Court dismissed appeal against fine for failing to mow grass exceeding 15cm on private property.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the appeal filed by AS 'Name A' against a municipal fine for failing to mow grass exceeding 15cm on their property. Evidence from a police inspection confirmed the violation of local maintenance regulations, and the defendant's representative did not appear to contest the findings. The court upheld the penalty as proportionate, legally grounded, and necessary to enforce public order obligations on private land.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 248.1 panta; LAPK 243. panta: The court established that administrative penalties for private property maintenance violations are valid when evidence is sufficient and the fine is proportionate to the breach of public interest regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 131043816
Lietas arhīva Nr. 1A-0049-17/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 24.martā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Dz.Zemitāne,
Rīgā, Baldones ielā 1A, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc AS “/Nosaukums A/” sūdzības par
Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 22.septembra lēmumu Nr. D39-390/18/2016, un
k o n s t a t ē j a:
2016.gada 1.septembrī Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņa grupas vecākais inspektors Valsts amatpersona sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.526525 (turpmāk- Protokols) par to, ka 2016.gada 11.augustā plkst.10:33 tika konstatēts, ka AS
“/Nosaukums A/” piederošajā īpašumā un piegulošajā teritorijā Meiju ceļā 40, Jelgavā, apmēra 400 m2 platībā nav veikta zāles nopļaušana, zāles garums
virs 15 cm (pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti, zāles garums vidēji 90 cm).
Protokolā secināts ka AS “/Nosaukums A/” ir pārkāpusi Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 “Jelgavas pilsētas
administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.punkta 3.1.apakšpunktu.
Administratīvā pārkāpuma protokols AS “/Nosaukums A/” sastādīts saskaņā ar LAPK 248.1 pantu, bez pārkāpēja klātbūtnes, jo pēc
uzaicinājuma Jelgavas PPP AS “/Nosaukums A/” pārstāvis neieradās.
Ar Iestāde lēmumu Nr.D39-390/18/2016, AS “/Nosaukums A/” saukta pie administratīvās atbildības pēc Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo
noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunkta un sodīta ar naudas sodu
EUR 25,00 apmērā.
Noteikumu 3.1.apakšpunkts nosaka, ka īpašniekam jānodrošina īpašuma teritorijas un tai piegulošās teritorijas kopšana- zāliena nopļaušana (zāles
garums nedrīkst pārsniegt 15 cm), atkritumu savākšana, grāvju, caurteku un ietvju tīrīšana.
Administratīvā pārkāpuma protokolam pievienots Policijas Pilsētas iecirkņu grupas vecākā inspektora Valsts amatpersona 2016.gada 1.augusta
ziņojums par to, ka 2016.gada 11.augustā plkst. 10:33, apsekojot īpašumus Meiju ceļā, Jelgavā, konstatēts, ka īpašuma Meiju ceļā 40, Jelgavā,
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Nr.30, 32, 34, 36 iekšpagalmu teritorijā nav veikta zāles nopļaušana apmēram 400 m2 platībā, zāles garums pārsniedz 15
cm. Veicot zāles mērījumus ar verificētu mērlenti, konstatēts, ka zāles vidējais garums ir apmēram 90 cm. Īpašnieks uz vietas nav sastapts. Sastādīts
apskates protokols, vieta nofotografēta. Pēc Nekustamo īpašumu nodokļa administrēšanas sistēmas un Zemesgrāmatas datiem noskaidrots, ka īpašuma
Meiju ceļā 40, Jelgavā līdzīpašnieki ir AS “/Nosaukums A/”, GĪKS “Pavadonis 2”, GĪKS “Lapskalns 2”. īpašnieks tieši konkrētajam zemes gabalam,
kurā nav veikta zāles nopļaušana, ir AS “/Nosaukums A/”. 2016.gada 16.augustā Policija ar pasta sūtījumu AS “/Nosaukums A/” uz viņas juridisko
adresi ierakstītā sūtījumā nosūtīja pavēsti ar uzaicinājumu AS “/Nosaukums A/” pārstāvim ierasties Policijā 2016.gada 24.augustā plkst. 13:40
paskaidrojuma sniegšanai. AS “/Nosaukums A/” pārstāvis norādītajā laikā Policijā nav ieradies un par neierašanās iemesliem nav ziņojis.
2016.gada 11.augusta Apskates protokolā Nr.160 norādīts, ka Meiju ceļā 40, Jelgavā, īpašuma teritorijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Nr.30,
32, 34, 36 iekšpagalmā nav nopļauta zāle, zāles garums pārsniedzis 15 cm (veicot mērījumus ar verificētu mērlenti, zāles vidējais garums ir apmēram 90
cm), nenopļautā platība iekšpagalmā apmēram 400 m2. Apskates laikā izdarīti trīs fotouzņēmumi, kuros redzams, ka īpašuma Meiju ceļā 40, Jelgavā,
teritorijā nav veikta zāles nopļaušana un zāles vidējais garums ir apmēram 90 cm.
Informācijā par zemes vienību 0900 012 0005 norādīts, ka Meiju ceļā 40, Jelgavā, zemes gabala platība ir 51 187 m2 un kā īpašnieki norādīti AS
“/Nosaukums A/”, pieder 38140/51187 domājamās daļas, GĪKS “Pavadonis 2”, pieder 4000/51187 domājamās daļas, GĪKS “Lapskalns 2” pieder
9047/51187 domājamās daļas.
Starp zemes gabala kopīpašniekiem, pamatojoties uz 2012.gada 18.decembra līgumu par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu,
noteikta kopīpašuma lietošanas kārtība. No minētajam līgumam pievienotā plāna redzams, ka 2016.gada 11.augusta apskates protokolā Nr.160 zāle,
kuras garums pārsniedz 15 cm, fiksēta ārpus garāžu kooperatīvās sabiedrības “Lapskalns 2” un garāžu kooperatīvās sabiedrības “Pavadonis 2” lietošanā
un valdījumā esošo zemes gabalu robežām un atrodas AS “/Nosaukums A/” lietošanā un valdījumā esošā zemes gabala robežās.
Uz 2016.gada 19.septembrī Komisijā saņemtā AS “/Nosaukums A/” iesniegumu par Administratīvā pārkāpuma protokolu, kurā norādīts, ka AS
“/Nosaukums A/” vērš Komisijas uzmanību uz to, ka šī zemes gabala daļa Meiju ceļā 40, Jelgavā, ēku Meiju ceļā 30, 32, 34, 36 pagalmos ir pilnībā
iznomāta - tā tiek izmantota uz zemes gabala esošo dzīvojamo ēku uzturēšanai un apsaimniekošanai, iestādes lēmumā norādīts, ka šī iekškvartāla
teritorija, kurā nebija nopļauta zāle, netiek nevienam iznomāta un tātad par to nepastāv arī piespiedu nomas līguma attiecības starp zemes īpašnieku un
dzīvokļu īpašniekiem. Par to netiek maksāta nomas maksa (kā redzams no AS “/Nosaukums A/” nomas maksas aprēķinam norādītajām zemes platībām,
tad šīs teritorijas platība neietilpst šajā aprēķinā), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Jelgavā, Meiju ceļā Nr.30, 32, 34, 36 apsaimniekotājs SIA “Jelgavas
nekustamo īpašumu pārvalde” to neapsaimnieko un tā paliek AS “/Nosaukums A/” valdījumā.
Komisija uzskata, ka līdz dienai, kad tiks noslēgta vienošanās par šīs teritorijas apsaimniekošanu vai stāsies spēkā tiesas spriedums, AS
“/Nosaukums A/” ir pienākums nodrošināt šīs teritorijas, kura atrodas starp daudzdzīvokļu mājām, bet neietilpst to funkcionāli nepieciešamajā zemes
teritorijā, uzturēšanu kārtībā un zāles nopļaušanu.
Komisija nekonstatē, ka lietā pastāvētu LAPK 33.panta pirmajā daļā un 34.panta pirmajā daļā noteiktie atbildību par administratīvo pārkāpumu
mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi. Komisija nekonstatē arī citus atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošos apstākļus.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, samērojot AS “/Nosaukums A/” izdarīto administratīvo pārkāpumu ar Noteikumu 27.punktā paredzēto
administratīvo sodu, Komisija uzskata par atbilstošu un samērīgu AS “/Nosaukuma A/” piemērot naudas sodu 25 euro.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 7.novembrī saņemta AS “/Nosaukums A/” sūdzība par Jelgavas pilsētas domes
Administratīvās komisijas 2016.gada 22.septembra lēmumu Nr. D39-390/18/2016.
Sūdzībā norādīts, ka AS “/Nosaukums A/” Iestādes lēmumu pārsūdz pilnā apmērā, jo Administratīvā komisija nav pareizi konstatējusi faktiskos
apstākļus, lēmusi par jautājumu, kurā tai nebija tiesības pieņemt lēmumu, kā arī lēmumu pamatojusi ar nepieļaujamiem pierādījumiem (kas nav iegūti un
nostiprināti likumā noteiktajā kārtībā).
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka zemes gabals Meiju ceļā neatrodas tās valdījumā. Pušu starpā šobrīd ir strīds par trešo personu lietotā zemes
gabala platību - ir gan Jelgavas pilsētas pašvaldības sagatavotās izvietojuma shēmas, gan arī Vidzemes apgabaltiesas spriedums (lietā C390690114),
saskaņā ar kuru ēku uzturēšanai ir iznomāti 29545 m2,t.i. visa platība, uz kuras atrodas ēkas. No minētā izriet, ka, lai arī nav apstrīdams, ka pušu starpā
pastāv likumiskās nomas attiecības, joprojām tiesā tiek skatīts jautājums par iznomātā zemes gabala platību. Šādos apstākļos nav konstatējams
administratīvā pārkāpuma sastāvs, jo nav noskaidrojama persona, kurai ir pienākums uzturēt zemes gabalu (proti, vēl nav atrisināts strīds, vai zemes
gabals ir vai nav iznomāts).
Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšana nav pierādīta atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa prasībām.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpums fiksēts ar verificētu mērlenti (sic), bet administratīvā pārkāpuma protokolam nav
pievienots mērlentes verifikācijas akts. Savukārt lēmumā norādīts, ka izdarītais administratīvais pārkāpums ir pierādīts ar protokolu un trim
fotouzņēmumiem, tomēr Administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 526525 nav norādes uz pievienotajiem dokumentiem. Secīgi, komisijai nav tiesiska
pamata atsaukties uz kādiem fotouzņēmumiem, jo nav procesuāli nostiprināts tas, kad un kur šie fotouzņēmumi ir izdarīti.
Sūdzības iesniedzējs secina, ka lēmums nav pamatots ar atbilstoši procesuāli noformētiem pierādījumiem lietā. Kā arī ar administratīvā pārkāpuma
lietvedībā esošajiem LAPK atbilstošiem pierādīšanas līdzekļiem nav pierādīta AS “/Nosaukums A/” vaina par iespējamu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanu.
Tiesā saņemti Iestādes rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka teritorija, kurā atrodas nenopļautā zāle, saskaņā ar internēta saitē
http://www.credireg.lv/20005.html norādītajām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Jelgavā, Meiju ceļā Nr.30, 32, 34, 36 izvietojumu shēmām, nepiekrīt
nevienai no iepriekš minētajām ēkām funkcionāli piesaistītajai zemes platībai.
Komisija konstatē, ka minētajām ēkām funkcionāli piesaistītās zemes platības, kas norādītas attiecīgo ēku (būvju) izvietojuma shēmās (Meiju ceļš
30- 4355 m2, Meiju ceļš 32- 4620 m2, Meiju ceļš 34- 1777 m2, Meiju ceļš 36- 1831 m2) ir identiskas tām platībām, kas norādītas tabulā “Kā
aprēķināta nomas maksa?” (zeme Meiju ceļā 40, Jelgavā, kadastra numurs /numurs A/).
Paskaidrojumos norādīts, ka lietā esošajā Administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.526525, kuru 2016.gada 1.septembrī sastādījis Jelgavas
pilsētas pašvaldības iestādes Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Valsts amatpersona, ir norādīti visi lietā esošie pierādījumi, uz kuriem lēmumā
atsaukusies Komisija, tai skaitā apskates protokols un trīs fotouzņēmumi, kas izdarīti Meiju ceļā 40, Jelgavā. Uz lietā esošajiem fotouzņēmumiem
redzams, ka tie fotografēti 2016.gada 11.augustā no plkst. 10.33 līdz plkst.l0.35, izmantotas verificētas mērlentes. Aplūkojot iepriekš minētos
fotouzņēmumus, redzams, ka īpašuma Meiju ceļā 40, Jelgavā, teritorijā izaugusī zāle ievērojami pārsniedz Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo
noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšanu”, 3.1 .apakšpunktā noteikto, ka zāles
garums nedrīkst pārsniegt 15 cm.
Komisija uzskata, ka pašvaldības policijas darbinieki, atrodoties uz minētā īpašuma un fiksējot administratīvo pārkāpumu, nav rīkojušies prettiesiski
un pārkāpuši normatīvos aktus. Minētā teritorija, lai arī nav iznomāta, vēsturiski ir publiskā lietošanā un nav nekādi ierobežota. Latvijas Republikas
Satversmes 105.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. īpašuma tiesības var
ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Nav pārkāpti Latvijas Republikas Satversmes 105.panta nosacījumi, jo tajā norādīts, ka ikvienam ir tiesības uz
īpašumu, bet šo īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot likums.
Komisija uzskata, ka kompetenta pašvaldības amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu uz likumīga pamata, neaizskarot
juridiskās personas īpašuma tiesības, kura neievēroja Noteikumu 3.1 .apakšpunktā noteiktās prasības par īpašuma teritorijas kopšanu.
LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais
var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās
dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas
vietas.
LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem
spriedumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 22.septembra
lēmums Nr. D39-390/18/2016 atstājams negrozīts, bet AS “/Nosaukums A/” sūdzība noraidāma.
/pers. D/ pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 22.septembra lēmumā Nr. D39-390/18/2016 norādīto pamatojumu, tiesa secina, ka
pamatojums daļā par vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko izmanto LAPK 289.13 panta trešajā daļā noteikto, -
ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma
motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa var ņemt vērā, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka
procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav
pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija
spriedums lietā Nr. SKA-219/2007 11.apakšpunkts).
Tiesa atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi apgalvotu, ka AS “/Nosaukums A/” ir
pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par minētā pārkāpuma izdarīšanu.
Komisija, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpuma faktiskos apstākļus un argumentus
(motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi lietas materiālus atbilstoši LAPK 243. un 244.panta prasībām. Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami,
pieļaujami un ticami un tie pierāda Saistošo noteikumu Nr.12-15 3.1.apakšpunktā norādītā pārkāpuma esamību.
Saistošo noteikumu Nr.12-15 3.1.apakšpunktā noteikts, ka īpašniekam jānodrošina īpašuma teritorijas un tai piegulošās teritorijas kopšana –
zāliena nopļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 cm), atkritumu savākšana, grāvju, caurteku un ietvju tīrīšana. Savukārt šo noteikumu
2.5.apakšpunkts noteic, ka īpašnieks ir juridiska vai fiziska persona, kuras īpašumā, lietošanā, valdījumā vai apsaimniekošanā atrodas nekustamais
īpašums – zemesgabals, ēka vai būve.
LAPK 14.1 pants nosaka, ka [...] pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem
pārkāpumiem pie atbildības saucamas juridiskās personas. Saskaņā ar LAPK 210.panta otro daļu pašvaldību administratīvo komisiju kompetencē cita
starpā ietilpst administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumiem.
Līdz ar to secināms, ka sūdzības iesniedzējam AS “/Nosaukums A/” kā juridiskai personai ir saistoši Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie
noteikumi Nr. 12-15 un par to neievērošanu pašvaldības administratīvai komisijai ir tiesības piemērot administratīvo sodu.
Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, konstatē, ka lietā nepastāv strīds par lietas faktiskiem apstākļiem, proti, ka 2016.gada 11.augustā plkst.10:33
Meiju ceļā 40, Jelgavā, apmēra 400 m2 platībā nav veikta zāles nopļaušana, zāles garums virs 15 cm (pēc mērījumiem ar verificētu mērlenti, zāles garums
vidēji 90 cm), līdz ar to ir izdarīts administratīvo pārkāpums, kas paredzēts Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas
administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana” 3.1. apakšpunktā.
Strīds ir par to, vai AS “/Nosaukums A/” ir atzīstama par administratīvā pārkāpuma subjektu.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka zemes gabals Meiju ceļā 40, Jelgavā, neatrodas tās valdījumā. Pušu starpā šobrīd ir strīds par trešo personu lietotā
zemes gabala platību - ir gan Jelgavas pilsētas pašvaldības sagatavotās izvietojuma shēmas, gan arī Vidzemes apgabaltiesas spriedums (lietā
C390690114), saskaņā ar kuru ēku uzturēšanai ir iznomāti 29545 m2,t.i. visa platība, uz kuras atrodas ēkas.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, pievienojas Komisijas izdarītajiem secinājumiem, proti, no 2012.gada 18.decembra līguma, ar kuru noteikta
kopīpašuma lietošanas kārtība, pievienotā plāna redzams, ka 2016.gada 11.augusta apskates protokolā Nr.160 zāle, kuras garums pārsniedz 15 cm,
fiksēta ārpus garāžu kooperatīvās sabiedrības “Lapskalns 2” un garāžu kooperatīvās sabiedrības “Pavadonis 2” lietošanā un valdījumā esošo zemes
gabalu robežām un atrodas AS “/Nosaukums A/” lietošanā un valdījumā esošā zemes gabala robežās. Šī zemes platība netiek nevienam iznomāta un
tātad par to nepastāv arī piespiedu nomas līguma attiecības starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem. Kā redzams no AS “/Nosaukums A/” nomas
maksas aprēķinam norādītajām zemes platībām, par to netiek maksāta nomas maksa.
Tiesa, secina, ka konkrētajā gadījumā AS “/Nosaukums A/” ir atzīstams par administratīvā pārkāpuma subjektu un iestāde pamatoti ir uzlikusi sodu
tieši AS “/Nosaukums A/”.
Attiecībā par sūdzībā norādītajiem argumentiem par pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību lietā, norādāms, ka pašvaldības policijas darbinieki,
fiksējot administratīvo pārkāpumu un atrodoties lietā apskatāmajā īpašumā, nav rīkojušies prettiesiski un nav pārkāpuši normatīvos aktus. Minētā
teritorija atrodas publiskā lietošanā un nav nekādi ierobežota.
Lietā nav pārkāpti Latvijas Republikas Satversmes 105.panta nosacījumi, jo tajā norādīts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, bet šo īpašumu
nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot likums.
Tiesa uzskata, ka kompetenta pašvaldības amatpersona likumīgi sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, neaizskarot juridiskās personas
īpašuma tiesības, kura neievēroja Saistošo noteikumu Nr.12-15 3.1.apakšpunkta prasības par īpašuma teritorijas kopšanu. Lietā esošajā administratīvā
pārkāpuma protokolā ir norādīti visi lietā esošie pierādījumi.
Turklāt, tiesa atzīst administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieka ziņojumā fiksēto par pietiekamu un ticamu AS “/Nosaukums A/”
vainas pierādījumu LAPK 243. panta izpratnē.
Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts atbilstoši LAPK 248. panta prasībām. Protokols sastādīts bez AS “/Nosaukums A/” pārstāvja
klātbūtnes, pamatojoties uz LAPK 248.1 panta nosacījumiem. Par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vietu un laiku pārkāpējs tika
informēts likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa pievienojas Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016. gada 22.septembra lēmuma Nr. D39-390/18/2016 izklāstītajiem
argumentiem, tādēļ atkārtots to uzskaitījums tiesas spriedumā netiks sniegts, kā to pieļauj Latvijas APK 289.13 panta 3. daļa.
Tiesa konstatē, ka Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievērojusi LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumus, kas nosaka, ka sodu
par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildības par izdarīto pārkāpumu, stigrā saskaņā ar šo
kodeksu un citiem aktiem par administratīviem pārkāpumiem, kā arī, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka AS “/Nosaukums A/” piemērotais sods sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi, administratīvais sods ir atbildības
līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā
arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Tāpat tiesa konstatē, ka Iestādes lēmums satur izsmeļošu administratīvā pārkāpuma rakstura izvērtējumu, kā arī lietderības apsvērumus soda
piemērošanai.
Tiesa secina, ka sods ir piemērots pamatoti, ir pārkāpumam atbilstošs, samērīgs un atstājams spēkā.
Līdz ar ko tiesa uzskata, ka piemērotā naudas soda EUR 25,00 apmērs ir samērīgs ar izdarīto pārkāpuma smagumu un bīstamību, un ir izvēlēts
atbilstoši likuma prasībām, ievērojot Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.12-15 „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas
labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšanu” 3.1 apakšpunktu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.6 , 289.13 pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
Jelgavas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016.gada 22.septembra lēmumu Nr. D39-390/18/2016 atstāt negrozītu, bet AS “/Nosaukums
A/” sūdzību noraidīt.
Spriedums pieejams 2017.gada 24.martā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (Baložu ielā 14).
Tiesnese Dz.Zemitāne