Shareholders dismissed for lack of standing to challenge administrative acts affecting the board.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the appeal by Optima Management seeking to annul a registrar's refusal to review their request. The court found that only the company's board members and the creditor SIA IAG had standing to challenge the administrative act, as shareholders cannot independently contest acts affecting the board. Consequently, the court ruled that Optima Management was not a proper subject of rights under the Administrative Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 76.pants; Komerclikuma 137. un 138.pants: Shareholders lack standing to independently challenge administrative acts affecting the company's board; only the board members and the interested party (creditor) may do so.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42556906 AA43-1172-09/12
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 9.septembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš, tiesneši M.Birzgalis un K.Berķis,
piedaloties pieteicējas akciju sabiedrības „Optima Management” pilnvarotajam pārstāvim J.N. un Uzņēmumu reģistra pārstāvim A.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Optima Management” pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.100 „Par atteikšanos skatīt saņemtos iesniegumus pēc būtības” atcelšanu daļā, ar kuru nolemts atteikt skatīt akciju sabiedrības „Optima Management” 2006.gada 28.augusta iesniegumu pēc būtības, sakarā ar Uzņēmumu reģistra apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar 2006.gada 28.augusta iesniegumu, kā arī ar 2006.gada 31.augusta un 2006.gada 20.septembra iesniegumiem akciju sabiedrība (turpmāk – A/S) „Optima Management” vērsās Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu atcelt valsts notāra I.Š. 2006.gada 25.augusta lēmumu Nr.21-21- 90007 „Par nodrošinājuma līdzekļa atcelšanas reģistrāciju” (turpmāk – Sākotnējais lēmums) ar tā pieņemšanas brīdi, kā arī uzdot valsts notāram izdarīt nepieciešamos ierakstus vai labojumus A/S „Ventbunkers” lietā.
[2] Ar 2006.gada 4.oktobra lēmumu Nr.100 „Par atteikšanos skatīt saņemtos iesniegumus pēc būtības” (turpmāk - Lēmums) Uzņēmumu reģistrs atteica skatīt A/S „Optima Management” iesniegumu pēc būtības. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Ar aizlieguma atcelšanas reģistrēšanu tiek atjaunots agrākais tiesiskais stāvoklis un atjaunotas visas ar aizliegumu liegtās tiesības. Līdz ar to rodas pilnvērtīgas iespējas A/S „Optima Management” un A/S „Ventbunkers” akcionāriem piedalīties sabiedrības pārvaldē un pieteikt sabiedrībai nepieciešamo izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā attiecībā uz valdi, ja tam nepastāv citi tiesiski šķēršļi. [2.2] Aizlieguma, kurš tika uzlikts ar nodomu nodrošināt prasītāja SIA „IAG” iespējamās tiesības pret atbildētājiem, atcelšanas reģistrēšana nekādi neierobežo atbildētāja vai jebkuru citu personu (tajā skaitā arī A/S „Optima Management” un SIA „Ventbunkers” akcionāru), pret kuru aizliegums tika vērsts, tiesības vai tiesiskās intereses. Vienīgā persona, kuras tiesības var skart aizlieguma atcelšanas reģistrēšana, ir aizlieguma pieteicējs SIA „IAG”, jo pastāv iespēja, ka prettiesiski tika liegtas Civilprocesa likuma 137. un 138.pantā noteiktās tiesības. [2.3] Visas tiesības, kas izriet no Civilprocesa likuma 9.panta, 74.panta otrās daļas, 137.panta, 139.panta pirmās daļas 2. un 5.punkta, 139.panta astotās daļas, 144.panta, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta un citām šo likumu un citu normatīvo aktu normām, ir izmantojamas, un valsts notāra lēmums nekādi tās neierobežo. [2.4] Aizlieguma atcelšana, līdz ar to arī Sākotnējais lēmums, nekādi neierobežo A/S „Optima Management” gan kā lietā iesaistīto personu, gan kā sabiedrības akcionāru tiesības, līdz ar ko A/S „Optima Management” nav tiesību apstrīdēt Sākotnējo lēmumu.
[3] 2006.gada 15.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A/S „Optima Management” (turpmāk - pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru nolemts atteikt skatīt pieteicēja iesniegumu pēc būtības. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Valsts notāre I.Š. ar Sākotnējo lēmumu bez tā pieņemšanai nepieciešamā tiesas nolēmuma atcēla ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2005.gada 21.decembra lēmumu lietā Nr.C04235005 C-2350-6 uzlikto liegumu Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Atbildētājs) veikt noteiktas darbības.
Sākotnējais lēmums izdots pēc sekojošiem apstākļiem: 1) 2006.gada 25.augustā plkst.16:22 publiski pieejamā Sākotnējā lēmuma redakcijā (ww.lursoft.lv) valsts notāre I.Š. atsaucas uz patiesībai neatbilstošu, neesošu Rīgas apgabaltiesas 2006.gada 11.augusta lēmumu Nr.559, uz šī lēmuma pamata iesniegtu tiesu izpildītāja rīkojumu; 2) 2006.gada 28.augustā plkst.11:26 publiski pieejamā (www.lursoft.lv) Sākotnējā lēmuma redakcija ir labota, un tajā kā pamatojums atstāts tikai zvērināta tiesu izpildītāja M.E. 2006.gada 11.augusta rīkojums Nr.559;
3) kad zvērināts tiesu izpildītājs M.E. savu 2006.gada 11.augusta rīkojumu Nr.559 atsauca ar atbildētājam 2008.gada 11.septembrī iesniegtu rīkojumu Nr.597, tas nebija pamats, lai valsts notārs grozītu Sākotnējo lēmumu;
4) zvērināts tiesu izpildītājs M.E. ar savu atsaukumu – atbildētājam iesniegto 2006.gada 11.septembra iesniegumu Nr.599 atsauca savu atsaukumu. Līdz ar to minētās, bez kāda tiesiska pamatojuma patvarīgi veiktās darbības un dokumenti bija par pamatu tam, lai bez attiecīga tiesas nolēmuma atbildētājs atceltu Rīgas apgabaltiesas Civilprocesa likuma kārtībā pieņemtu un publiski reģistrētu lēmumu. [3.2] Apstrīdot Sākotnējo lēmumu, pieteicējs 2006.gada 26.augusta, 30.augusta un 20.septembra iesniegumus pamatojis ar šādiem argumentiem:
1) atbilstoši Civilprocesa likuma 2.pantam, likuma „Par tiesu varu” 5.pantam, likuma „Par tiesu izpildītājiem” 2. un 4.pantam tiesu izpildītājs nav kompetents pieņemt lēmumus civillietā, patstāvīgi izlemjot jautājumu par nodrošinājuma atcelšanu;
2) lēmumi, kas pamatoti ar prettiesisku tiesu izpildītāja lēmumu saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, 19.pantu, kā arī APL 64.panta trešo daļu, nevar tikt atzīti par pamatotiem;
3) atbildot uz atbildētāja galvenā valsts notāra 2006.gada 5.septembra rakstu Nr.1-31-90234/2/sc „Par 2006.gada 28.augusta iesniegumu”, kurā prasīts pamatot sūdzības iesniedzēja interesi, pieteicējs kā pamatojumu norādīja Civilprocesa likuma 9.pantu un 74.panta otro daļu, kas procesuāli realizējas kā pretprasība tiesvedībā esošā civillietā Nr.C04235005 C- 2350/6. [3.2.1] Pieteicējam ir tiesības no atbildētāja prasīt tā attiecīgu konkrētu rīcību, proti, veikt (mainīt) ierakstus reģistrā tikai likumā noteiktā kārtībā. [3.2.2] Pieteicējam ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos iesniegumā norādītajās Civilprocesa likuma 2.pantā un 144.pantā, likuma „Par tiesu varu” 5.pantā, likuma „Par tiesu izpildītājiem” 1. un 4.pantā un ar tiem saistītajām normām pamatotajās tiesībās, izdodot prettiesiskā kārtībā iesniegumos apstrīdēto lēmumu. [3.3] Sākotnējā lēmumā atbildētājs, pārkāpjot APL 81.panta ceturtās daļas prasības, nav norādījis argumentus attiecībā uz pieteicēja iesniegto pamatojumu. [3.4] Apšaubāms ir Sākotnējā lēmumā ietvertais APL 191.panta pirmās daļas vai 282.panta normu paplašinātais tulkojums attiecībā par pieteicēja subjektīvajām tiesībām, attiecinot minētās normas uz administratīvo procesu iestādē. [3.5] Atbildētājs nav tiesiski pamatojis, kāpēc Sākotnējais lēmums ir pamatots ar atbildētājam iesniegtā SIA „IAG” vārdā Th.K. parakstītā 2006.gada 29.augusta iesnieguma argumentiem.
Līdz ar to pieteicējs lūdz tiesu izvērtēt Sākotnējā lēmumā atspoguļoto atbildētāja veikto administratīvā procesa izbeigšanu iestādē, APL 62.panta prasību ievērošanu, kā arī Sākotnējā lēmuma rezolutīvās daļas pirmā punkta formulējuma „atteikt skatīt iesniegumu pēc būtības” atbilstību APL normu prasībām.
[4] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētājs norādīja, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka pieteicējs pieteikumu tiesā iesniedzis, nokavējot likumā noteikto pieteikuma iesniegšanas termiņu.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedumu A/S „Optima Management” pieteikums apmierināts, atzīstot par prettiesisku Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2006.gada 4.oktobra lēmumu Nr.100 „Par atteikšanos skatīt saņemtos iesniegumus pēc būtības” daļā, ar kuru nolemts atteikt skatīt A/S „Optima Management” pieteikumu pēc būtības. Spriedums pamatots ar turpmāk minēto motivāciju. [5.1] Tiesa par nepamatotu atzina Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā ietverto secinājumu, ka pieteicējs ir nokavējis pieteikuma iesniegšanas termiņu tiesā.
Tiesa secināja, ka pieteicējs, iesniedzot pieteikumu tiesā mēneša laikā no Lēmuma saņemšanas dienas, ir ievērojis APL 188.panta noteikto pieteikuma iesniegšanas termiņu. [5.2] Izvērtējot APL noteiktās tiesības personai pārsūdzēt administratīvo aktu, vēršoties tiesā, un administratīvā akta apstrīdēšanas tiesības iestādē, kas attiecīgi noteiktas APL 31.pantā un 76.pantā, tiesa secināja, ka minētās tiesību normas vieno kopīgs šo personu loku noteikšanas kritērijs – privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums vai ierobežojums (APL 31.panta otrā daļa, 76.panta pirmā daļa).
Kā atzinis Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departaments, personas subjektīvajām tiesībām ir jāizriet no tiesību normām, proti, ir jābūt publisko tiesību normām, kuras piešķir personai tiesības no valsts kaut ko prasīt. Savukārt, lai noteiktu, vai pastāv subjektīvās publiskās tiesības, apstiprinoši jāatbild uz vienu no šiem jautājumiem:
1) vai personai ir no objektīvajām tiesībām izrietošas tiesības no pārvaldes kaut ko prasīt;
2) vai konkrētajā gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos viņas tiesībās (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 9.marta lēmumu lietā Nr.SKA-39). Pieteicējs kā AS „Ventbunkers” akcionārs ir apveltīts ar Komerclikumā noteiktajām akcionāra tiesībām un atzīstams par ieinteresēto personu Komerclikuma 10.panta pirmajā daļā lietotajā „ieinteresētās personas” jēdziena nozīmē. Ievērojot ierakstu komercreģistrā spēku attiecībā uz trešajām personām, to, ka tiesiskajai situācijai neatbilstoši ieraksti var radīt sarežģījumus akciju sabiedrības akcionāriem sabiedrības pārvaldes procesā, kā arī to, ka akcionārs var paļauties un ir tiesīgs pieprasīt, lai ieraksti komercreģistrā atbilstu spēkā esošiem tiesu nolēmumiem, tiesai nav šaubu, ka komercreģistrā esošo ierakstu atbilstība faktiskajai un tiesiskajai situācijai skar akciju sabiedrības akcionāra intereses. [5.3] Tiesa secināja, ka attiecībā pret pieteicēju ir izpildījies Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atzītais subjektīvo tiesību konstatēšanas pazīmju pirmais kritērijs, līdz ar to secināms, ka pieteicējam bija subjektīvās tiesības vērsties ar lūgumu par apstrīdētā administratīvā akta atcelšanu un prasīt no atbildētāja konkrētu rīcību, proti, pieteicēja iesnieguma izskatīšanu pēc būtības, un iesniegumā ietvertā lūguma noraidīšanas gadījumā saskaņā ar Komerclikuma 10.panta ceturto daļu saņemt no atbildētāja motivētu atteikumu.
Tādējādi atbildētājam bija likumā noteikts tiesisks pienākums pieņemt un izvērtēt pieteicēja iesniegumu, izvērtēt tā atbilstību likuma prasībām un pieņemt atbilstošu lēmumu. [5.4] APL 84.pants noteic, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Izvērtējot Lēmumu kopsakarā ar citiem lietas materiāliem, tiesa secināja, ka atbildētājs, neiedziļinoties pieteicēja iesniegumu saturā, rakstveida argumentos, pienācīgi neizvērtējot lietā esošos dokumentus un ar tiem pierādītos faktus, tādējādi pieļaujot pamatojuma kļūdu, izdotajā administratīvajā aktā – Lēmumā – ir pieļāvis materiāli tiesisku kļūdu – nepamatoti nav piemērojis tiesību normas – Komerclikuma 10.panta pirmo un ceturto daļu, lai arī šīs tiesību normas konkrētajā gadījumā vajadzēja piemērot.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedumu atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā spriedumu pārsūdz pilnā apjomā. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [6.1] Nevar piekrist sprieduma 12.punktā izdarītajiem secinājumiem, ka pieteicējam kā AS „Ventbunkers” akcionāram bija tiesības apstrīdēt Sākotnējo lēmumu. [6.2] Tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma 217.panta pirmo daļu, 287.panta pirmo daļu, 314.panta otro daļu un 346.panta pirmo daļu, ir nepamatoti secinājusi, ka kapitālsabiedrības akcionāri ir ieinteresēti par jebkāda satura komercreģistra žurnālā izdarāmajiem ierakstiem.
Tātad kapitālsabiedrības akcionāram esot tiesības apstrīdēt arī valsts notāra lēmumu, pamatojoties uz ko ir izdarīts ieraksts komercreģistra žurnālā, neatkarīgi no izdarīto ierakstu satura. [6.3] APL 76.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt iesniedzējs, adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts (tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi), kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona.
Izskatāmajā gadījumā Sākotnējo lēmumu apstrīdēja pieteicējs, kas šajā administratīvajā procesā nebija ne iesniedzējs, ne adresāts un ne trešā persona. Līdz ar to privātpersona, kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var apstrīdēt administratīvo aktu, ja pastāv esošs vai vismaz iespējams privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. [6.4] Ar Sākotnējo lēmumu tika izdarīti ieraksti komercreģistra žurnālā par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu civillietā Nr.C04235005 C-2350/6 2005.gadā uzliktā aizlieguma atcelšanas faktu.
Aizliegums tika uzlikts, apmierinot SIA „IAG” pieteikumu par prasības nodrošinājumu, tātad par labu vienīgi SIA „IAG”, līdz ar ko pieteicējs minētajā civillietā bija atbildētāja statusā. [6.5] Aizlieguma, kurš tika uzlikts ar nodomu nodrošināt prasītāja SIA „IAG” iespējamās tiesības pret atbildētājiem, atcelšanas reģistrēšana nekādi neierobežo atbildētāja vai jebkuru citu personu (tajā skaitā A/S „Ventbunkers” un to akcionāru, pret kuru aizliegums tika vērsts) tiesības vai tiesiskās intereses.
Vienīgā persona, kuras tiesības varēja skart aizlieguma atcelšanas reģistrēšana, bija aizlieguma pieteicējs SIA „IAG”, jo pastāv iespēja, ka prettiesiski tika liegtas Civilprocesa likuma 137. un 138.pantā noteiktās tiesības. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējam nebija tiesību apstrīdēt Sākotnējo lēmumu, jo tas nekādi neierobežoja pieteicēja gan kā lietā iesaistīto personu, gan kā A/S „Ventbunkers” akcionāru tiesības.
[7] Tiesas sēdē Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, bet pieteicēja pilnvarotais pārstāvis to neatzina un lūdza apmierināt pieteicēja pieteikumu.
Motīvu daļa
[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteicēja pieteikums ir noraidāms.
[9] Administratīvā apgabaltiesa konstatē lietā šādus apstākļus. [9.1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2005.gada 21.decembra lēmumu lietā Nr.C04235005 nolemts: 1) līdz tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās brīdim aizliegt A/S „Optima Management” un A/S „Topmar Baltic Investments” izmantot balsstiesības, kas izriet no viņiem piederošajām A/S „Ventbunkers” akcijām, tajā skaitā balsot ar viņiem piederošajām akcijām A/S „Ventbunkers” akcionāru sapulcēs, izņemot par jautājumu, kas paredzēts Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 1.punktā; 2) līdz tiesas sprieduma likumīgā spēkā stāšanās brīdim aizliegt A/S „Ventbunkers” Padomei pieņemt un izpildīt jau pieņemtus lēmumus attiecībā uz izmaiņu izdarīšanu A/S „Ventbunkers” Valdes sastāvā; 3) aizliegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram veikt komercreģistrā jebkāda veida ierakstus un reģistrēt jebkāda veida lēmumus attiecībā uz A/S „Ventbunkers” Valdi, tai skaitā attiecībā uz tās skaitlisko sastāvu un/vai izmaiņām personālijās. [9.2] Ar Sākotnējo lēmumu nolemts reģistrēt aizlieguma Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram veikt komercreģistrā jebkāda veida ierakstus un reģistrēt jebkāda veida lēmumus attiecībā uz A/S „Ventbunkers” Valdi, tai skaitā attiecībā uz tās skaitlisko sastāvu un/vai izmaiņām personālijās atcelšanu. [9.3] A/S „Optima Management” apstrīdēja Sākotnējo lēmumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram, kurš ar Lēmumu atteicās skatīt apstrīdēšanas iesniegumu pēc būtības, jo A/S „Optima Management” nav tiesību apstrīdēt Sākotnējo lēmumu .
[10] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējam pastāv tiesības apstrīdēt Sākotnējo lēmumu.
[11] Saskaņā ar Komerclikuma 267.panta pirmo daļu savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē. Saskaņā ar Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punktu tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par padomes locekļu (..) ievēlēšanu un atsaukšanu. Komerclikuma 305.panta pirmā daļa nosaka, ka Valdes locekļus ievēlē Padome. Saskaņā ar Komerclikuma 301.pantu Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Savukārt Komerclikuma 303.panta pirmā daļa nosaka, ka visiem Valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Komerclikuma 307.pants nosaka, ka izmaiņas Valdes sastāvā un pārstāvības tiesībās Valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot Valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.
[12] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka sabiedrības akcionāri valdes sastāvu un tās darbību var ietekmēt tikai ar Padomes starpniecību, to ievēlot akcionāru sapulcē, kura savukārt ievēl un uzrauga Valdi. Komerclikums paredz sabiedrības akcionāriem pārsūdzēt akcionāru sapulces lēmumus un citus sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus tiesā, taču neparedz sabiedrības akcionāriem ne vēlēt Valdi, noteikt tās skaitlisko un personālsastāvu, ne arī sabiedrības vārdā iesniegt jebkādus sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, ne arī apstrīdēt, pārsūdzēt atsevišķi no sabiedrības Valdes Uzņēmumu reģistra un citu valsts pārvaldes iestāžu administratīvos aktus, kas skar Valdi un tās locekļus.
[13] Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka no Komerclikuma normām secināms, ka ieinteresētās personas, uz kuru pieteikuma pamata tiek izdarīts ieraksts komercreģistrā, ir tādas personas, par kurām ziņas ierakstītas komercreģistrā, kā arī personas, kuru subjektīvās tiesības skar komercreģistrā iekļauto ziņu saturs. Ņemot vērā, ka Sākotnējais lēmums skar A/S „Ventbunkers” Valdes, tās locekļu Komerclikumā noteiktās tiesības iesniegt reģistrācijai Uzņēmumu reģistram jebkāda veida lēmumus, kas skar Valdes skaitlisko sastāvu un izmaiņas personālijās, Sākotnējo lēmumu tiesības apstrīdēt ir A/S „Ventbunkers” Valdes personā, tās locekļiem, kā arī SIA „IAG”, kuras interesēs tika pielemts un reģistrēts atceltais aizliegums. Līdz ar to A/S „Optima Management” nav uzskatāms par tiesību subjektu, kuram būtu tiesības apstrīdēt Sākotnējo lēmumu saskaņā ar APL 76.panta pirmo daļu.
[14] Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa nonākusi pie neparieza rezultāta, jo nepamatoti secinājusi, ka Komerclikumā noteiktās sabiedrības akcionāru tiesības vērsties tiesā pret akcionāru sapulces lēmumiem un citām sabiedrības pārvaldes institūcijām, dod tiesības sabiedrības akcionāram arī atsevišķi no sabiedrības apstrīdēt valsts pārvaldes administratīvo aktus, kas skar sabiedrības organizatorisko vadību, kuru realizē Valde. Ja kāds no akcionāriem uzskata, ka kāds no ierakstiem par sabiedrību komercreģistrā neatbilst faktiskajai un tiesiskajai situācijai, akcionāram ir tiesības Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktā kārtībā panākt, lai kompetentā sabiedrības pārvaldes institūcija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu komercreģistra ierakstu tiesiskumu un pamatotību.
Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:
Noraidīt akciju sabiedrības „Optima Management” pieteikumu par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra 2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.100 „Par atteikšanos skatīt saņemtos iesniegumus pēc būtības” atcelšanu daļā, ar kuru nolemts atteikt skatīt akciju sabiedrības „Optima Management” 2006.gada 28.augusta iesniegumu pēc būtības. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) E.Puriņš
Tiesneši (paraksts) K.Berķis
(paraksts) M.Birzgalis
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis E.Puriņš Rīgā 2009.gada 10.septembrī