Court orders father to pay child support at statutory minimum rate despite prior lower agreement.

Lietas Nr. C12227614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2015.gada 3.februārī

Daugavpils tiesa:

tiesnesis Jānis Šauša

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa

konstatēja:

prasītāja /pers. B/ iesniedza maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. No prasības pieteikuma un pievienotajiem

pierādījumiem izriet, ka Prasītājai un Atbildētājam ir kopīgi bērni: meita /pers. D/, dzimusi /datums/un dēls /pers. E/, dzimis /datums/. Prasītāja apgalvo, ka

bērni dzīvo kopā ar viņu, bet Atbildētājs atsakās labprātīgi uzturēt bērnus. Prasība ir pamatota ar Civillikuma 177. un 179.pantu, Ministru kabineta

noteikumiem Nr.37. Tiek pieteikts sekojošs prasījums: piedzīt uzturlīdzekļus bērna /pers. E/ uzturēšanai 25% no minimālās valstī noteiktās darba algas līdz

bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un 30% pēc 7 gadiem; bērna /pers. D/ uzturēšanai 30% no minimālās valstī noteiktās darba algas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmajai daļai un 250.22panta pirmajai daļai, Atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un tam

pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Tā kā

Atbildētājam tiesas dokumenti tika izsūtīti uz deklarēto dzīvesvietu Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajā kārtībā, un puses nav lūgušas iztiesāt lietu

tiesas sēdē, tiesa nolēma izskatīt lietu rakstveida procesā.

Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ: ar dzimšanas apliecību apstiprināts,

ka 2006.gada 28.martā dzimušās /pers. D/ un 2008.gada 27.maijā dzimušā /pers. E/ vecāki ir /pers. C/ (atbildētājs) un prasītāja /pers. B/. Kā liecina izziņas

par Prasītājas, bērna un Atbildētāja dzīvesvietu, starp Prasītāju un Atbildētāju 2012.gada 5.jūlijā noslēgtā vienošanās, paziņojums par apgādībā esošajām

personām, tad bērni dzīvo kopā ar Prasītāju un atrodas Prasītājas apgādībā, bet Atbildētājs dzīvo šķirti. Ar noslēgto Vienošanos puses vienojās, ka

Atbildētājs maksās Prasītājai uzturlīdzekļus katra bērna uzturēšanai Ls 60,00 mēnesī. Lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt Prasītājas

apgalvojumu par to, ka Atbildētājs nesniedz materiālo palīdzību bērnu uzturēšanai, jo Atbildētājs nav pat sasniedzams deklarētajā dzīvesvietā. Latvijas

Republikas Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no

ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem - tātad Atbildētāja pienākums ir samērā ar saviem mantas līdzekļiem piedalīties bērnu

uzturēšanā, kuri atrodas Prasītājas aprūpē un apgādībā. Puses, šķirot laulību, ir vienojušās par uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturēšanai, kas ir mazāks par

pašlaik valstī noteikto minimālo. Šajā sakarā tiesa atzīst, ka Prasītājai bērnu interesēs tomēr ir tiesības prasīt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā,

jo to nosaka Civillikums un Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 1.punktā

ir norādīts, ka noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram

savam bērnam. Respektīvi, Atbildētāja pienākums ir nodrošināt katram bērnam uzturlīdzekļus neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un Ministru kabineta

noteikumos norādītajā apmērā, jo ar pušu Vienošanos nedrīkst pasliktināt bērnu tiesības uz uztura līdzekļiem. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu un

Ministru kabineta noteikumiem Nr.37, uzturlīdzekļi ir nosakāmi procentuāli.

Piedzenot uzturlīdzekļus no /pers. C/, no viņa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā piedzenami tiesas izdevumi. Šajā

gadījumā tā ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 39.pantu, 189.-193.pantu, 204.1, 440.2 un

440. pantu, tiesa

nosprieda :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā līdzekļus meitas /pers. D/, personas kods

/personas kods/, uzturēšanai 30% no minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, dēla /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 25% no minimālās

mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai un no 7 gadu vecuma 30% no minimālās mēneša darba algas ik mēnesi. Piedziņu uzsākt no

2014.gada 21.oktobra un turpināt līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 329,78 EUR (trīs simti divdesmit deviņi euro 78 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 6,20 EUR (seši euro 20 centi).

Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei septiņu dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 3.februāra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnesis