Court partially allowed rent arrears claim but rejected interest from judgment date, ruling it applies only post-default period.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the municipality's claim for rent arrears, ordering payment of the principal debt, state fees, and court costs. While the plaintiff argued for 6% annual interest starting from the judgment date under Civil Code Article 1765, the court ruled that such interest applies only after the voluntary performance period expires. Consequently, the court granted the principal sum and interest calculated from the end of the 10-day performance period, rather than from the judgment date.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195.pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: Interest for delay in performance is calculated only from the expiration of the voluntary performance period, not from the date of the judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C38043216
Lietas arhīva Nr. C-0432-16
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Valkā 2016.gada 7.decembrī
Valkas rajona tiesa, šādā sastāvā:
tiesnese I.Seisuma
rakstveida procesā izskatīja civillietu STRENČU NOVADA DOME maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Tiesā saņemta Strenču novada domes (turpmāk prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. D/ (turpmāk atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu par dzīvojamo platību /adrese/, kas izveidojās laikā līdz 2012.gada
17.augustam EUR 554.84, kā arī valsts nodevu EUR 83.23, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 642.77. Atzīt tiesības saņemt
no atbildētāja likumiskos nokavējuma 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar atbildētāju 27.10.2010. Strenču novada Sedas pilsētas pārvalde noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr.
/numurs/ uz noteiktu laiku līdz 2011.gada 26.aprīlim par dzīvojamās platības /adrese/, īri.
Dzīvojamā telpa pieder prasītājam, pašvaldība apsaimnieko savu dzīvojamo fondu un sniedz komunālos pakalpojumus.
Atbilstoši noslēgtajam īres līgumam, prasītājs nodrošināja atbildētājai tiesības dzīvokli lietot un izmantot pakalpojumus. Atbildētājai vienlaicīgi ir
pienākums maksāt par dzīvokļa izmantošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītājs īres līguma darbības laikā nav ierobežojis tiesības lietot dzīvokli un
nodrošinājis atbildētāju ar pamatpakalpojumiem (aukstais ūdens un kanalizācija, apkure un atkritumu izvešana). Atbildētāja izmantoja dzīvokli un saņēma
sniegtos pakalpojumus saskaņā ar tiesiski noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu.
Sakarā ar to, ka atbildētāja neregulāri un nepilnā apmērā norēķinājās par īri un komunālajiem pakalpojumiem, sāka uzkrāties īres un komunālo
maksājumu parāds EUR 554.84, kas pārsniedz trīs mēnešu maksu par pamatpakalpojumiem. Atbildētājai par īri un komunāliem pakalpojumiem vidēji
mēnesī bija jāmaksā EUR 35 (apkures sezonā) un EUR 8 (vasaras periodā).
Saskaņā ar likumu ,,Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantu, atbildētājai bija tiesības mēnesi pirms īres līguma termiņa iestāšanās lūgt pagarināt noslēgtā
īres līguma termiņu, atbildētāja neizmantoja noteiktās tiesības pieprasīt savlaicīgi īres līguma termiņu pagarināt. Noslēgtais līgums starp pusēm izbeigts
23.08.2012., noslēdzot vienošanos par līguma izbeigšanu, kurā 2.punkts nosaka, ka, ja īrniekam ir uzkrātas parādsaistības par īri un komunālajiem
pakalpojumiem, īrniekam ir pienākums slēgt vienošanos par parāda atmaksu, kas kļūst par šīs vienošanās neatņemamu sastāvdaļu. Laika periodā no
27.10.2010. līdz 23.08.2012. par dzīvojamo platību izveidojās parādsaistības EUR 554.84.
2012.gada 23.augustā atbildētāja atzina savas parādsaistības un slēdza vienošanos Nr. /numurs/par pakāpenisku parāda atmaksu, kurai bija jābūt
samaksātai 30.02.2013., tomēr vienošanās netika pildīta.
2016.gada 4.augustā atbildētāja brīdināta par parādsaistībām, nosūtot pretenziju ierakstītā pasta sūtījumā. Līdz prasības pieteikuma celšanai tiesā,
parādsaistību atmaksu atbildētāja atstājusi bez ievērības un savas saistības pret prasītāju nav izpildījusi.
Noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. punkts noteic, ka kārtējie maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem jāsamaksā līdz nākamā
mēneša 15.datumam. Līgumā norādīts veids kā iespējams veikt samaksu.
Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājai zināma maksājumu veikšanas kārtība pēc prasītāja izrakstītajiem rēķiniem. Nepastāv strīds, ka atbildētāja nav
pilnībā norēķinājusies ar prasītāju.
Prasība pamatota ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 6., 10., 12., 28., 28.1 panta pirmās daļas 1. punktu, 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.
punktu, 44. pantu. Norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2016.gada 20.oktobrī lietā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā un, ka nevēlas, lai notiktu
uzklausīšana tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības,
puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Ņemot vērā ka no lietas dalībniekiem nav saņemts pamatots lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma
rakstveida procesā, un par to 2016.gada 25.oktobrī paziņojums tika nosūtīts pusēm, norādot, ka sprieduma norakstu tās var saņemt tiesas kancelejā
2016.gada 7.decembrī, ka to tiesa nosūtīs pa pastu.
Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj
Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.
MOTĪVU DAĻA
Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir
mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā noskaidrots, ka 2010.gada 27.oktobrī starp Strenču novada SDND Sedas pilsētas pārvaldes komunālās nodaļas /amats//pers. I/ un
atbildētāju uz laiku līdz 2011.gada 26.aprīlim bija noslēgts dzīvojamās telpas līgums Nr./numurs/ par dzīvokļa Nr. /adrese/īri.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pants prasa, lai dzīvojamās telpas īres līgums tiktu noformēts rakstveidā, kuru parakstījuši abi līdzēji – izīrētājs
un īrnieks, bet saskaņā ar Civillikuma 1488.panta pirmās daļas 1.punktu, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi
likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, jāievēro, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas,
kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.
Dzīvojamo telpu īres līgums pēc civiltiesiskā raksturojuma ir abpusēji saistošs (konsensuāls), kas paredz tiesības un saistības abiem līdzējiem. Tas
nozīmē, ka, iestājoties īres līguma termiņam, izīrētājam ir tiesības prasīt, lai īrnieks atbrīvo īrējamās telpas, savukārt, īrniekam, gadījumā, ja izīrētājs
uzņēmies saistību līguma termiņu pagarināt, ir tiesības prasīt tā pagarināšanu, jo automātiska līguma termiņa pagarināšana, [..] likumā nav paredzēta
(SKC-506/2004.g., http://at.gov.lv/files/uploads/files/archive/department1/2004/skc-506-04.pdf).
Tiesa secina, ka atbildētāja turpināja dzīvot minētajā dzīvoklī un prasītājs deva iespēju atbildētājai lietot dzīvokli un izmantot pakalpojumus.
Tādējādi tiesa uzskata, ka starp prasītāju un atbildētāju faktiski pastāvēja dzīvokļa īres tiesiskās attiecības likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē līdz
brīdim, kad atbildētāja dzīvokli nodeva prasītājam.
2012.gada 23.augustā starp pusēm noslēgta vienošanās par līguma izbeigšanu, ar kuru puses vienojās pilnībā izbeigt 2010.gada 27.oktobrī
noslēgto līgumu Nr. /numurs/ par dzīvojamo telpu īri un pakalpojumiem ar 2012.gada 28.(datums nav salasāms) augustu.
Civillikuma 2112.pants nosaka, ka īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu īres maksu kādas lietas lietošanu. P i e z ī
m e. Sevišķi noteikumi par izīrējamām telpām atrodas likumā par telpu īri.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir
dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Attiecībā uz pašvaldībai piederošajām dzīvojamām telpām ir jāievēro arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otrā daļa, saskaņā ar
kuru pašvaldībai piederošu dzīvojam telpu tās pārvaldītājs izīrē, pamatojoties uz pašvaldības institūcijas attiecīgu lēmumu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama (..) dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.punktu maksājumi jāizdara ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punktu pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami ir saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu ir: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.
Izbeidzoties īres tiesiskām attiecībām, atbildētāja nav norēķinājusies ar prasītāju par īri un komunālajiem maksājumiem, kā rezultātā izveidojās
parāds EUR 554.84 apmērā, ko apliecina lietas materiāliem pievienotie rakstveida pierādījumi: kopsavilkums par maksātājiem par laika periodu no
01.07.2016.-01.08.2016.; 01.02.2011.-01.09.2012.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījusi, nav maksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem, nav arī
pildījusi starp pusēm noslēgto 2012.gada 23.augusta vienošanos /numurs/par komunālo pakalpojumu parāda atmaksu.
Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parāda apmēru, jo atbildētāja to atzīst.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša
parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
Atbildētāja lietā nav iesniegusi pierādījumus par parāda samaksu pilnā vai daļējā apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
No minētā secināms, ka tiesa pati pierādījumus neievāc, bet pamato savu spriedumu ar lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, kas izriet arī
no civilprocesā nostiprinātā sacīkstes principa (Civilprocesa likuma 10.pants). Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst
pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda
puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka
pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru
kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).
Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji. Atbildētāja paskaidrojumā norādījusi, ka prasību atzīst pilnā
apmērā. Ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka lietā nepastāv strīds par parāda apmēru.
Tā kā atbildētāja savas saistības labprātīgi nav nokārtojusi prasītājs pamatoti griezies tiesā. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams
pamatparāds EUR 554.84.
Prasītājs lūdz tiesu atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14
(C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas
spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma
labprātīgās izpildes termiņa beigām.
Līdz ar to noraidāms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt likumiskos procentus no sprieduma pasludināšanas dienas.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos
6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesāšanās
izdevumus. No atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)
apakšpunktu EUR 83.23 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4.70.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu
labprātīgas izpildes termiņš.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.p., 93.p., 97.p., 34.p., 41.p.1.d., 195.p., 250. 26p., 250.27p., 250.25p., 204.1 p.,
tiesa
n o s p r i e d a :
apmierināt prasību daļēji.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/ par labu STRENČU NOVADA DOMEI, reģistrācijas Nr.
90009116346, juridiskā adrese /adrese B/, īres un komunālo maksājuma parādu, kas saistīts ar dzīvokļa Nr./adrese/, parādu EUR 554.84, valsts
nodevu EUR 83.23, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu EUR 4.70, kopā EUR 642.77 (seši simti četrdesmit divi euro un 77 centi).
Parāda samaksa veicama Strenču novada domei, reģistrācijas Nr. 90009116346 norēķinu kontā Valsts kasē Nr.LV51TREL9807180941810.
Noteikt tiesības STRENČU NOVADA DOMEI , reģistrācijas Nr. 90009116346 par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma
ierobežojumus.
Noraidīt prasību daļā par tiesību atzīšanu prasītājam saņemt likumiskos 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas.
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona
tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus.
Tiesnese I.Seisuma