Court dismissed land privatization claim and terminated proceedings on a separate appeal request.

NORAKSTS Lieta Nr.A42565106 (A1487-08/16)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 8.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicēja – J.B. pilnvarotajam pārstāvim V.P., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jurim Ķesterim, trešajām personām – V.P., kurš uz pilnvaras pamata pārstāv arī trešo personu L.B., kā arī trešās personas - akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Antrai Čirkšei, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.B. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” 2006.gada 10.marta lēmuma Nr.1.17/2836 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 2.februārī pieteicējs ar iesniegumu vērsies valsts akciju sabiedrībā „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk arī – atbildētājs vai Privatizācijas aģentūra), ierosinot nekustamā īpašuma – zemesgabala, ar kopējo platību 42584 kvadrātmetri (turpmāk - m2), kadastra Nr./dzēsts kadastra numurs/, kas atrodas Oskara Kalpaka ielā 5/9, Liepājā (turpmāk – Zemesgabals), 894/1000 un 89/1000 domājamo daļu privatizāciju, un līdzot atsavināt valstij piederošās 894/1000 un 89/1000 domājamās daļas (turpmāk arī – Zemesgabala domājamās daļas) uz pirmpirkuma tiesību pamata (lietas 11.lapa).

[2] Ar 2006.gada 10.marta lēmumu Nr.1.17/2836 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums) atbildētājs pieteicēja iesniegumā minēto lūgumu noraidījis (lietas 12. – 13.lapa). Pārsūdzētajā Lēmumā norādīti šādi argumenti: [2.1] Zemes privatizācija Latvijas Republikas pilsētās notiek saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, likumiem „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. [2.2] Uz Zemesgabala, kura īpašuma tiesības 17/4000 domājamo daļu apmērā Liepājas pilsētas zemesgrāmatā nostiprinātas uz pieteicēja vārda, bet 17/4000 domājamo dalu apmērā – V.P., 17/2000 domājamo daļu apmērā – A.L.,

894/1000 domājamo daļu apmērā - Latvijas valstij Privatizācijas aģentūras personā un 89/1000 domājamo daļu apmērā - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas Metalurgs” piederošas ēkas, uz ko īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (Liepājas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums 2959). [2.3] Ar Ministru kabineta 1997.gada 23.jūlija rīkojumu Nr.378 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” privatizācijai nodoti valsts īpašumā esošie zemesgabali, uz kuriem atradās privatizētās valsts akciju sabiedrības „Liepājas Metalurgs” nekustamais īpašums. [2.4] Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām, kas atrodas uz zemesgabala ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un persona, kuras īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā likumos noteikto ierobežojumu dēļ, bet, kura ieguvusi tiesības uz šīm ēkām (būvēm) privatizācijas rezultātā. [2.5] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizāciju var ierosināt uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks. [2.6] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 29.pantu un likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmo daļu tiesības uz apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šī zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam. [2.7] Pamatojoties uz minēto, zemes kopīpašnieks nav iekļauts to personu lokā, kuras ir tiesīgas iesniegt apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu, kā arī saskaņā ar speciālajām tiesību normām zemes kopīpašniekam nav pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu. [2.8] Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs” kā uz zemesgabala esošo ēku īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijai nodotā Zemesgabala valstij piederošajām 983/1000 domājamām daļām. [2.9] Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja persona, kurai ir šā panta pirmajā daļā minētās pirmpirkuma tiesības (tas ir, šajā gadījumā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas Metalurgs”) tās nevar izmantot vai neizmanto, tad tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

[3] 2006.gada 30.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums (lietas 3. – 9.lapa) par pārsūdzētā Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu, kā arī par pienākuma uzlikšanu atbildētājam – izdot tiesisku administratīvo aktu. Pieteicēja ieskatā atbildētājs nepamatoti uzskata, ka viņam [pieteicējam], kā Zemesgabala kopīpašniekam, nav pirmpirkuma tiesību valstij piederošo Zemesgabala domājamo daļu privatizācijas procesā. Pieteicējs arī uzskata, ka atbildētājs nepareizi interpretē normatīvajos aktos noteikto, jo izskatāmajā gadījumā bija jāpiemēro likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Civillikuma normas.

[4] 2007.gada 23.janvārī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 42. – 43.lapa), kurā norādīts, ka atbildētājs pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, atsaucoties uz pārsūdzētajā Lēmumā ietverto pamatojumu.

[5] 2007.gada 12.novembrī tiesā saņemti pieteicēja iesniegtie pieteikuma grozījumi (lietas 47.lapa), kuros lūgts atcelt arī atbildētāja 2007.gada 25.oktobra lēmumu Nr.190/1331, ar kuru atzītas pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabala valstij piederošajām 983/1000 domājamām daļām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs” (lietas 54. – 60.lapa).

[6] Tiesas sēdes laikā pieteicēja pilnvarotais pārstāvis atsauca iesniegtos pieteikuma grozījumus un uzturēja pieteikumu par pārsūdzētā Lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu atbildētājam – izdot tiesisku administratīvo aktu, balstoties uz pieteikumā norādīto pamatojumu. Papildus paskaidroja, ka trešā persona uz Zemesgabala esošās ēkas ieguvusi, noslēdzot pirkuma līgumu, nevis privatizācijas rezultātā. Līdz ar to, pieteicēja ieskatā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs” pirmpirkuma tiesības būtu atzīstamas vienīgi tādā gadījumā, ja tā ēkas būtu ieguvusi savā īpašumā tieši privatizācijas rezultātā, nevis uz vēlāk noslēgta darījuma pamata. Pieteicējs uzskata, ka Zemesgabals ir vērtējams kā atsevišķs nekustamā īpašuma objekts, savukārt apstāklim, ka uz tā atrodas citai personai īpašumā esošas ēkas, nav būtiskas nozīmes.

[7] Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina, atsaucoties uz pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka izskatāmajā gadījumā ir jāpiemēro speciālās tiesību normas, kas tieši regulē jautājumus par zemesgabalu privatizāciju, nevis tās tiesību normas, kas nosaka privatizācijas vispārīgo kārtību, kā to vēlas pieteicējs.

[8] Trešā persona – V.P. savā vārdā un trešās personas L.B. vārdā pievienojās pieteikumā norādītajiem apsvērumiem, un tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētājs nav piemērojis tās tiesību normas, kuras izskatāmajā gadījumā vajadzēja piemērot, kā rezultātā ticis pieņemts prettiesisks lēmums.

[9] Trešās personas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ tā atcelšanai nav pamata. Turklāt, ar atbildētāja 2007.gada 25.oktobra lēmumu Nr.190/1331, pamatoti atzītas pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabala valstij piederošajām 983/1000 domājamām daļām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs”. Motīvu daļa

[10] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums daļā nav pamatots un tādēļ ir noraidāms, bet daļā ir izbeidzama tiesvedība.

[11] Administratīvā procesa likuma 5.pants noteic, ka administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Tiesa konstatē, ka, atbilstoši pieteikumā norādītajam prasījumam, administratīvā lieta ir ierosināta par pārsūdzētā Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu. Vienlaikus tiesa secina, ka pieteicējs ir vērsies tiesā ar mērķi panākt labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tas ir, lai tiesa uzliek atbildētājam pienākumu - pieņemt lēmumu par Zemesgabala valstij piederošo 983/1000 domājamo daļu nodošanu privatizācijai tieši pieteicējam, kā Zemesgabala 17/4000 domājamo daļu īpašniekam, uz pirmpirkuma tiesību pamata. Ņemot vērā minēto, tiesa, atbilstoši APL 5.pantā nostiprinātajam privātpersonas tiesību ievērošanas principam pēc savas iniciatīvas precizē pieteikumā ietverto prasījumu, proti, pieteikumā ietvertais prasījums pēc būtības ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[12] Kā norādīts tiesu praksē, lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. Turklāt šādā gadījumā tiesa nav saistīta tikai ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem argumentiem. Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118/2007 10.punktu). Līdz ar to tiesai jānoskaidro, vai ir konstatējami no normatīvajiem aktiem izrietoši priekšnosacījumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[13] Pieteicējs uzskata, ka viņam ir pirmpirkuma tiesības Zemesgabala valstij piederošo 983/1000 domājamo daļu privatizācijas procesā, pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 46.pantu, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piekto daļu un saskaņā ar Civillikuma 1073.pantu, 2060.panta otro daļu un 2062.pantu. Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 46.pantā noteikts, ka privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības mantu, jāievēro Civillikuma noteikumi. Saskaņā ar Civillikuma 1073.pantu, gadījumā, ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060.p. 2.d. un 2062.p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība [..]. Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības pieteicas reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi. Pieteicēja ieskatā nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka Zemesgabals ir apbūvēts – uz tā atrodas citai personai īpašumā esošas ēkas, ko apstiprina ieraksts zemesgrāmatā (lietas 14. – 16.lapa).

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta septīto daļu un atbilstoši likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšana, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta trešajā daļā noteiktajam, gadījumā, ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pants citastarp paredz, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus (2.punkts). Ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu. Tātad, gadījumā, ja tiek atsavināts tāds zemes gabals, uz kura atrodas ēkas, kas iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus, tad pirmpirkuma tiesības ir ēkas (būves) īpašniekam, nevis zemes gabala īpašniekam. Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 1.panta ceturtajā daļā un 8.panta pirmās daļas 16.punktā noteikts, ka Privatizācijas aģentūra veic zemesgabalu privatizāciju un citas ar to saistītās darbības saskaņā ar šā likuma VII daļā paredzētajiem noteikumiem.

Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” VII daļa „Zemesgabala privatizācija” regulē jautājumus, kas ir saistīti tieši ar zemesgabalu privatizāciju, nevis kādu citu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu (piemēram, ēku vai sabiedrības kapitāla daļu) privatizāciju. Ņemot vērā minēto, likuma VII daļā ietvertās normas ir uzskatāmas par speciālajām tiesību normām gadījumos, kad tiek risināti jautājumi par zemesgabala privatizāciju, turklāt jāievēro, ka tiek atsevišķi nodalīta - neapbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība un apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība. Pamatojoties uz citētajās tiesību normās noteikto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā ir jāvadās no tām tiesību normām, kuras regulē tieši apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtību, jo likumdevējs nav paredzējis īpašu kārtību gadījumam, kad tiek nodotas privatizācijai apbūvēta zemesgabala valstij piederošas domājamās daļas.

[15] Likuma „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 14.panta pirmā daļa nosaka, ka pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatās rīcību ar šo īpašumu regulē Civillikuma noteikumi ar ierobežojumiem, kas noteikti zemes reformas likumos, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 1.pantam – šis likums nosaka, kārtību kādā veicama zemes reforma pilsētās. Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 58.panta pirmā daļa noteic, ka Pilsētu zemes privatizācijas kārtību, pirmpirkuma tiesības, privatizācijas subjektus un citus ar to saistītos jautājumus nosaka likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Savukārt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” VI nodaļas 27.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka šī nodaļa nosaka tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” privatizācijai nodotie valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kā arī jau privatizētie valsts īpašuma objekti. Tā paša likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 27.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos īpašumā iegūtā objekta īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz valsts īpašumā esošo zemi, uz kuras atrodas attiecīgais objekts. Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.pants nosaka, ka tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam. Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.pantu apbūvēta zemesgabala privatizāciju, kuru veic Privatizācijas aģentūra, var ierosināt uz zemesgabala esošā īpašuma objekta (kas sākotnēji bijis valsts īpašums) īpašnieks. Lietā nepastāv strīds par to, ka valsts īpašumā esošā zeme ir Zemesgabala 983/1000 domājamās daļas, bet uz Zemesgabala esošas ēkas pieder trešajai personai - Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs” (īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā).

Tāpat lietā nav strīda par to, ka Zemesgabals nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 „Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”. Minētajā rīkojumā noteikts, ka saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tiek nodoti privatizācijai valsts un pašvaldību īpašumā esošie zemesgabali, uz kuriem atrodas īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai saskaņā ar pielikumā minētajiem Ministru Padomes lēmumiem un Ministru kabineta rīkojumiem, tostarp ar Ministru Padomes 1993.gada 22.februāra lēmumu Nr.91 „Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 10.augusta lēmumā Nr.317” (1.7.punkts), ar kuru bija nodota privatizācijai Liepājas linoleja rūpnīca. Iztulkojot kontekstā visas iepriekš citētās tiesību normas, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs”, kā uz Zemesgabala esošo ēku (kas sākotnēji bija valsts īpašumā) īpašniecei, ir privatizācijai nodotā Zemesgabala valstij piederošo 983/1000 domājamo daļu pirmpirkuma tiesības.

Savukārt pieteicējam, kā Zemesgabala 17/4000 domājamo daļu īpašniekam, pirmpirkuma tiesības būtu atzīstamas gadījumā, ja Zemesgabals būtu neapbūvēts. Tiesa nepiekrīt pieteicēja argumentam, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai „Liepājas metalurgs” pirmpirkuma tiesības būtu atzīstamas vienīgi tādā gadījumā, ja tā ēkas būtu ieguvusi savā īpašumā tieši privatizācijas rezultātā, nevis uz vēlāk noslēgta tiesiska darījuma pamata. Šādus izņēmumus no noteiktās kārtības likumdevējs normatīvajos aktos nav paredzējis.

Tiesas ieskatā pieteicējs kļūdaini interpretē Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantā noteikto (skat. šā sprieduma 14.punktu). No minētās tiesību normas satura un jēgas neizriet secinājums, ka pirmpirkuma tiesības ēku (būvju) īpašniekam nebūtu atzīstamas gadījumā, ja ēkas iegūtas tiesiska darījuma rezultātā pēc privatizācijas procesa pabeigšanas. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka atbildētājam nebija tiesiska pamata atzīt, ka pieteicējam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabala valstij piederošajām 983/1000 domājamām daļām.

Līdz ar to nav konstatējams leģitīms pamats pieteicēja prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai un tādēļ pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[16] APL 145.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka pieteicējam ir tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no pieteikumā ietvertā prasījuma. Saskaņā ar APL 282.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma. Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis, parakstoties tiesas sēdes protokolā, atsauca pieteikuma grozījumus (acīmredzami, domāti – pieteikuma papildinājumi) par atbildētāja 2007.gada 25.oktobra lēmuma Nr.190/1331 atcelšanu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka minētajā daļā ir pamats izbeigt tiesvedību lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 250.pantu, 251.panta sesto daļu un 282.panta 4.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

1. Noraidīt J.B. pieteikumu daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

2. Izbeigt tiesvedību daļā par valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” 2007.gada 25.oktobra lēmuma Nr.190/1331 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ R.Paegle Rīgā, 2008.gada 8.augustā.