Court dismissed debt collection appeal due to lack of default on property tax and electricity fees.

Lietas Nr. C33519812

Lietas arhīva Nr. CA-0259-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2014.gada 25.novembrī

Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Bukavs

tiesneši I.Pinne, Z.Cera

ar tiesas sēdes sekretāri L.Bāliņu

piedaloties prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax" pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Krišjānim

Krasovskim, atbildētājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ādažu sporta centrs" pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Ešenvaldam

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax" prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Ādažu sporta centrs" par parāda piedziņu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax" apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas

2013.gada 27.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - MSIA) „Ripo-1” vārdā tās administrators Mārtiņš Pevko Rīgas rajona tiesā

2012.gada 5.novembrī cēlis prasību pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Ādažu sporta centrs” par parāda piedziņu,

lūdzot piedzīt pamatparādu 2258,65 LVL un likumiskos procentus 652,97 LVL, kopā parādu 2911,62 LVL. MSIA "Ripo-1" arī lūgusi noteikt tās

tiesības saņemt likumiskos procentus pēc pamatlikmes 10,5 % gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei, kā arī piedzīt

tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīts, ka ar Liepājas tiesas 2011.gada 7.decembra spriedumu pasludināts SIA „Ripo-1” maksātnespējas process. Izskatot

administratoram nodotos grāmatvedības dokumentus, administrators konstatējis, ka starp SIA "Ripo-1" un atbildētāju pastāv darījuma attiecības.

SIA "Ripo-1" nodrošinājis atbildētājai komunālos pakalpojumus un telpas, par ko izrakstījis rēķinus. Atbildētāja minētos rēķinus nav apmaksājusi, līdz ar

to neapmaksātā parāda summa sastāda 2258,65 LVL.

Prasībā minēts, ka atbildētājai ticis nosūtīts brīdinājums ar lūgumu atmaksāt parāda summu līdz 2012.gada 5.martam, taču parāds nav

nomaksāts.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu aprēķināti likumiskie procenti par atbildētāja kavējumu 652,97 LVL apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1652., 1765.pantu.

Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā, 2013.gada 11.martā, MSIA "Ripo-1" kā cedents un SIA "Legal & Tax" kā cesionārs noslēgušas

cesijas līgumu ar pielikumu (l.l.81-82), no kura redzams, ka MSIA "Ripo-1" prasījuma tiesības pret SIA "Ādažu sporta centrs" nodevusi SIA

"Legal & Tax".

Ar Rīgas rajona tiesas lēmumu 2013.gada 10.decembrī (ieraksts tiesas sēdes protokolā -l.l.112) saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.panta

pirmo daļu prasītāja MSIA "Ripo-1" aizstāta ar tās tiesību pārņēmēju SIA "Legal & Tax".

Atbildētāja SIA "Ādažu sporta centrs" rakstveida paskaidrojumā (l.l.23-26) minējusi, ka prasību neatzīst.

Norādīts, ka saskaņā ar 2005.gada 27.maija pirkuma līgumu pircēji /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ nopirkuši no pārdevēja SIA „Ripo-1”

domājamo daļu no vienota nekustamā īpašuma, kas sastāv no trim atsevišķi reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem /adrese A/ un /adrese B/. Atbilstoši

līguma 1.1.punktam pircēji pērk domājamo daļu, kas atbilst līgumam pievienotajā kopīpašuma reālas sadales projektā atzīmētajām daļām "A" un "B".

Atbilstoši līguma 1.2.punktam puses vienojušās, ka līdz 2006.gada 30.jūnijam nekustamais īpašums no vienotā nekustama īpašuma tiks sadalīts kā

patstāvīgs īpašuma objekts un īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz pircēju vārda. Tomēr līdz šim datumam

pārdevējs savas saistības nav bijis izpildījis un nekustamais īpašums netika nostiprināts zemesgrāmatā uz pircēju vārda.

2010.gada 9.augustā tikusi noslēgta vienošanās Nr.1 par izmaiņām pirkuma līgumā, kurā tika noteikts, ka nekustamais īpašums no vienotā

nekustamā īpašuma tiks atdalīts un zemesgrāmatā uz pircēju vārda tiks nostiprināts līdz 2012.gada 1.decembrim.

Nekustamais īpašums kā vienota nekustamā īpašuma daļa, kas sastāv no administratīvās ēkas un sporta zāles, ticis atdalīts kā patstāvīgs

īpašuma objekts un īpašuma tiesības uz pircēju vārda nostiprinātas 2010.gada 16.decembrī.

Tādejādi SIA "Ripo-1" 2008.gada 25.februāra faktūrrēķins Nr.14/08 par nekustamā īpašuma nodokli par 2008.gadu nav uzskatāms par

spēkā esošu, jo pircēji šajā laikā nav bijuši nekustamā īpašuma īpašnieki. Bez tam SIA "Ādažu sporta centrs" dibināta ar mērķi veikt apsaimniekošanas

darbus pircēja īpašumā un tam nav pienākuma maksāt nekustamā īpašuma nodokli par pircēju īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

Attiecībā par pārējo prasības daļu par patērēto elektroenerģiju minēts, ka ņemot vērā, ka līdz 2010.gada 16.decembrim nekustamais

īpašums nebija nostiprināts zemesgrāmatā uz pircēju vārda, līdz ar to starp pārdevēju un pircējiem nebija noslēgts līgums par patērētās elektroenerģijas

maksu pārdevēja vainas dēļ. Attiecīgie SIA „Ripo-1” izrakstītie faktūrrēķini nav spēkā esoši, jo nav norādīts, uz kāda pamata šie faktūrrēķini ir izrakstīti,

kā arī minētie rēķini ir noformēti nepareizi - nav norādīts, par kādām telpām ir aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju, nav norādīts skaitītāja

numurs un rādītāji, nav pieņemšanas-nodošanas aktu.

SIA „Legal&Tax” tiesā 2013.gada 12.jūnijā iesniegusi paskaidrojumu par prasības pieteikumu (l.l.73-74), kurā norādīts, ka saskaņā ar

2005.gada 27.maija pirkuma līgumu iegādātajā nekustamajā īpašumā šobrīd atrodas sporta zāle, kuru lieto un apsaimnieko atbildētāja. No minētā

secināms, ka no atbildētājas dibināšanas brīža 2005.gada 13.jūlijā tā lieto nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Civillikuma 1218.panta otro daļu visas uz

kalpojošo lietu gulstošās reālnastas, nodokļi un nodevas, kā arī kārtējās un ārkārtējās piegādes, apdrošināšanas prēmijas, uztura devumi ir jānes un

jāpilda lietotājam. Ievērojot minēto, uzskata, ka SIA "Ādažu sporta centrs" ir pienākums veikt rēķinu apmaksu par nekustamā īpašuma nodokli un

patērēto elektroenerģiju, tāpat arī likumiskos procentus par samaksas nokavējumu.

Atbildētāja paskaidrojumos minējusi, ka atbilstoši 2005.gada 27.maija pirkuma līguma 1.7.2.punktam trīs mēnešu laikā pēc līguma

noslēgšanas ir nodrošināta autonoma elektroenerģijas un patērētā ūdens uzskaite, tādejādi atbildētājas patērēto elektroenerģiju ir iespējams nolasīt pēc

autonomi uzstādītajiem skaitītājiem. Turpat norādīts, ka atbildētāja 2010.gada 16.jūlijā ir veikusi rēķina apmaksu par patērēto elektroenerģiju.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 27.decembra spriedumu prasība noraidīta (l.l.118-119).

Noraidot prasību, tiesa atsaukusies uz Civilprocesa likuma 93.pantā minētajiem noteikumiem par to, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz

kuriem pamato savus prasījumus un iebildumus, atzīstot, ka prasītāja nav izpildījusi savu pienākumu pierādīt prasību.

Spriedumā norādīts, ka SIA "Ādažu sporta centrs" nekad nav bijusi prasības pieteikumā minētā nekustamā īpašuma īpašniece. Tāpat nav

pierādījumu, ka SIA "Ādažu sporta centrs" ir lietojusi minētās telpas un patērējusi elektroenerģiju. Tiesa atzinusi, ka no lietā pievienotajiem faktūrrēķiniem

nav secināms, par kādām telpām ir aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju, faktūrrēķinos nav norādīts maksājumu pamats, skaitītāja numurs un

skaitītāja rādījumi.

Pastāvot apstākļiem, kad prasītāja nav pierādījusi savu tiesību prasīt parāda piedziņu 2258,65 LVL apmērā, nav pamata konstatēt, ka būtu

iestājies maksājuma kavējums un piedzīt likumiskos procentus 652,97 LVL par maksājuma kavējumu.

Iesniegtajā apelācijas sūdzībā (l.l.149-151) par Rīgas rajona tiesas 2013.gada 27.decembra spriedumu SIA "Legal & Tax" lūdz atcelt Rīgas

rajona tiesas 2013.gada 27.decembra spriedumu un piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 4142,86 EUR.

Prasītāja norādījusi, ka SIA "Ādažu sporta centrs" savā paskaidrojumā minējusi, ka tā dibināta 2005.gada 13.jūlijā ar mērķi veikt

apsaimniekošanas darbus nekustamajā īpašumā /adrese B/, t.i., kuru ar pirkuma līgumu iegādājušās trīs personas. Apelācijas sūdzības iesniedzēja

minējusi, ka šobrīd nekustamajā īpašumā atrodas sporta zāle, kuru atbildētāja lieto un apsaimnieko, ko apliecina SIA "Ādažu sporta centrs" interneta

vietnē pieejamā informācija. Tāpat pēc prasītājas lūguma SIA "LD Metāls" sniegusi informāciju, ka SIA "LD Metāls" nomā daļu no ēku kompleksa

/adrese B/. Otru kompleksa daļu izmanto SIA "Ādažu sporta centrs". Ēku kompleksā ir uzstādīti patērētās elektroenerģijas skaitītāji, pēc kuru

rādījumiem SIA "LD Metāls" veic samaksu par visā ēku kompleksā ik mēnesi patērēto elektroenerģiju, tai skaitā par atbildētājas izmantotajā ēkas daļā

patērēto elektroenerģiju. Lai varētu aprēķināt SIA "Ādažu sporta centrs" patērēto elektroenerģijas daudzumu, ir uzstādīts atsevišķs skaitītājs ar

Nr.002291, līdz ar to SIA "Ādažu sporta centrs" par tās patērēto elektroenerģiju veic samaksu SIA "LD Metāls".

No minētā izriet, ka pēc tās dibināšanas atbildētāja lieto nekustamā īpašuma daļu, un saskaņā ar Civillikuma 1218.panta otro daļu

SIA "Ādažu sporta centrs" ir pienākums veikt rēķinu apmaksu par nekustamā īpašuma nodokli un patērēto elektroenerģiju.

Atbildētāja paskaidrojumos norādījusi, ka atbilstoši pirkuma līguma 1.7.2.punktam trīs mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas ir nodrošināta

autonoma elektroenerģijas un patērētā ūdens uzskaite. Tādejādi atbildētājas patērēto elektroenerģiju iespējams nolasīt pēc autonomi uzstādīta

elektroenerģijas skaitītāja, kas faktiski ticis darīts. Tāda sistēma, kad veic samaksu personai, kas apmaksā visā ēku kompleksā patērēto elektroenerģiju,

bijusi arī laikā, kad daļa ēku kompleksa piederējusi SIA "Ripo-1". Atbildētāja 2010.gada 16.jūlijā veikusi identiski noformēta rēķina apmaksu par

patērēto elektroenerģiju.

Rakstveida paskaidrojumā par iesniegto apelācijas sūdzību (l.l.169-171) SIA "Ādažu sporta centrs" minējusi, ka prasītāja nav pierādījusi

celtās prasības pamatotību un savu prasījuma tiesību pastāvēšanu pret atbildētāju, tāpat arī savā apelācijas sūdzībā nav ietvērusi nekādus jaunus

argumentus un nav tai pievienojusi pierādījumus, kas vismaz daļēji apstiprinātu prasības pieteikumā minēto atbildētājas saistību pastāvēšanu pret prasītāju.

No atbildētājas minētā izriet, ka, lai gan prasības pieteikumā norādīts, ka starp SIA "Ripo-1" un atbildētāju pastāvējušas "darījuma

attiecības", taču prasītāja lietā nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu tiesiska darījuma noslēgšanu starp pusēm, nekustamā īpašuma vai tā

daļas lietošanu no atbildētāja puses iepriekš minētajā laika periodā, un vēl jo vairāk - atbildētājas apņemšanos veikt samaksu par nekustamajā īpašumā

izlietoto elektroenerģiju vai samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Lai gan SIA "Legal & Tax" atsaukusies uz SIA "Ādažu sporta centrs" rakstveida paskaidrojumā norādīto, ka atbildētāja dibināta ar mērķi

veikt apsaimniekošanas darbus nekustamajā īpašumā, tomēr no apelācijas sūdzības nav skaidrs, kādā veidā minētais apstāklis varētu pierādīt

apgalvojumu, ka atbildētāja ir lietojusi nekustamo īpašumu un apņēmusies veikt samaksu par izlietoto elektroenerģiju, maksāt nekustamā īpašuma

nodokli.

SIA "Legal & Tax" apelācijas sūdzībā minētie motīvi par pašreiz atbildētājas lietoto sporta zāli, tāpat SIA "LD Metāls" vēstulē norādītais,

vispār nav attiecināmi uz prasītājas prasības pieteikumā norādīto laika posmu, kad it kā radušās saistības.

Apelācijas sūdzībā prasītāja nemaz nav paudusi argumentētus iebildumus pret pirmās instances tiesas minēto apstākli, ka lietā iesniegtajos

rēķinos nemaz nav norādīts, par kādām telpām un uz kāda pamata tikusi aprēķināta maksa par elektroenerģijas lietošanu. Apgalvojums, ka atbildētājas

patērēto elektroenerģiju iespējams nolasīt pēc autonomi uzstādīta elektroenerģijas skaitītāja, nekādā veidā nav atspoguļojies ne izrakstītajos rēķinos, ne

arī citos pierādījumos, bet gan ir subjektīvs prasītājas apgalvojums, bez objektīvi pierādīta pamata. Uz šādā veida nepierādītiem izteikumiem balstīta visa

prasība.

Pat neņemot vērā apstākli, ka SIA "Ripo-1" izrakstītos rēķinus nemaz nav iespējams attiecināt uz nekustamo īpašumu, šādiem vienpusēji

izrakstītiem rēķiniem pats par sevi nav nekādas tiesiskas nozīmes. Šādi rēķini tiesisko seku ziņā ir pielīdzināmi vienpusējam pieprasījumam veikt samaksu

un tie nekādā ziņā nevar apliecināt saistību uzņemšanos no atbildētājas puses.

Papildus norāda, ka tas, ka atbildētāja ir apmaksājusi vienu no SIA "Ripo-1" izrakstītajiem rēķiniem, nevar būt par pamatu, lai atzītu citas

saistības, kuras atbildētāja nav uzņēmusies un kuru izpildi prasītāja pieprasījusi veikt bez jebkāda tiesiska pamata.

Tiesas sēdē prasītājas SIA "Legal&Tax" pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Krišjānis Krasovskis prasību un apelācijas sūdzību uzturēja

pilnā apmērā un sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasībā, rakstveida paskaidrojumā par prasību un apelācijas sūdzībā norādītajiem motīviem. No

sniegtajiem paskaidrojumiem apelācijas instances tiesas sēdē papildus izriet, ka rēķini par patērēto elektrību sagatavoti pēc skaitītāja rādījumiem. Tā

tagadējais numurs norādīts SIA "LD Metāls" sniegtajā atbildē, par agrāko situāciju - toreizējo skaitītāja numuru ziņu nav. Akta par skaitītāja uzstādīšanu

nav, tā uzstādīšanas laiks nav zināms. Par citiem rēķiniem par citiem periodiem nav zināms. Attiecībā par SIA "Ripo-1" veiktu nodokļa maksājumu

pašvaldībai, administrators nav sniedzis informāciju, ka SIA "Ripo-1" būtu šī nodokļa parāds. Savukārt attiecībā par elektrību - AS "Latvenergo" bijis

maksātnespējas procesā SIA "Ripo-1" kreditors, bet nav zināms, vai SIA "Ripo-1" ir nomaksājusi AS "Latvenergo" tās summas, par kurām tagad tiek

prasīta samaksa no SIA "Ādažu sporta centrs".

Atbildētājas SIA "Ādažu sporta centrs" pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību

neatzina un sniedza paskaidrojumus atbilstoši motīviem, kas minēti paskaidrojumos par prasību un par apelācijas sūdzību. No sniegtajiem

paskaidrojumiem apelācijas instances tiesas sēdē papildus izriet, ka atbildētāja nav lietojusi telpas tajā periodā, par kuriem tiek prasīta samaksa,

SIA "Ādažu sporta centrs" nav uzskatāma ne par īpašnieci, ne valdītāju, ne lietotāju. Attiecībā par nekustamā īpašuma nodokli - prasītāja nav nekustamā

īpašuma nodokļa administrētāja, tā nodokli iekasēt nevar. Savukārt kādu līgumu par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju ar prasītāju

SIA "Ādažu sporta centrs" nav slēgusi. No šī rēķina nav saprotams ne kāpēc par šādu platību tiek prasīta samaksa, ne maksājuma pamatojums. Sporta

būves vispār būtu atbrīvojamas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Attiecībā par rēķiniem par elektrību nav pierādījumu par to, ka tas būtu

jāapmaksā atbildētājai, ne pierādījumu, kā elektrības patēriņš uzskaitīts. Nav pierādījumu, ka elektrība piegādāta SIA "Ādažu sporta centrs". Rēķinus arī

izrakstījusi persona, kas nav tiesīga pārstāvēt SIA "Ripo-1". Attiecīgajā laika periodā, par ko tiek prasīta samaksa, SIA "Ādažu sporta centrs" darbību

tur nav veikusi, nav sniegusi sporta zāles pakalpojumus. No maksājuma par vienu rēķinu nekādus secinājumus par atbildētājas gribu izdarīt nevar,

maksājums izdarīts kļūdas dēļ. Turklāt nevar uzskatīt, ka tas apmaksāts, jo maksātā summa ir atšķirīga no rēķinā norādītā.

Pilnīgi pušu paskaidrojumi fiksēti tiesas sēdes skaņu ierakstā.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā, apelācijas sūdzībā un pušu paskaidrojumos norādītos motīvus, lietā iegūtos pierādījumus, tiesas kolēģija

atzīst, ka SIA "Legal & Tax" prasība ir noraidāma pilnīgi.

Prasība pamatota uz SIA „Ripo-1” (tās galvenās grāmatvedes) izrakstītajām faktūrām- rēķiniem:

1) par nekustamā īpašuma nodokli par ēku 1043,95 LVL apmērā - pēc 2008.gada 25.februāra faktūras-rēķina Nr.14/08 (l.l.9),

2) par patērēto elektroenerģiju kopā 1214,70 LVL apmērā - pēc 2010.gada 15.decembra faktūras-rēķina Nr.53/10, 2011.gada 1.februāra

faktūras-rēķina Nr.11/11, 2011.gada 4.marta faktūras-rēķina Nr.17/11, 2011.gada 1.aprīļa faktūras-rēķina Nr.24/11, 2011.gada 2.maija faktūras-

rēķina Nr.33/11, 2011.gada 7.jūnija faktūras-rēķina Nr.45/11, 2011.gada 1.jūlija faktūras-rēķina Nr.53/11 (l.l.10-16).

Pirmās instances tiesa pareizi atsaukusies uz Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pienākumu prasītājai pierādīt tos faktus, uz kuriem tiek

pamatoti savi prasījumi, tādejādi pierādot savu prasījumu pamatotību. Pirmās instances tiesa objektīvi, atbilstoši konkrētajiem lietas materiāliem ir

secinājusi, ka šo pienākumu SIA „Legal & Tax” nav izpildījusi. Tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Legal & Tax” prasība parāda piedziņai no

SIA „Ādažu sporta centrs” atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta nosacījumiem nav pierādīta arī apelācijas instancē.

SIA „Ripo-1” (tās galvenās grāmatvedes) vienpusēji izrakstītie rēķini paši par sevi nepierāda atbildētājas saistību pret prasītāju, bet tikai

norāda uz vienpusēju pieprasījumu veikt samaksu. Rēķinu sastādīšana pati par sevi nav pamats prasības apmierināšanai.

Savukārt no pušu līgumiskām attiecībām vai arī no likuma izrietošu pienākumu atbildētājai veikt prasītājas norādīto samaksu par nekustamā

īpašuma nodokli un elektroenerģiju tiesas kolēģijai nav pamata konstatēt tālāk norādīto iemeslu dēļ.

Atbildētāja SIA „Ādažu sporta centrs” nav un nekad nav bijusi prasītājas norādītā vienotā nekustamā īpašuma /adrese A/ un /adrese B/

novadā īpašniece.

No lietas materiāliem, kā arī publiski pieejamas zemesgrāmatu datu bāzes izriet, ka zemesgrāmatā tiesiski reģistrēti trīs savstarpēji saistīti

nekustamie īpašumi (zemesgrāmatu izdrukas un zemesgrāmatu apliecības - l.l.36-41, 47-52):

- īpašums ar nosaukumu /Nosaukums A/, ar adresi /adrese A/, kas sastāv no zemes gabala 0,3113 ha, sporta kompleksa un administratīvās

ēkas, kadastra Nr./numurs A/, zemesgrāmatas /nodalījums B/;

- īpašums ar nosaukumu /Nosaukums A/, ar adresi /adrese A/, kas sastāv no vienas sporta zāles, zemesgrāmatas /nodalījums C/;

- īpašums ar adresi /adrese B/, kas sastāv no zemes gabala 0,5986 ha, kadastra Nr./numurs B/, zemesgrāmatas /nodalījums B/.

Visu šo nekustamo īpašumu īpašniece bijusi SIA „Ripo-1”, īpašumi zemesgrāmatā nostiprināti uz SIA „Ripo-1” vārda laikā no 2002.gada

15.oktobra līdz 2005.gada 18.janvārim.

SIA „Ripo-1” kā pārdevējs un trīs fiziskas personas - /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ kā pircēji 2005.gada 27.maijā noslēguši pirkuma

līgumu (l.l.27-33), ar kuru puses vienojušās, ka pircēji pērk domājamo daļu no šiem saistītajiem nekustamajiem īpašumiem (jeb - vienotā nekustamā

īpašuma), kas pievienotajā kopīpašuma reālas sadales projektā ir apzīmēts ar apzīmējumiem „A” un „B’’ un kura robežas ir iezīmētas plānā. Līgumā arī

puses vienojušās, ka līdz 2006.gada 30.jūnijam nekustamais īpašums tiks atdalīts no vienotā nekustamā īpašuma un īpašuma tiesības tiks nostiprinātas uz

pircēju vārda (līguma punkti 1.1., 1.2).

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktajā termiņā īpašums nav ticis atdalīts, pircēju īpašuma tiesības nav tikušas zemesgrāmatā nostiprinātas.

Puses 2010.gada 9.augustā noslēgušas vienošanos Nr.1 un 2010.gada 10.decembrī vienošanos Nr.2 par izmaiņu izdarīšanu iepriekš

norādītajā pirkuma līgumā (l.l.42-46). No vienošanās Nr.1 izriet, ka tiek pārdotas 2508/4000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma ar kadastra

Nr./numurs A/, norādot to sastāvu, t.i., ka tajā ietilpst 1542,3 m2 no būves ar kadastra apzīmējumu /numurs D/(t.i., sporta kompleksa) ar konkrētām

norādītām telpām. Tāpat no vienošanās izriet, ka tiek pārdotas 1771/5986 daļas no īpašuma - zemesgabala ar kadastra Nr./numurs B/. Vienošanās

saglabāta atsauce uz līgumam pievienoto kopīpašuma reālas sadales projektu, tajā norādītajām telpu un zemes robežām. Puses vienojušās, ka īpašuma

tiesības uz nekustamajiem īpašumiem tiks nostiprinātas domājamās daļās, tāpat vienojušās, ka nopirktais nekustamais īpašums tiks atdalīts no vienotā

nekustamā īpašuma kā patstāvīgs īpašuma objekts un nostiprināts zemesgrāmatā uz pircēju vārda līdz 2012.gada 1.decembrim.

No zemesgrāmatu apliecību kopijām (l.l.47-52) un publiski pieejamas zemesgrāmatu datu bāzes redzams, ka 2010.gada 16.decembrī uz

šiem diviem norādītajiem nekustamajiem īpašumiem nostiprinātas pārdevēja un pircēju - /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ īpašuma tiesības domājamās

daļās, samazinot SIA "Ripo-1" īpašuma tiesību apjomu.

Tā, uz nekustamo īpašumu ar nosaukumu /Nosaukums A/, adrese /adrese A/, kas sastāv no zemes gabala 0,3113 ha, sporta kompleksa un

administratīvās ēkas, kadastra Nr./numurs A/, zemesgrāmatas /nodalījums A/ - tikušas nostiprinātas īpašuma tiesības /pers. E/ un /pers. F/ katram

627/4000 domājamo daļu apmērā, bet /pers. G/ 1254/4000 domājamo daļu apmērā, SIA "Ripo-1" saglabājot īpašuma tiesības 1492/4000 domājamo

daļu apmērā.

Uz īpašumu ar adresi /adrese B/, kas sastāv no zemesgabala 0,5986 ha, kadastra Nr./numurs B/, zemesgrāmatas /nodalījums B/ - tikušas

nostiprinātas īpašuma tiesības /pers. E/ un /pers. F/ katram 443/5986 domājamo daļu apmērā, bet /pers. G/ 885/5986 domājamo daļu apmērā,

SIA "Ripo-1"saglabājot īpašuma tiesības 4215/5986 domājamo daļu apmērā.

No iepriekš norādītajiem faktiem izriet, ka situācijā uz 2008.gadu SIA „Ripo-1” ir bijis vienīgais zemesgrāmatā reģistrētais spriedumā minēto

nekustamo īpašumu īpašnieks, kurš saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo daļu ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs

par labu nodokļa administrētājam. Kā jau norādīts, īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma domājamām daļām citām personām zemesgrāmatā reģistrētas

vēlāk, 2010.gada 16.decembrī.

Prasītāja pieprasījusi atbildētājai apmaksāt 2008.gada 25.februāra faktūru-rēķinu Nr.14/08 (l.l.9), kurā kā maksātājs norādīts

SIA „Ādažu sporta centrs”, samaksājot par labu SIA „Ripo-1” nekustamā īpašuma nodokli par 2008.gadu (par ēku) 1043,95 LVL.

SIA "Legal & Tax" atsaukusies uz Civillikuma 1218.panta otro daļu, kas paredz, ka visas uz kalpojošo lietu gulstošās reālnastas, nodokļi un

nodevas, kā arī kārtējās un ārkārtējās piegādes, apdrošināšanas prēmijas, uztura devumi u.tml. jānes un jāpilda lietotājam.

Lietā nav iegūti tādi pierādījumi, kas apliecinātu SIA "Ādažu sporta centrs" līgumisku vai likumisku pienākumu samaksāt prasītājai nekustamā

īpašuma nodokli par 2008.gadu.

Lietā nav strīda, ka SIA "Ripo-1" un SIA "Ādažu sporta centrs" būtu noslēguši līgumu, ka būtu vienojušies par nekustamā īpašuma nodokļa

maksāšanu (kompensēšanu) par labu SIA "Ripo-1". Uz šādu apstākli prasībā nav pamatojusies arī prasītāja.

Bez tā norādāms, ka atbilstoši 2005.gada 27.maija pirkuma līgumam un tā vēlākajām izmaiņām nekustamā īpašuma daļas pircēji ir trīs

fiziskas personas, nevis atbildētāja SIA "Ādažu sporta centrs". Tieši pircēji - trīs fiziskās personas ir uzņēmušās dažādus pirkuma līguma noteiktos

pienākumus, kas veicami attiecībā par nekustamo īpašumu.

Nav arī pamata uzskatīt, ka SIA "Ādažu sporta centrs" būtu uzskatāma par nekustamā īpašuma lietotāju par attiecīgo laika periodu -

2008.gadu, kurai, atbilstoši prasītājas pozīcijai, uz Civillikuma 1218.panta pamata pastāv pienākums samaksāt prasītājai nekustamā īpašuma nodokli.

Lietas materiāli atbilstošus, pietiekamus pierādījumus par to nesatur. Tas, ka atbildētāja rakstveida paskaidrojumā (l.l.23-26) cita starpā norādījusi frāzi,

ka SIA "Ādažu sporta centrs" dibināts ar mērķi veikt apsaimniekošanas darbus pircēju nekustamajā īpašumā, nenorāda, ka atbildētāja tiesiskā ziņā būtu

atzīstama par nekustamā īpašuma lietotāju Civillikuma 1218.panta izpratnē, kurai būtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

SIA "Legal & Tax" arī apelācijas sūdzībā atsaukusies uz apelācijas sūdzībai pievienoto materiālu, norādot, ka šobrīd atbildētāja lieto

nekustamajā īpašumā esošo sporta zāli, sniedz internetā informāciju par sporta zāles īri, tur atrodas tās juridiskā adrese, norēķinās par elektroenerģiju

veidā, kā to norādījusi SIA "LD Metāls". Prasītājas norādītā informācija attiecas uz situāciju apelācijas sūdzības sagatavošanas laikā - 2014.gadā, un tā

nav attiecināma uz tiesisko un faktisko situāciju 2008.gadā.

Kā jau iepriekš minēts, atbilstoši SIA "Ripo-1"noslēgtajam 2005.gada 27.maija pirkuma līgumam attiecīgā nekustamā īpašuma daļas pircēji ir

trīs fiziskas personas, kuras bija uzņēmušās līgumā noteiktos pienākumus attiecībā uz nekustamo īpašumu.

No iesniegtajiem dokumentiem lietā izriet, ka pēc tā, kad nekustamā īpašuma daļa reģistrēta zemesgrāmatā uz pircēju vārda, par 2011.gadu

un arī 2012.gadā nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai maksājušas attiecīgās fiziskās personas - nekustamā īpašuma pircēji (maksāšanas paziņojumi

un maksājumu dokumenti - l.l.53-65, 68-69).

Ievērojot norādīto, tiesas kolēģija nekonstatē pamatu nekustamā īpašuma maksājuma piedziņai par 2008.gadu no

SIA "Ādažu sporta centrs".

Tiesas kolēģija arī nekonstatē pietiekošus pierādījumus, kas radītu pamatu prasības apmierināšanai daļā par parāda piedziņu par

elektroenerģiju.

SIA "Ripo-1" (tās galvenā grāmatvede) izrakstījusi septiņus faktūras-rēķinus (15.12.2010., 01.02.2011., 04.03.2011., 01.04.2011.,

02.05.2011., 07.06.2011., 01.07.2011- l.l.10-16) par patērēto elektroenerģiju, norādot maksātāju SIA "Ādažu sporta centrs", kuram būtu jāizdara

maksājums par labu SIA "Ripo-1" kā piegādātājam.

Novērtējot šos faktūras-rēķinus, no tā nevar izdarīt secinājumus, par kādām telpām ir aprēķināta maksa par patērēto elektroenerģiju, tāpat

rēķinos nav norādīts skaitītāja numurs un skaitītāja rādījumi. Tāpat rēķinos arī nav minēts maksājumu pamats, kas dotu pamatu minēto summu piedziņai

no atbildētājas.

Tā kā atbildētāja minētos rēķinus-faktūras apstrīd, prasītājai būtu jāiesniedz pierādījumi, kas šos apstākļus pierādītu, taču pietiekoši

pierādījumi lietā nav iegūti.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaukusies uz 2005.gada 27.maija pirkuma līguma 1.7.2.punktā norādīto, ka pircēji trīs mēnešu laikā

apņemas nodrošināt autonomu elektroenerģijas un patērētā ūdens uzskaiti nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajai ēkas daļai, kā arī atbildētājas

rakstveida paskaidrojumā (l.l.23-26) minēto, ka tas ticis savlaicīgi izdarīts. Prasītājas norādītie apstākļi paši par sevi nepierāda, ka rēķini-faktūras ir

izrakstīti par atbildētājas patērētu elektroenerģiju, un tieši par tās lietošanā esošām telpām.

Minētais ir iemesls prasības noraidīšanai šajā daļā.

Papildus norādāms, ka lietā nav tādu pārliecinošu pierādījumu, balstoties uz kuriem, tiesas kolēģijai būtu pamats atzīt, ka

SIA "Ādažu sporta centrs" bijusi prasībā minētā nekustamā īpašuma (tās daļas) lietotāja 2010.gadā un 2011.gada pirmajā pusē, t.i., periodā, par ko

izrakstīti rēķini-faktūras, un tieši SIA "Ādažu sporta centrs" uzskatāma par elektrības patērētāju. Kā jau norādīts iepriekš, pirkuma līgumu par nekustamā

īpašuma iegādi noslēgusi nevis atbildētāja, bet trīs fiziskas personas, kas arī uzņēmušās pirkuma līgumā norādītos pienākumus. Norāde atbildētājas

rakstveida paskaidrojumā (l.l.23-26), ka SIA "Ādažu sporta centrs" dibināta ar mērķi veikt apsaimniekošanas darbus pircēju nekustamajā īpašumā, pati

par sevi nenosaka atbildētājas pienākumu izdarīt samaksu par elektroenerģiju, turklāt uzsverams, ka jēdzieni "apsaimniekotājs" un "lietotājs" ir jēdzieni ar

atšķirīgu juridisko nozīmi. Lietā nav arī pierādījumu, ka SIA "Ripo-1" un konkrēti SIA "Ādažu sporta centrs" būtu savstarpēji vienojušies, ka atbildētāja

izdarīs maksājumus par elektroenerģiju.

Tiesas kolēģija norāda, ka tiesas spriedumu nevar taisīt uz pieņēmumu pamata.

Kā jau iepriekš minēts spriedumā, lai gan prasītāja atsaukusies uz 2014.gadā iegūtiem materiāliem - informāciju interneta vietnē par to, ka

šobrīd SIA "Ādažu sporta centrs" izvietojis ziņas par sporta zāles īri, SIA "LD Metāls" 2014.gada 28.marta vēstuli, kurā izklāstīts, ka atbildētāja veic tai

samaksu par tās patērēto elektroenerģiju un SIA "LD Metāls" veic samaksu par visu ēku kompleksā ik mēnesi patērēto elektroenerģiju (l.l.152-156),

taču minētā informācija neattiecas uz laika periodu, par kuru tiek prasīta samaksa. Tiesa nevar izdarīt pieņēmumu, ka minētie pierādījumi būtu attiecināmi

uz kādu iepriekšēju laika periodu pirms 3-4 gadiem un pieņemt, ka situācija strīdus periodā būtu bijusi identiska. Ievērojams, ka turklāt atbildētāja arī

apstrīd pašus rēķinus, kuros nav minēti sīkāki identificējoši dati - par skaitītāju, par tā uzņemtiem rādījumiem u.tml., un līdz ar to nav zināms par tā sasaisti

ar kādām konkrētām telpām.

Prasītāja minējusi, ka atbildētāja veikusi viena rēķina apmaksu SIA "Ripo-1" par elektroenerģiju 2010.gada 16.jūlijā (maksājuma

dokuments- l.l.76), savukārt atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja par kļūdu šī rēķina apmaksā, turklāt minēja, ka tas nav apmaksāts tādā summā,

kā rēķinā. Tiesas kolēģija, ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus spriedumā, vērtē, ka minētais apstāklis nenosaka, ka līdz ar to būtu piedzenama

samaksa par SIA "Legal & Tax" tiesā iesniegtajiem rēķiniem, kurus atbildētāja apstrīd, un kuros nav minēti iepriekš minētie sīkāki identificējoši dati.

Ņemot vērā, ka noraidīta prasība par nekustamā īpašuma nodokļa un elektroenerģijas maksājuma parāda piedziņu, līdz ar to nav secināms,

ka būtu iestājies šo maksājumu kavējums. Tādejādi nav pamata arī prasītājas aprēķināto likumisko procentu piedziņai.

Tā kā SIA "Legal & Tax" prasība ir noraidīta pilnīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai no prasītājas par labu atbildētājai

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

No lietas materiālos esošajiem rēķiniem un maksājumu dokumentiem (l.l.106-108, 178-182) aprēķināms, ka SIA "Ādažu sporta centrs" par

advokāta sniegto palīdzību šajā lietā nomaksājusi kopā 2662 EUR.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts ierobežojums atlīdzināmajiem izdevumiem advokāta palīdzības samaksai - to

faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas (šajā gadījumā – no noraidītā prasījuma). Tā kā noraidītais

prasījums sastāda 2911,62 LVL jeb 4142,86 EUR, ievērojot iepriekš minēto ierobežojumu, no prasītājas par labu atbildētājai piedzenami ar lietas

vešanu saistītie izdevumi - atbildētājas samaksātie izdevumi par advokāta palīdzību 1242,86 EUR apmērā.

Lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu apelācijas instances

tiesā 6,01 EUR (izdevumu saraksts - l.l.163). Minētie izdevumi radušies pēc tā, kad lietā iestājusies SIA „Legal & Tax” un sakarā ar tās iesniegto

apelācijas sūdzību, tādejādi tie ir piedzenami no SIA „Legal & Tax” par labu valstij. Prasītāja no šo izdevumu samaksas valsts labā nav atbrīvota, tāpat

kā nav tikusi atbrīvota no valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzību (kā to konstatējusi Rīgas rajona tiesas tiesnese ar 2014.gada 8.maija lēmumu,

un pēc iesniegtās prasītājas blakus sūdzības - arī Rīgas apgabaltiesa ar 2014.gada 30.jūnija lēmumu).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 432.-434.pantiem, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

noraidīt pilnīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax" prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Ādažu sporta centrs" par

parāda piedziņu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax", vienotais reģistrācijas Nr.40003959602, par labu sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību "Ādažu sporta centrs", vienotais reģistrācijas Nr.40003754961, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1242,86 EUR (vienu tūkstoti divsimt

četrdesmit divus eiro un 86 centus).

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Legal & Tax" par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,01 EUR (sešus eiro un

1 centu).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 9.decembra var pārsūdzēt Augstākās tiesas

Civillietu departamentā Civilprocesa likuma 450.-452.pantos paredzētajos gadījumos, iesniedzot kasācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Bukavs

Tiesneši I.Pinne

Z.Cera