Appeal dismissed; land transfer request rejected as private law matter after land reform completion.

ECLI:LV:AT:2024:0717.A420122324.20.L

Lieta Nr. A420122324, SKA-704/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 17.jūlijā

[1] Senātā saņemta līdzpieteicēju /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 6.marta lēmumu daļā,

ar kuru atteikts pieņemt līdzpieteicēju pieteikumu daļā par zemes vienības Daugavmalas ielā, Ogrē, Ogres novadā, kadastra apzīmējums /numurs

A/(nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums /numurs B/), daļas atsavināšanu un ar šo prasījumu saistīto prasījumu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu

2000 euro katram pieteicējam un zaudējumu (pasta izdevumi 4,44 euro, izdevumi par izdrukātajām lapām 2022.gada 8.jūlija iesniegumam divos

eksemplāros, tā pielikumam un izdevumi par printera tinti, kas iztērēta minēto lapu izdrukāšanai) atlīdzināšanu /pers. B/.

Tiesneša lēmumā tā pārsūdzētajā daļā norādīts, ka līdzpieteicēji vēlas, lai pašvaldība attiecībā uz viņiem izdotu labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru

līdzpieteicējiem tiktu atsavināta zemes vienības Daugavmalas ielā, Ogrē (turpmāk – strīdus zemes vienība) daļa 2 m platumā (pieteikumā, atšķirībā no

iesniegumā pašvaldībai, tiek prasīti jau 3 m), kas robežojas ar līdzpieteicēju īpašumu /adrese/ (turpmāk – līdzpieteicēju īpašums). Atbilstoši Senāta jau

iepriekš atzītajam Publiskas personas mantas atsavināšanas likums vispārīgi nosaka publiskas personas rīcību ar tās mantu privāto tiesību jomā, un pār to

nav veicama tiesas kontrole administratīvā procesa kārtībā. Tam, ka atsevišķos gadījumos atsavināšanas ierosinājums ir izskatāms publisko tiesību jomas

ietvaros, par pamatu ir apstāklis, ka atsavināšana ir saistīta ar īpašuma reformas procesu. Tādējādi īpašuma reformas pabeigšanai ir izšķiroša nozīme,

nosakot, vai publiskas personas īpašuma atsavināšana notiek publisko vai privāto tiesību jomā. Līdzpieteicēji strīdus zemes vienības daļas atsavināšanas

ierosinājumu nav iesnieguši zemes reformas ietvaros, jo atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 28.janvāra rīkojumam Nr. 69 „Par zemes reformas

pabeigšanu Ogres novada Ogres pilsētā” zemes reforma Ogres pilsētā ir pabeigta. Tā kā līdzpieteicēji ar 2022.gada 8.jūlija iesniegumu domē vērsās pēc

zemes reformas pabeigšanas, pašvaldības zemes īpašuma atsavināšana šajā gadījumā saskaņā ar tiesību normām vairs nevar notikt zemes reformas

ietvaros. Līdz ar to pašvaldības atteikums atsavināt sev piederošo strīdus zemes vienības daļu ir pieņemts privāto, nevis publisko tiesību jomā.

Ievērojot minēto, lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā. Tāpēc pieteikumu jāatsaka pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa

likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu. Ņemot vērā strīda privāttiesisko raksturu, līdzpieteicējiem tas ir jārisina, vai nu savstarpēji vienojoties ar

pašvaldību, vai arī vispārējā tiesā. Tā kā nav pieļaujams prasījums par strīdus zemes vienības daļas atsavināšanu, nav pieļaujams arī tam pakārtotais

prasījums par kaitējuma un zaudējumu atlīdzināšanu.

[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību,

ja tā ir acīmredzami nepamatota.

Izvērtējusi pārsūdzēto rajona tiesas tiesneša lēmumu kopsakarā ar blakus sūdzības argumentiem, senatoru kolēģija atzīst, ka blakus sūdzība ir

acīmredzami nepamatota un tās izskatīšana ir atsakāma.

[3] Kā pamatoti norādīts tiesneša lēmumā, Senāts jau iepriekš atzinis: Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums vispārīgi nosaka

publiskas personas rīcību ar tās mantu privāto tiesību jomā ārpus ekonomiskās reformas procesa, un pār to nav veicama tiesas kontrole administratīvā

procesa kārtībā. Taču vienlaikus Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā paredzēti atsevišķi gadījumi, kuros īpašuma

nodošanu privātīpašumā var pieprasīt (ierosināt) privātpersona. Mantas atsavināšana 4.panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos notiek publisko tiesību

jomā tikai tad, ja konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšana notiek īpašuma reformas ietvaros. Tādējādi īpašuma reformas pabeigšanai ir izšķiroša

nozīme, nosakot, vai publiskas personas īpašuma atsavināšana ir notikusi publisko vai privāto tiesību jomā (Senāta 2022.gada 30.maija lēmuma lietā

Nr. SKA-809/2022, ECLI:LV:AT:2022:0530.A420292021.8.L, 4.punkts un tajā minētie nolēmumi).

Tienesis pamatoti atzinis: tā kā līdzpieteicēji ar iesniegumu pašvaldībā vērsās pēc zemes reformas pabeigšanas, pašvaldības zemes īpašuma

atsavināšana šajā gadījumā saskaņā ar tiesību normām vairs nevar notikt zemes reformas ietvaros. Tādējādi pašvaldība, atsakot atsavināt sev piederošo

strīdus zemes vienības daļu, ir rīkojusies privāto tiesību jomā un šāds lēmums nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Līdzpieteicēji, iebilstot pret šādu secinājumu, norāda, ka tiesneša lēmumā minētās atziņas uz izskatāmo gadījumu nav attiecināmas, jo izskatāmajā

gadījumā ir atšķirīgi apstākļi. Proti, strīdus zemes vienības daļā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, un pašvaldība pieļāvusi tās bojāšanu. Tomēr blakus

sūdzībā nav paskaidrots, kāpēc uz gadījumu, kad pašvaldības īpašumā (tā daļā) ir aizsargājama dabas teritorija, būtu jāraugās atšķirīgi. Līdzpieteicēji tikai

vispārīgi atsaucas uz likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 29.panta otro daļu, taču neizskaidro, kāpēc norma, kura paredz nodokļu

atvieglojumus un kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, norāda uz publiskas personas rīcību ar tās mantu

publisko tiesību jomā. Būtībā līdzpieteicēju argumenti liecina, ka līdzpieteicēji nepiekrīt pašvaldības atteikumam atsavināt sev piederošo strīdus zemes

vienības daļu. Taču šiem blakus sūdzībā norādītajiem argumentiem nav nozīmes, apsverot jautājumu par pieteikuma pieļaujamību, jo tie ir vērsti uz

pašvaldības lēmumu pēc būtības. Tādējādi tie ir atstājami bez ievērības.

[4] Blakus sūdzībā pareizi norādīts, ka atbilstoši Senāta atzītajam, aplūkojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas

gadījumus vispārīgi, ir secināms, ka pēc būtības tie ir raksturīgi īpašuma reformai, izceļas no īpašuma reformas vai ir tādi, kuru risinājums nav pabeigts tās

laikā. Turklāt 1.–4.punktā minētie gadījumi pamatā ir vērsti uz zemes un ēkas kā vienota īpašuma apvienošanu, kas bijis viens no īpašuma reformas

uzdevumiem (Senāta 2015.gada 5.jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-786/2015, A420373512, 6.punkts un tajā minētie nolēmumi). Vienlaikus

līdzpieteicēji atstāj bez ievērības Senāta uzsvērto, ka tieši tas, ka atsavināšana ir saistīta ar ekonomiskās reformas procesu, ir pamats tam, lai atsevišķos

gadījumos atsavināšanas ierosinājumu izskatītu publisko tiesību jomas ietvaros. Līdzpieteicēji uz šādiem apstākļiem nav norādījuši. Pretēji līdzpieteicēju

viedoklim par šādu apstākli nav atzīstams tas, ka zemes reformas laikā līdzpieteicējiem tika iemērīta tikai minimālā pilsētā noteiktā apbūves gabala platība,

neņemot vērā apgrūtinājumu.

[5] Līdzpieteicēji iebilst arī pret strīdus zemes vienības daļā veikto grunts līmeņa paaugstināšanu.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pārsūdzētajā tiesneša lēmumā konstatēts, ka līdzpieteicēji vēlas, lai pašvaldība izdotu līdzpieteicējiem labvēlīgu

administratīvo aktu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu strīdus zemes vienībā, atjaunojot iepriekšējo stāvokli. Tiesneša lēmumā norādīts: lai

vērstos tiesā ar pieteikumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu strīdus zemes vienības daļā, ir jāievēro šai lietu kategorijai likumā noteiktā

lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Tiesnesis no sākotnēji tiesneša rīcībā esošajiem dokumentiem konstatējis, ka līdzpieteicēji nav

ievērojuši šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tāpēc pieteikums šajā daļā atstāts bez virzības, nosakot

termiņu tādu pierādījumu iesniegšanai tiesā, kas apliecina likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu. Tiesneša

lēmums, ar kuru pieteikums atstāts bez virzības, nav pārsūdzams. Blakus sūdzību var iesniegt par tādu tiesneša lēmumu, ar kuru atsaka pieņemt

pieteikumu, ja tiek konstatētas, ka nav ievērota konkrētai lietu kategorijai likumā noteiktā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība

(Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punkts).

No lietas materiāliem un Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas izriet, ka ar tiesneša 2024.gada 8.aprīļa lēmumu noraidīts līdzpieteicēju

lūgums par procesuālā termiņa pagarināšanu tiesneša 2024.gada 6.marta lēmumā norādītā trūkuma novēršanai un atteikts pieņemt līdzpieteicēju

pieteikumu šajā daļā. Par šo tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību Administratīvajai apgabaltiesai. Šīs tiesības līdzpieteicēji ir izmantojuši.

Ievērojot minēto, blakus sūdzības argumenti par tiesneša lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības Senātā nav vērtējami.

[6] Senatoru kolēģija papildus no Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas konstatē, ka ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2024.gada 22.februāra lēmumu ir pieņemts līdzpieteicēju pieteikums un ierosināta administratīvā lieta Nr. A420115924. Ar šajā lietā iesniegto pieteikumu

līdzpieteicēji lūdz atzīt par prettiesisku Dabas aizsardzības pārvaldes faktisko rīcību, mainot līdzpieteicēju nekustamajā īpašumā augošā koka – parastā

ozola Quercus robur – statusu Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” un dzēšot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas pieminekļa aizsardzības

zonas atzīmi, kā arī uzdot iestādei savas kompetences ietvaros veikt attiecīgās aizsargājamās teritorijas kontroli. Pieteikums iesniegts arī par Dabas

aizsardzības pārvaldes radītā nemantiskā kaitējuma, Vides pārraudzības valsts biroja radītā nemantiskā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu. Tādējādi

iebildumi, kas ir saistīti ar minēto Dabas aizsardzības pārvaldes faktisko rīcību, vērtējami administratīvās lietas Nr. A420115924 ietvaros, nevis izskatot

līdzpieteicēju šajā lietā iesniegto blakus sūdzību. Līdz ar to senatoru kolēģija nekonstatē pamatu blakus sūdzības izskatīšanas atlikšanai līdz brīdim kad

tiks izskatīta lieta Nr. A420115924.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt izskatīt /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 6.marta lēmumu daļā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore D. Makarova Senatore V. Kakste Senatore I. Meldere