Court dismissed counterclaim for investment compensation against state ministry and cultural center in lease dispute.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court dismissed SIA "Sāgas fonds" counterclaims for investment compensation against the Ministry of Education and the Daugavas Stadium center. The court found the counterclaim lacked legal basis given the specific circumstances of the lease termination and the parties' arguments regarding state funding. Consequently, the court ordered the defendant to pay the plaintiff's legal costs and court fees while rejecting the claim for additional investment compensation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 430. panta 1. punkts; Civilprocesa likums 432. panta 1. punkts: A counterclaim for investment compensation must be substantiated by evidence proving a direct causal link between state actions and the loss, which was not established in this case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0442-18/37
ECLI:LV:RAT:2018:0205.C27179413.4.S
Lietas Nr.C27179413
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2018.gada 5.februārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Olita Blūmfelde
tiesnese Inese Strelča
tiesnese Ligita Gavare
ar tiesas sēžu sekretāri Sintiju Kazaini,
piedaloties sākotnējās prasītājas Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvim /pers. A/, prasītājas VSIA “Kultūras un
sporta centrs “Daugavas stadions”” pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Vinetai Čukstei-Jurjevai un atbildētājas SIA “Sāgas fonds” pārstāvim
zvērinātam advokātam Egīlam Radziņam,
2018. gada 22.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” prasībā pret SIA
“Sāgas fonds” par nomas līguma izbeigšanu, nomas līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu un izlikšanu no telpām un SIA “Sāgas fonds” pretprasībā
pret Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions ”” par ieguldījumu piedziņu sakarā ar
SIA “Sāgas fonds” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 25.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2013.cgada 17.cjūlijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā saņemts LR Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk arī - prasītāja)
prasības pieteikums pret SIA “Sāgas fonds” (turpmāk arī – atbildētāja) par nekustamā īpašuma nomas līguma izbeigšanu un izlikšanu no telpām, ar
trešo personu VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"”.
Prasītāja lūgusi izbeigt 1998. gada 10. augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” (turpmāk arī – trešā persona) un
SIA “Sāgas fonds” noslēgto nekustamā īpašuma nomas līgumu, saskaņā ar kuru SIA “Sāgas fonds” ir nodota nomā ledus halle (jaunais kadastra
apzīmējums /numurs/), kompresora ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/), Rīgā, Augšielā, kadastra
Nr./numurs/; izlikt SIA “Sāgas fonds” no ledus halles (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/) un kompresora ēkas (jaunais kadastra apzīmējums
/numurs/) un. piedzīt no SIA “Sāgas fonds” tiesāšanās izdevumus.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder nekustamais īpašums Augšiela, Rīgā, kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no zemes
gabala ar platību 82245 kv.m. un uz zemes gabala esošajām 13 ēkām. Prasītāja īpašuma tiesības ir nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.
Minētais nekustamais īpašums ir nodots pārvaldīšanā un apsaimniekošanā trešajai personai. 1998. gada 10. augustā Valsts bezpeļņas
organizācija "Daugavas stadions" noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu (turpmāk tekstā arī - līgums) ar atbildētāju, saskaņā, ar kuru nodeva
atbildētāja nomā ledus halli (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/), kompresora ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem (jaunais kadastra
apzīmējums /numurs/), (turpmāk tekstā arī - nekustamais īpašums).
[1.2] 2002.gada 3.jūnijā trešā persona noslēdza ar atbildētāju vienošanos par nomnieka veikto ieguldījumu saskaņošanu, saskaņā ar kuru
trešā persona ir saskaņojusi ar atbildētāju nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus 371 162,76 LVL apmērā. Prasītājas rīcība nav minētās vienošanās
oriģināla. Minētās vienošanās oriģināla nav VAS "Privatizācijas aģentūra" rīcībā. Vienošanās nav saskaņota ar prasītāju.
[1.3] 2011. gada 27. oktobrī SIA "Eiroeksperts" veica nekustamā īpašuma sastāvā esošās ledus halles nomas maksas novērtējumu,
nosakot, ka iespējamā nomas maksa Ledus halles telpām, kā sabiedriskas nozīmes objektam ir Ls 0,65- 1s 0,67/kv.m. mēnesī papildus maksājot PVN.
[2] 2013. gada 12. septembrī pirmās instances tiesā saņemti trešās personas VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions””
paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību uzskata par apmierināmu. Paskaidrojumos norādīts, ka VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas
stadions"” apsaimnieko prasītājam piederošo nekustamo īpašumu, pamatojoties uz 2005. gada 14. februāra Valsts mantas pārvaldīšanas līgumu Nr. 1-
28/2.
Saskaņā ar nomas līgumu atbildētājai nomā tika nodota ledus halle un kompresora ēka ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem.
Maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem atbildētāja apmaksā, saskaņā ar VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" izsniegtajiem
rēķiniem. Ņemot vērā to, ka, atbildētāja regulāri kavē noteiktos maksāšanas termiņus, kā ari ilgstoši ignorē VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas
stadions"” brīdinājumus par neapmaksātiem rēķiniem, 2012.gada 29.oktobrī tika noslēgts atsevišķs vienošanās protokols par elektroenerģijas rēķinu
apmaksu. Bez tam, Valsts SIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" darbiniekiem nav brīva piekļuve atbildētājai iznomātajām ēkām, kā
rezultātā tiek kavēta komunālo pakalpojumu skaitītāju rādījumu nolasīšana un ir apgrūtināta telpu faktiskā stāvokļa apsekošana, līdz ar to netiek ievērotas
2012.gada 29.oktobrī noslēgtajā vienošanās protokolā noteiktās saistības.
[3] 2013. gada 4. novembrī pirmās instances tiesā saņemti atbildētājas SIA “Sāgas fonds” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību
neatzīst. Paskaidrojumos norādīts, ka nepiekrīt prasītājas paustajam apgalvojumam par līguma laušanu saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību
finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Atbildētāja norādījusi, ka strīdus gadījumā nevar būt piemērojams šis normatīvais akts, jo
uzņēmuma darbība ir bijusi vērsta nevis uz valsts mantas izšķērdēšanu, bet gan uz tās saglabāšanu un tās vērtības palielināšanu.
[4] 2014.gada 3.februārī pirmās instances tiesā celta un ar 2014.gada 5.marta protokola lēmumu pieņemta atbildētājas SIA “Sāgas
Fonds” pretprasība pret LR Izglītības un zinātnes ministriju, ar trešo personu VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"” par nomas līguma
nostiprināšanu zemesgrāmatā.
[4.1] 2014.gada 6.novembrī pirmās instances tiesā saņemti un ar 2014.gada 11. novembra protokola lēmumu pieņemti pretprasības
grozījumi par ieguldījumu kompensēšanu, izsakot to jaunā redakcijā. Pretprasībā lūgts piedzīt no VSIA „Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions””
un Izglītības un zinātnes ministrijas par labu SIA „Sāgas Fonds” kompensāciju par veiktajiem ieguldījumiem pēc 10.08.1998. nomas līguma EUR
447191,19, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt kompensāciju par veiktajiem ieguldījumiem pēc 10.08.1998. nomas līguma EUR 447191,19
apmērā no LR Izglītības un zinātnes ministrijas; piedzīt no VSIA „Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions”” par labu SIA „Sāgas Fonds” visus
tiesāšanās izdevumus, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no Izglītības un zinātnes ministrijas.
[5] 2014.gada 11.decembrī pirmās instances tiesā saņemti Izglītības un zinātnes ministrijas paskaidrojumi par pretprasības
pieteikumu, kuros norādīts, ka pretprasību neatzīst.
[6] 2016.gada 13.oktobrī ar pirmās instances tiesas protokola lēmumu, pēc 2016.gada 5.oktobra trešās personas iesniegtā lūguma,
prasītājs lietā - Izglītības un zinātnes ministrija aizstāts ar VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions”” (lietas 2.sējums, 145.lapa).
[7] 2016.gada 13.oktobrī tiesā saņemti prasītāja VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"” prasības pieteikuma
papildinājumi, kuros lūgts - izbeigt 1998. gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” noslēgto
nekustāmā īpašuma nomas līgumu, saskaņā ar kuru SIA “Sāgas fonds” ir nodota nomā ledus halli (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/), kompresora
ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/), Rīgā, Augšielā, kadastra nr./numurs/; izlikt SIA “Sāgas
fonds” no ledus halles (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/) un kompresora ēkas (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/); piedzīt no SIA “Sāgas
fonds” tiesāšanās izdevumus.
[8] 2016.gada 14.novembrī pirmās instances tiesā saņemti atbildētājas SIA “Sāgas Fonds” paskaidrojumi par prasības pieteikuma
papildinājumiem, kuros norādīts, ka prasības pieteikuma grozījumus neatzīst un uzskata tos par nepamatotiem.
[9] 2017.gada 3.martā pirmās instances tiesā saņemti prasītāja VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions”” prasības
pieteikuma papildinājumi, kuros lūgts izbeigt 1998.gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds”
noslēgto nekustamā īpašuma nomas līgumu, saskaņā ar kuru SIA “Sāgas fonds” ir nodota nomā ledus halli (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/),
kompresora ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/), Rīgā, Augšielā, kadastra nr./numurs/; izlikt SIA
“Sāgas fonds” no ledus halles (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/) un kompresora ēkas (jaunais kadastra apzīmējums /numurs/); atzīt par spēkā
neesošu no noslēgšanas brīža 1998.gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” noslēgtā nekustamā
īpašuma nomas līguma 3.1.punktu; piedzīt no SIA “Sāgas fonds”, par labu Valsts SIA Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”, visus tiesāšanās
izdevumus.
[10] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 25.aprīļa spriedumu prasību apmierināt daļēji.
Pirmās instances tiesa nosprieda izbeigt 1998.gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas
fonds” noslēgto nekustamā īpašuma nomas līgumu un izlikt SIA “Sāgas fonds” no ledus halles un kompresora ēkas.
Tāpat pirmās instances tiesa nosprieda piedzīt no SIA “Sāgas fonds” par labu Izglītības un zinātnes ministrija tiesāšanās izdevumus
6824,47 EUR par labu VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1331EUR, nosakot atbildētājai
sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” prasība daļā par nomas līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu noraidīta.
SIA “Sāgas fonds” pretprasība pret Izglītības un zinātnes ministriju un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” par
ieguldījumu piedziņu noraidīta.
[10.1] Atsaucoties uz Civillikuma 2120.pantu, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbilstoši nomas īgumā 2.3., 3.1., 3.3.punkta
nosacījumiem, nekustamā īpašuma īpašniekam radās tiesības izvērtēt lietderību izbeigt nomas līgumu, tā kā atbilstoši pielīgtajam un atbilstoši faktiski
veiktajiem ieguldījumiem nomas līguma termiņš, neveicot turpmākus ieguldījumus, būtu 106 gadi un bez atbildētājas pienākuma veikt nomas maksu.
[10.2] Attiecībā uz atbildētājas argumentu, ka SIA “Sāgas fonds” saimnieciskā darbība nav raksturojama kā peļņas gūšana no
tirdzniecības vai citas tai pielīdzināmas komercdarbības, bet gan bērnu un jauniešu grupu sporta aktivitāšu, tai skaitā hokeja, slidošanas un daiļslidošanas
organizēšana un tādējādi SIA “Sāgas fonds” lielā mērā uzņēmusies pildīt valsts funkciju, pirmās instances tiesa norādījusi, ka puses ar nomas līguma
1.5.punktu vienojušās, ka nomā nodotais nekustamais īpašums, izmantojams, saglabājot tā šī brīža darbības profilu - ledus halles uzturēšanu
apsaimniekošanu, bet nomniekam ir tiesība nekustamajā īpašumā attīstīt un veikt komercdarbību.
Sekojoši, no nomas līguma jēgas un satura izriet, ka valsts nav pielīgusi līdzdalību bērnu un jauniešu grupu sporta aktivitāšu organizēšanā
un veicināšanā, bet gan nodevusi bērnu un jauniešu grupu sporta aktivitātēm paredzētu objektu lietošanā komersantam.
Šādos apstākļos pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājai nav pamata argumentēt līguma darbības turpināšanu ar faktisku valsts
funkcijas pildīšanu, jo, slēdzot nomas līgumu, atbildētāja faktiski uzņēmies privātu iniciatīvu veicināt bērnu un jauniešu grupu sporta aktivitāšu norisi
komercdarbības formā. Ņemot vērā, ka puses nav pielīgušas sadarbību minētajā jomā, tad atbildētāja veiktais finansiālais ieguldījums nekustamajā
īpašumā ir vērtējams kā nesamērīgs, un, attiecīgi nomas līgums atzīstams par likumam "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu" neatbilstošu.
[10.3] Pirmās instances tiesa norādījusi, ka nomas līguma noslēgšanas brīdī prasītājs nezināja un nevarēja zināt, ka no 2018.gada aprīļa
līdz 2021.gada decembrim plānots nojaukt esošo ledus halli un tā vietā uzbūvēt jaunu. Otrkārt, daļa nekustamā īpašuma teritorijas nepieciešama ātrāk,
proti, tā nepieciešama jaunā stadiona būvniecības procesā. Tobrīd, prasītājs nevarēja zināt, ka nekustamais īpašums tiks ietverts 2014.- 2020.gada
plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros paredzētajā apakšprogramma "Kultūras un
sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē". Tādējādi ir pamats konstatēt, ka konkrētā nepieciešamība ir atzīstama par "neparedzamu" un ir pamats
nomas līguma izbeigšanai saskaņā ar Civillikuma 2171.panta 2.punktu.
Ņemot vērā augstāk norādīto, pirmās instances tiesa atzinusi, ka, pamatojoties uz Civillikuma 2171.panta 2.punktu, 1998. gada 10.
augustā starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” noslēgtais nekustamā īpašuma nomas līgums izbeidzams un SIA
“Sāgas fonds” izliekami no ledus halles un kompresora ēkas.
[10.4] Prasītāja pieteikusi prasījumu atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 1998.gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas
organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” noslēgtā nekustamā īpašuma nomas līguma 3.1.punktu, kas nosaka, ka par iznomāto nekustamo
īpašumu atbildētāja maksā nomas maksu 3 500 LVL, tai skaitā PVN, gadā. Šajā summā nav iekļauti komunālie maksājumi, kurus atbildētāja sedz
atsevišķi, papildus nomas maksai saskaņā ar līguma punkta 4.7.1. daļas noteikumiem.
Prasījums pieteikts par līguma punktu, ar kuru noteikts nomas maksas apmērs, taču prasītājs nav norādījis, kādas tiesiskās sekas prasītājs
vēlas panākt, piesakot minēto prasījumu. Tiesai, pie šāda prasījuma, ievērojot prasījuma robežas, nav iespējams taisīt spriedumu, jo līguma punkta
atzīšana par spēkā neesošu pati par sevi nerada tiesiskas sekas un nerada pienākumu atbildētājai atjaunot iepriekšējo stāvokli, līdz ar minēto prasība šajā
daļā ir noraidāma.
[10.5] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājas kā nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu apstiprinošus dokumentus ir
iesniegusi slēdzienu par SIA "Sāgas fonds" veikto ieguldījumu apstiprināšanu stadiona ledus halles rekonstrukcijas un celtniecības darbos, ko parakstījis
SIA "Sāgas fonds" un VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions”” un neatkarīgs būvinspektors (lietas 2.sējuma 48.-49.lapa) un 2002.gada
3.jūnija vienošanās par nomnieka veikto ieguldījumu saskaņošanu (turpmāk tekstā arī - vienošanās), ko parakstījusi VSIA “Kultūras un sporta centrs
“Daugavas stadions””, SIA "Sāgas fonds" (lietas 1.sējuma 19.lapa).
Vienošanās 3.punktā līdzēji vienojušies, ka vienošanās stājas spēkā tās abpusējas parakstīšanas brīdī un uzskatāma par nomas līguma
neatņemamu sastāvdaļu.
Pirmās instances tiesa, ņemot vērā, ka vienošanās uzskatāma par nomas līguma neatņemamu sastāvdaļu, pievienojas Izglītības un zinātnes
ministrijas secinājumam, ka nomas līgums ir saskaņots ar īpašnieku un līdz ar to arī visiem Nomas līguma pielikumiem, t.sk., vienošanās, būtu jābūt
saskaņotiem ar īpašnieku, kas vienošanas noslēgšanas brīdī bija LR Izglītības un zinātnes ministrija.
No lietas materiāliem pirmās instances tiesa secinājusi, ka saskaņā ar 2000.gada 19.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.190 par
nekustamā īpašuma Rīgā, Augšielā 1, saglabāšanu valsts īpašumā, nekustamais īpašums tika nodots Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā un noteikts
ierakstīt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā (lietas 2.sējuma 60. lapa).
Pirmās instances tiesa secināja, ka vienošanās par nomnieka veikto ieguldījumu saskaņošanu ir noslēgta 2002.gada 3.jūnijā, t.i., pirms
2002.gada 11.oktobra, kad Izglītības un zinātnes ministrija nekustamo īpašumu bija nodevusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā VSIA “Kultūras un
sporta centrs "Daugavas stadions"”, līdz ar to ieguldījumi bija jāakceptē un jāsaskaņo ar īpašnieku Izglītības un zinātnes ministrija.
Bez tam lietā konstatēts, ka lietas dalībnieku rīcībā nav nomas līguma 3.2.punktā norādītais līguma 5.pielikums, no kā būtu redzama
ieguldījumu tāme, kuru akceptējis iznomātājs, apliecinot sākotnējo nodomu konkrētu ieguldījumu veikšanai.
Pirmās instances tiesa lietā nav guvusi pierādījumus, ka veiktos ieguldījumus, kas tieši skar īpašnieka intereses, atbildētāja būtu
saskaņojusi ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai pilnvarotu pārvaldnieku, līdz ar to pretprasība uz norādītajiem pamatiem nav pierādīta.
[10.6] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka no lietas materiāliem izriet, ka VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"” ir
radušies izdevumi 1331.00 EUR apmērā ar lietas vešanu saistītie izdevumu par advokāta palīdzību, ko apliecina advokāta rēķins un maksājuma
uzdevums (lietas 2.sējuma 230, 232. lapa). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmo daļu, minētie izdevumi ir piedzenami no SIA “Sāgas fonds”,
savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai ir radušies izdevumi 6050,00 EUR apmērā ar lietas vešanu saistītie izdevumu par advokāta palīdzību, ko
apliecina advokāta rēķins un maksājuma uzdevums. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu, minētie izdevumi ir piedzenami no SIA “Sāgas
fonds”.
Apmierinot prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no SIA “Sāgas fonds” Izglītības un zinātnes ministrijas labā
piedzinusi tiesas izdevumus 774,47 EUR (544.30 LVL) apmērā, kas sastāv no valsts nodevas 769,77 EUR (541 LVL) lietas 1.sējuma 8.lapa), ar lietas
izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4.70 EUR (3,30 LVL) (lietas 1.sējuma 9.lapa).
[11] Apelācijas sūdzību par spriedumu 2017. gada 6. septembrī iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru tika noraidīta
atbildētāja pretprasība par kompensācijas par veiktajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā 437 231,11 EUR apmērā piedziņu, kā arī daļā par ar lietas
vešanu saistīto izdevumu piedziņu par advokāta palīdzību.
[11.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas ieskatā lietā konstatēts, ka lietas dalībnieku rīcībā nav nomas līguma
3.2.punktā norādītais līguma 5.pielikums, no kā būtu redzama ieguldījumu tāme, kuru akceptējis iznomātājs, apliecinot sākotnējo nodomu konkrētu
ieguldījumu veikšanai.
Atbildētāja norādījusi, ka šāds pirmās instances tiesas secinājums nav pamatots. Lietas materiāliem ir pievienota 1998. gada 21. augustā
sastādītā VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” ledus halles rekonstrukcijai paredzēto ieguldījumu tāme, kuru ir saskaņojusi un ar
saviem parakstiem apliecinājusi gan atbildētāja kā nomniece, gan arī prasītāja kā iznomātāja.
[11.2] Apelatores ieskatā būtiski, ka pušu noslēgtais līgums ir ticis saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju, ko apliecina uz līguma
esošā rakstveida saskaņojuma atzīme. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai visi līguma noteikumi bija zināmi. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai,
saskaņojot līgumu, ir izteikusi piekrišanu līguma 3.2.pimkta un 4.7.punkta noteiktajam, ka nomnieks tāmi saskaņo vienīgi ar iznomātāju, tādejādi atsevišķs
saskaņojums tāmei no Ministrijas puses nebija nepieciešams.
Līdz ar to, pretēji tiesas secinājumiem, lietas dalībnieku rīcībā un lietas materiālos ir iesniegts nomas līguma 3.2.punktā noradītais līguma
5.pielikums - tāme, kuru akceptējis prasītājs kā iznomātājs, apliecinot līgumā norādīto līdzēju nodomu konkrētu ieguldījumu nekustamajā īpašumā
veikšanai.
[11.3] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā būtisku apstākli, ka jau sākotnēji uz līguma noslēgšanas
brīdi līdz pat 2017. gada 1. februārim nekustamā īpašuma īpašnieks nemainīgi ir bijusi Latvijas valsts, nevis prasītāja vai ministrija. Valsts pārvaldes
iekārtas likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Republika kā sākotnējā publiskā persona valsts pārvaldes jomā darbojas ar tiešās un
pastarpinātās pārvaldes iestāžu starpniecību. Līdz ar to secināms, ka Latvijas valsts cita starpā rīkojas ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību. Tādējādi
arī 2000. gada 12. jūnijā sākotnēji ierakstot nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, nekustamā īpašuma īpašniece
tika norādīta Latvijas valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā, pamatojoties uz 2000. gada 19.aprīļa MK rīkojumu Nr. 190. Savukārt no minētā
rīkojuma ir redzams, ka tas ir izdots par nekustamā īpašuma saglabāšanu Latvijas valsts īpašumā, nododot nekustamo īpašumu ministrijai vienīgi
valdījumā.
[11.4] Apelatores ieskatā Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprinot līgumu, izteica piekrišanu arī Līguma 4.8.punktā noteiktajam, ka
atbildētājam ir tiesības pēc saviem ieskatiem taisīt nekustamajam īpašumam nepieciešamos un derīgos izdevumus, izdarīt nekustamā īpašuma
pārplānošanu un pārbūvi, rekonstrukciju, atjaunošanu un pilnveidošanu. Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu tika noteikts, ka atbildētāja veiks nekustamā
īpašuma remontu un rekonstrukciju atbilstoši 4.8.punktam, un atbildētājas veiktie ieguldījumi tiks uzskatīti par nekustamajam īpašumam nepieciešamajiem
izdevumiem, kas atlīdzināmi nomniekam jebkurā līguma pārtraukšanas gadījumā.
Pie šādiem apstākļiem Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprinot līgumu, jau sākotnēji atbilstoši Civillikuma 1431.pantam, izteica savu
piekrišanu, ka atbildētāja veiks ieguldījumus nekustamajā īpašumā, kas iepriekš tiks saskaņoti tikai ar iznomātāju, t.i., prasītāju.
[11.5] Tāpat atbildētāja norādījusi, ka pamatojoties uz Civillikuma 1587., 2140.pantu un līguma ?.1., 3.2., 3.3., 3.4., 4.8. un 5.3.punktu,
tai ir tiesības saņemt nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu kompensāciju 437 231,11 EUR apmērā, ko veido atbildētājas saskaņoto ieguldījumu
nekustamajā īpašumā atlikuma vērtība saskaņā ar līgumu uz 2016. gada 29. septembri. Savukārt pirmās instances tiesas apsvērumi, ka pretprasība
noraidāma tikai tā iemesla dēļ, ka, slēdzot vienošanos pie līguma, nav bijis Ministrijas saskaņojuma (kaut arī nekustamā īpašuma īpašniece nemainīgi bija
Latvijas valsts, mainoties vienīgi nekustamā īpašuma valdītājam) nav korekti.
[12] 2017. gada 10. oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā saņemti VSIA „Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions””
paskaidrojumi par atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību.
[12.1] Prasītāja ieskatā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 25.aprīļa spriedums ir tiesisks un pamatots, savukārt
atbildētājas apelācijas sūdzība nav pamatota.
[12.2] Paskaidrojumos norādīts, ka pirmās instances tiesa ir pareizi vērtējusi līguma 3.2.punktu un pamatoti secinājusi, ka lietas materiālos
nav atrodams līguma 5.pielikums, no kā būtu redzama ieguldījumu tāme, kuru akceptējis iznomātājs.
Tāpat pirmās instances tiesa ir pamatoti secinājusi, ka atbildētājas veiktie ieguldījumi nav saskaņoti ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
[13] 2017. gada 13. oktobrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā saņemti Izglītības un zinātnes ministrijas paskaidrojumi par
atbildētājas iesniegto apelācijas sūdzību. Ministrijas ieskatā tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, bet iesniegtā apelācijas sūdzība ir nepamatota.
Ministrijas ieskatā atbildētāja nav pierādījusi, ka ieguldījumu tāme (nomas līguma 5.pielikums) saskaņā ar nomas līguma 2.1.apakšpunktu
ir saskaņota ar ministriju un Latvijas sporta pārvaldi, tādējādi šāda atbildētājas rīcība neatbilst noslēgtajam nekustamā īpašuma nomas līgumam, tādēļ nav
pamata atzīt atbildētājas ieguldījumus nekustamajā īpašumā.
[14] Tiesas sēdē SIA "Sāgas fonds" pārstāvis apelācijas sūdzību un pretprasību uzturēja, lūdza apmierināt pretprasību.
Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis apelācijas sūdzību un pretprasību neatzina, lūdza pretprasību noraidīt.
Tiesas sēdē VSIA "Daugavas stadions" pārstāve apelācijas sūdzību un pretprasību neatzina, lūdza pretprasību noraidīt.
Motīvu daļa
[15] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet pretprasība apelācijas instances tiesā uzturētajā apjomā par ieguldījumu kompensāciju
ir noraidāma.
[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību (..) tādā
apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
[16.1] Puses nav pārsūdzējušas pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru izbeigts 1998.gada 10.augustā starp Valsts bezpeļņas
organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” noslēgtais nekustamā īpašuma nomas līgums un atbildētāja izlikta no ledus halles un kompresora
ēkas, kā arī daļā, ar kuru noraidīta prasība par nomas līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums šajā daļā
atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta noteikumiem ir stājies spēkā. Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija izskata lietu pēc būtības pārsūdzētajā
daļā.
[16.2] Apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets ir atbildētājas prasījums par tiesībām saņemt nekustamajā īpašumā veikto
ieguldījumu kompensāciju 437 231,11 EUR, un ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem, kas piedzenami no atbildētājas par labu prasītājām Izglītības un
Zinātnes ministrijai un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””.
[17] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ja, izskatot lietu, tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā
gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus spriedumā motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 25.aprīļa sprieduma motivācijai un atzīst, ka pirmās
instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi novērtējusi iesniegtos
pierādījumus, tādēļ atzīst šajā spriedumā ietverto pamatojumu daļā par ieguldījumu kompensāciju par pareizu un pilnībā pietiekamu, to neatkārtojot.
[18] Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja
tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
[19] Lietas faktiskie apstākļi par kuriem strīds nepastāv.
[19.1] Nekustamais īpašums Augšiela 1, Rīgā, kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no zemes gabala ar platību 82 245 kv.m. un uz zemes
esošajām 13 ēkām, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25827, īpašuma tiesības ir nostiprinātas Latvijas valstij Latvijas Republikas
Izglītības un zinātnes ministrijas personā.
[19.2] Nekustamais īpašums nodots pārvaldīšanā Valsts bezpeļņas organizācijai “Daugavas stadions”.
[19.3] Starp Valsts bezpeļņas organizāciju “Daugavas stadions” un SIA “Sāgas fonds” 1998.gada 10.augustā noslēgts nekustamā
īpašuma nomas līgums, saskaņā ar kuru atbildētājai ir nodota nomā ledus halle, kadastra apzīmējums /numurs/, kompresora ēku ar ledus saldēšanas
iekārtām un mehānismiem, kadastra apzīmējums /numurs/, Augšielā, Rīgā. Nomas līgums saskaņots ar sākotnējo prasītāju Izglītības un zinātnes ministriju.
[19.4] Starp VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” un atbildētāju 2002.gada 3.jūnijā noslēgta vienošanās par nomnieka
veikto ieguldījumu saskaņošanu, saskaņā ar kuru trešā persona ir saskaņojusi ar atbildētāju nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus LVL 371 162,76
apmērā. Vienošanās nav saskaņota ar prasītāju.
[20] Izvērtējot apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka tiesas uzdevums ir strīdā konstatēt nozīmīgo apstākļu esamību vai
neesamību, tos kopsakarā izvērtēt ar likuma normām, taisīt spriedumu atbilstoši likumā noteiktajam (Civilprocesa likuma 8. un 97.pants, 193.panta
piektā daļa). Turklāt sacīkstes princips nosaka pusēm sniegt pietiekamus pierādījumus, proti, objektīvas ziņas par faktiem (Civilprocesa likuma
93.pants).
[21] Civillietu tiesas kolēģija, nosakot lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē, ņem vērā prasītāja apelācijas sūdzības saturu un apsver kādus
pirmās instances tiesas spriedumā konstatētos faktus, apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd.
[21.1] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma
97.panta pārkāpumu, kas izpaudies pierādījumu nepareizā vērtēšanā, tādējādi kļūdaini nonākusi pie secinājumiem, kas balstīti tikai uz prasītājas
paskaidrojumiem.
[21.1.1] Tiesību doktrīnā atzīts, ka (..) tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem,
kurus puses norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums.
Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 2006., 280., 598.lpp.).
[21.1.2] Apelācijas sūdzības motīviem par norādīto procesuālo tiesību normu pārkāpumu nav nekāda objektīva pamata, jo pirmās instances tiesa
atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešās daļas noteikumiem ir noskaidrojusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus, kā arī devusi
konstatēto faktisko lietas apstākļu juridisko kvalifikāciju, kā arī norādījusi, kādu apsvērumu dēļ vienus faktus atzinusi par pierādītiem, bet citus par
nepierādītiem.
[21.2] Neatbilst sprieduma saturam apelācijas sūdzības arguments par Civilprocesa likuma 8.panta (apstākļu noskaidrošana civillietā) un
93.panta pirmās daļas (pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus) pārkāpumu.
[21.2.1] Strīds lietā pastāv par prasītājas pienākumu atlīdzināt atbildētājai ieguldījumus nekustamajā īpašumā 437 231,11 EUR.
[21.2.2] Tiesas uzdevums, izšķirot strīdu, ir izvērtēt, vai atbildētājas pretprasībā norādītie apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, guvuši
apstiprinājumu.
[21.2.3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Minētās normas gramatiskais formulējums ļauj
secināt, ka prasības pierādīšanas nasta vispirms gulstas uz prasītāju.
Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui dicit, non qui negat (pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un
nevis tam, kurš noliedz) (sk. Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 70.-71.lpp.).
[21.3] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa nav pareizi izvērtējusi pretprasības
pamatu jeb saistības, kas izriet no 1998.gada 10.augustā noslēgtā nomas līguma, pieļaujot atbildētājas ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, nepareizi
iztulkojot nomas līguma 3.2.punktu un 2.1.punktā noteikto.
[21.3.1] Kā izriet no sprieduma motīvu daļas, pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi, ka atbildētāja cēlusi pretprasību pret Izglītības un zinātnes
ministriju, kas ar 2016.gada 13.oktobra tiesas protokola lēmumu aizstāta ar VSIA „Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions””, par kompensācijas
piedziņu par nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem 447 191,19 EUR. Pretprasība pamatota ar Civillikuma 1587., 2140.pantu, un nomas līguma
3.1., 3.2.,3.3., 3.4., 4.8.,5.3.punktu.
[21.3.2] Apelācijas sūdzībā un pretprasībā norādīts, ka, laužot nomas līgumu pēc prasītājas iniciatīvas, atbildētājai ir tiesības prasīt atlīdzināt
visus savus ieguldījumus iznomātajā nekustamajā īpašumā, atņemot no šīs summas nomas maksu par laika periodu kopš nomas līguma noslēgšanas, t.i.,
528 120,03 EUR - 80 925,82 EUR (nomas maksa LVL 3500 gadā par laiku no 1998.gada augusta līdz 2014.gada oktobrim) = 447 191,19 EUR.
[21.3.3] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā šāds atbildētājas apelācijas sūdzības arguments nav pamatots tālāk norādīto apsvērumu dēļ.
[21.3.4] Saskaņā ar nomas līguma 3.2.punktu nomnieks, iepriekš saskaņojot ar iznomātāju, apņemas veikt nekustamā īpašuma rekonstrukciju
un kapitālo remontu, tādējādi veicot ieguldījumus, kas palielinās nekustamā īpašuma vērtību, saskaņā ar ieguldījumu tāmi, kuru akceptējis iznomātājs un
kura pievienota šim līgumam kā pielikums Nr.5.
[21.3.5] Nomas līgums ir saskaņots ar sākotnējo prasītāju Izglītības un zinātnes ministriju, šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija pievienojas
pirmās instances tiesas sprieduma motīviem un uzskata, ka visiem nomas līguma pielikumiem arī jābūt saskaņotiem ar prasītāju (nekustamā īpašuma
valdītāju). Lietas materiāliem nav pievienots nomas līguma pielikums Nr.5, bet tāme (lietas 2.sējuma 74.lapa) nav saskaņota ar prasītāju Izglītības un
zinātnes ministriju.
[21.3.6] Saskaņā ar Nomas līguma 4.7.punktu nomnieks (atbildētāja) apņemas uzsākt ar nekustamā īpašuma rekonstrukciju saistītos būvdarbus
ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās brīža, ar nosacījumu, ka iznomātājs (trešā persona) ir saskaņojis nomnieka (atbildētājas)
iesniegto ieguldījumu tāmi, kā arī nomnieks (atbildētāja) apņemas veikt ieguldījumus nekustama īpašuma rekonstrukcijā saskaņā ar ieguldījumu tāmi.
[21.3.7] Saskaņā ar 2000.gada 19.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.190 par nekustamā īpašuma Augšielā 1, Rīgā, saglabāšanu valsts
īpašumā, nekustamais īpašums tika nodots prasītājas Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.
[21.3.8] Starp prasītāju Izglītības un zinātnes ministriju un trešo personu 2002.gada 11.oktobrī ir noslēgts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas līgums Nr.2221-2002.
[21.3.9] Ar 2003.gada 8.oktobra Aktu nekustamais īpašums Augšielā 1, Rīgā, balstoties uz 2002.gada 11.oktobrī noslēgto līgumu, ar
2002.gada 11.oktobri tika nodots pārvaldīšanai un apsaimniekošanai VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions””.
[21.3.10] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētāja kā pierādījumu nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem ir iesniegusi
2002.gada 31.maija slēdzienu par SIA "Sāgas fonds" veikto ieguldījumu apstiprināšanu stadiona ledus halles rekonstrukcijas un celtniecības darbos, ko
parakstījuši SIA "Sāgas fonds", VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions”” un neatkarīgs būvinspektors (2.sējuma 48.-49.lapa), un
2002.gada 3.jūnija vienošanos par nomnieka veikto ieguldījumu saskaņošanu (turpmāk tekstā arī - Vienošanās), ko parakstījis VSIA “Kultūras un sporta
centrs “Daugavas stadions”” un atbildētāja (1.sējuma 19.lapa).
[21.3.11] No lietas materiāliem redzams, ka 2002.gada 3.jūnijā starp VSIA ,,Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā iznomātāju un
SIA ,,Sāgas fonds" kā nomnieku noslēgta Vienošanās par nomnieka veikto ieguldījumu saskaņošanu, kuras 1.punktā noteikts, ka iznomātājs un
nomnieks ir saskaņojuši nomnieka veiktos nepieciešamos un derīgos ieguldījumus, kas paaugstinājuši visa nekustamā īpašuma vērtību par Ls 371 162,76
(528 120,03 EUR). Savukārt, 2.punktā, iznomātājs ir apliecinājis, ka pirms būvdarbu uzsākšanas tas ir saskaņojis gan nekustamā īpašuma kapitālajam
remontam/rekonstrukcijai nepieciešamo projekta dokumentāciju, gan būvdarbu tāmes, kā arī pēc būvdarbu pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā
apsekojis reāli dabā paveiktos darbus (1.sējuma 19.lapa).
[21.3.12] Vienošanās 3.punktā līdzēji vienojušies, ka Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas brīdī un uzskatāma par Nomas līguma
neatņemamu sastāvdaļu.
Ievērojot to, ka Vienošanās uzskatāma par Nomas līguma neatņemamu sastāvdaļu, Civillietu tiesas kolēģija pievienojas prasītājas viedoklim un
pirmās instances tiesas secinājumam, ja Nomas līgums ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju, tad arī visiem Nomas līguma pielikumiem, t.sk.,
vienošanās, bija jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju (sākotnējo prasītāju).
[21.3.13] Lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka ar prasītāju Izglītības un zinātnes ministriju ir saskaņots nekustamajā īpašumā veicamo
ieguldījumu apmērs.
Ņemot vērā to, ka starp atbildētāju un trešo personu vienošanās par nomnieka (atbildētāja) veikto ieguldījumu saskaņošanu ir noslēgta
2002.gada 3.jūnijā, tātad pirms 2002.gada 11.oktobra, kad Izglītības un zinātnes ministrija nekustamo īpašumu bija nodevusi pārvaldīšanā un
apsaimniekošanā VSIA “Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"”, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka ieguldījumu apmērs bija jāsaskaņo ar
prasītāju.
Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija pievienojas prasītājas viedoklim, ka trešajai personai nebija tiesiska pamata akceptēt ieguldījumus,
nesaskaņojot tos ar Izglītības un zinātnes ministriju.
[22] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa, izskatot lietu, pietiekami izvērtēja lietas faktiskos apstākļus, tās secinājumi balstīti
uz pušu norādīto apstākļu pārbaudi un lietā iegūto pierādījumu novērtējumu to kopumā.
[23] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta 1.apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi advokāta
palīdzības samaksai.
[23.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja
viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas
labprātīgi apmierinājis.
Judikatūrā ir atzīts, ka prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētāja ir aizskārusi prasītāja civilās tiesības un prasītāja vēršanās tiesā
ir bijusi pamatota (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 28.novembra spriedumā lietā SKC-1770/2013).
[23.2] Prasītāja Izglītības un zinātnes ministrija lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus pirmās instances tiesā 6
050 EUR.
Prasītājai Izglītības un zinātnes ministrijai juridisko palīdzību lietā sniegusi zvērināta advokāte Andra Ozoliņa (orderis Nr.49118 lietas 2.sējuma
7.lapā, pilnvara lietas 1.sējuma 72.lapā, 2010.gada 22.decembra līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu lietas 1.sējuma 73.lapā).
Lietā iesniegts zvērinātas advokātes Andras Ozoliņas 2010.gada 21.decembrī izrakstītais rēķins par juridisko palīdzību lietā par 4 840 LVL jeb
6 886,69 EUR (lietas 3.sējuma 11.lapa), 2013.gada 8.augustā izrakstītais rēķins par juridisko palīdzību lietā par 1 210 LVL jeb 1 721,67 EUR
(lietas 3.sējuma 78.lapa), kopā par 6050 LVL jeb 8 608,37 EUR.
[23.3] Prasītāja VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus
pirmās instances tiesā 1331 EUR un apelācijas instances tiesā 1210 EUR , kopā 2 541 EUR.
Prasītājai VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” juridisko palīdzību lietā sniegusi zvērināta advokāte Vineta Čukste-Jurjeva
(orderis Nr.71264 lietas 3.sējuma 5.lapā, pilnvara lietas 1.sējuma 126.lapā).
Lietā iesniegts zvērinātas advokātes Vinetas Čukstes-Jurjevas 2017.gada 17.janvārī izrakstītais rēķins par juridisko palīdzību lietā par 1 331
EUR (lietas 3.sējuma 10.lapa), 2018.gada 12.janvārī izrakstītais rēķins par juridisko palīdzību lietā par 1 210 EUR (lietas 3.sējuma 78.lapa), kopā
par 2 541 EUR.
[23.4] Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas “b” punktā noteikts, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmie izdevumi
advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57000 euro, - to faktiskajā apmērā,
tomēr ne vairāk par 2850 euro (..). Savukārt minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi
advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pie prasības summas, kas nepārsniedz 57000 EUR,
atlīdzība prasītājai Izglītības un zinātnes ministrijai par lietas izskatīšanu pirmās instances tiesā ir 6 050 EUR, bet VSIA “Kultūras un sporta centrs
“Daugavas stadions”” 1331 EUR, jo maksimālā atlīdzība par lietas izskatīšanu pirmajā instancē ir 1 425 EUR. Ievērojot minēto, izdevumi, kas prasītājām
ir radušies par advokāta palīdzības saņemšanu pirmās instances tiesā ir atlīdzināmi 1 425 EUR apmērā, t.i., 712,50 EUR katrai.
Prasība izskatīta pirmās un apelācijas instances tiesā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktam
atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” ir atlīdzināmi 2137,50 (712,50 1425) EUR
apmērā.
[24] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, atbilstoši prasītāja veiktajiem maksājumiem proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram no SIA “Sāgas fonds” Izglītības un zinātnes ministrijas labā piedzinusi tiesas izdevumus 774.47 EUR (544.30 LVL)
apmērā, kas sastāv no valsts nodevas 769.77 (541 LVL) EUR (lietas 1.sējuma 8.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4.70 (3.30 LVL)
EUR (lietas 1.sējuma 9.lapa).
[24.1] No Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas redzams, ka Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu nosūtīšanu apelācijas instancē ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 1,12 EUR. Minētie izdevumi valsts
ienākumos piedzenami no SIA “Sāgas fonds”
[25] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājiem nosakāms termiņš tiesas izdevumu samaksai valsts ienākumos.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
SIA “Sāgas fonds” pretprasību pret Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas
stadions ”” par ieguldījumu kompensācijas piedziņu noraidīt.
Piedzīt no SIA “Sāgas fonds”, reģistrācijas Nr.40003403801, par labu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai, reģistrācijas
Nr.90000022399, ar tiesāšanās izdevumus 712,50 EUR (septiņi simti divpadsmit euro 50 centi) un par labu VSIA “Kultūras un sporta centrs
“Daugavas stadions””, reģistrācijas Nr.50003140671, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2137,50 EUR (divi tūkstoši viens simts trīsdesmit
septiņi euro. 50 centi), nosakot atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Piedzīt no SIA “Sāgas fonds”, reģistrācijas Nr.40003403801, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,12 EUR (viens
euro 12 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami:
Konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods
TRELLV22,iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C27179413, atbildētājs SIA “Sāgas fonds”.
Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā
sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sagatavots 2018.gada 22.martā.
Tiesneses (personiskais paraksts) Olita Blūmfelde
(personiskais paraksts) Inese Strelča
(personiskais paraksts) Ligita Gavare