Court partially allowed bank's debt collection claim, reducing penalty to 10% of principal for proportionality.

Lietas Nr. C31563212

Lietas arhīva Nr. C-0260-15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2015. gada 6.jūlijā

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I. Tumanova

ar tiesas sēdes sekretāri I.Baltmani,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, reģistrācijas

Nr.40003486767, prasībā pret /pers. C/, personas kods /pers.kods/, par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle (turpmāk arī – prasītāja) 2012.gada

28.decembrī iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu

pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu (lietas 6.-9.lp.).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 4.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju

noslēgts MasterCard kredītkartes līgums privātpersonai (turpmāk – Līgums).

Ar līgumu nodibinātā saistība paredz, ka Aizņēmējs saņem un izmanto bezskaidras

naudas norēķiniem kredītkarti MasterCard, kura piesaistīta norēķinu kontam

LV59NDEA0000081368716. Līgumā puses ir vienojušās par to, ka Aizdevējs piešķir

Aizņēmējam aizdevumu ar kredītlimitu līdz 450,00 LVL. 2007.gada 22.novembrī Pusēm

vienojoties aizdevuma kredītlimits palielināts līdz 2110,00 LVL un 2007.gada

14.decembrī līdz 2460,00 LVL. Tas nozīmē to, ka Aizņēmējs ir tiesīgs izmantot

aizdevuma summu kredītlimita apmērā veicot norēķinus par pirkumiem ar

kredītkarti/izņemt skaidru naudu bankomātos, un veikt aizdevuma summas atmaksu ar

brīvu atmaksas termiņu, nepārsniedzot atļauto kredītlimitu.

Prasītāja pildīja savas saistības, savukārt atbildētājs savas saistības nepildīja, kā

rezultātā izveidojās parāds 6119,18 LVL jeb 8706,81 euro, kas sastāv no:

– galvenā parāda 2460,00 LVL jeb 3500,26 euro;

– nolīgtiem procentiem 2267,80 LVL jeb 3226,79 euro par laika periodu no

01.06.2009. līdz 30.06.2009. procentu likme 24% un no 01.07.2009. līdz 14.12.2012.

26%;

– līgumsoda (72% gadā) 1391,38 LVL jeb 1979,76 euro par laika periodu no

01.06.2009. līdz 14.12.2012.

2008.gada 29.septembrī atbildētājam tika nosūtīts paziņojums par saistību izpildi,

tomēr uz paziņojumu atbildētājs nav reaģējis, līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā,

atbildētājs parādu nav samaksājis.

Prasītāja ir pienācīgi izpildījusi savas ar Līgumu uzņemtās saistības pret atbildētāju,

bet atbildētājs savas saistības pret prasītāju nav izpildījis.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1590., 1652., 1811., 1828., 1832., 1835.,

1934., 1943. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai iepriekš

norādīto parādu un tiesas izdevumus, kā arī lūdz noteikt prasītājai tiesības saņemt 6 %

gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] 2014.gada 15.septembrī civillieta Civilprocesa likuma 32. 1 panta kārtībā saņemta

Jēkabpils rajona tiesā (lietas 70.lp.).

[3] Atbildētājam 2015.gada 5.februārī ar Ārzemju kompetento iestādi palīdzību

(Royal Courts of Justice – Room E16 Strand WC2A 2LL London) un saskaņā ar Regulu

(EK) Nr.1393/2007 nosūtīti izsniegšanai prasības pieteikums un tiesas pavēste (lietas 81.-

84.lp.).

2015.gada 26.martā Jēkabpils rajona tiesā no Ārzemju kompetentas iestādes atnāca

paziņojums, kurā norādīts, ka dokumentus atbildētājs saņēma personīgi saskaņā ar

dalībvalstu tiesību aktiem, norādīts, ka adresāts ir informēts, ka viņš var atteikties saņemt

dokumentus, ja tie nav sastādīti viņam nesaprotama valoda (lietas 93.lp.).

[4] Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāvis nav ieradies, tiesai iesniedza lūgumu par lietas

izskatīšanu bez viņa klātbūtnes, paziņojot, ka prasību uztur pilnā apmērā (lietas 96.lp.).

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem

un nav lūdzis lietas izskatīšanas atlikšanu.

Tiesa konstatējot, ka pusēm par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa

likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta

pirmo daļu, lieta izskatāma bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja piedalīšanās, jo nepastāv

tiesiskais pamats lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa a t z ī s t, ka

prasītājas prasība pret atbildētāju par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji

tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par

līguma izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

[6.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 4.jūlijā prasītājs un atbildētājs

noslēdza MasterCard kredītkartes līgumu un vienojušās par to, ka prasītājs piešķir

atbildētājam aizdevumu ar kredītlimitu līdz 450,00 LVL (lietas 12.lp.). Savukārt ar

2007.gada 22.novembra MasterCard kredītkartes līgumu prasītājs un atbildētājs

vienojoties aizdevuma kredītlimits palielināts līdz 2110,00 LVL (lietas 13.lp.), bet ar

2007.gada 14.decembrī MasterCard kredītkartes līgumu - līdz 2460,00 LVL (turpmāk –

Līgumi) (lietas 14.lp.).

Lietā nepastāv strīds par to, ka Līgumi noslēgti tiesīgi, līdz ar ko, saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu, tas uzliek līdzējiem par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei

tiesību atkāpties no līguma.

No iepriekš konstatētiem faktiem, kas pamatoti ar lietā esošiem un lietas izskatīšanā

novērtētiem pierādījumiem, tiesa secina, ka prasītājam noslēdzot ar atbildētāju Līgumu un

izsniedzot atbildētājam aizdevumu, ir nodibinātas civiltiesiskās darījuma attiecības –

noslēgts līgums.

No prasības pieteikumam pievienotajiem atbildētāja konta izrakstiem redzams, ka

atbildētājam izsniegts aizdevums (lietas 21.-54.lp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats

daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1589. pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanas no līguma ir pielaižama

tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj

likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ar lietā iesniegto 2008.gada 29.septembra paziņojumu apstiprinās fakts, ka prasītāja

brīdināja Atbildētāju par saistību izpildi (lietas 55.lp.).

Tiesai nav pamata apšaubīt pamatparāda 3578,11 euro apmēru (lietas 10.-11.lp.), jo

atbildētājs tiesā nav iesniedzis parāda samaksas pierādījumus, kā arī savos rakstveida

paskaidrojumos norādīja, ka prasību atzīst.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājas prasījums par pamatparāda piedziņu 3500,26 euro

apmērā ir pamatots un apmierināms.

[6.2] Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama

par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844. pants) lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Lietošanas procenti aprēķināti saskaņā ar Līgumu.

Saskaņā ar Līgumu prasītāja par laika periodu no 01.06.2009. līdz 14.12.2012.

aprēķināja līgumiskos procentus, kuri sastāda 3226,79 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka aprēķinātais procentu parāds atbilst Civillikuma 1765. un 1763. panta

nosacījumiem un līgumā noteiktajam, un prasītājas prasījums par lietošanas procentu

3226,79 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.

[6.3] Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.panta 2.punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma

izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā

par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot

katram līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.

Saskaņā ar Līguma Vispārīgo noteikumu 4.7.5.punktu prasītāja par laika periodu no

01.06.2009. līdz 14.12.2012., piemērojot procentu likmi 72% gadā, aprēķināja līgumsodu

1979,76 euro apmērā.

Kā tiesa konstatējusi jau iepriekš, tad atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes termiņa

nokavējumu, jo noteiktajā termiņā aizdevumu nav atdevis, līdz ar to atbilstoši līguma

noteikumiem ir iestājies atbildētāja pienākums maksāt prasītājai līgumsodu.

Ievērojot to, ka atbildētāja Patērētāju tiesību likuma izpratnē ir atzīstama par

patērētāju, tad tiesai jāvērtē prasītāja prasītā līgumsoda apmērs. Tiesām jāņem vērā vienas

puses īpašais statuss un tiesību aktos attiecībā uz tām ietvertais tiesību aizsardzības

regulējums (sk. Augstākās tiesas apkopojumu „Tiesu prakse līgumsodu piemērošanā”,

2013.gads).

Tiesu praksē ir akceptēts tiesas pienākums izvērtēt līgumsoda samērīgumu. Jau

2008.gadā Senāta Civillietu departaments atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu

un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma

trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto

taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem (sk. Augstākās tiesas 2008. gada 14.

maija spriedums lietā Nr.SKC-212, 16. un 17. punkts). Tiesību doktrīnā tiek arī norādīts,

ka ir pamats veikt līgumsoda novērtēšanu no labas ticības un labu tikumu viedokļa saskaņā

ar Civillikuma 1.pantu. (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga,

Tiesu namu aģentūra, 2006, 130.lpp).

Līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā

piedziņa nav kreditora pienākums, bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc labas

ticības, kā to noteic Civillikuma 1.pants.

Tādējādi ir pamats izvērtēt minēto tiesisko attiecību pušu vienlīdzīguma un

taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. Saskaņā ar

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai

veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma

izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā

uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 3.panta 2.punkts paredz, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav

ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka

par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš

neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu

kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar

līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot

vērā citus apstākļus. Sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu jautājums par līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājai bija tiesības vai nu slēgt vai neslēgt konkrēto

aizdevuma līgumu, atbildētāja izvēlējās nodibināt ar Banku tiesiskās attiecības, piekrītot

aizdevuma līguma noteikumiem. Taču, izvērtējot pušu noslēgtā Līguma nosacījumus par

līgumsoda apmēru, tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz desmit procentu apmēram no

kavētās pamatsummas apmēra, ko atzīst par samērīgu attiecībā pret pamatparādu un

kavēto maksājumu laiku. Izvērtējot līgumsoda samērīgumu tiesa ņem vērā arī citus

saistības apsvērumus. Pats saistības veids (aizdevums) un izpildes kārtība ļauj prezumēt,

ka prasītājai papildus zaudējumi no tā izpildes nav radušies. Arī pieteikumā uz tādiem nav

norādīts.

Ievērojot samērīguma un proporcionalitātes principu, tiesa atzīst, ka prasījums par

līgumsodu apmierināms 350,03 euro apmērā, ierobežojot tā apmēru ar 10% no

pamatparāda apmēra, bet daļā par līgumsoda piedziņu 1629,73 euro apmērā noraidāms.

[7] Civilprocesa likuma 41. pants nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta

daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram. Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 381,12 euro

(lietas 3., 5.lp.) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 4.lp.).

Tā kā prasība apmierināma daļēji no atbildētājas par labu prasītājai piedzenamā valsts

nodeva 309,85 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,82 euro apmērā.

[8] Prasītājai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, ir tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 199., 41., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda

1. Apmierināt daļēji Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, reģistrācijas

Nr.40003486767, prasību pret /pers. C/, personas kods /pers.kods/, par parāda piedziņu.

2. Piedzīt no /pers. C/, personas kods /pers.kods/, Nordea Bank Finland Plc Latvijas

filiāle, reģistrācijas Nr.40003486767, labā:

2.1. pamatparādu 3500,26 euro;

2.2. līgumiskos procentus 3226,79 euro;

2.3. līgumsodu 350,03 euro;

2.4. tiesas izdevumus: valsts nodevu 309,85 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,82 euro;

kopējā summā 7390,75 euro (septiņi tūkstoši trīs simti deviņdesmit euro un 75 centi).

3. Noraidīt Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40003486767,

prasību pret /pers. C/, personas kods /pers.kods/, daļā par līgumsoda piedziņu 1629,73

euro apmērā.

4. Noteikt Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no /pers. C/ likumiskos 6 (sešus) % gadā no parāda pamatsummas 3500,26

euro.

5. Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā

spēkā.

Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību

iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 20.jūlijs.

Tiesnese I.Tumanova