Court orders management company to collect apartment fees, late charges, and court costs from resident.

Lietas Nr. C33306414

Lietas arhīva Nr. C-0960-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 8.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese N.Zavadska

ar sekretāri A.Balodi,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 19.martā Rīgas rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums pret

/pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2012.gada 2.oktobra dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.1,

daudzdzīvokļu māju/adrese/ kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu no 2012.gada 5.decembra veic prasītājs. Kopsapulces protokolā ir

noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi.

Atbildētājam katru mēnesi tiek izrakstīts rēķins par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtiem pakalpojumiem. Līdz prasības

pieteikuma iesniegšanai tiesai Atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenziju par rēķinā norādītām summām, tādējādi piekrītot rēķinā norādītām

summām.

Prasītājs ir aprēķinājis nokavējuma procentus saskaņā ar kopsapulcē apstiprināto kavējuma maksu 0,3%.

Papildus norādīts, ka pēdējā rēķina summa nesakrīt ar parāda aprēķina summu, jo rēķinā ir norādīts viss parāds par iepriekšējo periodu, kas ir

atbildētājai pret prasītāju. Prasītājam par summu 732,52 euro ir tiesas izpildraksts, tādēļ par šādu summu arī veidojas starpība.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu un

3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 1.,

41.panta pirmā daļa, 74., 128., 129., 195., 250.19pantu un 250.20pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus laika periodā no 2013.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 31.janvārim un nokavējuma procentus no 2013. gada 1.jūnija līdz 2013.gada

30.novembrim un no 2014. gada l.janvara līdz 2014.gada 31.janvārim 1617,27 euro apmērā; piedzīt no atbildētājas valsts nodevu 242,59 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā; atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā par laiku līdz

sprieduma izpildei; izskatīt lietu rakstveida procesā.?

2015.gada 22.maijā tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros prasītājs izteica prasījumu šādā redakcijā – pamatojoties uz Civillikuma

1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 3.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu,

16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 1., 41.panta pirmā daļa, 74., 128., 129.,

195.pantu, 250.19 un 250.20pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus par laika periodu no 2013.gada

l.jūnija līdz 2015.gada 26.janvārim 2393,68 euro un nokavējuma procentus no 2013. gada l.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim un no 2014.gada

1.janvāra līdz 2015.gada 26.janvārim 239,37 euro, kopā 2633,05 euro; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu 340,06

euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro; atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā par laiku

līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja pārstāve /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

Atbildētāja rakstveida iebildumus vai paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā, 56.2pantā un 59.pantā

noteiktajā kārtībā. Atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi, ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas starpniecību, sūtīts tiesas paziņojums, izsniegts

atbildētājai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, nododot izsniedzamos dokumentus glabāšanā pastkastītē, kā arī ar 2015.gada 25.jūnija tiesas

pavēsti par kuras saņemšanu atbildētāja parakstījusies (lietas 117.lapa).

Civilprocesa likuma 236.panta ceturtā daļā noteic, ka, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var skatīt bez atbildētāja

piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā ir aicināta uz tiesu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 236.panta ceturto daļu, tiesa

atrod par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā noskaidrots, ka saskaņā ar 2012.gada 2.oktobra, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašnieki ar kopsapulces protokolu Nr.1

nodeva pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības SIA “/Nosaukums A/” (lietas 29.-38.lapa).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (..). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Lietā pierādīts, ka atbildētājai Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Baložu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/ no 2009.gada 12.janvāra līdz 2015.gada 22.aprīlim (lietas 107.-109.lapa).

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma

17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka kāda no pusēm būtu paziņojusi par 2012.gada 2.oktobra kopsapulces protokola Nr.1 izbeigšanu. Atbildētāja to nav

apstrīdējusi. Līdz ar to atzīstams, ka atbildētājai ir saistošs kopsapulces protokols Nr.1 un prasītājam kā pārvaldniekam ir prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Prasītājs lūdz piedzīt pamatparādu 2393,68 euro apmērā par periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 26.janvārim.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No minētām tiesību normām izriet, ka neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar pārvaldnieku līgumu par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu vai nav, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus. Līdz ar to atbildētājai ir likumisks

pienākums norēķināties ar prasītāju par atbildētājai piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 3.punktā noteiktajam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No lietas materiālos esošā Piedzenamās parāda summas aprēķina redzams, ka pamatparādu veido 2393,68 euro (lietas 106.lapa).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības vai ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Ar prasītāja veikto parāda aprēķinu un izrakstītajiem rēķiniem pierādīts, ka atbildētāja neveica pilnā apmērā maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko par laika periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 26.janvārim ir izveidojies parāds par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 2393,68 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka atbildētāja ir veikusi parāda atmaksu. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītajam piedzenama

neatmaksātā parāda pamatsumma 2393,68 euro apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus 239,37 euro apmērā par periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim un no

2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 26.janvārim.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Kopsapulces protokola Nr.1 4.5.punts, noteic, ka pārvaldniekam, ir tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka maksu 0,3 % apmērā no kavēto

maksājumu summas par katru kavēto dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā paredzēto maksājumus.

No prasības pieteikuma un tā grozījumiem izriet, ka prasītājs lūdzis piedzīt nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu no 2013.gada

1.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim un no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 26.janvārim, kas apstiprināts ar Piedzenamās parāda summas aprēķinu

(lietas 106.lapa).

Nokavējuma procentu apmērs nepārsniedz Civilprocesa likuma 1763.panta pirmajā daļa noteiktos 10% no pamatparāda lieluma.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu, līdz ar ko prasība daļā par nolīgto kavējuma

procentu piedziņu apmierināma un no atbildētājas piedzenami kavējuma procenti par kavēto maksājumu summu 239,37 euro apmērā.

Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā apmērā, nosakot

prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram(..).

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

340,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi ir 5,76 euro (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus

nav sedzis prasītāja maksājums 1,06 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 96., 97., 193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parāda

pamatsummu 2393,68 euro, nokavējuma procentus par kavēto maksājumu summu par periodu no 2013.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim un

no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 26.janvārim 239,37 euro, valsts nodevu 340,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro,

kopā piedzenot 2977,81 euro (divi tūkstoši deviņi simti septiņdesmit septiņi euro, 81 cents).

Samaksa veicama uz norēķinu kontu: AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta Nr. /konta numurs/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas 2393,68 euro.

Samaksa veicama SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ norēķinu kontā: AS SEB, bankas kods: UNLALV2X, Konta

Nr. /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,06 euro (nulle

euro, 6 centi).

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr. C33306414, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Atbildētāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts

saskaņā ar šā likuma 56.2pantu (tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā), apelācijas

sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese N.Zavadska