Court allows appeal against refusal to accept counterclaim, upholding original judgment for debt enforcement.

Lietas arhīva Nr. CA-0475-23/14

ECLI:LV:RAT:2023:0425.C68449721.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 25. aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesnese referente Adrija Buliņa,

tiesnese Dace Kantsone,

tiesnese Anita Grāvīte

rakstveida procesā izskatīja civillietu Luminor Līzings Latvija SIA prasībā pret /pers. A/ un /pers.B/ par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu

sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 16. septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021. gada 16. augustā Luminor Līzings Latvija SIA (turpmāk arī – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret atbildētājiem /pers. A/ un /pers.B/

(turpmāk arī – atbildētāji) par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 5., 1378., 1403., 1404., 1415., 1438.,

1459., 1587., 1589., 1927., 1943. pantu, lūgusi atzīt prasītājai tiesības vērst piedziņu uz /pers.B/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, un piedzīt no

atbildētājiem par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīti šādi apstākļi un argumenti.

[1.1] /pers. A/ un SIA “/nosaukums A/” galvojuši par SIA “/nosaukums B/” saistībām, kuras izriet no 2006. gada 7. jūlijā starp prasītāju un

SIA “/nosaukums B/” noslēgtā finanšu līzinga līguma Nr. 07685, 2006. gada 18. decembrī starp prasītāju un SIA “/nosaukums B/” noslēgtā finanšu

līzinga līguma Nr. 10432 un 2008. gada 4. jūnijā starp prasītāju un SIA “/nosaukums B/” noslēgtā finanšu līzinga līguma Nr. 22448.

SIA “/nosaukums B/” likvidēta 2012. gada 28. decembrī.

[1.2] Pēc sabiedrības likvidācijas galvotāji savas no līgumiem izrietošās saistības nepildīja un ar šķīrējtiesas 2014. gada 29. jūlija spriedumu

prasītājas prasība apmierināta, piedzenot solidāri no galviniekiem no līgumiem izrietošo parādu. Par šķīrējtiesas spriedumu izsniegts izpildu raksts, bet no

/pers. A/ piedziņa nav iespējama.

[1.3] 2021. gada 10. februārī /pers. A/ ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kuru vēlāk, pamatojoties uz 2021. gada

7. aprīļa dāvinājuma līgumu, atsavinājis laulātajai /pers.B/. Prasītājas ieskatā minētā darījuma vienīgais mērķis bija samazināt /pers. A/ aktīvus, izvairīties

no saistību izpildes, nepieļaut piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, vienlaikus nemainot īpašuma valdītāju un lietotāju.

[1.4] /pers. A/ nespēj samaksāt parādu 549 088,49 euro, kas viņam bija, slēdzot 2021. gada 7. aprīļa dāvinājuma līgumu, līdz ar to tiesā celta

prasība par piedziņas vēršanu uz laulātajai atdāvināto mantu.

[2] Atbildētāji iesnieguši tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka prasību neatzīst. Prasītāja ar savām darbībām nodarījusi /pers.

A/ zaudējumus, kuru apmērs faktiski ir identisks apmēram, kādu prasītāja norādījusi kā savas prasījuma tiesības pret atbildētājiem.

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 16. septembra spriedumu prasība apmierināta. Tiesa atzinusi prasītājai tiesības vērst piedziņu uz /pers.B/

vārda reģistrēto zemes gabalu /adrese A/, atlikušā parāda dzēšanai, kas izriet no Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2014. gada 29. jūlija

sprieduma lietā Nr. 146/2014 ar atbildētājiem SIA “/nosaukums A/” un /pers. A/. Piedzinusi no /pers. A/ par labu prasītājai tiesas izdevumus

148,57 euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[3.1] Lietā lūgts atzīt prasītājas tiesības vērst piedziņu uz /pers. A/ laulātajai /pers.B/ atdāvināto mantu – īpašumu /adrese A/, pamatojoties uz

Civillikuma 1927. pantu.

[3.2] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par turpmāk norādītiem faktiem.

[3.2.1] 2021. gada 7. aprīlī /pers. A/ atdāvinājis laulātajai sev piederošo īpašumu /adrese A/.

[3.2.2] Mantas atdāvināšanas laikā tās dāvinātājam bija parāds.

[3.2.3] /pers. A/ parādu, kas radies pirms 2021. gada 7. aprīļa, pilnā apmērā nespēj samaksāt.

[3.2.4] Lietā nav konstatēta manta, uz kuru prasītājai būtu iespējams vērst atlikušā parāda (kā noskaidrots no prasītājas pārstāvja tiesa sēdē – 356

661,52 euro) piedziņu.

[3.3] Tiesa konstatējusi, ka prasītājai kā kreditoram ir tiesības prasīt apmierinājumu no dāvanas vispārējā kārtībā, pamatojoties uz Civillikuma 1.,

1927. pantu, jo no parādiem nevar atbrīvoties, dāvinot mantu. Kreditoram ir tiesības sekot mantai un prasīt apmierinājumu no tās un konkrētais

atbildētāju iebildums nevar būt par pamatu bankas celtās prasības noraidīšanai.

Ievērojot minēto, tiesa atzinusi par pamatotu prasījumu par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu.

[3.4] Attiecībā uz atbildētāju iebildumiem par to, ka prasītāja nodarījusi atbildētājam zaudējumus, kas radušies par aptuveni 30 reižu mazāku

summu pārdodot sakaru sistēmas, tiesa norādījusi, ka jautājums par zaudējumu nodarīšanas faktu pusēm risināms tiesā.

Atteikums konkrētajā tiesvedībā pieņemt izskatīšanai /pers. A/ pretprasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu neierobežo atbildētāja tiesības celt

pastāvīgu prasību, ievērojot prasības celšanas noteikumus.

[4] /pers. A/ iesniedzis apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, pārsūdzot to pilnā apjomā. Apelācijas sūdzībā lūgts:

1) atzīt, ka prasītāja ir nodarījusi zaudējumus /pers. A/ 736 970 euro;

2) atzīt, ka prasītājas prasījums pret /pers. A/ 549 088,49 euro ir dzēsts pilnībā ieskaita veidā ar /pers. A/ pretprasījumu par zaudējumu

piedziņu 736 970 euro;

3) piedzīt no prasītājas par labu /pers. A/ pēc ieskaita atlikušo pretprasījumu 187 881,51 euro apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[4.1] Pārsūdzētā sprieduma 5. punktā tiesa atzinusi, ka lietā nav strīda, ka mantas atsavināšanas laikā dāvinātājam bija parāds. /pers. A/ ieskatā

šāds tiesas pieņēmums ir kļūdains, jo 2022. gada l. jūnijā tiesā iesniegta /pers. A/ pretprasība, kura pamatota ar Civillikuma 1779. pantu. Pretprasības

4.2. punktā norādīts, ka /pers. A/ ieskatā prettiesīgo pārdošanu apliecina 2012. gada 29. februāra rēķins Nr. l0432-G. Secīgi ir pamats konstatēt, ka

/pers. A/ zaudējumi nodarīti 2012. gada 29. februārī, kas ir krietni pirms dāvinājuma veikšanas – 2021. gada 7. aprīļa.

[4.2] /pers. A/ ir pamats celt pretprasību pret prasītāju par zaudējumu piedziņu un zaudējumu ieskaitu ar parādu. Gadījumā, ja tiks apmierināta

pretprasība pret prasītāju par zaudējumu piedziņu un zaudējumu ieskaitu ar parādu, tas pilnībā izslēgs prasības apmierināšanu.

[4.3] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneša 2022. gada 10. jūlija (iespējams domāts 10. jūnija) lēmumu nepamatoti atteikts pieņemt pretprasības

pieteikumu, neņemot vērā Civilprocesa likuma 136. panta trešās daļas 2. punktu.

[4.4] Apstāklis, ka tiesa kļūdījusies izvērtējot pretprasību, un nav saskatījusi tajā Civilprocesa likuma 136. panta trešās daļas 2. punkta kritēriju,

nevar kalpot par pamatu sacīkstes principa ierobežošanai, jo šādu tiesas kļūdu var novērst Rīgas apgabaltiesa. Apelācijas instances tiesa, skatot lietu pēc

būtības, var novērst pirmās instances tiesas citu starpā procesuālās kļūdas (Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 26. oktobra lēmumā lietā

Nr. C30548120, SKC-1036/2021).

Atbildētāja ieskatā prasībai un pretprasībai nav prasīts obligāts kritērijs – vienāds priekšmets un pamats, jo pretprasības apmierināšana pilnīgi vai

daļēji var izslēgt sākotnējās prasības apmierināšanu un neatkarīgi no tā, vai prasības priekšmets un pamats ir vienādi.

[5] Prasītāja iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību.

Paskaidrojumos norādīti šādi iebildumi.

[5.1] Situācijā, kurā pretprasība pret prasītāju par /pers. A/ it kā nodarīto zaudējumu piedziņu nav pieņemta izskatīšanai, nav pamata apgalvot, ka

ar šķīrējtiesas spriedumu nodibinātais /pers. A/ parāds pret prasītāju mantas dāvināšanas laikā vai jebkurā citā laikā būtu dzēsts ieskaita veidā ar

pretprasījumu par zaudējumu piedziņu.

[5.2] Pirmās instances tiesas tiesnese pamatoti atteikusi pieņemt pretprasību. Pat tad, ja pretprasības apmierināšanas gadījumā spriedums uzliktu

prasītājam pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ieskaits ar prasību nebūtu iespējams. Atbilstoši Civillikuma 1847. panta 1. punktam ieskaita izmantošana

iespējama, ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras. Prasībā ietvertais prasījums nav naudas prasījums kā tas ir pretprasībā.

[5.3] Apelācijas sūdzībā izteiktais lūgums izskatīt pretprasību apelācijas instancē nav pamatots, jo tas būtu pretēji Civilprocesa likuma 4. panta

otrajai daļai un 426. panta otrajai daļai.

[6] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka ir iespējams nodrošināt

lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu, izskatot lietu rakstveida procesā, un vienbalsīgi atzinusi, ka nav nepieciešams lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Lietā ir iesniegti pietiekoši pierādījumi, kā arī lietas dalībnieku paskaidrojumi un citi procesuālie dokumenti, kuros ir skaidri un saprotami pausta attieksme

pret lietas faktiskajiem apstākļiem un to juridisko novērtējumu. Lietā nav nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme strīda

izlemšanā, līdz ar to tiesa lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā lietas dalībnieki informēti laikus un Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā (lietas 153.-155. lapa).

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pušu argumentus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, un prasība ir

apmierināma pilnībā.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Atbildētājs pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā, līdz ar to apelācijas instances tiesā lieta ir izskatāma pēc

būtības pilnā apjomā.

[9] Apelācijas sūdzībā atbildētājs lūdzis izprasīt no prasītājas virkni dokumentu: 2006. gada 7. jūlija Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu

Nr.07685; 2006. gada 7. jūlija Galvojuma līgumu Nr.07685/1; 2006. gada 18. decembra Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.10432; 2006.

gada 18. decembra Galvojuma līgumu Nr.10432; 2008. gada 4. jūnija Finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.22448; 2008. gada 4. jūnija

Galvojuma līgumu Nr.22448; 2011. gada 12. decembra vērtējuma atskaiti Nr.1.150-2011; 2012. gada 29. februāra rēķinu Nr.10432-G; 2006. gada

7. jūnija /nosaukums E/Price Proposal TetraNode TETRA Trunked Radio System for /nosaukums B/, Latvia No:06105011-0-B; prasītājam iesniegtos

/nosaukums E/ komerciālos invoisus sakarā ar Sakaru sistēmu iegādi priekš /nosaukums B/ un dokumentu, kas apliecina SIA “/nosaukums C/”

kompetenci Sakaru sistēmas vērtēšanā.

Atbildētājs uzskata, ka dokumentiem ir nozīme šīs lietas izskatīšanā, jo prasītājs prasību balstījis uz faktu, ka prasītājam ir pret atbildētāju prasījuma

tiesības, kuras ir izveidojušās uz dokumentu pamata. Tāpat ar dokumentu palīdzību atbildētājs vēlas pierādīt, ka prasītāja prasījuma tiesības pret

atbildētāju nav dzēstas prasītāja prettiesiskas rīcības rezultātā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lūgums izvērtējams sākotnēji, pirms lietas izspriešanas pēc būtības.

Prasība tiesā ir celta, pamatojoties uz Civillikuma 1927. panta nosacījumiem, par piedziņas vēršanu uz atdāvināto mantu, jo atbildētājs, lai izvairītos

no Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas 2014. gada 29. jūlija sprieduma lietā Nr. 146/2014 izpildes, sev piederošo nekustamo īpašumu

atdāvinājis laulātai. Pamatojot nepieciešamību izprasīt šos pierādījumus, atbildētājs faktiski lūdz pārvērtēt prasītāja prasījuma tiesības pret atbildētāju

strīdā par parāda piedziņu no atbildētāja. Šo pierādījumu vērtēšana bija Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas kompetencē, skatot lietu pēc

būtības. Savukārt arguments, ka saistības atbildētājs nav dzēsis prasītājas prettiesisku rīcības dēļ, arī nav konkrētās lietas izskatīšanas priekšmets.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesību, kuriem ir nozīme lietas

izspriešanā un tiesa pieņem (izprasa) tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā (Civilprocesa likuma 92. pants un 94. pants). Tā kā norādītajiem

pierādījumiem lietas izspriešanā nav nozīme, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lūgums izprasīt pierādījumus ir nepamatots un noraidāms.

[10] Civilprocesa likuma 430. panta trešajā daļā noteikts, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda,

ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti pirmās instances tiesas konstatētie fakti, kas norādīti šī sprieduma [3.2] punktā, līdz ar to tiesas kolēģija atkārtoti

tos nepārbauda.

[11] Savukārt Civilprocesa likuma 432. panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to atbilstoši

Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumam par prasības apmierināšanu, un to

neatkārto. Apelācijas sūdzībā nav norādīts, kā izpaužas sprieduma nepareizība, ka lietā būtu nepareizi konstatēti fakti vai nepareizi novērtēti pierādījumi,

vai sniegts nepareizs lietas apstākļu juridiskais novērtējums, vai nepareizi piemērota materiālā tiesību norma.

Vienīgais arguments, kāds norādīts apelācijas sūdzībā, saistīts ar tiesas lēmumu atteikt pieņemt pretprasību lietā, jo gadījumā, ja tiktu apmierināta

pretprasība pret prasītāju par zaudējumu piedziņu un zaudējumu ieskaitu ar parādu, tas pilnībā izslēgs prasības apmierināšanu.

Apelācijas sūdzībā minētos argumentus tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo un otro daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību

un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā.

Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

No minētās tiesību normas izriet, ka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā noteic: 1) prasības pieteikums; 2) pirmās instances tiesas

spriedums (izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā); 3) apelācijas sūdzība (apelācijas instances tiesa izskata pēc būtības prasītāja

celto prasību - vai nu pilnā apjomā, vai kādā tās daļā, atkarībā no apelācijas sūdzībā norādītā).

Faktiski ar apelācijas sūdzības iesniegšanu starp pusēm un tiesu rodas jauna procesuālā attiecība, kas otrajā instancē attīstās tāpat kā procesuālā

attiecība pirmajā instancē sakarā ar prasības pieteikuma iesniegšanu (sk. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. 2015.gads, 452.lpp.).

Pretprasība nav pieņemta un izskatīta pirmās instances tiesā pēc būtības, līdz ar to apelācijas sūdzībā pieteikto prasījumu vērtēšana apelācijas

instances tiesā nav pieļaujama. Secīgi tiesas kolēģija nevērtē apelātora argumentus, kas saistīti ar prasītāja negodprātīgu rīcību, tādējādi nodarot

atbildētājam zaudējumus.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 136.panta trešajā daļā noteiktajam tiesa vai tiesnesis pieņem pretprasību, ja: 1) starp sākotnējo prasību un

pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits; 2) pretprasība apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu; 3) pretprasībai un

sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

Praksē sastopami gadījumi, kad atbildētāji nepareizi izprot pretprasības celšanas noteikumus un ar pretprasību saprot jebkurus pret prasītāju

izvirzītos prasījumus [..]. Tādēļ vēlreiz jāatgādina, ka jebkādas atbildētāja pretenzijas (prasījumus) pret prasītāju nevar uzskatīt par pretprasību, kā arī

jebkāds savstarpējs prasījumu sakars, kaut vai izrietošs no iesaistītajām pusēm (komentējamā Civilprocesa likuma 136. panta trešās daļas 3. punkts),

nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pamatu pretprasības celšanai. Pretprasību tiesa var pieņemt tikai tad, ja tā atbilst visiem pantā formulētajiem

noteikumiem. (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna un M. Dudeļa vispārīgā

zinātniskajā redakcijā. – R.:, Tiesu namu aģentūra, 2001., 154.lpp.).

[13.1] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, vērtējot vai ir konstatējami visi pretprasības pieņemšanas priekšnoteikumi,

pamatoti nonākusi pie secinājuma, ka tiesā celtajai prasībai un pretprasībai ir atšķirīgs priekšmets un pamats, līdz ar to pārbaudāmie un izvērtējamie

apstākļi prasījuma un pretprasījuma ietvaros ir atšķirīgi, starp tām nav konstatējams savstarpējs ieskaits, kā arī tā kā pretprasībai un sākotnējai prasībai

nav savstarpējs sakars, tad tas arī nespēs sekmēt lietas ātrāku un pareizāku šīs lietas izskatīšanu.

Civillietu tiesas kolēģija nenoliedz, ka lietā iesaistītajām pusēm var būt savstarpējas pretenzijas, bet, ja atbildētāja prasījumi nevar tikt uzskatīti par

pretprasību, un tie ir likumīgi un pamatoti, jāceļ patstāvīga prasība atbilstoši prasības celšanas noteikumiem.

Tiesas kolēģijas ieskatā, pirmās instances tiesai atsakot pieņemt pretprasību šajā lietā, atbildētājai nebija nekādu šķēršļu iesniegt to kā patstāvīgu

prasību atsevišķā tiesvedībā. No Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 10. jūnija lēmuma redzams, ka arī pirmās instances tiesas tiesnese atbildētājam

izskaidroja, ka apstāklis, ka pretprasības pieteikums ir atteikts pieņemt, neierobežo atbildētāja tiesības celt patstāvīgu prasību. No lietas materiāliem

neizriet, ka atbildētāja šādas tiesības būtu izmantojusi.

[13.2] Atbilstoši Civillikuma 1847. pantam parādnieks var, pret kreditora gribu, izlietot savu pretprasījumu tikai tad: 1) ja abu prasījumu priekšmeti

ir vienādas šķiras; 2) ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš.

Pamatoti ir prasītāja iebildumi apelācijas sūdzībai, ka prasības un pretprasībā norādīto prasījumu priekšmeti nav vienādas šķiras. Tiesas kolēģija

norāda, ka arī otrais noteikums neapstiprinās, atbildētāja prasījumam nav iestājies termiņš.

Savukārt Civillikuma 1853.pants noteic, ka parādniekam ir tiesība prasīt ieskaitu katrā laikā, kaut arī jau pēc tiesas sprieduma, to izpildot vai

prasījumu samaksājot, ja tikai viņš pierāda, ka viņa pretprasījuma izpildīšanai vai samaksai nestāv ceļā nekādi šķēršļi.

Pretprasījumam ir jābūt bez šķēršļiem, kas neļauj to likt priekšā ieskaitam. Šķēršļi var būt dažādi: pretprasījuma izpildei vēl nav iestājies termiņš;

nav izpildījies nosacījums, no kura izriet tiesība prasīt izpildījumu; pastāv strīds par šī prasījuma pastāvēšanu un apmēru u.c.. Šķēršļu neesamības

pierādīšanas pienākums nozīmē to, ka gadījumā, ja pretējā puse izvirza kādus iebildumus par prasījuma derīgumu ieskaitam, parādniekam jādod

pierādījumi, kas šādus iebildumus atspēko (sk. Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā

zinātniskā redakcijā.- Rīga: Mans Īpašums, 1998, 336.lpp.).

Tādējādi iepriekš citēto normu saturs, vērtējot tos sistēmiski, dod pamatu atzinumam, ka prasījuma dzēšana ar ieskaitu var notikt, ja parādnieks

pierādījis: pirmkārt, prasījuma un pretprasījuma priekšmeti ir vienādas šķiras, otrkārt, kā prasījuma tā arī pretprasījuma izpildei iestājies termiņš, treškārt,

pretprasījuma derīgums ieskaitam.

Jau tas apstāklis vien, ka atbildētājs nav cēlis attiecīgu prasību tiesā, pievienojoties prof. K. Torgāna sniegtajam Civillikuma 1853.panta normas

satura skaidrojumam, kura pamatotību Civillietu tiesas kolēģijai nav iemesla apšaubīt, vērtējams kā šķērslis, lai šo prasījumu liktu priekšā ieskaitam.

Iekams atbildētāja ierosinātais strīds nav izšķirts ar tiesas spriedumu, atbildētāja iebildumus, kuros uzstāts uz prasījumu ieskaitu, nevar uzskatīt par

atspēkotiem.

[13.3] Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā izteiktie pārmetumi pirmās instances tiesai atsakot pieņemt pretprasības

pieteikumu, nav pamatoti un ir noraidāmi.

[14] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir novērtējusi vispusīgi un objektīvi, un pamatoti apmierinājusi prasību,

un apelācijas instances tiesā ir taisāms analogs spriedums.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai no /pers. A/ piedzenami prasītājas lietā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 140

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,57 euro.

Saskaņā ar uzziņu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir 11,89 euro. Prasītāja iesniedzot prasību tiesā ir samaksājis ar lietas izskatīšanu

saistītus izdevumus 8,57 euro, nesamaksāti izdevumi 3,32 euro ir piedzenami no /pers. A/ valsts ienākumos.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu /pers. A/ nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu

piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432., 433., 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt Luminor Līzings Latvija SIA prasību.

Atzīt Luminor Līzings Latvija SIA, reģistrācijas Nr. 40003659898, tiesības vērst piedziņu uz /pers.B/, personas kods /personas kods/,

vārda /nosaukums D/pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /nodalījuma numurs/, reģistrēto zemes gabalu /adrese A/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/,

no 2014. gada 29. jūlija Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas sprieduma lietā Nr. 146/2014 ar atbildētājiem SIA “/nosaukums A/” un /pers.

A/, izrietošā atlikušā parāda dzēšanai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Luminor Līzings Latvija SIA, reģistrācijas Nr. 40003659898 tiesas

izdevumus 148,57 euro (viens simts četrdesmit astoņi euro un 57 centi), kas iemaksājami prasībā norādītajā kontā Nr.LV64RIKO0002930012090

RIKOLV2X AS Luminor Bank Latvijas filiāle.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,32 euro (trīs euro un 32 centi).

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot - saņēmējs: Tiesu

administrācija; NMR 90001672316, Saņēmēja banka: Valsts kase; Kods TRELLV22; Konta Nr. LV51TREL2190458019000; iemaksas mērķis:

21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (prasītāja vārds un uzvārds), civillietā Nr. C68449721.

Spriedums atbildētājam daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības

naudu 300 euro, saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV83TREL8280010000000.

Tiesnese Adrija Buliņa

Tiesnese Dace Kantsone

Tiesnese Anita Grāvīte

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Dokumenta oriģināls glabājas Tiesu informatīvajā sistēmā.