Court partially allowed appeal by reducing administrative fine for unauthorized renovation from 200 to 50 Lats.

NORAKSTS Lieta Nr.142094910 Lietvedības Nr.1-0294-12/13

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2012.gada 30.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis, piedaloties pieteicējam R.K., atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes Administratīvās komisijas, pārstāvim A.P.,

2012.gada 13.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Nr.142094910 R.K. (dzimis 1963.gada /dzimšanas datums/) pieteikumā par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 21.septembra lēmuma Nr.D57 33-1 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.009-L/CB Nr.009531). Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 8.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts R.K. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 12.oktobra lēmumu pieteicēja pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.142094910 par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija) 2010.gada 21.septembra lēmuma Nr.D57 33-1 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu. [2] No lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2010.gada 17.augusta atzinumu Nr.BV-10-499-atz konstatēts, ka salīdzinot ar 2009.gada 27.februārī uzmērīto telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu, veikta divu starpsienu demontāža, no kurām viena ir atjaunota iepriekšējā vietā, palielinot durvju aili. Veikta telpu Nr.2 un Nr.4 apvienošana. Apdares darbi nav pabeigti. Dzīvoklī ir veikta četru radiatoru nomaiņa. Pārbūves darbi un radiatoru nomaiņa nav saskaņoti likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to tiek veikta patvaļīga būvniecība. 2010.gada 25.augustā Rīgas domes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.009- L/CB Nr.009531, kurā konstatēja, ka /adrese/, patvaļīgi, bez akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas tiek veikta dzīvokļa renovācija un ir nomainīti apkures sistēmas radiatori. 2010.gada 21.septembrī Komisija izskatot lietu par R.K. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 152.panta pirmās daļas pieņēma lēmumu Nr.D57 33-1, ar kuru nolēma saukt R.K. pie administratīvās atbildības uzliekot naudas sodu Ls

200 apmērā. [3] 2010.gada 8.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts atcelt pārsūdzēto Lēmumu. [4] Atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības, pusē pieaicinātā iestāde – Rīgas domes Administratīvā komisija, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem. [4.1] Administratīvā pārkāpuma lietu skatīt pieteicēja prombūtnē pieļauj LAPK 260.panta trešā daļa. Uz lietas izskatīšanas brīdi Komisijai nebija informācijas par to, ka pieteicējs atrodas ārpus valsts robežām.

Jebkurā gadījumā, uzaicinājums uz lietas izskatīšanu tika nosūtīts savlaicīgi uz pieteicēja deklarēto dzīvesvietu, saskaņā ar LAPK 268. panta otro daļu. Pieteicēja iespējamais paustais viedoklis komisijas sēdē nevarētu mainīt procesuālajos dokumentos fiksētā pārkāpuma fakta esamību. Līdz ar to, komisija ir ievērojusi visus nosacījumus lietas izskatīšanai. [4.2] Apstāklis, ka pārkāpums ticis novērsts, Komisijas ieskatā, ir vērtējams kritiski. Kaut arī tas ir atzīstams kā atbildību mīkstinošs apstāklis, tas pats par sevi nevar izslēgt izdarītā administratīvā pārkāpuma faktu.

Dokumentu saskaņošana būvniecības legalizācijai ir nepieciešama jebkurā gadījumā, tādēļ ir stipri apšaubāma pieteicēja subjektīvā griba un apņemšanās labprātīgi novērst pārkāpumu radītās sekas. [5] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, papildus paskaidrojot, ka no griestiem pilēja ūdens, radiatori bija ļoti veci un nekurināja telpu, līdz ar ko bija auksti. Pieteicējs nomainīja vecos radiatorus pret jauniem, bet neuzskatīja, ka tā varētu būt problēma. Pieteicēja dzīvoklī no griestiem pilēja ūdens, tas tecēja uz dzīvokli, kas bija zem pieteicēja dzīvokļa.

Atklājās, ka bija problēmas ar jumtu. Pieteicēja draugs teica, ka ar jumtu un griestiem varētu būt problēmas, līdz ar ko vajadzēja veikt remontu dzīvoklī un sagatavot visus dokumentus. Pieteicēja draugs ieteica novākt sienas, jo no griestiem pilēja ūdens. No sākuma pieteicējs nebija plānojis veikt dzīvokļa renovāciju, jo pieteicējam tas nebija vajadzīgs, tomēr par cik tie bija koka griesti, to visu vajadzēja nomainīt, citādi pastāvēja iespēja, ka griesti nokritīs, jo koks uzsūc ūdeni. Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesā minētajiem argumentiem, papildus paskaidrojot, ka lietā nav strīds par to, ka bija veikti darbi.

Iet runa par radiatoru nomaiņu. Radiatoru nomaiņa paredz noteikt kartību pirms darbu veikšanas. Lietā nav strīdu par to, ka šī procedūra nebija ievērota pirms darbu veikšanas. Pieteicējs to argumentē ar likuma nezināšanu. Neskatoties uz to, ka pieteicējs ir ārzemnieks, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Pārkāpums ir veikts, līdz ar ko persona ir saucama pie administratīvās atbildības. Pieteicējs norādīja, ka darbi tika uzsākti, jo tecēja ūdens no griestiem un nesildīja radiatori, taču radiatoru nomaiņa nav saistīta ar ūdens tecēšanu no griestiem. Šos pārbūves darbus nevar atzīt par steidzamiem, lai saglabātu ēku, jo radiatoru nomaiņa nav saistīta ar tādām darbībām, kuras būtu jāveic, lai saglabātu ēku no sabrukšanas. Radiatoru nomaiņai ir nepieciešams ievērot likumā noteikto kārtību. Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir daļā pamatots un pārsūdzētais Lēmums daļā ir atceļams un daļā grozāms.

Izskatāmajā lietā Komisija, atbilstoši pārsūdzētajā Lēmumā norādītajam, pieteicēja darbībās ir konstatējusi LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstīto administratīvā pārkāpuma sastāvus. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par Protokolā un pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. [7] LAPK 152.panta pirmajā daļā noteikts - par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Pārsūdzētajā Lēmumā Komisija kā pieteicēja pārkāpumu ir norādījusi patvaļīgu būvniecību bez akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas, kas izpaudusies kā dzīvokļa renovācija un apkures sistēmas radiatoru nomaiņa. Vienlaikus Lēmumā nav norādīta neviena vispārsaistoša normatīvā akta norma, kuru pieteicējs ar savu darbību būtu pārkāpis vai nebūtu ievērojis. Ievērojot to, ka būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti – Būvniecības likums, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk - Būvnoteikumi), paredz dažāda veida prasības atšķirīgiem būvdarbiem, un izvērtējot LAPK 152.panta pirmās daļas normas saturu, tiesa konstatē, ka šajā normā ir dots piecu dažādu administratīvo pārkāpumu sastāvu apraksts:

1) būves renovācija bez akceptēta projekta vai būvatļaujas;

2) būves rekonstrukcija bez akceptēta projekta vai būvatļaujas;

3) būves restaurācija bez akceptēta projekta vai būvatļaujas;

4) būves vienkāršotās renovācijas noteikumu pārkāpšana;

5) būves vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšana.

No pārsūdzētajā Lēmumā ietvertā pamatojuma secināms, ka pieteicējs, Komisijas ieskatā, ir izdarījis divus dažāda veida administratīvos pārkāpumus

– viens kvalificēts kā dzīvokļa renovācija, savukārt otrs kā apkures sistēmas elementu maiņa. šādu secinājumu iespējams izdarīt arī no Protokolā norādītā – patvaļīgi veikta dzīvokļa renovācija un nomainīti apkures sistēmas radiatori. [8] Vērtējot, vai pieteicēja darbībās ir konstatējams tāds administratīvā pārkāpuma sastāvs kā patvaļīga dzīvokļa renovācijas veikšana, tiesa norāda sekojošo. [8.1] Atbilstoši Būvnoteikumu 22.punktā dotajam skaidrojumam renovācija ir būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju.

Priekšnoteikums renovācijas darbu veikšanai ir būvprojekta izstrādāšana (Būvnoteikumu 58.punktā noteikts būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju vai to daļu renovācijai (...)) un būvatļaujas saņemšana (Būvnoteikumu 112.punktā noteikts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu izsniegtu būvatļauju. Renovācija nav minēta Būvnoteikumu 62.punktā kā būvniecības darbība, kuru būtu pieļauts īstenot bez būvatļaujas saņemšanas). [8.2] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus – 2010.gada 17.augusta atzinumu Nr.BV-10-499-atz par būves pārbaudi (turpmāk – Atzinums, lietas 54.lapa), apsekošanas laikā uzņemtos foto attēlus (lietas 55.lapa), telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta Nr.01000310006002006-01 (lietas 56.lapa) un Protokolu, kā arī uzklausot paša pieteicēja sniegtos paskaidrojumus, tiesa konstatē, ka pieteicējs ir veicis šādus būvniecības darbus – starpsienu demontāža, vienas no šīm starpsienām atjaunošana iepriekšējā vietā, palielinot durvju aili.

No Atzinumā norādītā secināms, ka pieteicējs pirms šādu darbu veikšanas nav vērsies pašvaldības institūcijās, lai veiktu saskaņošanu vai saņemtu atļauju. Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka pieteicējs ir veicis patvaļīgus būvniecības darbus. Vienlaikus, vērtējot veikto būvdarbu raksturu un apjomu, tiesa secina, ka tie neatbilst Būvnoteikumos dotajam jēdziena renovācija skaidrojumam. Lietā nav strīda, ka pieteicējs nav veicis darbus, kas skartu būves nesošās konstrukcijas vai elementus. Būvdarbi veikti tikai saistībā ar dzīvokļa starpsienām, nekādā veidā neskarot būves koplietošanas daļas un elementus, fasādi vai jumtu.

Būvnoteikumu 37.2.punktā pēc būtības ir dots jēdziena vienkāršotā renovācija skaidrojums - būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi (izņemot fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu, nemainot to dalījumu, fasādes un jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu), koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunikācijas. Ņemot vērā veikto darbu raksturu un apjomu, tiesa secina, ka pieteicējs ir veicis dzīvokļa vienkāršoto renovāciju, nevis renovāciju. Savukārt vienkāršotās renovācijas darbu veikšanai nav nepieciešams izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju.

Būvnoteikumu 40.1punktā noteikts, ka vienkāršotai renovācijai nepieciešams aizpildīt un iesniegt būvvaldē apliecinājuma karti. Būvvalde vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ieceri izskata 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas būvvaldē un izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu (Būvnoteikumu 40.3punkts). Secinājumu, ka pieteicēja veiktie darbi ir uzskatāmi par vienkāršoto renovāciju, tiesas ieskatā, vistiešākajā veidā apliecina Rīgas pilsētas Būvvaldes veiktās darbības, proti – pieteicējs 2010.gada 6.septembrī ir iesniedzis Būvvaldē Apliecinājuma karti (lietas 91.-95.lapa), kurā norādīti veicamie darbi, un Apliecinājuma kartē 2010.gada 15.oktobrī izdarīta atzīme par tās akceptēšanu.

Ievērojot norādīto tiesa atzīst, ka pieteicēja darbības saistībā ar dzīvokļa starpsienu pārbūvi nav kvalificējamas kā renovācija, līdz ar to viņa darbībās nav saskatāms šāds LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstītais administratīvais pārkāpums. Līdz ar to pieteicējs nepamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par šādu pārkāpumu – renovācijas veikšana bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas. Atbilstoši LAPK 239.panta 1.punktam iesāktā lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, atzīstams, ka lietvedība daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par patvaļīgas renovācijas veikšanu ir izbeidzama. [9] Vērtējot Komisijas konstatētos pārkāpumus pieteicēja darbībās saistībā ar apkures sistēmas radiatoru nomaiņu, tiesa norāda sekojošo. [9.1] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus – 2010.gada 17.augusta Atzinumu, apsekošanas laikā uzņemtos foto attēlus (lietas 55.lapa), un Protokolu, kā arī uzklausot paša pieteicēja sniegtos paskaidrojumus, tiesa konstatē, ka pieteicējs ir veicis apkures sistēmas radiatoru nomaiņu.

Turklāt lietā nav strīda, ka pirms šo darbību veikšanas pieteicējs nebija vērsies pašvaldības iestādēs vai institūcijās, la to saskaņotu vai saņemtu atļauju šādu darbu veikšanai. [9.2] Komisija Lēmumā un Protokolā nav norādījusi, tieši kuram no LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstītajiem administratīvā pārkāpuma sastāviem atbilst šādas pieteicēja darbības. Līdz ar to tiesai jāvērtē, vai pieteicēja darbības atbilst kādam no šajā normā aprakstītajiem administratīvā pārkāpuma sastāviem.

Izvērtējot pieteicēja veiktos darbus, tiesa secina, ka tie pēc sava veida un apjoma atbilst vai nu renovācijai, vai vienkāršotai renovācijai. Atšķirība starp renovāciju un vienkāršoto renovāciju, atbilstoši šo jēdzienu skaidrojumam, kas citēts un vērtēts sprieduma 8.2.punktā, ir tajā, ka vienkāršotās renovācijas gadījuma netiek skartas nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasāde, koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunikācijas. [9.3] Kā jau norādīts, pieteicējs ir veicis apkures sistēmas radiatoru nomaiņu.

Apkures radiatori ir apkures sistēmas elements. Izskatāmajā lietā nav strīda, ka ēkai /adrese/, ir centralizētā apkures sistēma. Šāda centralizētā apkures sistēma ir koplietošanas inženierkomunikācija. Līdz ar to varētu izdarīt secinājumu, ka apkures sistēmas elementu nomaiņa skar koplietošanas inženierkomunikācijas un šādas darbības būtu atzīstamas par renovāciju. Tomēr, tiesas vērtējumā, izskatāmajā lietā būtiski ir ņemt vērā to, kādas kopējās apkures sistēmas elements ir nomainīts. Šāda vērtējuma nepieciešamība izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 14.panta trešajā daļā noteiktā - dzīvokļa īpašnieks bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā esošās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

Ja tiek pārplānotas un pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana. Vērtējot šo normu kopsakarībā ar Būvnoteikumu normām par renovāciju un vienkāršoto renovāciju, secināms, ka būtisks nosacījums jeb apstāklis ir tas, vai iecerētie darbi saistībā ar koplietošanas komunikācijām skar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Tātad ir iespējami gadījumi, kad tiek skartas koplietošanas inženierkomunikācijas, bet šādas darbības nav nepieciešams saskaņot ar citiem inženierkomunikāciju līdzīpašniekiem, ja viņu intereses netiek aizskartas.

Izvērtējot pieteicēja veiktos darbus esošo radiatoru nomaiņai ar jauniem, tiesa secina, ka lietā nav pierādīta šādu darbību ietekme uz citiem šīs koplietošanas inženierkomunikācijas lietotājiem. Tiesas ieskatā vispār zināms ir fakts, ka apkures sistēmas radiatori attiecīgajā telpā ir pēdējais kopējās sistēmas elements. Radiatori ir aprīkoti ar ventiļiem vai siltuma regulatoriem. Ar to palīdzību attiecīgā dzīvokļa īpašnieks var izvēlēties kāda apjoma siltumu nodrošinās radiators. Ventiļus vai siltuma regulatorus var aizvērt pilnībā, bet tas nepārtrauc un neierobežo siltumnesēja plūsmu pa pārējo siltumapgādes sistēmu.

Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka radiatoru nomaiņa, nevis pilnīga demontāža, skartu pārējo dzīvokļu īpašnieku intereses. Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka šādi darbi ir atzīstami par vienkāršoto renovāciju. Tiesas ieskatā šādu secinājumu apstiprina arī tas, ka Rīgas pilsētas būvvalde pieteicēja iesniegtajā Apliecinājuma kartē 2010.gada 15.oktobrī izdarīja atzīmi par tās akceptēšanu, un Apliecinājuma kartei bija norādīts un tai pievienots tehniskais projekts „AVK-A”, kas izstrādāts tieši sildķermeņu nomaiņai pieteicēja dzīvoklī.

Lietā nav strīda, ka pirms vienkāršotās renovācijas darbu veikšanas pieteicējs nav vērsies būvvaldē ar apliecinājuma karti un tai pievienoto nepieciešamo dokumentāciju. Šīs prasības pieteicējs ir izpildījis tikai pēc darbu uzsākšanas un Atzinuma sastādīšanas. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējs ir izdarījis vienu no LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstītajiem administratīvajiem pārkāpumiem – vienkāršotās renovācijas noteikumu pārkāpšana, un Komisija pamatoti ir saukusi pieteicēju pie administratīvās atbildības. [10] Ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējam ir piemērots naudas sods Ls 200 apmērā.

Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā, kas paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro gan pārkāpuma būtība, gan personas vaina, gan atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

No minētajām normām izriet, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, iestādei, kas lemj par administratīvā soda uzlikšanu, ir jāveic pilnīga un objektīva lietas apstākļu noskaidrošana, jāpierāda un jāpamato ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma esamība vai neesamība, pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina, kā arī jāveic lietderības apsvērumi, lemjot par soda piemērošanu personai. Vērtējot pieteicējam noteiktā soda apmēra samērīgumu ar izdarīto pārkāpumu, pirmkārt, ņemams vērā, ka tiesa pārsūdzēto Lēmumu daļā par patvaļīgas renovācijas veikšanu atcēla un izbeidza lietvedību.

Otrkārt, Lēmumā nav ietverts nekāda veida pamatojums, kādēļ pieteicējam pie iespējamā mazākā soda Ls 50 ir piemērots naudas sods Ls 200 apmērā. Ņemot vērā šos apstākļus, izvērtējot veikto darbu apjomu – četru radiatoru nomaiņa īpašumā esošā dzīvoklī, kā arī to, ka vienkāršotās renovācijas noteikumu pārkāpšana pēc savas būtības ir mazāk nozīmīgākais šajā normā aprakstītais pārkāpums, tiesa uzskata par atbilstošu pieteicējam piemērot minimālo sankcijā paredzēto sodu – Ls 50. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, 286.panta pirmās daļas 3.punktu un 5.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.- 290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt R.K. pieteikumu daļā. Atcelt Administratīvās komisijas 2010.gada 21.septembra lēmumu Nr.D57 33-1 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.009-L/CB Nr.009531) ar tā izdošanas dienu daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstīto pārkāpumu – par būves renovāciju bez akceptēta projekta un būvatļaujas, un izbeigt lietvedību šajā administratīvā pārkāpuma lietas daļā. Grozīt Administratīvās komisijas 2010.gada 21.septembra lēmumu Nr.D57 33-1 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.009-L/CB Nr.009531) daļā par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par LAPK 152.panta pirmajā daļā aprakstīto pārkāpumu – par būves vienkāršotās renovācijas noteikumu pārkāpšanu, un piemērot R.K. naudas sodu Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ O.Priedītis Rīgā, 2012.gada 30.martā.