Court reduces administrative fine for overloading by applying newer, milder penalty law retroactively.

NORAKSTS Lieta Nr.A42579206 143/AA43-0051-10/5

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 16.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Zakrevska, tiesneses Dz.Amerika un A.Šteinberga,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Autotransporta inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei D.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Metsaliitto Latvia”, vienotais reģistrācijas numurs 40003011260, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta desmito daļu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Metsaliitto Latvia” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 25.augustā Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Liepājas reģionālās nodaļas vecākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA401406, kurā konstatēts, ka SIA „Metsaliitto Latvia” ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33 panta desmitajā daļā. 2006.gada 20.septembrī Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieks pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.S01/BA401406, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods Ls 5000 apmērā. Šo lēmumu pieteicēja apstrīdēja, un Autotransporta inspekcijas vadītājs ar 2006.gada 31.oktobra lēmumu Nr.42 (turpmāk arī – Lēmums) atstāja negrozītu Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2006.gada 20.septembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.S01/BA401406.

[2] 2006.gada 13.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Metsaliitto Latvia” pieteikums par Autotransporta inspekcijas (turpmāk arī – atbildētājs) 2006.gada 31.oktobra lēmuma Nr.42 atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Pieteicēja nav veikusi vainojamu darbību vai bezdarbību. Lēmumā ir norādīts, ka pieteicējai, iekraujot kravu, vadoties pēc teorētiskiem aprēķiniem, vajadzēja paredzēt un tā varēja paredzēt, ka ass slodze varētu būt lielāka par pieļaujamo. Tātad atbildētājs uzskata, ka pieteicēja ir vainojama neuzmanībā. Pieteicēja šādai nostādnei nevar piekrist, jo autovadītājam M.G. saskaņā ar 2006.gada 25.augusta KTPR KR-VII Nr.766711 tika uzdots automašīnā iekraut 30 m3 papīrmalkas, lai tos nogādātu Liepājas ostā.

Autovadītājs strādā pie pieteicējas no 1991.gada 15.novembra un visu šo laiku ir vadījis kokvedēja automašīnu. Pieteicējai kā darba devējai ir pamats uzskatīt M.G. par pieredzējušu darbinieku. Pieteicēja izvēlējās kompetentu darbinieku kokmateriālu pārvešanai, uzdeva pārvest stingri fiksētu kokmateriālu apjomu un saskaņā ar civiltiesībām raksturīgo labas ticības principu pamatoti uzskatīja, ka M.G. ievēro darba devēja rīkojumus un Latvijas Republikas normatīvos aktus. Pieteicējai nevajadzēja un tā nevarēja paredzēt, ka M.G. varētu pārkāpt Latvijas Republikas normatīvos aktus. [2.2] LAPK 149.33 panta desmitā daļa, kā sevišķās daļas norma, ir piemērojama nevis viena pati un automātiski, sodot transportlīdzekļa vadītāju un kravas pārvadātāju vai nosūtītāju, pārnesot iespējamo darbinieka vainu uz darba devēju, bet stingrā saskaņā ar LAPK vispārīgās daļas noteikumiem, to neignorējot. [2.3] Pieteicēja nav veikusi prettiesisku darbību.

Saskaņā ar KTPR KR-VII Nr.766711 2006.gada 25.augustā Liepājas ostā veiktais kokmateriālu uzmērījums konstatēja, ka uz Autotransporta inspekcijas 2006.gada 25.augustā plkst.12:47 Rolavā svērtās automašīnas VOLVO FH 12, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, piekabe JYKI, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir uzkrauti 16,74 m3 egles papīrmalkas (uz automašīnas) un 20,19 m3 skujkoku papīrmalkas (uz piekabes). Kā nosūtīti KTPR bija norādīti 15 m3 egles papīrmalkas un 15 m3 skujkoku papīrmalkas.

Pielietojot pašlaik gan spēku zaudējušā, bet pēc būtības nekad neapstrīdētā Latvijas valsts standarta 82:1997 2.pielikuma tabulu „Koeficienti kubikmetru pārrēķināšanai tonnās (t/m3)”, var konstatēt, ka 16,74 m3 egles papīrmalkas svars ir 11,5506 tonnas (pielietojamais koeficients – 0,69) un 20,19 m3 skujkoku papīrmalkas svars ir 15,7482 tonnas (pielietojamais koeficients – 0,78). Ar +10% mizas klātbūtnes korekciju šie lielumi ir attiecīgi 12,70566 t egles papīrmalkai un 17,32302 t skujkoku papīrmalkai, kopā 30,02868 t.

Automašīnas VOLVO FH12, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pašmasa ir 14700 kg (14,7 t), bet piekabes JYKI, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ - 5750 kg (5,75 t). Tādējādi automašīnas un piekabes ar kravu kopējā masa ir 50,47868 t, un HAENNI portatīvo auto svaru WL103 mērījums Nr.168 pozīcijā kopējā masa 56400 kg ir neprecīzs, kas dod pamatu apšaubīt arī visas pārējās mērījumu pozīcijas (svars uz asīm/tiltiem).

[3] Autotransporta inspekcija paskaidrojumā pieteikumu neatzīst turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [3.1] 2006.gada 25.augustā ap plkst.12:47 autovadītājs M.G. vadīja pieteicējai piederošo transportlīdzekli Volvo FH 12, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar piekabi „JYKI”, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar papīrmalkas kravu pa autoceļu A 9, Liepājas rajonā. [3.2] 2006.gada 25.augustā ap plkst.12:47 Liepājas rajonā, Rolovā, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas Liepājas reģionālās nodaļas vecākā inspektore veica minētās automašīnas pārbaudi un konstatēja pārkāpumu, veicot transportlīdzekļa faktiskās masas svēršanu ar svariem HAENNI WL 103 (plātnes Nr.3579, Nr.3585), fiksēta transportlīdzekļa velkošā divasu tilta slodze 23,40 t. Transportlīdzekļa velkošā divasu tilta slodze pēc pieļaujamās kļūdas 5% atrēķināšanas konstatēta 22,23 t pieļaujamo

19 t vietā. Pieļaujamā transportlīdzekļa velkošā divasu tilta slodze pārsniegta par 3,23 t. Minēto faktu apliecina mērīšanas čeks Nr.168. [3.3] Pieteicējai tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA401406 par pārkāpumu, kura sastāva pazīmes ir paredzētas LAPK

149.33 panta desmitajā daļā, par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot divasu tilta slodzi par 3,23 t. [3.4] Pieteicējas autovadītājam M.G. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA401405 par pārkāpumu, kura sastāva pazīmes ir paredzētas LAPK 149.33 panta desmitajā daļā, par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot divasu tilta slodzi par 3,23 t. M.G. ar Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2006.gada 12.septembra lēmumu Nr.SO1/BA 401405 uzlikts naudas sods Ls

200 apmērā. M.G. atzina savu vainu pārkāpuma izdarīšanā un uzlikto naudas sodu 2006.gada 20.septembrī samaksāja. Sūdzības administratīva pārkāpuma lietā no M.G. netika saņemtas. [3.5] Vainojama rīcība var izpausties divējādi - ar nodomu vai aiz neuzmanības. Pamatojoties uz LAPK 11.pantu, administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Pieteicējai iekraujot kravu, vadoties pēc teorētiskiem aprēķiniem, vajadzēja paredzēt un tā varēja paredzēt, ka ass slodze varētu būt lielāka nekā tas pieļaujams. Autopārvadājumu likuma 12.panta trešajā daļā paredzēts, ka pārvadātājam jāpārbauda, vai krava autotransporta līdzeklī iekrauta un nostiprināta atbilstoši satiksmes drošības un ekspluatācijas noteikumiem. Pieteicējai vajadzēja pašai pārliecināties vai krava transporta līdzeklī iekrauta atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, bet nevis paļauties uz autovadītāja M.G. godprātīgu rīcību.

[3.6] Latvijas valsts standarts (LVS) 82:1997 nav spēka no 2003.gada, līdz ar ko 2.pielikuma tabula „Koeficenti kubikmetru pārrēķināšanai tonnās (t/ m3)”, pēc kuras kravas svaru aprēķināja pieteicēja, arī nav spēkā. Kokmateriālu tilpumsvars ir atkarīgs no tādiem apstākļiem kā koku augšanas vieta, kokmateriālu mitrums, atzarotība, līkumainība u.c. faktori. Ņemot vērā dažādos faktorus, kas ietekmē koksnes tilpumsvaru, teorētiskie kravas masas aprēķini neparāda kravas patieso masu. Transportlīdzekļa ar kravu faktisko masu var noteikt. tikai pielietojot svēršanas metodi, kas arī tika izdarīts, konstatējot pārkāpumu. Atbildētājs transportlīdzekļa ar kravu svēršanai izmanto HAENNI WL 103 (plātnes sērijas Nr.3579, Nr.3585) svarus, kas ir sertificēti normatīvajos aktos noteiktā kārtība, to apstiprina 2005.gada 6.oktobra kalibrēšanas sertifikāts.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.maija spriedumu noraidīts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Pieteicējai ir piemērots naudas sods Ls 5000 apmērā par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta LAPK 149. 33 panta desmitajā daļā. Saskaņā ar LAPK 149.33 panta desmito daļu par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskajai personai – no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu. [4.2] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvā atbildība iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība. No iepriekš minētās administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi darbība var tikt uzskatīta par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts LAPK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts – persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība. (sal.sk. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-497 [8] punktu). [4.3] Tādējādi, lai pieteicējai piemērotu administratīvo sodu par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.33 panta desmitajā daļā, ir jākonstatē šajā pantā noteiktā administratīvā pārkāpuma sastāvs. [4.4] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, mērierīču mērījumi utml. [4.5] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus, kam ir nozīme lietā: [4.5.1] 2006.gada 25.augusta administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru ir konstatēts, ka 2006.gada 25.augustā plkst.12:47 Liepājas rajonā, šosejas A9 181.km, Rolavā, M.G. vadīja SIA „Metsaliitto Latvia” piederošu automašīnu.

Pārbaudot automašīnas faktisko masu uz svariem WL 103, Nr.3579 un Nr.3585, konstatēta divasu tilta (2. un 3.) slodze 23400 kg. Atļautā 19000 kg. Pieļaujamā svaru kļūda +/– 5%. Slodze pēc kļūdas atrēķināšanas 22230 kg. Pārslodze uz vienu asi 1615 kg (lietas lapa 16); [4.5.2] svaru HAENNI WL103 mērījuma Nr.168 izdruka, no kuras ir redzams, ka 2.ass svars ir 11850 kg un 3.ass svars ir 11550 kg (kopā abu asu svars ir 23400 kg) (lietas lapa 36); [4.5.3] 2006.gada 25.augusta kokmateriālu transporta pavadzīmerēķins KR-VII 766711, no kuras ir redzams, ka pieteicēja pārvadāja kokmateriālu kravu – egles papīrmalku 16,74 m3 un skujkoku papīrmalku 20,19 m3 (lietas lapa 17). [4.6] Novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem, tiesa atzīst, ka ar tiem ir pierādīts fakts, ka pieteicēja ir pieļāvusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta LAPK 149.33 panta desmitajā daļā.

Proti, pieteicēja ir pārvadājusi kravu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo ass slodzi par 1,5 t.

[4.7] Nav strīda par to, ka transportlīdzeklim VOLVO FH12, valsts reģistrācijas numurs FL5417, ar kuru pieteicēja veica kokmateriālu pārvadājumus, atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 1.jūlija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 3.pielikuma 10.1.4.punktam pieļaujamā divasu tilta slodze ir 19 t. Pieteicēja pieteikumā norāda, ka svaru mērījumi ir kļūdaini, jo pieteicējas pārvadātā krava, pārrēķinot kubikmetrus uz tonnām atbilstoši Latvijas valsts standarta 82:1997 2.pielikuma tabulai „Koeficienti kubikmetru pārrēķināšanai tonnās (t/m3)”, nepārsniedz pieteicējai izsniegtajā lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujā Nr.1-33308/2006 norādīto masu – 52 t. [4.8] Konkrētajā lietā tiesa nevar piekrist šādam pieteicējas apgalvojumam un augstāku ticamību piešķir mērierīces mērījumiem pretstatā pieteicējas norādītajai tabulai, kurā jebkurā gadījumā ir norādīts aptuvenais apaļo kokmateriālu svars.

Šāda mērvienību konvertācija vienmēr tiek balstīta uz vidējiem teorētiskiem aprēķiniem un nevar būt precīza. Šī iemesla dēļ, acīmredzot, šāda aprēķinu tabula nav iekļauta jaunajā Latvijas valsts standartā LVS 82:2003, kas ir aizstājis iepriekšējo standartu LVS 82:1997. [4.9] Pieteicēja tiesai ir norādījusi, ka tā nav vainojama administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, jo kravu iekrāva tās darbinieks. Līdz ar to pieteicējai administratīvā atbildība nav piemērojama. Faktiski ar šo argumentu pieteicēja norāda, ka viņa nav administratīvā pārkāpuma subjekts un tās darbībās nav konstatējama subjektīvā puse.

Tiesa nepiekrīt šādam pieteicējas argumentam. Pieteicēja kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā ir norādīta kā kravas pārvadātājs. LAPK 149.33 panta subjekts ir kravas pārvadātājs – fiziska vai juridiska persona. Konkrētajā gadījumā pieteicēja ir atzīstama par administratīvā pārkāpuma subjektu, jo ir kravas pārvadātājs – juridiska persona. Pie tam nav strīda par to, ka pieteicēja kā pārvadātājs veica apaļkoku kokmateriālu pārvadājumu. [4.10] Izvērtējot pieteicējas darbības, tiesa atzīst, ka tajās ir konstatējama administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – pieteicējas vainojama rīcība, kas ir izpaudusies neuzmanības formā.

Proti, pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu aiz neuzmanības. Saskaņā ar LAPK 11.pantu administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Konkrētajā lietā tiesa uzskata, ka pieteicējai kā kravas pārvadātājam vajadzēja un tā varēja paredzēt kaitīgās sekas, kas var iestāties, ja tā pārvadās kravu, kas pārsniedz atļauto divasu tilta slodzi.

Tā kā pieteicēja paļāvās uz transportlīdzekļa vadītāja pieredzi un teorētiskiem aprēķiniem, kas ir noteikti LVS 82:1997 2.pielikumā, tad tai bija arī jāapzinās, ka gadījumā, ja tiks iekrauta pārlieku liela krava, var tikt pārsniegta Ceļu satiksmes noteikumos noteiktā divasu tilta slodze, kuras pārsniegšanai pieteicējai nav izsniegta atļauja. [4.11] Tiesa konstatē, ka pieteicējai ir piemērots minimālais LAPK

149. panta desmitās daļas sankcijā noteiktais naudas sods. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka atbildētājs ir izdarījis lietderības apsvērumus administratīvā akta satura noteikšanā un atzinis par samērīgu piemērot pieteicējai minimālo tiesību normas sankcijā paredzēto naudas sodu. [4.12] Izvērtējot pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu kopumā, tiesa atzīst, ka atbildētājs ir piemērojis atbilstošas materiālo tiesību normas un pareizi ir konstatējis pieteicējas darbībās administratīvā pārkāpuma sastāvu. Tiesa neatrod arī nevienu būtisku formālu vai procesuālu pārkāpumu, kas būtu par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai. Līdz ar to pārsūdzētais Lēmums ir atzīstams par tiesisku administratīvo aktu un nav atceļams, bet pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[5] 2008.gada 16.jūnijā saņemta pieteicējas apelācijas sūdzība par Administratīvās rajona tiesas spriedumu. Sūdzībā norādīts, ka sprieduma nepareizība izpaužas šādos apstākļos. [5.1] Tiesa nepareizi piemērojusi LAPK 9. un 11.pantu, jo pieteicēja uzskata, ka viņas darbībās nav administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – vainojama rīcība neuzmanības formā. Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā viņa nevarēja paredzēt, ka tiks pārvadāta krava, kas pārsniedz atļauto divasu slodzi. [5.2] Tiesa nav vērtējusi pierādījumus atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 154.pantam, jo spriedumā ir nepilnīgi norādīti pieteicējas paskaidrojumi, kas novedis pie nepareizas lietas izspriešanas. Pieteicēja savos paskaidrojumos norādīja, ka pašreizējā Latvijas valsts standartā LVS 82:1997 2.pielikuma tabula „Koeficienti kubikmetru pārrēķināšanai tonnās (t/m3)” ir neprecīza vai citādi nederīga, tomēr valsts institūcijas nav paudušas attieksmi šajā jautājumā, kā rīkoties pārejas posmā, jo, ieviešot jaunu standartu LVS 82:2003, ir cits saturs un struktūra, kas reglamentē standartā ietverto informāciju. Šajā gadījumā valsts ar bezdarbību

- ieviešot jauno regulējumu LVS 82:2003, kas nav pietiekami skaidrs attiecībā uz LVS 82:1997 ietvertajiem un daudzkārt pielietojamiem principiem, pienācīgi nepilda pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti.

[6] 2008.gada 21.jūlijā Administratīvajā apgabaltiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par pieteicējas iesniegto apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka pieteicējas apelācijas sūdzību neatzīst, bet pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un atstājams negrozīts. Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Pieteicēja kā kravas pārvadātājs, iekraujot kravu, varēja un tai vajadzēja paredzēt, ka ass slodze varētu būt lielāka kā pieļaujamā saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 12.panta trešo daļu. [6.2] Svēršanai izmantotie svari atbilst likumu prasībām, un fakti, kas liecinātu par svaru nepareizu darbību, kontroles laikā netika konstatēti. [6.3] Pieteicējas norādītais Latvijas valsts standarts LVS 82:1997 zaudējis spēku 2003.gadā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumiem Nr.684 „Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, apaļo kokmateriālu uzmērīšanas prasībām un akreditācijas prasībām organizācijām, kuras darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā”, darījumos ar apaļajiem kokmateriāliem to izmēru, tilpuma un apjoma noteikšanā un rezultātu izteikšanā piemēro Latvijas valsts standartu LVS 82:2003 „Apaļo kokmateriālu uzmērīšana”, bet šo standartu nepiemēro svara noteikšanai. Precīzu svaru var noteikt, vienīgi izmantojot svēršanas metodi. Kā norādīja pirmās instances tiesa, šāda mērvienību konvertācija vienmēr tiek balstīta uz vidējiem teorētiskiem aprēķiniem un nevar būt precīza.

[7] Uz tiesas sēdi pieteicējas pārstāvis neieradās. Par tiesas sēdi pienācīgā kārtībā paziņots (sk. ierakstu lietas uzziņas lapā). Administratīvā apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, tādēļ atzīst, ka lietu var izskatīt bez pieteicējas pārstāvja klātbūtnes. Tiesas sēdē iestādes pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumu atzina daļēji – par mazāka soda noteikšanu, jo saskaņā ar pašlaik spēkā esošo LAPK

149.33 panta astotās daļas redakciju pieteicējai var tikt piemērots Ls 400 naudas sods.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieces paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms daļā – Lēmums ir grozāms daļā par piemērotā soda apmēru.

[9] LAPK 286.15 panta astotā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc analoģijas minētā tiesību norma ir piemērojama, arī izskatot apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem. Turklāt šādas apgabaltiesas tiesības tieši ir iekļautas APL 307.panta ceturtajā daļā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus attiecībā uz pārkāpuma faktu un tā kvalifikāciju, tajā skaitā subjektīvo pusi. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai argumentācijai un to neatkārto.

[10] Pārkāpuma izdarīšanas laikā spēkā esošā LAPK 149.33 panta desmitā daļa noteica, ka par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk kravas pārvadātājam (juridiskajai personai) uzliek naudas sodu no Ls 5000 līdz Ls 10000. Ar 2009.gada 22.janvāra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 9.pantu izdarīti grozījumi LAPK 149.33 pantā. Atbilstoši šiem grozījumiem panta astotā daļa šobrīd noteic, ka par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam – no Ls 400 līdz Ls 1000. Salīdzinot par pieteicēja izdarīto pārkāpumu dažādos laika periodos paredzētos soda apmērus, konstatējams, ka pēc grozījumu izdarīšanas sods par šādu administratīvo pārkāpumu ir samazināts salīdzinājumā ar to soda apmēru, kāds bija paredzēts pārkāpuma izdarīšanas laikā, proti, pašlaik atbildība par šādu pārkāpumu ir mīkstināta.

[11] LAPK 8.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Savukārt atbilstoši LAPK 8.panta otrās daļas pirmajam teikumam aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas administratīvais pārkāpums pēc grozījumu veikšanas LAPK atbilst LAPK 149.33 panta astotajā daļā noteiktajām pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm. Ievērojot to, ka apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja ir izdarījusi pārsūdzētajā Lēmumā norādīto pārkāpumu, pieteicējai piemērotais naudas sods ir grozāms (samazināms) spēkā esošās tiesību normas sankcijas ietvaros.

[12] Ņemot vērā, ka ar tiesā pārsūdzēto Lēmumu iestāde pieteicējai bija noteikusi tajā laikā paredzēto minimālo soda apmēru, tiesa atzīst, ka ir samērīgi samazināt pieteicējai sodu līdz pašlaik spēkā esošajā LAPK 149.33 panta astotajā daļā paredzētajam minimālajam soda apmēram – Ls 400.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11 otrās daļas 5.punktu, 286.14 pantu,

286.15 panta astoto daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

grozīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Metsaliitto Latvia”, vienotais reģistrācijas numurs 40003011260, ar Autotransporta inspekcijas vadītāja 2006.gada 31.oktobra lēmumu Nr.42 noteikto naudas sodu. Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Metsaliitto Latvia” naudas sodu Ls 400 (četri simti latu) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta desmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Zakrevska

Tiesneses (paraksts) Dz.Amerika

(paraksts) A.Šteinberg a

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Zakrevska Rīgā, 2010.gada 16.martā