Court allows debt collection claim for principal, interest, penalty, and costs against defaulting borrower.

Lietas arhīva Nr. C-1635-18/24

ECLI:LV:RPPT:2018:0221.C68466417.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 21.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese E. Stelte-Auziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „/nosaukums A/” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 30.augustā SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret

/pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.panta

pirmo un otro daļu, 1753.pantu, 1756.pantu, 1764.pantu, 1811.pantu, 1828.pantu, 1934.pantu un 1943.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja

galveno parādu 707,47 euro, procentus par aizdevuma lietošanu 364,95 euro, likumiskos nokavējuma procentus 99,11 euro un līgumsodu 1,96 euro,

kopā 1173,49 euro, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu 176,02 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kā arī atzīt prasītājai

tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 17.septembrī starp AS “/Nosaukums B/” un atbildētāju noslēgts Pirkuma kredītkartes līgums Nr.481534.

2013.gada 23.augustā starp AS “/Nosaukums B/” un ārvalsts komersantu /Nosaukums C/noslēgts cesijas līgums, ar kuru AS “/Nosaukums B/”

cedēja ārvalsts komersantam /Nosaukums C/iepriekš norādītās no Aizdevuma līguma izrietošās prasījumu tiesības pret atbildētāju, par ko atbildētājs tika

informēts 2014.gada 25.februārī.

2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersants /Nosaukums C/ noslēdza cesijas līgumu ar SIA “/Nosaukums A/”, ar kuru SIA “/Nosaukums A/” pārņēma

iepriekš norādītās no Aizdevuma līguma izrietošās prasījumu tiesības pret atbildētāju, par ko atbildētājs tika informēts 2015.gada 2.aprīlī.

2015.gada 2.aprīlī, cesijas līguma starp ārvalsts komersantu /Nosaukums C/un SIA “/Nosaukums A/” noslēgšanas brīdī, atbildētāja parāds bija

1074,39 euro, par ko atbildētājs tika brīdināts ar 2015.gada 2.aprīļa paziņojumu par notikušo cesiju. Aizdevuma atmaksās termiņš noteikts līdz

2015.gada 5.maijam. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2017.gada 5.septembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesā rakstveida paskaidrojumu nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro

daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Lietā nepastāv strīds, ka 2008.gada 17.septembrī starp AS “/Nosaukums B/” un atbildētāju noslēgts Pirkuma kredītkartes līgums Nr.481534 un

atbildētājam tika piešķirta kredītkarte ar kredītlimitu 500,00 LVL, jeb 711,44 euro apmērā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem, atbildētājam bija jānodrošina savā privātkontā nepieciešamo naudas līdzekļu esamību aizdevuma summas un

procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā. Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs līguma nosacījumus būtu

apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma

1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.

Saskaņā ar 2013.gada 23.augusta un 2015.gada 2.aprīļa Cesijas līgumu 1.2.punktiem, cedents ar cesionāru vienojās, ka cedents cedē Cesionāram

prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām un blakus prasījumiem, tai skaitā, bet ne tikai tiesībām pieprasīt

līgumsodu un/vai nokavējuma procentus un/vai procentus par kapitāla lietošanu, jebkāda veida garantijām un galvojumiem, nodrošinājumiem, t.sk., ķīlas

tiesībām, kas nodrošina ar šo Līgumu cedētos prasījumus, prasījumiem par parādu piedziņas izdevumu, tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumu

samaksu, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar parāda summu atgūšanu samaksu, kā arī jebkādiem citiem prasījumiem, kas ir uzskatāmi par blakus

prasījumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

No lietas materiālos esošā 2014.gada 24.janvāra paziņojuma par līguma saistībām un 2015.gada 2.aprīļa paziņojuma par notikušo cesiju izriet, ka

atbildētājs ir informēts par parādsaistību apmēru un prasījuma tiesību cesiju.

Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2008.gada 17.septembra Pirkumu kredītkartes līguma Nr.481534.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesa atzīst, ka starp pusēm nav strīda par

pamtparāda apmēru un tā aprēķinu, jo atbildētājs nav tam iebildis. Atbildētājs nav arī iesniedzis pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju būtu

pilnībā izpildījis un parādu pēc aizdevuma saņemšanas samaksājis. Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams pamatparāds 707,47 euro

apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pielīgtos aizdevuma lietošanas procentus par periodu no 2008.gada 17.septembra līdz 2013.gada 23.augustam

364,95 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 99,11 euro un līgumsodu 1,96

euro.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar VERTO kredītkartes lietošanas noteikumu 6.4.punktu prasītājai bija tiesības aprēķināt aizdevuma lietošanas procentus saskaņā ar

cenrādi.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par

aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētājas piedzenami aizdevuma lietošanas procenti 364,95 euro

apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto konta izdruku pierādīts, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājuma kavējumu. Proti, atbildētājs nenodrošināja viņa

privātkontā nepieciešamos naudas līdzekļus aizdevuma summas un procentu samaksai ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

Prasības pieteikumā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 99,11 euro apmērā par periodu no 2013.gada

23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim.

Prasītāja tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus izriet no Civillikuma 1759.panta 1.punkta, kas noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 99,11 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka pielīgtajos termiņos atbildētājs maksājumus nav veicis, tādējādi pieļaujot nokavējumu, tādēļ viņam ir pienākums maksāt

līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 1,96 euro apmērā, kas atzīstams par samērīgu. Tā kā atbildētājs pieļāvis līgumsaistību izpildes kavējumu,

tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai un tas piedzenams prasītājas norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu

pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa noteic, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos

procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 176,02

euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kopā 179,22 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgs spieduma izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 15.pantu, 92.-97.pantiem, 189.-193.pantiem, 195.pantu,

204.1pantu, 250.25pantu un 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt SIA „/Nosaukums A/” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs 40103739704, galveno parādu 707,47

euro, līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus par periodu no 2008.gada 17.septembra līdz 2013.gada 23.augustam 364,95 euro, likumiskos

nokavējuma procentus par periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim 99,11 euro, līgumsodu 1,96 euro un tiesas izdevumus

179,22 euro, kopā 1352,71 euro (viens tūkstotis trīs simti piecdesmit divi euro un 71 cents), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami SIA

“/Nosaukums A/” kontā Nr./konta numurs/, AS „Swedbank”.

Atzīt SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa