Court convicts defendant for violating curfew and imposes moderate fine under Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe court proceeded to hear the case in absentia after verifying proper notification of both the defendant and the state authority. The defendant was found guilty of violating a curfew restriction imposed as part of a previous penalty, confirmed by police records and his own admission of guilt. Consequently, the court imposed a moderate monetary fine of 35 euros, noting his prior criminal record as an aggravating factor while accepting his confession as a mitigating circumstance.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 289.6panta 9.daļa; LAPK 289.16 pants: The court may convict and impose a fine in absentia when the defendant fails to appear without valid grounds, provided they were properly notified, and must weigh aggravating and mitigating circumstances when determining the penalty amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.126016019
Lietvedības Nr.1-0160-19/2
ECLI:LV:REZT:2019:0424.126016019.1.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2019.gada 24.aprīlī
Rēzeknes tiesa,
tiesnesis I.Dzindzuks,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukts pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 15.martā plkst. 1.25, policijas pārbaudes laikā /pers. A/ neatradās savā norādītajā dzīvesvietā – /adrese/, ar ko pārkāpa ar Latgales
apgabaltiesas 2010.gada 3.jūnija spriedumu noteikto papildsodu – policijas kontrole, kura laikā viņam ir noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt
dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 6.00, ar ko viņš tika iepazīstināts 2018.gada 10.septembrī.
Tādā veidā, pārkāpjot Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu, /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
177.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo pārkāpumu.
[1.1] Par minētā pārkāpuma izdarīšanu 2019.gada 18.martā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas
nodaļas inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC168280.
Motīvu daļa
[2] Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzekne iecirkņa priekšniekam (turpmāk tekstā – iestāde) un /pers. A/ savlaicīgi tika paziņots par
tiesas sēdes laiku un vietu.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez /pers. A/ klātbūtnes, jo viņam likumā noteiktajā kārtībā
paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Tiesas ieskatā, /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās neattaisnojošu iemeslu dēļ. Tāpēc tiesa nekonstatē LAPK
289.11panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kādēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana. Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt pēc tajā esošiem
materiāliem.
Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. No iestādes saņemts iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. Turklāt saskaņā ar
LAPK 289.2panta noteikumiem iestādei ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, nevis pienākums un tas nav vērtējams kā absolūts pamats lietas
izskatīšanas atlikšanai.
[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, t.i., policijas kontroles noteikumu pārkāpšanā 2019.gada 15.martā plkst. 1.25, pilnīgi apstiprinās ar šādiem pierādījumiem:
ar Latgales apgabaltiesas 2010.gada 3.jūnija spriedumu, ar kuru /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas ar brīvības
atņemšanu uz 8 gadiem, ar policijas kontroli uz 1 gadu (lietas 11.-12.lapa);
ar izziņu no Daugavgrīvas cietuma, no kuras izriet, ka /pers. A/ 2018.gada 31.maijā tika atbrīvots no cietuma pēc soda izciešanas (lietas
8.lapa);
ar 2018.gada 10.septembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ papildsoda – policijas kontrole –
izciešanas laikā ir piemēroti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums atstāt dzīvesvietu (/adrese/) laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 6.00. Ar šo
lēmumu /pers. A/ iepazinās 2018.gada 10.septembrī, apstiprinot to ar savu parakstu (lietas 7.lapa);
ar pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka 2019.gada 15.martā plkst. 1.25, pārbaudes laikā /pers. A/ neatradās savā norādītajā dzīvesvietā –
/adrese/ (lietas 6.lapa);
ar /pers. A/ 2019.gada 18.marta paskaidrojumu, kurā viņš norādīja, ka pārbaudes laikā neatradās savā norādītajā dzīvesvietā, jo bija
ciemos pie drauga. Savu vainu viņš atzīst (lietas 4.lapa, tulkojums – 5.lapa);
[4] Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – LSIK Pārejas noteikumi) 24.punkta 1a. un 2.apakšpunkts nosaka, ka
papildsodu – policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā
diennakts laikā. Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var viņu apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts
laikā.
Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš apstiprināja ar savu parakstu lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu piemērošanu. Tāpat 2018.gada 5.aprīlī viņš bija iepazīstināts ar papildsoda – policijas kontrole – noteikumiem un sekām par tā
neievērošanu (lietas 9.lapa). Līdz ar to /pers. A/ neatrašanās savā dzīvesvietā 2019.gada 15.martā plkst. 1.25 atzīstama par policijas kontroles
noteikumu pārkāpumu.
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās ir konstatējamas visas LAPK 177.pantā paredzētā
administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un viņu jāsauc pie administratīvās atbildības, uzliekot administratīvo sodu.
[5] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas
pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No izdrukas no IeM Informācijas centra tiesa secina, ka /pers. A/ administratīvi un krimināli sodīts, sodāmības nav dzēstas (lietas 18.-
22.lapa). Citu /pers. A/ raksturojošo ziņu lietas materiālos nav.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.
/pers. A/ atbildību pastiprinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi.
[6] Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī izvērtējot apsūdzētā personību (agrāk krimināli sodīts), izdarītā pārkāpuma raksturu (izdarīja administratīvo
pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildes jomā un apdraud noteikto pārvaldes kārtību), atbildību mīkstinoša apstākļa
esību, tiesa uzskata, ka par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 177.panta sankcijā paredzētais sods – naudas sods.
Naudas sods piemērojams vidēja apmērā, kas paredzēts LAPK 177.panta sankcijā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6panta devīto daļu un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar
naudas sodu 35 EUR (trīsdesmit piecu euro) apmērā.
Naudas sodu jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no lēmuma izsniegšanas (paziņošanas) dienas norēķinu kontā – Valsts kase, bankas kods
TRELLV22, saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevumā obligāti norādot lietas
numuru Nr.126016019 un sodītās personas identificējošos datus.
Naudas soda samaksas apliecinošu dokumentu jāiesniedz Rēzeknes tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma
pieejamības dienas.
Tiesnesis I.Dzindzuks