauktu sistēmu 5 pl., inventarizācijas Nr. 392, kuras vērtība ir 30 euro;

vienas alumīnija kāpnes 3 posmu, inventarizācijas Nr. 400, kuras vērtība ir 15 euro;

vienu sniega lāpstu FISKARS, inventarizācijas Nr. 401, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu noliktavas sekciju, inventarizācijas Nr. 404, kuras vērtība ir 20 euro;

vienu noliktavas alumīnija 2-daļ. stalažu, inventarizācijas Nr. 405, kuras vērtība ir 80 euro;

vienas alumīnija kāpnes 2 posmu, inventarizācijas Nr. 407, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu velosipēdu statīvu, inventarizācijas Nr. 408, kura vērtība ir 50 euro;

vienu ugunsdzēšamo aparātu pulvera 25kg. ar ratiņu, inventarizācijas Nr. 410, kura vērtība ir 50 euro;

trīs sienas spoguļus156*210, inventarizācijas Nr. 448 – 450, kuru vērtība ir 60 euro;

vienu sienas spoguli 80*150, inventarizācijas Nr. 451, kura vērtība ir 10 euro;

vienu galdu 100*80*70, inventarizācijas Nr. 453, kura vērtība ir 3 euro;

trīs galdus 70*120*74, inventarizācijas Nr. 500, 501 un 504, kuru vērtība ir 30 euro;

vienu šķidro ziepju trauku, sienas KATRIN, inventarizācijas Nr. 511, kura vērtība ir 5 euro;

vienu WC papīra turētāju KATRIN, inventarizācijas Nr. 512, kura vērtība ir 5 euro;

vienu vertikālo žalūziju 54*270, inventarizācijas Nr. 514, kuras vērtība ir 7 euro;

vienu papīra miskasti metāla, inventarizācijas Nr. 515, kuras vērtība ir 1 euro;

divus metāla puķu podus ar augu, inventarizācijas Nr. 516 – 517, kuru vērtība ir 20 euro;

vienu video projektoru HITACHI CP-X2511N, inventarizācijas Nr. 523, kura vērtība ir 200 euro;

vienu pārnēsājamo tāfeli 68*104, inventarizācijas Nr. 524, kuras vērtība ir 15 euro;

vienu sienas ekrānu 250*200, inventarizācijas Nr. 525, kura vērtība ir 40 euro;

viena rullo žalūziju 120*190, inventarizācijas Nr. 526, kuras vērtība ir 10 euro;

vienu miskasti plastm., inventarizācijas Nr. 532, kuras vērtība ir 1 euro;

vienu stūra dīvānu, inventarizācijas Nr. 533, kura vērtība ir 50 euro;

vienu consoli - sienas galds, inventarizācijas Nr. 535, kuras vērtība ir 5 euro;

divas WC N/T miskastes (lielas), inventarizācijas Nr. 536 un 542, kuru vērtība ir 4 euro;

trīs podu WC birstes, inventarizācijas Nr. 540, 547 un 550, kuru vērtība ir 1,5 euro;

divas vertikālās žalūzijas 70*270, inventarizācijas Nr. 541 un 551, kuru vērtība ir 10 euro;

divas WC miskastes plastm. M, inventarizācijas Nr. 546 un 549, kuru vērtība ir 2 euro;

vienu sienas pulksteni, inventarizācijas Nr. 552, kura vērtība ir 1 euro;

vienu virtuves iekārtu ar izlietni un krānu, iebūvēts ledusskapis, inventarizācijas Nr. 557, kuras vērtība ir 60 euro;

vienu miskasti plast., inventarizācijas Nr. 560, kuras vērtība ir 1 euro;

vienu darba krēslu uz riteņiem, inventarizācijas Nr. 565, kura vērtība ir 35 euro;

trīs vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 566 – 568, kuru vērtība ir 21 euro;

divdesmit četras vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 578 – 601, kuru vērtība ir 168 euro;

vienu virtuves iekārtu pl.-140 ar izlietni un krānu, inventarizācijas Nr. 602, kuras vērtība ir 25 euro;

trīs vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 605 – 607, kuru vērtība ir 21 euro;

vienu n/t miskasti, inventarizācijas Nr. 608, kuras vērtība ir 3 euro;

vienu n/t pelna trauku, inventarizācijas Nr. 609, kura vērtība ir 15 euro;

trīs apmeklētāju krēslus, inventarizācijas Nr. 610 – 611, 627, kuru vērtība ir 6 euro;

piecas podu WC birstes, inventarizācijas Nr. 616, 623, 626, 632 un 642, kuru vērtība ir 2,50 euro;

divas vertikālās žalūzijas 70*270, inventarizācijas Nr. 617, 633, kuru vērtība ir 14 euro;

septiņas vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 646 – 652, kuru vērtība ir 49 euro;

trīs podu WC birstes, inventarizācijas Nr. 657, 664, 667, kuru vērtība ir 1,50 euro;

vienu vertikālo žalūziju 70*270, inventarizācijas Nr. 658, kuras vērtība ir 7 euro;

divas WC N/T miskastes, inventarizācijas Nr. 663, 666, kuru vērtība ir 4 euro;

trīs podu WC birstes, inventarizācijas Nr. 672, 678, 682, kuru vērtība ir 1,50 euro;

vienu vertikālo žalūziju 70*270, inventarizācijas Nr. 673, kuras vērtība ir 7 euro;

vienu papīra miskasti plast., inventarizācijas Nr. 693, kuras vērtība ir 1 euro;

vienu virtuves iekārtu pl. -290 ar izlietni un krānu, inventarizācijas Nr. 715, kuras vērtība ir 60 euro;

trīs vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 753 – 755, kuru vērtība ir 21 euro;

piecpadsmit vertikālās žalūzijas, inventarizācijas Nr. 767 – 772, 774 – 782, kuru vērtība ir 110 euro;

vienu rullo žalūziju, inventarizācijas Nr. 773, kuras vērtība ir 7 euro;

trīs N/T miskastes, inventarizācijas Nr. 783, 790, 799, kuru vērtība ir 9 euro;

četrus WC papīra turētājus KATRIN, inventarizācijas Nr. 786, 793, 796, 802, kuru vērtība ir 20 euro;

četras podu WC birstes, inventarizācijas Nr. 788, 795, 798, 803, kuru vērtība ir 2 euro;

trīs WC N/T miskastes, inventarizācijas Nr. 787, 794, 797, kuru vērtība ir 6 euro;

vienu bērnu pārtinamo galdu (sienas), inventarizācijas Nr. 789, kura vērtība ir 10 euro.

Noteikt, ka mantu neesamības gadījumā /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, atlīdzina /Nosaukums B/reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, iepriekš norādīto mantu vērtību.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts labā valsts nodevu 348,60 euro (trīs simti četrdesmit astoņi

euro un sešdesmit centi).

Valsts nodeva 348,60 euro iemaksājama:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22,

mērķis – valsts nodeva tiesu iestādē.

Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Zemgales rajona tiesas Tukumā kancelejā, pretējā

gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt sprieduma izpildei labprātīgu izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā, no sprieduma pieejamības dienas 2018.gada 3.decembra

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga