Legislator Case Law & Legislation
A42448006 / A42-2563-07 AI generated

Court dismissed VAT refund claim due to failure to prove export fact with required customs documents.

Case Number A42448006 / A42-2563-07
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court dismissed the company's request to revoke the State Revenue Service's decision denying a VAT overpayment. The company argued its transaction with a US entity was an export eligible for a 0% VAT rate, but the court found the submitted documents failed to prove the export fact. Consequently, the court ruled the company did not meet the statutory conditions for the reduced rate and denied the refund claim.

Legislator headnote

AI generated

Section 5 of the Law on Value-Added Tax; Section 38 of the Law on Taxes and Duties: A taxpayer applying a reduced VAT rate bears the burden of proof to demonstrate the factual basis for that rate, and failure to provide legally required evidence results in the denial of the corresponding tax overpayment.

Keywords

AI generated
Value-Added Tax refund Export fact proof Burden of proof Customs declaration Administrative review Tax overpayment Statutory conditions

Cited Legislation

AI generated
Law on Value-Added Tax, Section 5, Paragraph 2, Subsection 2, Point 7, Subsection 1 and Subsection 5
Law on Taxes and Duties, Section 38
Law on Value-Added Tax, Section 12, Subsection 10, Part 1
Administrative Procedure Law, Articles 246-251 and 253
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42448006 A2563-07/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 21.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicējam sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltic Container Services” pilnvarotajam pārstāvim S.A., atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Jānim Zundam,

atklātā tiesas sēdē 2007.gada 9.augustā Rīgā, Antonijas ielā 6, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltic Container Services” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr. 19/17074 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 20.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltic Container Services” (turpmāk – pieteicējs vai Sabiedrība) pieteikums (reģistrācijas Nr.11365) par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – atbildētājs) 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr. 19/17074 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu.

[2] Ar 2006.gada 21.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteikuma pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[3] No lietas materiāliem secināms, ka: [3.1] 2006.gada 16.janvārī pieteicējs iesniedza Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļā pieprasījumu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas novirzīšanu 10 700,00 latu apmērā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. [3.2] 2006.gada 14.februārī Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļas vadītāja pieņēma lēmumu Nr.13.1.2./3620, ar kuru nolēma neatmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu 8834,22 latu apmērā. Nepiekrītot 2006.gada 14.februāra lēmumam, Sabiedrība to apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktoram un 2006.gada 11.aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktors pieņēma lēmumu Nr.l.3/15794 ar kuru nolēma atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta

Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļas vadītājas 2006.gada 14.februāra lēmumu Nr.13.1.2/3620. [3.3] Nepiekrītot 2006.gada 11.aprīļa lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, kurš ar Lēmumu nolēma atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes direktora 2006.gada 11.aprīļa lēmumu Nr.l.3/15794, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav pamata atmaksāt un novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu segšanai pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu 8834,22 latu apmērā.

[4] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Savā pieteikumā pieteicējs nepiekrīt Lēmumam sekojošu motīvu dēļ: [4.1] Pieteicēja veiktais darījums ar ASV uzņēmumu "Comrnunitv Uplift Ministries" pēc būtības bija eksporta darījums, kam bija piemērojama pievienotās vērtības nodokļa 0% likme. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta 1.daļu nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota preču eksportam. Tādējādi pieteicējam bija tiesības piemērot darījumam ar ASV uzņēmumu "Community Uplift Ministries" nodokļa 0 procentu likmi, ja šis darījums ir uzskatāms par preču eksportu.

Lai noskaidrotu, vai pieteicējs bija vai nebija veicis eksporta darījumu, ir nepieciešams noskaidrot, kas ir eksporta darījums? Tā, saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1.panta 29.punktu preču eksports ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Tādējādi ir nepieciešams noskaidrot, kādas faktiskās darbības tika veiktas no pieteicēja puses, lai izvērtētu, vai pieteicējs faktiski veica preču izvešanu no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām vai nē. [4.2] 2005.gada 19.septembrī ar "Purchase order" Nr.BALT 05-0906 ASV uzņēmums "Communiīy Uplift Ministries" pasūtīja no pieteicēja trīs 1MO - 5 tankkonteinerus, kurus pieteicējs arī izgatavoja, par ko liecina šo trīs tankkonteineru izgatavošanas sertifikāti. 2005.gada 3.oktobrī un 2.decembrī, kā tas ir redzams no pieteicēja norēķinu konta izraksta, ASV uzņēmums „Community Uplift Ministries" veica samaksu pieteicējam par attiecīgo tankkonteineru izgatavošanu.

Jau minētajā "Purchase order" ir norādīts, ka šie tankkonteineri ir paredzēti izvešanai no Rīgas brīvostas ar kuģa palīdzību un tas vien jau norāda, ka konteineri ir izgatavoti izvešanai no Latvijas uz kādu citu valsti. [4.3] 2005.gada 6.decembrī ASV uzņēmums "Communitv Uplift Ministries" ar vēstuli paziņoja pieteicējam, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rinosta Shipping", kā ASV uzņēmuma "Community Uplift Ministries" aģents, veiks visas nepieciešamās darbības, lai attiecīgos tankkonteinerus nogādātu no Latvijas uz Keniju. 2005.gada 7.decembrī ar aktu sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rinosta Shipping" no pieteicēja pieņēma minētos tankkonteinerus.

Šie trīs tankkonteineri, kā tas ir redzams no "Bili of lading for combined transport or port to port shipment" tika iekrauti kuģī "Laura Arm R5049", lai tos nogādātu no Rīgas caur Hamburgu uz Mombasu (Kenija). [4.4] Tādējādi, no minētā pieteicēja darījuma ar ASV uzņēmumu "Communitv Uplift Ministries" ir redzams, ka pieteicējs izgatavoja preci, kura tika paredzēta izvešanai no Latvijas uz Keniju un kura arī faktiski tika izvesta no Latvijas un nogādāta Kenijā, līdz ar ko ir skaidri redzams, ka šis darījums pēc būtības ir preču eksports saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 1.panta 29.punktu, kam ir piemērojama nodokļa 0% likme.

Pieteicēja rīcībā ir dokumenti, kuri apliecina preču eksporta faktu, līdz ar ko Sabiedrība darījumam ar ASV uzņēmumu "Communiīy Uplift Ministries" ir tiesīga piemērot nodokļa 0% likmi. [4.5] 2005.gada 19.jūlija Ministru Kabineta noteikumu Nr.534 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.534.) 130.punkts nosauc konkrētus dokumentus, kas var apliecināt eksporta faktu. Savukārt šo pašu noteikumu 131.punkts nosaka, lai apliecinātu preču eksportu vai nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā bez šo noteikumu 130.punkts minētajiem dokumentiem var izmantot citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības teritorijas vai nodokļa 0 procentu likme ir piemērota pamatoti.

Tādējādi eksporta faktu katrā konkrētā gadījumā ir iespējams pierādīt ne tikai ar muitas deklarāciju, bet arī ar citiem dokumentiem, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu. Bez tam šī Sabiedrības viedokļa pareizību norāda arī Valsts ieņēmumu dienests, kas Sabiedrībai 2006.gada 4.aprīlī ar vēstuli Nr.15.2.1-13/9417 izteica tieši tādu pašu viedokli. [4.6] Pieteicējs atbildētājam ir iesniedzis gan 2005.gada 7.decembra rēķinu Nr.PAE 20050066, gan jau minēto 2005.gada 7.decembra aktu, gan 2005.gada 19.septembra līgumu jeb Purchase Order Nr.BALT 05-0906, kas noslēgts starp pieteicēju un kompāniju "Community Uplift Ministries".

Pieteicējs uzskata, ka šie un arī visi iepriekš minētie dokumenti nepārprotami apliecina attiecīgā darījuma eksporta raksturu. Pie tam, jau 2006.gada 15.februārī Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes darbiniece, sastādot lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības par muitas deklarācijas nenoformēšanu, pēc iepazīšanās ar minētajiem dokumentiem, atzina, ka attiecīgais darījums ir uzskatāms par eksporta darījumu un vienīgā pieteicēja kļūda, kura tika pieļauta tā iemesla dēļ, ka darījums ar ASV uzņēmumu "Communitv Uplift Ministries" bija pirmais šāda rakstura darījums, ir tā, ka netika sastādīta muitas deklarācija, ko pieteicējs arī atzina.

Tādējādi visi dokumenti nepārprotami apliecina, ka starp pieteicēju un ASV uzņēmumu "Communitv Uplift Ministries" bija noticis eksporta darījums, kuram ir piemērojama nodokļa 0 procentu likme, līdz ar ko arī nav pamatots iestādes apgalvojums, ka no Sabiedrības dokumentiem nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par eksporta faktu.

[5] Savos rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs pilnībā neatzīst pieteikumu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz šādiem argumentiem. [5.1] Atbildētājs norāda, ka veicot Sabiedrības grāmatvedības reģistru pārbaudi, Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālā iestāde konstatēja, ka Sabiedrība grāmatvedības reģistros ir atspoguļojusi darījumus ar ,,Community Uplift Ministries", pamatojoties uz 2005.gada 7.decembra rēķinu Nr.PAE20050066, kam piemēroja pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, taču, izvērtējot darījumu norisi un saņemto informāciju, kas uzrādīta 2005.gada 19.septembra pasūtījuma dokumentā Nr.BALT05-0906, Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestāde konstatēja, ka ASV uzņēmums ,,Community Uplift Ministries" iegādājies preces (tankkonteineri) Latvijas muitas teritorijā – Rīgas Brīvostā.

[5.2] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 8.punktu iekšzeme ir Latvijas Republikas muitas teritorija. Savukārt minētā panta 29.punkts nosaka, ka preču eksports ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Minētā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota preču eksportam. Minētā panta piektajā daļā noteikts, ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei. Atbilstoši MK noteikumu Nr.534 130.punktam, piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto noteiktus dokumentus, t.sk. noformētas muitas deklarācijas. Konkrētajā gadījumā pieteicējs, veicot preču (tankkonteineru) piegādi uzņēmumam ,,Community Uplift Ministries", muitas deklarāciju (EX1) nav noformējis. Tāpat nav iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu preču eksporta faktu. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējs noformētajam darījumam ar uzņēmumu ,,Community Uplift Ministries" nepamatoti ir piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Tas nozīmē, ka pieteicējam attiecīgi nav izveidojusies pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa, kura saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 10.daļu ir starpība starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli. Ievērojot augstāk norādītos argumentus Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka lietā ir pieņemts likumīgs un faktiskajiem lietas apstākļiem atbilstošs lēmums.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka muitas eksporta deklarācija tiešām netika noformēta, tomēr ar pārējiem, atbildētājam uzrādītajiem dokumentiem ir pierādīts eksporta fakts, tādējādi atbildētāja norāde uz to, ka nav iespējams gūt pārliecību par eksporta faktu, nav pamatota. Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā persona pieteikumu neatzinu un lūdza to noraidīt pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai minētajiem apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka galvenais dokuments, kas apliecina eksporta faktu ir muitas eksporta deklarācija, kuru pieteicējs nav noformējis, tādējādi nav pamata pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksai.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties pieteicēja un atbildētāja paskaidrojumus un izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu.

[9] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem(..), kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Tiesa konstatē, ka atbildētāja Lēmums, kuru pieteicējs lūdz atcelt, ir pamatots ar likuma „Par valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas 7.punktu un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta ceturto daļu. Pārbaudījusi pārsūdzētā administratīvā akta izdošanu, tiesa konstatē, ka ir ievēroti tā izdošanas procesuālie un formālie priekšnoteikumi, tai skaitā lietiskā, funkcionālā un teritoriālā piekritība.

[10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, veicot darījumu ar ASV uzņēmumu „Community Uplift Ministries”, nav noformējis muitas deklarāciju. Par minēto pārkāpumu pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības un savu vainu atzinis. Arī savā pieteikumā un tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis atzina, ka muitas deklarācija kļūdas pēc netika noformēta.

[11] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti darījumam ar ASV uzņēmumu „Community Uplift Ministries” ir piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, pierādot eksporta darījuma faktu ar citiem dokumentiem.

[12] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs piemēroja pievienotās vērtības nodokļa 0% likumi darījumam ar ASV uzņēmumu „Community Uplift Ministries” pamatojoties uz 2005.gada 7.decembra rēķinu Nr.PAE 20050066. Tiesa konstatē, ka minētais ASV uzņēmums iegādājies preces – tankkonteinerus Latvijas muitas teritorijā – Rīgas Brīvostā. Attiecībā uz transportēšanas veidu norādīts, ka tas atbilst Inkoterma 1990 terminam EXW Riga.

[13] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 8.punktu iekšzeme ir Latvijas Republikas muitas teritorija, savukārt šī panta 29.punkts nosaka, ka preču eksports ir preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Minētā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka nodokļa 0% likme tiek piemērota preču eksportam. Savukārt šī panta piektā daļa nosaka, ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šī panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0% likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei. No minētajām tiesību normām secināms, ka pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanai nepietiek vien ar to, ka ir notikusi preču eksportēšana. Likumdevējs ir arī paredzējis, ka apliekamā persona, kas preces ir piegādājusi, uzrāda eksportu apliecinošus dokumentus un dokumentus, kas apliecina nodokļa 0% likmes piemērošanu.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs ir iesniedzis atbildētājam savā rīcībā esošos dokumentus, kas viņaprāt apliecina eksporta faktu, tomēr atbildētājs šos dokumentus uzskata par nepietiekošiem.

[14] Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr. 534 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.534) (redakcijā, kas bija spēkā tiesisko attiecību rašanās brīdī) 130.punkts nosaka, ka, piemērojot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarācijas (vai to kopijas) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kā arī līgumus, kas noslēgti ar trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām personām, starptautiskās preču transporta pavadzīmes, preču sertifikācijas, dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu. Tādējādi tiesa secina, ka par galveno pierādījumu, kas apliecina eksportu ir atzīstama muitas deklarācija (vai tās kopija) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kurai pievienoti pārējie iepriekš nosauktie dokumenti. Savukārt MK noteikumu Nr.534 131.punkts nosaka, lai apliecinātu preču eksportu vai nodokļa 0% likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā bez šo noteikumu 130.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības teritorijas vai nodokļa 0% likme ir piemērota pamatoti. No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka likumdevējs ir noteicis konkrētu dokumentu kopumu, kuri ir jāiesniedz obligāti (MK noteikumu Nr.534 130.punkts) un dokumentu kopumu, kurus var iesniegt vēl papildus (MK noteikumu Nr.534 131.punkts). Izvērtējot minētās tiesību normas to kopsakarā, secināms, ka gadījumā ja apliekamā persona vēlas izmantot tiesības konkrētajam darījumam piemērot 0 % likmi, tai jāspēj uzrādīt tādus dokumentus, kas nerada šaubas, ka preču eksporta fakts tiešām ir noticis, tas ir, dokumentus, kas viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Tādējādi, tiesa atzīst, lai pieteicējs varētu piemērot konkrētajam darījuma pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, viņam ir jāiesniedz atbildētājam MK noteikumu Nr.534 130.punktā nosauktie dokumenti, tajā skaitā arī muitas deklarācija ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kā arī pieteicējs vēl papildus var iesniegt dokumentus, kas konkrētajā gadījumā apliecina preču eksporta faktu.

[15] Atbilstoši noformētajiem un lietā esošajiem dokumentiem, preces iegādājās trešajā valstī reģistrēts uzņēmums, turklāt no lietā esošajiem dokumentiem secināms, ka pieteicējs preces ir nodevis ASV uzņēmumam „Community Uplift Ministries”. Tiesas ieskatā atbilstoši minētajām tiesību normām, pieteicējam bija pamats piemērot preču piegādei pievienotās vērtības 0 % likmi tikai tajā gadījumā, ja preču eksporta fakts reāli ir noticis un to ir iespējams pierādīt ar normatīvajos aktos noteiktiem un atbilstoši noformētiem dokumentiem.

No lietas materiāliem izriet un lietā nav strīda par to, ka pieteicējs konkrētajam darījumam ar ASV uzņēmumu „Community Uplift Ministries” nebija noformējis muitas deklarāciju. Tādējādi tiesa konstatē, ka pieteicējs, lai pierādītu konkrētā darījuma preču eksporta faktu, nebija iesniedzis atbildētājam muitas deklarāciju, kas ir viens no MK noteikumu Nr.534 130.punktā minētajiem obligāti iesniedzamajiem dokumentiem pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanai.

[16] Izvērtējot tiesību aktos ietverto regulējumu kopumā, tiesa nonāk pie secinājuma, ka likums paredz apliekamās personas pienākumu iesniegt tādus dokumentus, kas viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka eksporta fakts tiešām ir noticis un preces ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Tādējādi, tikai iesniedzot attiecīgus pierādījumus, apliekamā persona iegūst tiesības darījumam piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmi. Tiesas ieskatā izskatāmajā gadījumā no pieteicēja netiek prasīts iesniegt pierādījumus, kuri nav paredzēti tiesību normās. Tieši otrādi, tiesas ieskatā no minētajām tiesību normām izriet pieteicēja pienākums gadījumā, ja pieteicējs piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmi, pierādīt ar attaisnojuma dokumentiem šādas likmes piemērošanas pamatotību, un proti, pierādīt eksporta faktu ar attiecīgiem dokumentiem, kurus paredzējis likumdevējs. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja uzrādītie dokumenti pilnībā neapliecina eksporta faktu. Tiesa atzīst, ka pieteicēja uzrādītie dokumenti likumā noteiktā kārtībā pilnībā neapliecina preču eksporta faktu.

[17] Ievērojot lietā konstatētos apstākļus to kopumā un savstarpējā saistībā, secināms, ka pieteicējam bija pienākums iesniegt pierādījumus, kas viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, bet pieteicējs to nav izdarījis, jo nebija noformējis muitas deklarāciju un nevarēja iesniegt muitas deklarāciju (vai tās kopiju) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Ievērojot minēto tiesa secina, ka pieteicējs darījumam ar ASV uzņēmumu „Community Uplift Ministries” nepamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa

0 % likmi.

[18] Pamatojoties uz iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ir konstatējis, ka pieteicējs nav ievērojis likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta, 4.panta otrās daļas 2.punkta, 7 panta pirmās daļas 1.punkta un piektās daļas nosacījumus, kā arī nav nodrošinājusi pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta nosacījumiem.

[19] Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta desmito prim daļu, nodokļa pārmaksa ir starpība starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli. Tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka pieteicēja uzrādītā pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa neatbilst pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā atspoguļotajai, jo pieteicējs nav iesniedzis tiesību normās paredzētos pierādījumus preču eksporta faktam, kam būtu piemērojama nodokļa 0% likme.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms, bet atbildētāja Lēmums ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 253.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Baltic Container Services” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 22.jūnija lēmuma Nr.19/17074 atcelšanu. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Pilns tiesas spriedums sastādīts 2007.gada 21.augustā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese______________I.Petrovska

Rīgā, 2007.gada 21.augustā.