Court fully allows small claims action for unpaid property management fees and interest against property company.

NORAKSTS

Lietas Nr. C29394716

Lietas arhīva Nr. C-3947-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 21.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret SIA “JG Property” par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 29.janvārī iesniegts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) prasības

pieteikums maza apmēra prasībā pret SIA “JG Property” (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā atbildētājai no 2012.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 4.decembrim reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Rīgā,/adrese/.

Dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu.

Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādejādi atbildētājai ir pienākums maksāt nokavējuma procentus, kas izriet no likuma un likumā

noteiktā apmērā.

Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgu rēķinu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no

2012.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 4.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

1134.94 euro apmērā un likumiskie nokavējuma procenti par periodu no 2012.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.janvārim 105.84 euro, kopā 1240.78

euro.

Atbildētāja 2015.gada 27.februārī ir brīdināta par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Prasības pieteikumā lūgts, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1134.94 euro un

likumiskos nokavējuma procentus 105.84 euro, kopā1240.78 euro; atzīt tiesības prasītājai saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt

tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2016.gada 30.martā tiesā saņemti paskaidrojumi no atbildētājas kuros ir norādīts, ka prasību neatzīst, jo prasītāja aprēķinājusi maksājumus no

brīža, kad dzīvoklis iegādāts izsolē. Atbildētāja iebilsts šim aprēķinam, jo dzīvokli atbildētāja saņēma tikai ar zvērināta tiesu izpildītāja aktu “Par ievešanu

valdījumā”, jo bijušais īpašnieks dzīvokli neatbrīvoja labprātīgi.

Atbildētāja norādījusi, ka akta kopija tiks iesniegta tiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 31.marta lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

lietā noskaidrots, ka dzīvokļa, kas atrodas Rīgā,/adrese/, īpašniece ir atbildētāja. No ieraksta zemesgrāmatā izriet, ka atbildētājs īpašnieks

dzīvoklim Rīgā, /adrese/, no 2012.gada 24.jūlija.

Starp prasītāju un atbildētāja līgums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu nav noslēgts.

Lietā nav strīda, ka mājas, kas atrodas /adrese/ apsaimniekotāja ir prasītāja.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.”

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Prasītāja saskaņā ar iepriekš minētiem noteikumiem atbildētājai ir izrakstījusi rēķinus par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Kā norāda prasītāja savā prasības pieteikumā, tad atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem

pakalpojumiem vai izrakstītiem rēķiniem.

Atbildētāja iesniedzot tiesā paskaidrojumus, norāda, ka prasītāja ir aprēķinājusi maksājumus no brīža, kad dzīvoklis iegādāts izsolē. Atbildētāja

iebilst šim aprēķinam, jo dzīvokli valdījumā atbildētāja saņēma tikai ar zvērināta tiesu izpildītāja aktu “Par ievešanu valdījumā”, jo bijušais īpašnieks

dzīvokli neatbrīvoja labprātīgi. Atbildētāja paskaidrojumiem nav pievienojusi nekādus pierādījumus, kāpēc prasītājas prasība nebūtu apmierināma.

No zemesgrāmatas izraksta izriet, ka atbildētājas īpašumā dzīvoklis Rīgā, /adrese/, ir no 2012.gada 24.jūlija.

Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmajai daļai visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt likuma “Par dzīvokļa īpašumu) (spēkā līdz

2010.gada 31.decembrim) 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju

un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu, bet saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantā noteikto, samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to atbildētājas pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, atbildētājas parāds prasītājai sastāda 1134.94 euro.

Atbildētāja parāda apmēru ir apstrīdējusi, bet tiesā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas liecinātu, ka parāda apmērs būtu mazāks par prasītājas

prasīto summu. Atbildētāja savu iebildumu pamatotību nav pierādījusi, savukārt prasītāja iesniegusi attiecīgus pierādījumus. Līdz ar to no atbildētājas par

labu prasītājai ir piedzenams parāds 1134.94 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus tas ir, seši procenti no simta gadā.

Izvērtējot prasības pieteikumā norādīto likumisko procentu aprēķinu, tiesa secina, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 105.84 euro apmērā.

Lietā ir iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka atbildētāja nav veikusi samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, kā arī kavējusi samaksas termiņus. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu pilnībā

izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par parāda samaksu vai kādus citus pierādījumus, kas liecinātu par pretējo. Līdz

ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams galvenais parāds un likumiskie procenti prasības pieteikumā norādītā apmērā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma, ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 170.24 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro, kas kopā sastāda 174.94 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 10.99 euro, līdz ar, ko no atbildētājas valsts labā ir piedzenami 6.29 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta

pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz minēto un civilprocesa likuma 43., 39., 41.panta pirmo daļu, 97, 190., 192., 193., 195., 204.1, 250.25., 250.27., 417., 440.2 un

440. pantu, tiesa

nosprieda:

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret SIA “JG Property” par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA “JG Property”, reģistrācijas numurs 40003774008, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,

galveno parādu 1134.94 euro un likumiskos procentus 105.84 euro, kopā 1240.78 euro.

Piedzīt no SIA “JG Property”, reģistrācijas numurs 40003774008, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321,

samaksāto valsts nodevu 170.24 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 174.94 euro.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet

nesamaksāto parāda summu.

Parāda summa iemaksājama:

§ LV98HABA0551030734837 – AS “Swedbank”;

§ LV83PARX0013044380019 – AS “Citadele banka”;

§ LV65UNLA0050017186820 – AS “SEB banka”;

§ LV63RIKO0002013197596 – AS “DNB banka”;

§ LV57NDEA0000083069550 – AS “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle.

Piedzīt no SIA “JG Property”, reģistrācijas numurs 40003774008, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6.29 euro, kas

iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29394716 (C-3947-16/16).

Noteikt SIA “JG Property” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) V. Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese V. Gailīte