Court allows insurance subrogation claim against property manager for snow damage to insured vehicle.

Lieta Nr.C29362917

Lietas arhīva Nr. C-0272-17

ECLI:LV:ALRT:2017:0928.C29362917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2017.gada 28.septembrī

Alūksnes rajona tiesas

tiesnese A.Strupule

rakstveida procesā izskatīja civillietu Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” maza apmēra prasībā pret Sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu un

konstatēja

Prasītāja 2017.gada 24.februārī cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju par naudas piedziņu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 28.februārī pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2017.gada 26.aprīlī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 49.lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 13.novembrī pie ēkas /adrese/,bojāts /pers. C/ piederošs transportlīdzeklis /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. No ēkas jumta krītoša sniega un ledus rezultātā bojāts transportlīdzekļa vējstikls, motora pārsegs.

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes izdotajā izziņā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” neesot nodrošinājusi sniega un ledus

notīrīšanu no minētā nama jumta, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no tā, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Rīgas domes saistošo

noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 12.1.3.apakšpunkta prasību neievērošanu.

Norādīts, ka 2012.gada 7.oktobrī /pers. C/ noslēgusi AAS “BALTA” apdrošināšanas līgumu – sauszemes transporta apdrošināšana, polise

Nr.596341527, saskaņā ar kuru apdrošināts transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Minētā līguma darbības

termiņš noteikts no 2016.gada 18.oktobra līdz 2017.gada 17.oktobrim.

2016.gada 13.decembrī AAS “BALTA” izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību SIA “MOLLER AUTO KRASTA” 1165,49 EUR apmērā par

transportlīdzeklim veiktajiem remontdarbiem.

Prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par regresa prasības atlīdzību, lūdzot iemaksāt prasītājas norēķinu kontā zaudējumu summu pilnā apmērā.

Prasītājas pretenziju atbildētāja noraidījusi, tāpēc prasītāja spiesta griezties tiesā.

Pirms vēršanās tiesā, mediācija nav izmantota.

Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635., 1651., 1652., 1765., 1773., 1775., 1779., 2289.,

2291.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.punktu, Civilprocesa likuma 1., 41., 195.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1165,49 EUR apmērā;

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus;

3) atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus no piedzītās summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma

pilnīgai izpildei.

Prasītāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 6.aprīlī saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums (lietas 41.-44.lapa), kurā norādīts, ka

prasību neatzīst pilnā apmērā. Atbildētāja uzskata, ka automašīnas bojājumu raksturs vēl neliecina, ka konkrētie bojājumi gūti atbildētājas vainas dēļ.

Remontdarbu tāme esot sastādīta nekorekti un norādītā zaudējumu summa neatbilstot patiesībai, tā esot nepamatoti paaugstināta. Pretenzijai neesot

pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, lai varētu izvērtēt un izskatīt jautājumu par zaudējumu atlīdzību.

Norādīts, ka prasītāja neesot uzreiz informējusi atbildētāju par minēto faktu, lai veiktu transportlīdzekļa apskati, lai novērtētu radītos zaudējumus.

Prasītāja neesot pievienojusi lietas materiāliem nevienu pierādījumu par to, ka atbildētāja būtu aicināta uz notikuma vietu. Iecirknī “Jugla” esot izveidots

avārijas dienests ar štata darbiniekiem, kurš 2016.gada 13.novembrī esot darbojies diennakti un kur varējis piezvanīt, lai tiktu fiksēts fakts, kā arī iecirknī

“Jugla” bijis iespējams uz avārijas dienesta fiksētās informācijas pamata sastādīt aktu. Iecirkņa “Jugla” tehniskās daļas iedzīvotāju pieteikumu žurnālā šāda

informācija neesot fiksēta, kā arī avārijas dienesta pienākumos šāds negadījums neesot fiksēts. Informācija par avārijas dienestu un dispečera

kontakttālrunis esot norādīts ikmēneša izrakstītajos rēķinos, kā arī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” mājas lapā. Ja prasītāja esot dzīvokļa /adrese A/,

iedzīvotāja, viņai bijis zināms, kur nepieciešams zvanīt šādā situācijā.

2016.gada 17.novembrī prasītāja veikusi transportlīdzekļa apskati. No apraksta izriet, ka bojāts ir vējstikls, motora pārsegs. Rīgas pašvaldības

policijas Vidzemes pārvaldes izdotajā izziņā esot norādīts, ka automašīnai konstatēti tikai priekšējā stikla bojājumi. Atbildētāja apšauba 2016.gada

25.novembra SIA “Moller Auto Krasta” remonta aprēķinu. Prasītāja neesot pievienojusi lietas materiāliem nevienu pierādījumu par to, ka automašīna

nebūtu piedalījusies ceļu satiksmē laika posmā no 2016.gada 13.novembra līdz 2016.gada 25.novembrim. Iespējams automašīna šajā laika posmā guvusi

papildus bojājumus, piemēram, kādā citā mājas pagalmā.

Norādīts, ka prasītāja, novietojot automašīnu /adrese A/, pagalmā, jau rēķinājusies ar iespējamajām sekām, līdz ar to tā esot rupja neuzmanība un

atbildētājai radušies zaudējumi neesot jāatlīdzina.

Atbildētāja norādījusi, ka prasītāja nav pierādījusi atbildētājas prettiesisku rīcību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisku

rīcību.

Iebildumi pamatoti ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 7.2.apakšpunktu, 8.punktu, Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumiem Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas

kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1014 “Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksas noteikšanas kārtība””, Dzīvokļa īpašuma likuma 4., 10., 16.pantu, 17.panta 9.punktu, likuma “Par

apdrošināšanas līgumu” 35., 40.pantu, Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, Civillikuma 1071., 1771., 1772., 1773., 1774., 1779.pantu.

2017.gada 26.jūnijā Alūksnes rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumiem (lietas 58.-59.lapa), kurā norādīts, ka

atbildētājas paskaidrojumi nav pamatoti. Atbildētājas norāde par to, ka remontdarbu tāme ir sastādīta nekorekti un norādītā zaudējumu summa neatbilst

patiesībai un ir nepamatoti paaugstināta, nav pierādīta. Izsakot iebildumus pret zaudējumu apmēru, atbildētāja nav iesniegusi remontdarbu tāmi, kura

atbildētājas skatījumā būtu pareiza. Turklāt, norādot, ka prasītāja nav pievienojusi visus nepieciešamos dokumentus, atbildētāja nav konkretizējusi, kādus

tieši dokumentus, atbildētājas skatījumā, vēl vajadzētu pievienot. Tapāt arī, apšaubot 2016.gada 25.novembra SIA “Moller Auto Krasta” remonta

aprēķinu, atbildētāja nav iesniegusi aprēķinu, kas, atbildētājas skatījumā, būtu pareizs, kā arī nav norādījusi, kādas tieši pozīcijas atbildētāja apšauba.

Norādīts, ka transportlīdzekļa apskati un zaudējumu novērtēšanu lietā veicis sertificēts eksperts Ilmārs Eizāns, sertifikāta Nr. AA-293.

Pie šādiem apstākļiem, atbildētājas iebildumi vērtējami kā nepamatoti un izteikti tikai izteikšanas pēc. Neviens normatīvais akts neuzliekot prasītājai

par pienākumu uzreiz informēt atbildētāju par šādā veida gadījumiem, kā arī aicināt atbildētāju uz notikuma vietu vai aicināt atbildētāju veikt

transportlīdzekļa apskati ar nolūku novērtēt zaudējumus.

No lietas materiāliem esot redzams un saprotams, ka apskati notikuma vietā veikuši un faktus fiksējuši Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes

pārvaldes darbinieki.

Arī tiesu praksē esot atzīts, ka apdrošinātājs izvērtē zaudējumu apmēru un darbojas pēc likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktā

kompensācijas principa, izvērtējot vismazāko iespējamo summu, lai novērstu radītos bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības. Turklāt,

tiesa atzinusi, ka apdrošinātājs nav ieinteresēts palielināt zaudējumu apmēru, bet tieši otrādi - maksimāli samazināt apdrošinātājam izmaksājamo summu

(lietā C28244614). Līdz ar to, atbildētājas iebildumi par zaudējumu novērtēšanu un zaudējumu apmēru esot pilnīgi nepamatoti, kā arī

neesot pierādīti.

Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes izdotajā izziņā skaidri norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nav nodrošinājusi sniega un

ledus notīrīšanu no minētā nama jumta, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no tā, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Rīgas domes

saistošo noteikumu Nr. 146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 12.1.3.apakšpunkta prasību neievērošanu.

Līdz ar to, neesot pamatota atbildētājas Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 interpretācija, kā arī neesot pamatota atbildētājas atsauce uz

Civillikuma 1644., 1645.pantu.

Atbildētājas norāde uz to, ka prasītāja, novietojot automašīnu /adrese A/, pagalmā, jau rēķinājusies ar iespējamām sekām, līdz ar to tā esot

saucama par rupju neuzmanību un atbildētājai radušies zaudējumi nav jāatlīdzina, esot vispār no kurioziem. No lietas materiāliem esot skaidri saprotams,

ka prasītāja ir apdrošinātāja, kas nav novietojusi transportlīdzekli pagalmā, bet novērsusi atbildētājas bezdarbības rezultātā radošos zaudējumus.

Prasītājas skatījumā lietas pierādījumu kopums dod pamatu prasības apmierināšanai. Lietā esot pierādīta atbildētājas vaina, jo atbildētāja nav

ievērojusi Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumu” 12.1.3.apakšpunkta

prasības, kā rezultātā nodarīti zaudējumi. Ar lietas materiāliem pierādīta zaudējumu esamība un apmērs, kā arī cēloņsakarība starp prettiesisku rīcību un

zaudējumiem esot acīm redzama. Ja atbildētāja būtu nodrošinājusi jumta tīrīšanu vai vismaz būtu norobežojusi bīstamu vietu ar brīdinājuma lenti,

zaudējumi netiktu nodarīti.

Alūksnes rajona tiesa 2017.gada 24.maijā nosūtījusi pusēm, tajā skaitā atbildētājai uz juridisko adresi tiesas paziņojumu par to, ka lieta tiks

izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt no 2017.gada 28.septembra (tiesas paziņojums 56.lapā).

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

No lietas 13.-15.lapā esošās Sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas polises Nr.596341527 redzams, ka starp prasītāju un /pers. C/

2016.gada 18.oktobrī noslēgts apdrošināšanas līgums par automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, apdrošināšanu,

nosakot līguma darbības termiņu no 2016.gada 18.oktobra līdz 2017.gada 17.oktobrim.

No lietas 16.-17.lapā esošās 17.11.2016. Transportlīdzekļa apskates protokola Nr.689350 kopijas redzams, ka sertificēts eksperts Ilmārs Eizāns

(sertifikāta Nr.AA-293) transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, konstatējis motora pārsega, priekšējā stikla,

priekšējā labā spārna, priekšējā labā statņa, jumta labās ailes bojājumus. Negadījuma apraksts: 2016.gada 13.novembrī no daudzstāvu mājas nokrituši

ledus gabali un sabojājuši automašīnu.

Lietas 18.lapā atrodas Rīgas Pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes 2016.gada 15.decembra vēstules Nr.3-9.1/RPP-16-1828-nd kopija, no

kuras redzams, ka Brīvības gatves 278, Rīgā, nama pārvaldniekam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par to, ka 13.11.2016. pulksten 10.55

nenodrošināja sniega un ledus notīrīšanu no minētā nama jumta, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no tā, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

par Rīdas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 12.1.3.apakšpunkta prasību

neievērošanu. Notikuma vietā, apskatot transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, konstatēti priekšējā stikla

bojājumi.

No lietas 66.-67.lapā esošās Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas 05.01.2017. lēmuma Nr.D57 IZ-17-153 kopijas redzams, ka atbildētāja saukta pie

administratīvās atbildības pēc Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie

noteikumi” 12.1.3.apakšpunkta par to, ka atbildētāja 13.11.2016. pulksten 10.55 /adrese A/, nenodrošināja sniega un ledus notīrīšanu no būves jumta,

lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no tā. Ar minēto lēmumu atbildētājai piemērots brīdinājums.

Lietas 19.-25.lapā atrodas 25.11.2016. SIA “Moller Auto Krasta” remonta aprēķini Nr.KM9596.

Lietas 26.lapā atrodas SIA “Moller Auto Krasta” izrakstītais rēķins Nr.6958418 Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA” 1165,49 EUR

apmērā.

Ar lietas 27.lapā esošo maksājuma uzdevumu Nr.78034, lietas 63.lapā esošo prasītājas 27.06.2017. grāmatvedības izziņas Nr.10210/0583

kopiju pierādīts, ka prasītāja 13.12.2016. veikusi samaksu SIA “Moller Auto Krasta” 1165,49 EUR apmērā, rēķina Nr.6958418 apmaksai.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātajam transportlīdzeklim

nodarītajiem bojājumiem 1165,49 EUR apmērā.

Prasītāja 2016.gada 21.decembrī nosūtījusi atbildētājai pretenziju par regresa prasības atlīdzību, lūdzot atlīdzināt zaudējumus līdz 2017.gada

4.janvārim (kopija lietas 28.lapa) .

No lietas 29.-30.lapā esošās 2016.gada 29.decembra atbildētājas vēstules kopijas redzams, ka atbildētāja atteikusies atlīdzināt zaudējumus,

norādot, ka prasītāja nav pierādījusi, ka zaudējumi radušies atbildētājas vainas dēļ.

Lietas 31.-36.lapā atrodas fotoizdrukas.

No minētā izriet, ka pušu starpā pastāv strīds par to, vai atbildētājai ir tiesisks pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas tai radušies sakarā ar

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Pušu starpā nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece ir atbildētāja.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 6.2., 6.3.punkts noteic, ka

dzīvojamās mājas pārvaldniekam ziemas periodā jāveic sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega

krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem; bīstamu vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Pasākumi

apdraudējuma novēršanai veicami laikus, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu atbildētājai, kā dzīvojamās mājas /adrese/,

pārvaldniecei bija jāveic dzīvojamās mājas sanitārā apkope.

Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa secina, ka Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes amatpersona 13.12.2016. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.ZV214223, par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 13.11.2016. pulksten 10.55 /adrese A/, nav nodrošinājusi sniega un ledus notīrīšanu no būves

jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no tā. Notikuma vietā, apskatot transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, konstatēti priekšējā stikla bojājumi. Lai novērstu bojājumu, prasītāja 2016.gada 13.decembrī SIA “Moller Auto Krasta” ar maksājuma

uzdevumu Nr.78034 pārskaitījusi 1165,49 EUR. Līdz ar to nav pamatots atbildētājas apgalvojums, ka zaudējumi prasītājai nav radušies atbildētājas

vainas dēļ.

Tiesa secina, ka ir guvis apstiprinājumu fakts par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu un atbildētājas

pienākumu atlīdzināt prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 35.pants noteic, ka apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos

zaudējumus. Savukārt, atbilstoši minētā likuma 40.panta pirmajai daļai, apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas

dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Tiesa atzīst, ka ar prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem ir konstatējamas atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, jo ledus krišanu no jumta

varēja novērst, ja atbildētāja būtu regulāri apsekojusi un veikusi nepieciešamo apkopi.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tā kā tiesa atzīst, ka atbildētāja ir nodarījusi prasītājai zaudējumus, prasība ir apmierināma, piedzenot no atbildētājas par labu prasītājai izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību 1165,49 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja

tāds norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no

piespriestās, bet vēl nesaņemtās pamatparāda summas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 174,82 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 11., 12.lapa – maksājuma uzdevumi), kopā 179,52 EUR.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu,

tiesa

nosprieda

Apmierināt Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” maza apmēra prasību pret Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”

par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Aleksandra

Čaka iela 42, Rīga, LV-1011) par labu Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA” (reģistrācijas Nr.40003049409, juridiskā adrese: Raunas iela

10/12, Rīga, LV-1039) zaudējumus 1165,49 EUR (viens tūkstotis viens simts sešdesmit piecus euro un 49 centus) un tiesas izdevumus 179,52 EUR

(viens simts septiņdesmit deviņus euro un 52 centus), pavisam kopā 1345,01 EUR (viens tūkstotis trīs simti četrdesmit piecus euro un 01 centu).

Piespriestās summas ieskaitīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” norēķinu kontā Nr.LV49HABA0551003835970, AS “Swedbank”.

Atzīt Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no Sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” likumiskos procentus - 6% (sešus procentus) no simta gadā – no pamatsummas 1165,49 EUR (viens

tūkstotis viens simts sešdesmit pieciem euro un 49 centiem).

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 28.septembra, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv

kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesnese A.Strupule