Court convicted defendant of violating protection orders and damaging property, dismissing civil compensation claim for moral harm.

ECLI:LV:ZRT:2025:0903.19530038825.2.S

Lietas Nr. 19530038825

K73-0926-25/50

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2025.gada 3.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ligita Sprigule,

piedaloties prokurorei M.Dārziņai

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 168.1panta un 185.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Apsūdzētais /Persona A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Ar Zemgales rajona tiesas 2025. gada 14. februāra lēmumu lietā Nr./Lietas numurs/ /Persona A/ noteikti pagaidu

aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, tostarp, /Persona A/ noteikts aizliegums satikties, uzturēt fizisku vai

vizuāli saskari un jebkurā veidā sazināties ar /Persona C/.

Ar minēto tiesas lēmumu /Persona A/ iepazīstināts 2025. gada 14. februārī, ko viņš apliecināja ar savu parakstu.

Neskatoties uz tiesas noteiktajiem aizliegumiem, zinot par kriminālatbildību to nepildīšanas gadījumā,

2025.gada 24.februārī plkst.17.46 /Persona A/ no mobilā tālruņa numura /Tālrunis A/ uz /Persona C/ mobilā

tālruņa numuru /Tālrunis B/ nosūtīja divas īsziņas.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma

168.1pantā.

[2] /Persona A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību.

Ar Zemgales rajona tiesas 2025.gada 14.februāra lēmumu lietā Nr./Lietas numurs/ /Persona A/ noteikti pagaidu

aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, tostarp, /Persona A/ noteikts aizliegums satikties, uzturēt fizisku vai

vizuāli saskari un jebkurā veidā sazināties ar /Persona C/.

Neskatoties uz tiesas noteiktajiem aizliegumiem, zinot par kriminālatbildību to nepildīšanas gadījumā, 2025.

gada 2. aprīlī laika posmā no plkst.00.13 līdz plkst.01.27 /Persona A/, būdams alkohola ietekmē, no mobilā

tālruņa numura /Tālrunis A/ uz /Persona C/ mobilā tālruņa numuru /Tālrunis B/ nosūtīja 59 īsziņas.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma

168.1pantā.

[3] /Persona A/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu šādos apstākļos.

2025. gada 2. aprīlī plkst.00.10 /Persona A/, būdams alkohola ietekmē, dusmu vadīts, nolūkā sabojāt svešu

mantu piegāja pie /Persona C/ piederošās automašīnas/Transportlīdzeklis A/ , valsts reģistrācijas Nr.

/Transportlīdzekļa A reģistrācijas numurs/, kura bija novietota pie garāžas /Adrese A/.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /Persona A/ ar nazi tīši sadūra iepriekš norādītās

automašīnas/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas Nr. /Transportlīdzekļa A reģistrācijas numurs/, abas

kreisās puses riepas, katru 107euro vērtībā, tās sabojājot.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /Persona A/ piegāja pie automašīnas/Transportlīdzeklis B/, valsts

reģistrācijas Nr. /Transportlīdzekļa B reģistrācijas numurs/, kura bija novietota /Adrese B/, pretī ēkai Nr.10, un

ar nazi tīši sadūra abas labās puses riepas, katru 59,29euro vērtībā, tās sabojājot. Abu automašīnu riepu

lietošanas vērtība samazinājās tādā mērā, ka tās vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tās nozīmes bez

atbilstoša remonta.

Tādā veidā /Persona A/ tīši bojāja /Persona C/ piederošo mantu, nodarot viņai

mantisko zaudējumu 332,58 euro apmērā.

Ar savām darbībām /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma

185.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[4] Nopratināts kā apsūdzētais /Persona A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās un lūdza

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Neatzina cietušās pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju-

5000euro.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu

pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu. Tiesa pārbaudīja pieteiktā kaitējuma kompensācijas

pamatotību.

[5] /Persona A/ darbības tiesa kvalificē pēc Krimināllikuma 168.1panta, jo apsūdzētais nepildīja nolēmumu par

aizsardzību pret vardarbību un pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, jo /Persona A/ tīši bojāja svešu,

/Persona C/ piederošu mantu.

Krimināllikuma 46.pants noteic, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz

Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija. Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai,

nosakot soda veidu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā

personību. Nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā tas noteikts

Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 168.1pantā paredzētais noziedzīgais nodarījumus

klasificējams kā mazāk smags noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz

laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai

naudas sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu paredzētais noziedzīgais

nodarījumus klasificējams kā mazāk smags noziegums, par kura izdarīšanu šī panta sankcija paredz brīvības

atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai

sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

[6] No IeM Informācijas centra izdrukas redzams, ka /Persona A/ agrāk nav sodīts.

/Persona A/ paskaidrojumi tiesas sēdē apstiprina, ka nestrādā, apgādībā viens bērns.

/Persona A/ šajā procesā aizturēts 2025.gada 2.aprīlī plkst.16.58, atbrīvots 17.55(lietas 83.lapa)

[7] Tiesa vērtē /Persona A/ izdarīto noziedzīgo norādījumu raksturu, to, ka /Persona A/ izdarīja divus

noziedzīgus nodarījumus- noziegumu vērstu pret ģimeni un nepilngadīgajiem un pret personas īpašumu, viņa

darbību rezultātā nav iestājušās smagas sekas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa konstatē apsūdzētā /Persona A/ atbildību mīkstinošu

apstākli- vaļsirdīgo atzīšanos, izdarītā nožēlošanu.Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais izmantoja

Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot lūgumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņu attieksmi pret apsūdzību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu apsūdzētā atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgais

nodarījums pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un pēc Krimināllikuma 168.1 panta- izdarīts 2025.gada

2.aprīlī-ir izdarīti alkohola reibumā.

[8] Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /Persona A/ par visiem izdarītajiem noziegumiem piemērojams likumā

noteiktais sods-sabiedriskais darbs, jo /Persona A/ iepriekš nav bijis sodīts, izdarījis mazāk smagus noziegumus.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu-sabiedrisko darbu, var

sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda mērķus. /Persona A/ galīgais sods ir nosakāms pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības, atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmajai daļai, daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu /Persona A/ soda laikā ieskaitāms aizturēšanas laiks

2025.gada 2.aprīlī, kas atbilst astoņām sabiedriskā darba stundām.

/Persona A/ šajā procesā ir piemērots drošības līdzeklis-dzīvesvietas maiņas paziņošana. Tiesa atzīst, ka drošības

līdzeklis ir atstājams negrozīts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[9] Cietusī /Persona C/, pirmstiesas procesā, pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju-760,16euro, par

sabojātajām transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/ un /Transportlīdzeklis B/ riepām un morālā kaitējuma

kompensāciju -5000europar radītajām morālajām ciešanām, ko radīja /Persona A/,pārkāpjot nolēmumu par

aizsardzību pret vardarbību. Tiesas izmeklēšanas laikā /Persona C/ samazināja materiālā kaitējuma

kompensāciju, jo /Persona A/ cietušajai ir daļēji atlīdzinājis materiālos zaudējumus -200euro.Cietusī samazināja

arī morālā kaitējuma kompensāciju uz 1000euro.

Cietusī tiesas sēdē paskaidroja, ka /Persona A/ darbības 2025.gada 14.februārī un 2.aprīlī radījušas viņai morālās

ciešanas, viņai tika traucēts nakts miers.

Apsūdzētais /Persona A/ atzina materiālā kaitējuma kompensāciju, bet neatzina morālā kaitējuma

kompensācijujo uzskata, ka pārkāpjot nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nav sagādājis /Persona C/

morālās ciešanas, ko apstiprina lietai pievienotā sarakste ar cietušo apsūdzībā minētajā laikā.

Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona,

kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā

kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances

tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs[..].

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā

pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas

raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas[..] morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskās traumas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt

kompensācijas samaksāšanas pienākumu.

Tiesa atzīst, ka cietušās materiālā kaitējuma kompensācija-560,16euro ir pamatota un piedzenamas pieteiktajā

apmērā, ko atzina arī pats apsūdzētais, bet morālā kaitējuma kompensācija nav nosakāma.

Kriminālprocesa likuma 22.pants „Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu” nosaka: „personai, kurai ar

noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko

zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.” Šis Kriminālprocesa likumā deklarētais kriminālprocesa pamatprincips par cietušā tiesībām uz

kompensāciju par radīto kaitējumu korespondē Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktajam, ka

nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu, kā arī atbilst

1983.gada 24.novembra Eiropas Konvencijas par kompensāciju piešķiršanu vardarbīgu noziegumu upuriem un

Eiropas Padomes Direktīvas 2004/80 EK (2004.gada 20.aprīlis) „Par kompensāciju noziegumos cietušajiem”

garam.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju sīki reglamentē Kriminālprocesa

likuma 26.nodaļā „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas, kuras, kā

norādījis Latvijas Republikas (turpmāk LR) Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2007.gada

20.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKK-269/2007, faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot

pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām (skat:

Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā, https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-

prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas).

Tiesa neapšauba, ka pārkāpjot lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību /Persona A/ ir sagādājis morālās

ciešanas cietušajai, tomēr, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, cietušās un apsūdzētā paskaidrojumus tiesas

sēdē tiesa atzīst, ka šajā kriminālprocesā cietušajai nav nosakāma kaitējuma kompensācija.

Tiesa vērtē izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to ka Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā nozieguma

izdarīšanas rezultātā nav iestājušās paliekošas sekas, nav konstatējamas cietušās fiziskās un garīgās ciešanas.

Pārkāpjot tiesas nolēmumu /Persona A/ nav fiziski un verbāli vērsies pret cietušo /Persona C/.

Tiesa norāda, ka kompensācijas nenoteikšana vai pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas neliedz personai tiesības

prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nenosakot

kaitējuma kompensāciju cietušajam, netiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 22.panta nosacījumu pārkāpums, jo

tas neliedz personai tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskajā kārtībā jeb Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 527., -531. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 168.1panta - par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2025.gada

24.februārī- un sodīt ar sabiedrisko darbu uz sešdesmit stundām.

/Persona A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 168.1panta -par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2025.gada

2.aprīlī- un sodīt ar sabiedrisko darbu uz septiņdesmit stundām.

/Persona A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un sodīt ar sabiedrisko darbu uz simtu

piecdesmit stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu /Persona A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus-sabiedrisko darbu uz trīssimt stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto, piekto daļu /Persona A/ soda laikā ieskaitīt aizturēšanas laiku

2025.gada 2.aprīlī, kas atbilst astoņām sabiedriskā darba stundām.

Noteikt, ka /Persona A/ izciešamā soda daļa sprieduma dienā ir divi simti deviņdesmit divas sabiedriskā darba

stundas.

Noteikt /Persona A/ pienākumu, 10 darbdienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, pieteikties soda izpildei

Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.

Piedzīt no /Persona A/ /Persona C/labā materiālā kaitējuma kompensāciju 560,16euro.

Noteikt /Persona A/ labprātīgai maksājuma izpildei 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

maksājuma apliecinošu dokumentu, nekavējoties iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Morālā kaitējuma kompensāciju /Persona C/, nenoteikt.

/Persona A/ piemēroto drošības līdzekli-dzīvesvietas maiņas paziņošanu, negrozīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darbdienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, no pilna sprieduma

pieejamības dienas-2025.gada 26.septembra- sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā Tukumā.

Tiesnese (paraksts)* Ligita Sprigule

*Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu