Appeal court dismisses property management company's debt collection claim against individual for unpaid maintenance fees.

Lietas Nr. C15170611

Lietas arhīva Nr. CA-0107-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 25.martā

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese M.Terjuhana,

tiesneši A.Misiuna, D.Baltā

ar sekretāri G.Agrumu,

piedaloties prasītāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārstāvim /pers. B/, atbildētājai /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu sakarā ar SIA

„Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 2013.gada 26.novembra spriedumu.

Noklausoties tiesas sēdes priekšsēdētājas tiesneses M.Terjuhanas ziņojumu, Civillietu tiesu kolēģija

k o ns t a t ē ja

SIA „Jelgavas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvalde” reģ.43603011548, 2011.gada 11.janvārī cēla Jelgavas tiesā prasību pret /pers. C/,

personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu Ls 755,48 (EUR 1074,95), pamatojot savu prasību ar apstākļiem, ka 2008.gada 23.aprīlī

atbildētāja /pers. C/ parakstījusi pielikumu pie 2001.gada 6.septembra starp Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju noslēgto

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojumu līgumu. Saskaņā ar 2001.gada 6.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 4.2.

punktu maksājumus saskaņā ar līguma pielikumu Nr.3 īpašnieki veic līdz sekojošā mēneša 25.datumam pēc pārvaldnieka iesniegtā rēķina.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/ atrodas SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Norādīts, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums „Nekustamā īpašuma pārvalde” ar 2004.gada 5.oktobri tika reorganizēts par SIA

„Jelgavas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvalde”. SIA „Jelgavas pašvaldības nekustamā īpašuma pārvalde” ir Jelgavas pilsētas pašvaldības bezpeļņas

uzņēmuma „Nekustamā īpašuma pārvalde” tiesību un saistību pārņēmējs. 2005.gada 2.februārī līdz ar grozījumiem Komerclikumā SIA „Jelgavas

pašvaldības nekustama īpašuma pārvalde” ir mainīts nosaukums uz SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”.

Norādīts, ka atbildētājai ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu un par komunālo

pakalpojumu piegādi uz 2010.gada 1.septembri Ls 755,48 apmērā.

Norādīts, ka 2010.gada 30.septembrī SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedza tiesā pieteikumu par saistības izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā. 2010.gada 11.novembrī Jelgavas tiesa atstāja pieteikumu lietā Nr.3-12/4460 bez izskatīšanas. Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai

Jelgavas tiesā apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parāds netika nomaksāts.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652.pantu, likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” 5.pantu, 10.panta 3.punktu, likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” 8., 12. pantu, prasītājs lūdz tiesu:

- piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” parādu Ls 755,48 (EUR 1074,95) , kā arī tiesas

izdevumus (EUR 187,56).

Ar Jelgavas tiesas 2011.gada 28.septembra spriedumuSIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasība tika apmierināta pilnīgi.

Tiesa nosprieda:

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548,

parādu uz 2010.gada 1.septembri Ls 755,48 (EUR 1074,95), tiesas izdevumus Ls 131,82 (EUR 187,56) .

Par šo tiesas spriedumu Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors

iesniedza protestu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts, izskatot minēto protestu, 2013.gada 28.jūnijā taisīja spriedumu, ar kuru Jelgavas tiesas

2011.gada 28.septembra spriedums tika atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesas sastāvā. Minētajā Senāta spriedumā cita

starpā ir norādīts, ka pirmās instances tiesa, nepārliecinoties par /pers. C/ īpašuma tiesībām, prasību apmierinājusi bez pietiekama pamata. No Jelgavas

tiesas zemesgrāmatu nodaļas izraksta redzams, ka dzīvokļa īpašniece uz 1999.gada 8.septembra pirkuma līguma pamata ir /pers. H/.

2013.gada 22.novembrī Jelgavas tiesā saņemts SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniegums, kurā izteikts lūgums, ņemot vērā

Civilprocesa likuma 77.panta otrās daļas nosacījumus, aizstāt atbildētāju ar /pers. H/, personas kods /personas kods/, kura saskaņā ar zemesgrāmatas

datiem ir dzīvokļa īpašuma Nr.34, /adrese/, īpašniece (lietas 96.lapa).

Izskatot lietu no jauna, Jelgavas tiesa 2013.gada 26.novembrī taisīja spriedumu, ar kuru SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

prasība pret /pers. C/ noraidīta pilnīgi.

Spriedumā norādīts, ka prasītājs savu prasību pret /pers. C/ pamato ar likuma „Par dzīvokļa īpašuma” 8., 12.pantu, kā arī ar 2008.gada

23.aprīļa vienošanos, kurā /pers. C/ apliecina, ka piekrīt un pievienojas 2001.gada 6.septembrī noslēgtā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumam.

Atsaucoties uz Civillikuma 994.pantu, tiesa konstatēja, ka atbilstoši ierakstam zemesgrāmatas nodalījumā dzīvokļa īpašuma /adrese/,

īpašniece uz 1999.gada 8.septembra līguma pamata ir /pers. H/.

Atsaucoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā strīdus laika periodā, 12.pantu, tiesa atzina, ka prasītāja tiesību aizskārumā ir

vainojama /pers. H/, kuras, kā dzīvokļa īpašnieces, pienākums ir veikt samaksu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un

uzturēšanu un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka /pers. C/ 2008.gada 23.aprīļa Vienošanās apliecināja, ka piekrīt un pievienojas 2001.gada 6.septembrī

noslēgtā Dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumam nerada prasītājam materiāli tiesisku prasījuma pamatu pret /pers. C/ un šāda

piekrišana nav saistoša dzīvokļa īpašniecei /pers. H/. Minētais ir pietiekams pamats, lai atzītu, ka prasība celta pret neīsto atbildētāju, kas nepieļauj

atbildētāja aizstāšanu lietā, jo nav saskatāms tiesību pēctecības gadījums un šajā gadījumā prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Apelācijas sūdzību par minēto Jelgavas tiesas spriedumu iesniedza SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, pārsūdzot

spriedumu pilnīgi.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr.4110 redzams, ka /pers. H/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu Nr.34, /adrese/ nostiprinātas tikai 2012.gada 6.jūlijā, t.i., pēc prasības iesniegšanas. Prasītājam šāda informācija prasības iesniegšanas brīdī

nebija zināma.

Norādīts, ka tiesa prasību noraidījusi, nevis balstoties uz faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja lietas ierosināšanas brīdī, un kas bija prasības

pamatā, bet gan uz tādiem apstākļiem, kas nodibinājušies pēc pirmās instances sprieduma taisīšanas lietā.

Norādīts, ka prasītājs ir lūdzis piedzīt parādu, pamatojoties uz starp pusēm noslēgto līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts

līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību

atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Norādīts, ka lietā nav ziņu, ka puses līgumu būtu uzteikušas vai /pers. C/ to būtu apstrīdējusi.

Atbildētāja, noslēdzot vienošanos, ir izteikusi vēlmi veikt maksu par īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ko starp citu likums neaizliedz.

Turklāt apelācijas sūdzībā ir izteikts viedoklis, ka tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu, kas iekļauta Civilprocesa likuma 77.pantā. Minēta

norma nosaka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījumu cesija, parāda pārvede un citi

apstākļi) tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Prasītājs, lūdzot aizstāt atbildētāju, ir norādījis uz citiem apstākļiem. Atsaucoties uz

Civilprocesa likuma komentāriem (prof.K.Torgāna zinātniskajā redakcija. Civilprocesa likuma komentāri” 1. daļa (1.-28.nodaļa).Tiesu nama

aģentūra, 2011, 546 lpp.), norādīts, ka tiesu praksē var rasties nepieciešamība aizstāt pusi arī citos gadījumos, piemēram, strīdos par nomas maksas

noteikšanu par zemi zem ēkām, kas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri tiesvedības laikā sev piederošo dzīvokli var atsavināt.

Norādīts, ka tiesību pārņēmējs ir puse, kurai pieder attiecīgas tiesības, tādējādi, ņemot vērā, ka iestājušies citi apstākļi, ir pamats aizstāt /pers. C/ ar

tiesību pārņēmēju /pers. H/.

Norādīts, ka Jelgavas tiesas 2013.gada 26.novembra sprieduma rezolutīvajā daļā vispār nav izlēmusi jautājumi par tiesāšanās izdevumiem, jo, arī

noraidot prasību, šis jautājums ir jāizlemj.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu izskatīt lietu pēc būtības, ņemot vērā apelācijas sūdzībā norādīto.

Tiesas sēdē prasītāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ apelācijas sūdzību un prasību uzturēja.

Paskaidrojumos pārstāvis apstiprināja apelācijas sūdzībā norādīto.

Atbildētāja/pers. C/ SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību un apelācijas sūdzību neatzina par pamatotām. Paskaidroja, ka

viņa bija bijušā dzīvokļa īpašnieka /pers.A/ civilsieva. Pats /pers.A/ jau ir miris. /pers.A/ pārdeva dzīvokli, bet jaunā īpašniece nav nostiprinājusi savas

tiesības zemesgrāmatā, kaut gan viņa tur sākusi dzīvot no dzīvokļa pārdošanas brīža. Tā kā viņa par dzīvokli nemaksāja, prasība par parāda piedziņu tika

izvirzīta pret /pers.A/, jo viņš bija reģistrēts kā īpašnieks. Viņa (/pers.C/) gribēja palīdzēt /pers.A/ un samaksāja šos parādus. Šajā sakarā uz dzīvokli bija

nostiprināta hipotēka viņai par labu. Viņa atnāca pie pārvaldnieka ar zemesgrāmatas apliecību par hipotēkas nostiprināšanu. Viņai piedāvāja parakstīt

vienošanās, un viņa parakstīja, neiedziļinoties, jo nevarēja iedomāties, ka būs tādas sekas.

Noklausoties prasītāja SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārstāvja paskaidrojumus, atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumus,

pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasība

ir nepamatota un noraidāma. Civillietu tiesu kolēģijas apsvērumi ir sekojoši.

Tika konstatēts, ka SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pieprasa no /pers. C/ parādu, kas izveidojies par dzīvokļa īpašuma Nr.34,

/adrese/ apsaimniekošanu un uzturēšanu un par komunālo pakalpojumu piegādi Ls 755,48 ( EUR 1074,95) apmērā. Atbilstoši prasītāja iesniegtajam

aprēķinam minētais parāds ir aprēķināts par laika periodu no 2006.gada jūnija līdz 2010.gada novembrim (lietas 23.- 27.lapa), nevis līdz 2010.gada

septembrim, kā norādīts prasības pieteikumā.

Nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu visu laika periodu, par kuru ir pieprasīts parāds, veica

prasītājs.

Jautājumu par maksājumu veikšanu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī par komunālo

pakalpojumu piegādi strīdus periodā regulēja speciālās tiesību normas, kas tika iekļautas likumā „Par dzīvokļa īpašumu” (zaudēja spēku ar 01.01.2011).

Prasītājs ir pamatojis savu prasību tajā skaitā ar minētā likuma normām.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2009.) paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks

ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2010) tika noteikts, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumā.

Minētā panta 4.daļā (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2010) tika noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 6. pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa

īpašumu daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un reģistrējusi šo īpašumu zemesgrāmatā.

Civillikuma 994.panta pirmā daļa paredz, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Atbilstoši Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.4110 34 norakstam (lietas 75.lapa) dzīvokļa

īpašums Nr./adrese/ šobrīd pieder /pers. H/, personas kods /personas kods/, kuras īpašuma tiesības uz šo dzīvokļa īpašumu tika nostiprinātas 2012.gada

6.jūlijā, pamatojoties uz 1999.gada 8.septembra līgumu. Pirms tam dzīvokļa īpašnieks ir bijis /pers. A/, personas kods /personas kods/, kura īpašuma

tiesības tika nostiprinātas /datums/. Neviena cita persona kā minētā dzīvokļa īpašuma īpašnieks netika reģistrēta.

Tātad likuma izpratnē atbildētāja /pers. C/ nav un nekad nav bijusi dzīvokļa īpašuma Nr.34, /adrese/ īpašnieks.

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”’ savā apelācijas sūdzībā pamatoti norāda, ka uz prasības celšanas brīdi prasītāja rīcībā nebija

informācijas, ka dzīvokļa īpašnieks ir /pers. H/, jo viņas īpašuma tiesības tika nostiprinātas pēc prasības celšanas, bet tajā pašā laikā prasītājam nebija

nekādu šķēršļu iegūt publiski pieejamo informāciju par tajā laikā zemesgrāmatā reģistrēto īpašnieku /pers. A/.

No /pers. C/ paskaidrojumiem izriet, ka viņa ir dzīvojusi ar bijušo dzīvokļa īpašnieku /pers. A/ nereģistrētajās partnerattiecībās.

No Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.4110 34 noraksta izriet, ka 2006.gada 9.augustā

uz minēto nekustamo īpašumu par labu /pers. C/ tika nostiprināta hipotēka par summu Ls 3000.

Lietas materiālos atrodas 2008.gada 23.aprīlī starp SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un /pers. C/, kā dzīvokļa īpašnieci,

parakstītā Vienošanās, kurā /pers. C/ apstiprina, ka viņa izlasījusi, piekrīt un pievienojās 2001.gada 6.septembrī noslēgtā Dzīvojamās mājas /adrese/

pārvaldīšanas līguma nosacījumiem un apņēmās pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus (lietas 22.lapa).

Minētā Vienošanās kalpoja prasītājam par pamatu šīs prasības celšanai pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Sniedzot atbildes uz tiesas jautājumiem, prasītāja pārstāvis nevarēja precizēt, uz kāda tiesiska pamata minētā vienošanās tika noslēgta tieši ar

/pers. C/. Jāpiebilst, ka Vienošanās nav atspoguļots, ka /pers. C/ būtu parakstījusi šo Vienošanos, kā dzīvokļa īpašnieka /pers. A/ vietniece uz

pilnvaras pamata.

Iemesli, kāpēc minētā Vienošanās tika noslēgta ar /pers. C/, kā dzīvokļa īpašnieku, lietas izskatīšanas gaitā nav noskaidroti un tiesai tie nav

saprotami.

Turklāt tika konstatēts, ka 2001.gada 6.septembra dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas pilnvarojumu līgumu kā dzīvokļa Nr.34

īpašnieks ir parakstījusi ieguvēja, t.i., /pers. H/. (Līgumā viņas uzvārds ir norādīts Krišāne, bet personas koda sakritība- /personas kods/, ļauj izdarīt

secinājumu kā /pers. H/ un /pers./ ir viena un tā pati persona), un tieši viņa ir uzņēmusies saistību veikt maksājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī par komunālajiem pakalpojumiem (lietas 8.-16.lapa).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats uzskatīt, ka 2008.gada 23.aprīļa Vienošanās ar /pers. C/ bija noslēgta pretēji likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” prasībām, un saskaņā ar Civillikuma 1415.panta nosacījumiem šī Vienošanās ir uzskatama par spēkā neesošu no tās noslēgšanas

brīža. /pers. C/ nekad nebija pamata parakstīt šo Vienošanos, kā dzīvokļa īpašniecei, piekrist un pievienoties 2001.gada 6.septembrī noslēgtā 2001.gada

6.septembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojumu līguma nosacījumiem. Tātad pretēji prasītāja viedoklim minētā Vienošanās /pers.C/ nav

saistoša saskaņā ar Civillikuma 1592.panta nosacījumiem, jo neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu nesaista.

Civillietu tiesu kolēģija, tāpat kā pirmās instances tiesa, uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata piemērot Civilprocesa likuma 77.panta nosacījumus

par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ņemot vērā, ka /pers. C/ un /pers. H/ starpā nepastāv tiesību pēctecība, jo /pers. C/ nekad nebija tādu tiesību

un pienākumu, kādi ir /pers. H/ kā dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ īpašniekam.

Pirmās instances tiesa pareizi konstatēja, ka sākotnēji prasība tika celta ne pret īsto atbildētāju un nav nekāda pamata aizstāt neīsto atbildētāju,

izmantojot Civilprocesa likuma 77.pantā paredzēto procesuālo mehānismu.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, izšķirot strīdu, pareizi novērtēja konstatētos apstākļus un pamatoti noraidīja SIA

„Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību pret /pers. C/.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam- proporcionāli tai prasījuma daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.

Spriedums šajā lietā taisīts /pers. C/ labā, bet tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai /pers. C/ būtu radušies kādi tiesas izdevumi lietā, jo

pierādījumi par to nav iesniegti. Līdz ar to tiesai nav pamata spriest par tiesas izdevumu piedziņu par labu atbildētājai. Ņemot vērā Civilprocesa likuma

41.panta pirmās daļas nosacījumus, prasītājam SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesas izdevumi nav atlīdzināmi, jo prasība tika noraidīta pilnā

apmērā.

Turklāt, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, no SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par labu valstij ir

piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu nosūtīšanai pirmās instances tiesā EUR 4,68 (Ls 3,29) (lietas 2.lapa) un apelācijas

instances tiesā EUR 2,82 apmērā (Ls 1,98) (lietas 121.lapa), kas netika apmaksāti iepriekš, kopā EUR 7,50. (Prasītāja pirmās instances tiesā

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi tiesas pavēstu nosūtīšanai Ls 5,50 apmērā (lietas 64.lapa) nesedza visu šo izdevumu summu, kas pirmās

instances tiesas sastādīja Ls 8,79)).

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Euro ievešanas kārtības likumu 4., 6.pantu, Civilprocesa likuma 42. panta otro daļu, 93., 97.,

192., 193.pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

no s pri e da

SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu noraidīt.

Piedzīt no SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģ.Nr.43603011548, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus tiesas

pavēstu nosūtīšanai pirmās un apelācijas instances tiesā EUR 7,50 apmērā.

Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu atlīdzināšanu valstij 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2014.gada 15.aprīlis.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Zemgales

apgabaltiesā, Jelgavā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Terjuhana

Tiesneši A.Misiuna

D.Baltā