Small claims court dismisses defendant's silence and orders payment of debt plus interest.

Lietas Nr. C29449416

Lietas arhīva Nr. C-4494-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 7.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Lūciņa-Linka

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 12.aprīlī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par

naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 1334,19, likumiskos procentus EUR 174,69, tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt tiesības

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 351. panta pirmo daļu, Civillikuma 3., 1402., 1651., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1765.panta pirmo daļu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Atbildētājs/pers. A/, kuram uz deklarētās dzīvesvietas adresi 2016.gada 20.aprīlī nosūtīts maza apmēra prasības pieteikums paskaidrojumu

sniegšanai, paskaidrojumus ne noteiktajā termiņā, ne arī līdz lietas izskatīšanas brīdim nav sniedzis, nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neatzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2016.gada

21.jūlijā, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir apmierināma.

Lietā nodibināts, ka ar 2000.gada 4.aprīļa Pilnvarojuma līgumu Nr.128 un 2000.gada 4.aprīļa nodošanas - pieņemšanas aktu dzīvojamā māja

/adrese/, nodota Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Pļavnieku nami” pārvaldīšanā (lietas 10.-29.lapa).

Ar 20.04.2011. Papildvienošanos Nr.DI-11-258-lī pie noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem pagarināts

04.04.2000. pilnvarojuma līguma Nr.128 Par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz 05.07.2011. tika noslēgts Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar ko prasītājs uzņēmās pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 16.-29.lapa).

2010.gada 29.decembrī Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas SIA “Pļavnieku nami” reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām

komercsabiedrībām un reģistrēta kā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (lietas 34.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas redzams,

ka pamatojoties uz 2005.gada 11.augusta pirkuma līguma, sākot no 2005.gada 19.oktobra līdz 2014.gada 5.decembrim dzīvokļa īpašuma /adrese/, Rīgā

īpašnieks bija /pers. A/ (lietas 30.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma ievada 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma

13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu,

kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Pēdējais rēķins atbildētājam izsniegts 2015.gada 16.februārī ar Nr.17257929/15021 par summu EUR 1584,38 (lietas 35.lapa).

No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem: parāda aprēķina un rēķina, ir konstatējams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2012.gada 1.novembra līdz brīdim, kad atbildētājam beigušās

īpašuma tiesības, 2014.gada 5.decembrim aprēķināts EUR 1334,19 (lietas 31.lapa).

Izdruka no Zemesgrāmatas apliecina, ka laika periodā, par kuru prasītāja lūdz piedzīt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī

maksas par pakalpojumiem parādu, atbildētājs bija dzīvokļa īpašuma, /adrese/, īpašnieks. Līdz ar to viņam ir pienākums norēķināties ar prasītāju par

īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, sniegtajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Atbildētājs nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, kurus viņam kā dzīvokļa īpašniekam uzliek Dzīvokļa īpašuma likums, līdz ar ko tiesa atzīst, ka

no atbildētāja piedzenams pamatparāds EUR 1334,19.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Civillikuma 1753.pants

noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. pants paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja par maksājumu kavējumu ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2013.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.aprīlim

EUR 174,69, ko tiesa atzīst par pamatotu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā. Tiesa

nekonstatē, ka atbildētājs būtu apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējis parāda un aprēķināto procentu un līgumsoda apmēru, kā arī

nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības pilnā apmērā būtu izpildītas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva EUR 226,33 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

paziņojumu un tiesas dokumentu nosūtīšanu EUR 4,70 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā

pamatparāda.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 204.1 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, pamatparādu

EUR 1334,19, likumiskos procentus EUR 174,69 un tiesāšanās izdevumus EUR 226,33, kopā piedzenot EUR 1739,91 (viens tūkstotis septiņi simti

trīsdesmit deviņi euro un 91 cents).

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (EUR 1334,19).

Samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, kontā Nr. LV63RIKO0002013197596, AS “DNB

banka”.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma 2016.gada 7.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka