Appeal court dismisses complaint against noise permit, ruling first instance judgment was legally sound.

Administratīvā apgabaltiesa

Lieta Nr. A420205722

Lietas arhīva Nr. AA43-0185-24/14

ECLI:LV:ADAT:2024:0408.A420205722.20.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024.gada 8.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneses Sandra Gintere un Laura Konošonoka

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteikumu par Kandavas un pagastu

apvienības izsniegtās 2022.gada 18.maija atļaujas Nr.KPA/4-13/22/56 publiska pasākuma rīkošanai tiesiskumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu

500 euro katram pieteicējam, sakarā ar /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 21.marta

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Biedrība „Pro-Kart” (turpmāk – trešā persona) 2022.gada 11.maijā vērsās Tukuma novada pašvaldībā ar lūgumu izsniegt atļauju publiska pasākuma

„Latvijas čempionāts kartingā” rīkošanai no 2022.gada 19. līdz 21.maijam Kandavas kartodromā Jelgavas ielā 16, Kandavā, Tukuma novadā (turpmāk

– pasākums).

Ar Kandavas un pagastu apvienības (turpmāk – apvienība) Publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniegšanas komisijas 2022.gada 18.maija lēmumu

(protokols Nr.3, 1.§) (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) trešajai personai izsniegta atļauja publiska pasākuma rīkošanai; 2022.gada 18.maijā izsniegta

atļauja Nr.KPA/4-13/22/56 publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja).

[2] Pieteicēji /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteikumu tiesai pamatoja šādi.

[2.1] Nav pieļaujams, ka iedzīvotāji Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96., 105., 111. un 115.pantā noteiktās cilvēk tiesības nevar

aizstāvēt tiesā tāpēc, ka pašvaldība atļaujas pasākumu rīkošanai izsniedz tikai pirms pasākuma. Pašvaldībai jārīkojas sabiedrības interesēs, ievērojot

labas pārvaldības principu un cilvēktiesības.

[2.2] Atbildētājam un SIA „Kartodroms” ir Kandavas kartinga trases 2010.gada 8.septembra higiēniskais novērtējums, kura slēdzienā minēts, ka

kartinga trases nelabvēlīgi ietekmē visu apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Novērtējumā rakstīts, ka cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu kartinga trasei, trokšņa

iedarbība var radīt pārejošu vai arī pastāvīgu ietekmi uz organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt funkcionālo sistēmu

traucējumus, piemēram, hipertoniju un sirds išēmisko slimību.

Visi trokšņa testēšanas atzinumi apliecina, ka laikā, kad trasē netiek veikta uzņēmējdarbība, iedzīvotāji māju teritorijās un telpās dzīvo veselībai nekaitīgā

vidē, jo trokšņa līmenis nepārsniedz robežlielumus. Kandavā visas Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30 metriem no stacionāriem trokšņa avotiem,

tātad vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

[2.3] Dabas parka „Abavas senleja” individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav noteikts izņēmums, ka dabas parka neitrālajā zonā bez

rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas var rīkot auto-moto sacensības un treniņbraucienus.

Kandavas kartinga trasei netika veikts vides novērtējums un netika izsniegti tehniskie noteikumi, tāpēc šajā vietā nedrīkst rīkot auto-moto sacensības un

treniņbraucienus bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

[2.4] Veselības inspekcijas 2021.gada 18.maija vēstule apliecina, ka pat vismazākā uzņēmējdarbība SIA „Kartodroms” piederošajā kartinga trasē

nespēj nodrošināt trokšņa noteikumu prasības – tika pārsniegts pieļaujamais trokšņa robežlielums dzīvojamā telpā.

[2.5] Kartinga trases uzņēmējdarbība aizskar pieteicēju tiesības, jo troksnis ietekmē kā fizioloģiski, tā arī psiholoģiski, traucējot pamata aktivitātes,

piemēram, dzirdi, redzi, miegu, atpūtu un sazināšanos, tāpēc pieteicējiem tiek nodarīts smags kaitējums, kas ir tiesisks pamatojums pieprasīt no

atbildētāja personīgā kaitējuma atlīdzību katram pieteicējam 500 euro.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 21.marta spriedumu pieteikums apmierināts daļā, pamatojot šādi.

[3.1] Ar pārsūdzēto lēmumu apvienība izsniedza atļauju trešajai personai rīkot pasākumu. Pieteicēji norāda uz kartinga trases trokšņa nelabvēlīgo ietekmi

uz apkārtējo iedzīvotāju veselību un sacensību rīkošanas nepieļaujamību konkrētajā vietā.

Ņemot vērā, ka pasākums ir noticis un atļauja zaudējusi spēku, tiesa atzina, ka tai ir jāpārbauda atļaujas tiesiskums.

[3.2] Publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības,

pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā, nosaka Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības

likums (turpmāk – Publisku pasākumu likums).

Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo

pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas iesniedz iesniegumu atbilstoši minētā likuma 6.pantam (5.panta

pirmā daļa), kurš regulē iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus.

Pārbaudot pasākuma saskaņošanas iesnieguma saturu un pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka ir norādītas visas Publisku pasākumu likuma 6.panta

pirmajā daļā minētās ziņas un iesniegumam pievienoti visi 6.panta otrajā daļā minētie dokumenti.

Vienlaikus tiesa konstatēja, ka pasākuma pieteikums iesniegts pašvaldībā, neievērojot likumā noteikto 15 dienu termiņu pirms plānotā publiskā pasākuma

norises dienas. Tiesa atzina, ka šāds fakts tomēr nevar būt pamats atļaujas atzīšanai par prettiesisku, kas izriet no apstākļa, ka pasākuma organizatora

pieteikuma apstrādei un izvērtēšanai pašvaldībai ir nepieciešams laiks. Minētais nozīmē, ka laicīga iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšana

pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, būtībā ir paša pasākuma rīkotāja interesēs, ņemot vērā, ka, jo mazāks laiks

pašvaldībai būs palicis pasākuma pieteikuma atbilstības izvērtēšanai normatīvo aktu prasībām, jo lielāka iespējamība, ka pasākuma organizatora

pieteikums var tikt atteikts sakarā ar pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējumu, pašvaldībai nepaspējot veikt pārbaudes darbības, vai tieši otrādi –

pasākuma organizatoram nespējot līdz plānotā pasākuma norises sākumam novērst pašvaldības konstatētos trūkumus iesniegumā vai tam pievienotajos

dokumentos.

Atbilstoši Tukuma novada pašvaldības mājaslapā atrodamai informācijai kārtību, kādā tiek izskatīti un izvērtēti fizisko un juridisko personu iesniegumi par

publisku pasākumu rīkošanu, un kārtību, kādā izsniedz atļaujas publisko pasākumu rīkošanai Tukuma novada pašvaldības administratīvajā teritorijā,

regulē Tukuma novada domes apstiprināti 2021.gada 28.jūlija noteikumi „Par atļaujas izsniegšanu publisku pasākumu rīkošanai” (turpmāk – pašvaldības

noteikumi), kas neparedz no Publisku pasākumu likuma atšķirīgu pasākuma pieteikšanas termiņu. Tomēr, kā jau norādīts, pasākuma pieteikuma

iesniegšanas termiņa neievērošana pati par sevi nevar būt pamats atzīt atļauju par prettiesisku, jo šāds apstāklis galvenokārt var ietekmēt pašu pasākuma

organizatoru un tā plānus pasākuma rīkošanā, nevis atļaujas jeb administratīvā akta saturu.

Lai arī saturisks atļaujas vērtējums liecināja, ka atbildētāja ir ievērojusi formālo procesuālo kārtību tās izdošanā, tomēr tiesa konstatēja, ka atļaujas

izsniegšanā ticis pārkāpts regulējums, kas vērsts uz apmeklētāju un dalībnieku materiālās drošības garantijām dzīvībai vai veselībai nodarītā kaitējuma

gadījumā, jo trešā persona nav pienācīgi izpildījusi vienu no pasākuma organizatora pienākumiem – noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai

nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti

(Publisku pasākumu likuma 10.panta otrās daļas 8.punkts).

Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka

Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumi Nr.298 „Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”

(turpmāk – noteikumi Nr.298), kuru 3.punkts paredz, ka trešajai personai atlīdzina zaudējumus, kas iestājušies civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas līguma (turpmāk – apdrošināšanas līgums) darbības laikā un par kuriem apdrošinātājam paziņots apdrošināšanas līguma darbības laikā

vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēc apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām saskaņā ar pušu vienošanos apdrošināšanas līgumā.

Ar 2022.gada 11.maija iesniegumu trešā persona pieteikusi pasākuma norisi Kandavas kartodromā 2022.gada 19., 20. un 21.maijā, līdz ar to atbilstoši

Publisku pasākumu likuma 7.panta astotajai daļai, pašvaldības noteikumu 16.punktam un noteikumu Nr.298 7.punktam trešajai personai kā pasākuma

organizatoram bija jāiesniedz savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošs dokuments, proti, dokuments, kas apliecina pasākuma organizatora

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu konkrētam jeb visam pasākumam, nevis atsevišķām pasākuma daļām, dienām vai laikiem.

Trešās personas kā pasākuma organizētājas 2022.gada 29.aprīlī noslēgtās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises (lietas 2.sējuma

7.lapa) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas līguma darbības periods ir no 2022.gada 20.maija līdz 2022.gada 13.augustam, kas nozīmē, ka pretēji

Publisku pasākumu likuma prasībām trešās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana visam pasākuma periodam nebija nodrošināta, līdz ar to

atļauju daļā par pasākuma rīkošanu 2022.gada 19.maijā tiesa atzina par prettiesisku.

[3.3] Atļauja paredz, ka pasākums turpinās arī 20. un 21.maijā. Tiesa atzina, ka šajā daļā formālie informācijas norādīšanas un dokumentu iesniegšanas

nosacījumi ir tikuši ievēroti, tomēr līdzās formāliem atļaujas izdošanas kritērijiem normatīvie akti paredz, ka pārbaudāms arī tas, vai pieteiktais pasākums

netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai

veselību.

Pieteicēji atļaujas prettiesiskumu argumentējuši ar apsvērumiem, kas saistāmi ar kartinga trases trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo iedzīvotāju

veselību, kā arī sacensību rīkošanas nepieļaujamību konkrētajā vietā.

[3.3.1] Pieteicēji atsaukušies uz Kandavas kartinga trases 2010.gada 8.septembra higiēnisko novērtējumu un tā slēdzienā minēto par trases nelabvēlīgo

ietekmi uz apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļiem, kā arī uz Veselības inspekcijas 2021.gada 18.maija vēstuli, kura pieteicēju ieskatā apliecina

uzņēmējdarbības nepieļaujamību Kandavas kartinga trasē sakarā ar neiespējamību nodrošināt trokšņa noteikumu prasību ievērošanu, izvirzot arī citu ar

trases darbības un uzņēmējdarbības veikšanas nepieļaujamību saistīto argumentāciju.

Uz minēto tiesa norādīja, ka izskatāmajā lietā tiek vērtēts administratīvā akta – atļaujas – nevis Kandavas kartodroma ekspluatācijas/darbības tiesiskums.

Šajā sakarā tiesa konstatēja, ka lietā Nr.A420288221 ir noraidīts pieteicējas /pers. B/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

kartodroma trases Jelgavas ielā 16, Kandavā darbība tiktu apturēta.

Minētajā lietā pieteicēja argumentēja, ka trases darbība aizskar viņas Satversmē noteiktās cilvēktiesības un visu trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju

tiesības. Laikā, kad trasē nenotiek uzņēmējdarbība, trokšņa līmenis telpās un dzīvojamo māju teritorijās nepārsniedz pieļaujamos trokšņa robežlielumus.

2021.gada 8.maijā veiktie mērījumi apliecina, ka vēsturiskie mērījumi raksturo trases veiktās uzņēmējdarbības neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

Trasei nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums un nav izsniegti tehniskie noteikumi, tāpēc šajā vietā nedrīkst rīkot auto-moto sacensības un

treniņbraucienus bez rakstiskas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas.

Minētajā spriedumā, atsaucoties arī uz citā pieteicējas lietā pieņemtu spēkā stājušos Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, tiesa cita starpā secināja,

ka ievērot spēkā esošos trokšņa robežlielumus, ekspluatējot trasi, ir iespējams. Vērtējot pieteicējas argumentu par 2021.gada 8.martā veiktajiem trokšņa

mērījumiem un konstatēto robežvērtību pārsniegumu, tiesa secināja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 „Trokšņa

novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.16) 13.punktam secinājumus par pastāvīgu un ilgstošu kaitējumu veselībai būtu iespējams

izdarīt, ja tiktu veikti atkārtoti trokšņa mērījumi, jo konkrētajā gadījumā no testēšanas pārskatā norādītajiem mērījumiem, kā arī trešās personas

paskaidrojumiem izriet, ka dominējošo troksni dzīvojamā telpā radīja sporta kartingu braukšana pa trasi.

Tiesa konstatēja, ka trešā persona plāno būtiski mainīt trokšņa avota darbību un veikt pasākumus trokšņa samazināšanai, nekonstatējot pamatu tam

neticēt. Tiesa atzina, ka, lai konstatētu, ka pieteicējas veselībai tiek nodarīts kaitējums, ekspluatējot trasi, būtu jāveic atkārtoti trokšņa mērījumi. Nav

strīda, ka atkārtoti mērījumi nav veikti. Tiesa lietas izskatīšanā nekonstatēja pamatu trases darbības apturēšanai.

Tiesa nekonstatēja apstākļus, kas izskatāmajā lietā liktu izdarīt atšķirīgus secinājumus saistībā ar pieteicējas apsvērumiem par trases nelabvēlīgo ietekmi

un uzņēmējdarbības nepieļaujamību šajā objektā, ciktāl tas būtu attiecināms uz atļaujas tiesiskumu.

[3.3.2] Pārsūdzētajā lēmumā tikuši vērtēti pasākuma norises iedarbības apstākļi un to intensitāte. Pašvaldība atsaukusies uz Veselības inspekcijas

norādīto informāciju, ka skaņas līmenis, kas nepārsniedz 75 dB, nav uzskatāms par tādu, kas cilvēkiem var radīt veselības kaitējumu, kā arī publiska

pasākuma norise saistāma ar īslaicīgas iedarbības troksni, kas var radīt apmeklētājiem diskomfortu, tomēr tiešas negatīvas sekas uz cilvēka veselību

neatstāj, un publiskās vietās skaņas līmenim nevajadzētu pārsniegt 115 dB. Tāpat pašvaldība atsaukusies uz sacensību trokšņa mērījumiem, konstatējot,

ka 2021.gada 19.augustā trokšņa līmenis bija 62,66 dB, 20.augustā – 65,69 dB, 21.augustā 62,99 dB, 1.oktobrī 61,22 dB, 2.oktobrī – 61,19 dB,

2022.gada 29.aprīlī – 59,14 dB, bet 30.aprīlī – 61,71 dB un secinot, ka, visdrīzāk, pasākuma laikā nav prognozējams tāds trokšņa līmenis, kas varētu

radīt būtisku ietekmi uz personu veselību.

Tiesa atzina, ka pašvaldība, izdodot atļauju, ir izvērtējusi pasākuma norises ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem, konstatējot tās īslaicīgumu, kā arī

veikusi sabiedrības un pārējo sabiedrības locekļu interešu samērojamības vērtējumu, un pašvaldības secinājums par pasākuma pieļaujamību bija

atbilstošs no lietā iesniegtajiem pierādījumiem izrietošajiem faktiskajiem apstākļiem. Tāpat tiesa uzskatīja, ka pārsūdzētajā lēmumā iekļautās ar trokšņa

ietekmi saistītās informācijas apšaubīšanai nav pamata, ņemot vērā arī citās ar Kandavas kartodromu saistītajās tiesvedībās apskatītos faktiskos apstākļus

un tiesu izdarītos secinājumus par trases darbību un pasākumu ietekmi uz cilvēkiem.

Šajā sakarā tiesa vērsa uzmanību, ka kartingu radītais troksnis visskaļākais ir tieši pie trokšņa avota, kur arī uzņemti pašvaldībā iesniegtie un pārsūdzētajā

lēmumā minētie mērījumi, un, attālinoties no trases, arī trokšņa intensitāte samazinās, turklāt šādi mērījumi neraksturo troksni telpās. Lai arī kopumā

faktiskie apstākļi liecina par trokšņa piesārņojuma esamību trases tuvumā, tomēr judikatūrā atzīts, ka ne katra darbība ir aizliedzama, pastāvot potenciāla

apdraudējuma riskam, bet konkrētie apstākļi ir jāvērtē.

[3.3.3] Pieteicēji atsaukušies uz 2021.gada maija informāciju par noteikumu Nr.16 4.pielikuma 3.punktā noteiktā robežlieluma 35 dB pārsniegumu par 3

dB. Tomēr Veselības inspekcijas 2021.gada 18.maija vēstulē (lietas 1.sējuma 26.lapa) ietvertā informācija par 2021.gada 8.maijā organizēto trokšņa

mērījumu dzīvojamā telpā /adrese/ norāda, ka minētajā telpā konstatētais trokšņa līmenis 38,2+/-2 dB ir tikai nedaudz lielāks par normatīvajos aktos

noteikto trokšņa līmeni telpā ikdienā (35 dB). Tāpat jāņem vērā, ka trokšņa pārsniegums nav nepārtraukts, jo pasākums paredzēts vien dažas dienas.

Tādējādi, arī rodoties trokšņa vērtību pārsniegumam, tā iedarbībai ir īslaicīgs raksturs, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka trases darbība tās ietekmes zonā

pasākuma laikā 19., 20. un 21.maijā radītu telpās tādu trokšņa robežlielumu pārsniegumu, kas varētu apdraudēt cilvēku drošību, dzīvību vai veselību un

līdz ar to Publisku pasākumu likuma 7.panta piektās daļas un pašvaldības noteikumu 13.punkta izpratnē būtu uzskatāms par šķērsli pasākuma atļaušanai.

[3.3.4] Pieteicēji noteikumu Nr.16. 2.pielikumā noteiktos trokšņa lielumus uzskata par kaitīgas sekas radošiem fizikāliem lielumiem. Šajā sakarā tiesa

ņēma vērā, ka par trokšņa robežlielumu ievērošanas kontroli atbildīgā iestāde – Veselības inspekcija – 2020.gada 16.oktobra vēstulē Nr.4.1.-2./24167

(lietas 2.sējuma 43.lapa) norādījusi uz konkrētu informāciju par trokšņa vērtībām un to spēju radīt veselības kaitējumu (inspekcijas ieskatā vidējais

īslaicīgas iedarbības skaņas līmenis 75 dB apmērā publiska pasākuma laikā nav uzskatāms par veselības kaitējumu radošu), kā arī trokšņa vērtību, kuru

nevajadzētu pārsniegt (115 dB – inspekcijas ieskatā maksimālais pieļaujamais skaņas līmenis publisku pasākumu laikā, kas īslaicīgā laika posmā neatstāj

kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību), līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka noteikumu Nr.16 2.pielikumā noteiktie vides trokšņa robežlielumi (to sasniegšana)

varētu radīt kaitīgas sekas. Turklāt tiesa ņēma vērā, ka lietā nav strīda par attiecīgo Priežu ielas mājokļu atrašanos tuvāk par 30 metriem no stacionāriem

trokšņa avotiem, kas atbilstoši minētajiem noteikumiem nozīmē, ka normā norādītie vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem, kas savukārt

nozīmē, un ko norādījuši arī pieteicēji, atsaucoties uz Veselības inspekcijas 2022.gada 10.oktobra vēstuli (lietas 2.sējuma 135.lapa), ka mērķlielumus

jācenšas sasniegt, bet nav kategoriska aizlieguma tos pārsniegt. Turklāt, kā redzams no lietā iesniegtajiem SIA „Kartodroms” datiem (lietas 2.sējuma

247.–252.lapa), tad noteikumu Nr.16 2.pielikuma trokšņa dienas robežlieluma 55 dB pārsniegumi 2022.gadā notikuši vien atsevišķās dienās, kad trasē

norisinājušies sporta pasākumi (sk. https://kartodroms.lv/kalendars/), proti, atbilstoši SIA „Kartodroms” datiem no 2022.gada 29.aprīļa līdz 1.maijam

notikušo sacensību maksimālā dienas (no plkst.7.00–19.00) trokšņa radītāji bijuši 64,67 dB, no 2022.gada 19.maija līdz 21.maijam notikušo sacensību

maksimālā dienas trokšņa radītāji bijuši 64,61 dB, bet no 2022.gada 18. līdz 20.augustam notikušo sacensību maksimālā dienas trokšņa radītāji bijuši

67,46 dB, kas norāda, ka kompetentās iestādes norādītās īstermiņā nekaitīgās vērtības nemaz netiek sasniegtas. Tāpat redzams, ka noteikumu Nr.16

2.pielikuma trokšņa vakara robežlielums 50 dB apmērā 2022.gadā nevienā brīdī netiek pārsniegts.

Pieteicēji apšauba kartinga trases sniegtos datus. Tiesa konstatēja, ka lietā atrodas vairāki Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā

institūta „BIOR” 2022.gadā veikto trokšņa mērījumu testēšanas pārskati. 2022.gada 17.jūnijā dienas trokšņa mērījumi (no 8.30 līdz 18.30) notikuši

dzīvojamās mājas telpās /adrese/ kartingu braukšanas laikā ar rezultātu 31,4 dB, nepārsniedzot normatīvo rādītāju 35 dB apmērā (lietas 2.sējuma 211.–

215.lapa). 2022.gada 1.jūlijā dienas trokšņa mērījumi (no plkst.10.00 līdz 19.00) notikuši dzīvojamās mājas telpās /adrese/ kartingu braukšanas laikā ar

rezultātu 32,4 dB, nepārsniedzot normatīvo rādītāju 35 dB apmērā (lietas 2.sējuma 176.–181.lapa).

Lietā atrodas arī Vides izpētes laboratorijas SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” 2022.gadā veiktais trokšņa mērījumu testēšanas pārskats

par veikto mērījumu 2022.gada 30.jūlijā (no plkst.7.00 līdz 22.59) dzīvojamās mājas telpā /adrese/ kartingu braukšanas laikā ar rezultātu dienā 26,4 dB

un vakarā 25,5 dB (lietas 2.sējuma 143.–148.lapa), tādējādi nepārsniedzot normatīvo rādītāju 35 dB apmērā.

Tādējādi lietā atrodas vairāku neatkarīgu personu veikti vairāki mērījumi telpās, kas atrodas blakus kartinga trasei, un mērījumu rezultāti neuzrāda kādu

vērā ņemamu bīstamību personu dzīvībai/veselībai, jo trokšņa robežlielumi nemaz netiek sasniegti.

Lietā atrodas informācija par 2021.gada 8.maijā veiktajiem mērījumiem dzīvojamā telpā /adrese/ ar rezultātu 38,2 dB, kas, lai arī pārsniedz normatīvās

vērtības, tomēr uz kādu vērā ņemamu bīstamību personu dzīvībai vai veselībai nenorāda, jo, pirmkārt, konstatētais pārsniegums ir minimāls, un kopsakarā

ar kartinga trases datiem sacensību laikā vides troksnis jebkurā gadījumā pat nesasniedz Veselības inspekcijas kā kompetentās iestādes norādītās

robežvērtības, kuru īslaicīga iedarbība iestādes ieskatā ir pieļaujama publiska pasākuma laikā, un šāda iedarbība nav uzskatāma par veselības kaitējumu

radošu.

Pieteicēji apšauba arī Veselības inspekcijas 2020.gada 16.oktobra vēstulē norādīto informāciju par iestādes ieskatā vērā ņemamām salīdzinoši

nekaitīgām robežvērtībām, tomēr, kā izriet no minētas vēstules, tad savus secinājumus kompetentā iestāde balstījusi nevis subjektīvajā izpratnē, bet gan

ņēmusi vērā zinātnisko pētījumu rezultātus, tai skaitā arī Pasaules veselības organizācijas publikācijas par sadzīves troksni un minētās organizācijas

2018.gada vadlīnijas vides troksnim.

Pieteicēji atsaucas arī konkrēti uz SIA „Kartodroms” sniegtās informācijas par 27.augusta trokšņu rādītāju nepatiesumu, tomēr lietā tiek vērtēta atļauja,

līdz ar to apskatāmais periods ir maijs, kas nozīmē, ka datiem par 27.augustu nav izšķirošas nozīmes. Iepriekš arī konstatēts, ka lietas apstākļi kopumā

nenorāda uz kādu veselībai bīstamu trokšņu iespējamību, ko pierāda vairāki 2022.gadā neatkarīgu personu veiktie mērījumi, kas notikuši sakarā ar

pieteicēju sūdzībām. Turklāt attiecībā uz minētā datumā trases trokšņa vides mērījumu rezultātiem pieteicēju norādītie tonalitātes/impulsitātes labojumi (+

5 dB(A)) nav attiecināmi, jo attiecas uz telpām, kurās mērījumus veikuši vairāki nozares lietpratēji, kuru rezultātu apšaubīšanai pamats nav saskatāms.

Pieteicēju atsaucēm uz sporta/nomas kartingu skaņas jaudām (97,0 dB/137 dB) pašām par sevi nav nozīmes, jo 2022.gada mērījumu un trases fiksēto

vides datu rezultāti tādus trokšņa apmēra lielumus neuzrāda, kā arī lietā netiek pārbaudīta kartinga trases darbības pieļaujamība, līdz ar to arī pieteicēju

argumentācijai par treniņbraucienu un sacīkšu regularitāti trasē un ar to saistīto trases ekspluatāciju, kā arī attiecīga būvakustikas būvnormatīva

piemērošanā uz izskatāmo gadījumu nav attiecināma, jo tiesa šīs lietas ietvaros nevērtēja ne trases būvniecības, ne arī ekspluatācijas tiesiskumu.

Kā jau noskaidrots, tad līdzās trešās personas iesniegtajiem datiem lietā ir arī 2022.gadā veikti citu personu veikto mērījumu dati, kas neuzrāda trokšņa

līmeņa pārsniegumu, un tāds fiksēts tikai 2021.gadā, kas neraksturo 2022.gada situāciju, kā to uzskatāmi parāda iepriekš apskatītie trokšņa mērījumi

telpās. Tādējādi trešās personas datu derīgumam vai nederīgumam, uz ko norāda pieteicēji, atļaujas kontekstā nav izšķirošas nozīmes, jo lietā ir arī citi no

trešās personas datiem neatkarīgi iegūti dati, kas kādu vērā ņemamu bīstamību cilvēka dzīvībai vai veselībai neuzrāda.

Likuma „Par piesārņojumu” 49.panta otrā daļa paredz, ka trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības

institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. Atbilstoši lietas apstākļiem atļaujas izdošanas izlemšanā, kā tas redzams no pārsūdzētā

lēmuma, apvienība cita starpā vadījās arī no tās rīcībā esošās Veselības inspekcijas sniegtās informācijas. Tāpat arī no lietas materiāliem izriet, ka

Veselības inspekcija reaģējusi uz sūdzībām, kā rezultātā 2022.gadā vairākkārt tikuši veikti trokšņa mērījumi dažādās piesārņojuma zonas telpās. Šādi

apstākļi kopumā nenorādīja uz likuma „Par piesārņojumu” prasību neievērošanu.

No lietas materiāliem kopumā neizrietēja kāds reāls vai potenciāls no trokšņa izrietošs tuvējo iedzīvotāju veselībai nodarīts kaitējums, bet tikai pieteicēju

subjektīvi apsvērumi par tāda iespējamību, līdz ar to piesardzības princips izskatāmajā gadījumā nepamatoja atļaujas prettiesiskumu. Arī taisnīguma

principa vērtējumā atļaujas prettiesiskums nebija saskatāms, jo, kā pamatoti norāda pieteicēji, tad pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka

cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru cilvēku kā augstāko vērtību

demokrātiskā tiesiskā valstī un nevar būt vērsts tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšu. Tādējādi nebija pamata atļaujas izdošanā vērtēt tikai

pieteicēju subjektīvo komfortu un vēlmi dzīvot bez trokšņiem, bet bija jārēķinās arī ar pārējo personu interesēm, kas pārsūdzētajā lēmumā ticis izvērtēts,

atzīstot, ka pasākumi trasē veicina pašvaldības atpazīstamību, tūrisma attīstību, atbalsta vietējo uzņēmējdarbību, nekonstatējot policijā iesniegtas sūdzības

par kartodroma darbību, kam gan ir sekundāra nozīmē, jo kartodroma darbība lietā pārbaudīta netika, bet tika vērtēts atļaujas tiesiskums.

Par pieteicēju atsaukšanos uz vairākiem vēsturiskiem trases trokšņa mērījumiem (2014. un 2016.gada mērījumi) tiesa norādīja, ka, pirmkārt, kā izriet no

Tiesu informācijas sistēmas datiem, tad liela daļa pieteikumā norādīto argumentu jau tikusi izvērtēta citu tiesvedību ietvaros, noraidot pieteikumus, un,

otrkārt, vēsturiskie mērījumi neraksturo sagaidāmo trases troksni pasākuma laikā, līdz ar to nav arī izmantojami, lai izdarītu secinājumus par pasākuma

pieļaujamību un līdz ar to atļaujas tiesiskumu. Kā jau konstatēts iepriekš, lietā ir 2022.gada dati un tie neuzrāda ne cilvēka dzīvībai, ne arī veselībai

bīstamus trokšņa apmērus.

[3.3.5] Tiesa atzina, ka pieteikumā nepamatoti norādīts uz Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas nepieciešamību pasākuma rīkošanai, atsaucoties uz

dabas parku „Abavas senleja”, jo lielā mērā kritiski vērtējams un objektīvi nebija saskatāms, ka pasākuma trokšņa līmenis, tā ilgums, apjoms vai saturs

pārkāptu Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumu Nr.133 „Dabas parka „Abavas senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumi”

(turpmāk – noteikumi Nr.133) 14.punkta prasības, proti, neatgriezeniski pārveidotu Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmainītu kultūrvēsturiskās vides

īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti.

Tāpat nepamatota ir pieteicēju atsaukšanās uz kāda Dabas aizsardzības pārvaldes vērtējuma nepieciešamību Natura 2000 teritorijas sakarā, izskatot

pasākumu organizētāju iesniegumu. Lai arī Kandavas kartodroms atrodas Kandavas pilsētā dabas parka „Abavas senleja” teritorijā

(https://ozols.gov.lv/pub, https://natura2000.eea.europa.eu/), tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar noteikumu Nr.133 5.punktu dabas parkā ir vairākas

funkcionālās zonas: 1) dabas lieguma zona, 2) neitrālā zona, kurā ietilpst Kandavas un Sabiles pilsēta, kā arī Rendas ciems, kā arī 3) dabas parka zona,

kurā ietilpst pārējā dabas parka teritorija. Iepriekš šajā spriedumā ir apskatīts atļaujas izdošanas normatīvais regulējums, kas neparedz Dabas

aizsardzības pārvaldes vērtējuma nepieciešamību, un tiesa arī minēto noteikumu sakarā nekonstatēja kāda Dabas aizsardzības pārvaldes vērtējuma

nepieciešamību kartinga sacensību un to treniņu rīkošanai, jo šādas prasības attiecas uz dabas lieguma zonu un dabas parka zonu, kurā kartodroms

neietilpst, jo atrodas neitrālajā zonā.

Tādējādi pieteicēju argumenti nenorāda uz kādu reālu un no normatīvajiem aktiem izrietošu atļaujas izdošanas šķērsli, līdz ar to neliek apšaubīt arī atļaujas

tiesiskumu.

[3.3.6] Ievērojot minēto, tiesa nesaskatīja, ka potenciālā trokšņa traucējuma un apdraudējuma apmērs konkrētajos apstākļos būtu vērtējams kā tāds,

kas būtu pamats atļauju vērtēt kā prettiesisku.

Turklāt, tā kā arī apdrošināšanas jautājumi daļā par 20. un 21.maija pasākumu no trešās personas puses risināti pienācīgi un saskaņā ar tiesisku

regulējumu, ko atbildētāja pareizi ir novērtējusi, tiesa atzina, ka atļauja pasākumam 20. un 21.maijā ir tiesiska, līdz ar to pieteikumu šajā daļā noraidīja.

[3.4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko

kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta 1.punktu nemantiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir ar iestādes

prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai

ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas.

Savukārt minētā likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam

nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām

sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

Pieteicēji katrs lūdz 500 euro nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, norādot, ka kartinga trases uzņēmējdarbība aizskar viņu tiesības, jo troksnis ietekmē

kā fizioloģiski, tā arī psiholoģiski, traucējot pamata aktivitātes, piemēram, dzirdi, redzi, miegu, atpūtu un sazināšanos, tāpēc pieteicējiem tiek nodarīts

smags kaitējums, kas pieteicēju ieskatā ir tiesisks pamatojums pieprasīt no atbildētāja personīgā kaitējuma atlīdzību.

Lai arī tiesa konstatēja, ka atļauja daļā par pasākuma rīkošanu 2022.gada 19.maijā ir prettiesiska, tomēr šāda secinājuma pamatā nebija, pamatojoties

uz par prettiesisku daļā atzītās atļaujas rīkotā pasākuma (tostarp potenciāls) troksnis un/vai tā radītā ietekme uz pieteicējiem, bet gan pasākuma

organizatora pienākuma – noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu – neizpilde. Tā kā objektīva saikne starp civiltiesiskās apdrošināšanas līguma

nenoslēgšanu un fizioloģisku kā arī psiholoģisku ietekmi uz pieteicējiem, tostarp traucējot pamata aktivitātes, piemēram, dzirdi, redzi, miegu, atpūtu un

sazināšanos, nav konstatējama, tad tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu nerodas, jo starp attiecīgajā daļā par prettiesisku atzīto iestādes atļauju un

pieteicēju norādīto šādas atļaujas ietekmi/tās izpausmi nepastāv tieša cēloņsakarība. Tāpēc daļā par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu tiesa pieteikumu

noraidīja un atzina, un izskatāmajā gadījumā atļaujas atzīšana par prettiesisku daļā jau pats par sevi ir atbilstīgs un pietiekams atlīdzinājums, kā arī morāls

gandarījums pieteicējiem.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 21.marta spriedumu pieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību un papildu paskaidrojumu, norādot šādus

argumentus.

[4.1] Spriedums nav pamatots ar tiesību normām, lietā esošajiem dokumentāriem pierādījumiem un no tām izrietošiem apsvērumiem. Lietas materiālos

nebija trokšņa noteikumu prasībām atbilstošu trokšņa mērījumu, kas iegūti pasākuma laikā, un tiesai tos bija nepieciešams pieprasīt.

[4.2] Pārsūdzētajā lēmumā nav minēts tas, ka pasākums notiek dabas parka „Abavas senleja”, Natura 2000 teritorijā, kā arī nav ņemts vērā, ka tikai

Dabas aizsardzība pārvaldei ir tiesības dot vērtējumu šāda pasākuma atļaušanai, bet tā to nav devusi.

[4.3] Ne Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumi Nr.235 „Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas ieleja” nolikums”, ne

noteikumi Nr.133, ne Vides aizsardzības likums, ne citi normatīvie akti nepieļāva 2007.gadā izvietot stacionāra trokšņa avotu pilsētā blakus dzīvojamām

mājām un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā „Abavas ieleja”, tāpēc izdotā būvatļauja par kartinga trases rekonstrukciju ir nelikumīga.

[4.4] Tiesa nav ņēmusi vērā Satversmes tiesas judikatūru par mototrašu radīto troksni un tā ietekmi uz cilvēka veselību, bet ir atsaukusies uz spēkā

nestājušos spriedumu, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 17.pantu.

[4.5] Ne pašvaldībai ar saistošajiem noteikumiem, ne tiesai nav tiesību Satversmes 111. un 115.pantā iekļautās cilvēk tiesības ierobežot, jo saskaņā ar

deleģējumu Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.16, kur ir noteikti trokšņa fizikālie lielumi, kas var radīt kaitīgās sekas. Pašvaldība saistošajos

noteikumos var noteikt tikai zemākus robežlielumus.

[4.6] Tiesa nepamatoti noraidīja lūgumu pieprasīt grāmatvedības dokumentus par 2022.gada 30.jūlija un 28.augusta SIA „Kartodroms” sniegto

uzņēmējdarbību, lai objektīvi varētu novērtēt lietā iesniegtos trokšņa mērījumus, kas apliecina, ka ikdienā trokšņa robežlielumi netiekot pārsniegti.

Veselības inspekcijai bija jākonstatē, ka testēšanas rezultāti neatbilst robežlielumiem. Tiesa nav pareizi izvērtējusi lietas materiālos esošos trokšņa

testēšanas pārskatus un Veselības inspekcijas pretrunīgos viedokļus.

[4.7] Tiesa nav pamatojusi, kāpēc noraidīja pieteicēju lūgumu iesniegt Satversmes tiesai sūdzību par Publisku pasākumu likuma 8.panta piektās daļas,

kas stājusies spēkā 2021.gada 11.oktobrī, atbilstību Satversmes 92.pantam.

[4.8] Tiesas 2022.gada 21.marta spriedums nav atbilstošs taisnīguma principam un neliecina par cilvēku cieņas aizsardzību. Pieteicēju veselība ir

pasliktinājusies kartinga trases piesārņojošo darbību rezultātā.

[5] Tukuma novada pašvaldība paskaidrojumos norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ka nav saprotams, kāpēc pieteicēji tajā atsaucas uz citu

pasākumu, kas notika Kandavā 2023.gada 15.aprīlī.

[6] Trešā persona paskaidrojumos norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi visus pierādījumus.

Vienīgais jaunais arguments izteikts par Senāta 2022.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.SKA-278/2022, bet minētajā lietā izteiktās atziņas nav

attiecināmas ne uz Kandavas kartinga trasi, ne uz izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu.

Motīvu daļa

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku argumentiem,

atzīst, ka pieteicēju apelācijas sūdzība nav pamatota.

[8] Lai arī pieteikumu daļā pirmās instances tiesa apmierināja, pieteicēji ir pārsūdzējuši pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā, norādot no tiesas

secinājumiem atšķirīgu pamatu pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumam arī lietas apmierinātajā daļā. Tā kā pamatojums administratīvā akta prettiesiskumam

vispārīgi var ietekmēt kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, tad apgabaltiesa izskata lietu sakarā ar pieteicēju pieteikumu pilnā apjomā.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi interpretējusi un

piemērojusi tiesību normas, spriedumā ietvertā argumentācija ir pareiza un pilnībā pietiekama, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai un atkārtoti tos pašus

argumentus nenorāda.

Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[10] Apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti, tie jau izteikti pirmās instances tiesai un tiesa ir pareizi izvērtējusi visus no tiesību viedokļa būtiskos

pieteicēju argumentus, tostarp par atļaujas izdošanas priekšnoteikumiem un kompetento iestādi.

Pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka virkne pieteicēju argumentu neattiecas uz izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu par atļaujas tiesiskumu, bet

ir vērtējami un jau ir izvērtēti citās lietās sakarā ar pieteicējas /pers. B/ pieteikumiem. Pieteicēju arguments par būvatļaujas tiesiskumu arī neattiecas uz

izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots ar tiesību normām, ir vērtēti lietā esošie

pierādījumi un ir izdarīti pamatoti secinājumi.

Par argumentu, ka lietas materiālos nebija tiesību normām prasībām atbilstošu trokšņa mērījumu, kas iegūti pasākuma laikā, un ka tiesai tos bija

nepieciešams pieprasīt, apgabaltiesa norāda, ka pieteikuma priekšmets ir par atļaujas tiesiskumu. Tas nozīmē, ka tiesai lietā jāvērtē, vai atļaujas

izsniegšanas brīdī pastāvēja priekšnoteikumi tās izdošanai. Atļaujas izdošanas brīdī nebija iespējami trokšņa mērījumi pasākumā, kurš tikai tika pieprasīts,

līdz ar to šādu pierādījumu iegūšana un vērtēšana neattiecas uz izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu.

Pirmās instances tiesa ir atsaukusies uz tobrīd vēl spēkā neesošu spriedumu citā lietā, bet apgabaltiesa nesaskata Administratīvā procesa likuma 17.panta

pārkāpumu, jo pirmās instances tiesa ir rūpīgi izvērtējusi konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus pieteikuma priekšmeta ietvaros. Turklāt

apgabaltiesa konstatē, ka šobrīd spriedumi gan lietā Nr.A420288221, gan Nr.A420262318 ir stājušies spēkā.

Pārējie pieteicēju argumenti, kas jau nav izvērtēti pirmās instances tiesas spriedumā, neattiecas uz izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu.

[11] Pieteicēji norādījuši, ka pirmās instances tiesa nav vērsusies Satversmes tiesā ar pieteikumu par Publisku pasākumu likuma 8.panta piektās daļas,

kas stājusies spēkā 2021.gada 11.oktobrī, atbilstību Satversmes 92.pantam.

Pirmās instances tiesa, ievērojot sprieduma motivāciju, nav saskatījusi pieteicējas norādītās tiesību normas neatbilstību Satversmei. Arī apgabaltiesa tādu

nekonstatē. Ja atļaujas pārsūdzēšana tiesā apturētu tās darbību, tādā gadījumā tiktu nesamērīgi ierobežotas gan publisku pasākumu rīkotāju, gan

apmeklētāju un sacensību dalībnieku tiesības, jo tostarp nepamatotu pieteikumu iesniegšana publiska pasākuma norisi padarītu neiespējamu.

[12] Šādos apstākļos citāda sprieduma taisīšanai nav pamata.

[13] Tā kā apelācijas sūdzība nav pamatota, par to samaksāto valsts nodevu pieteicējiem arī nav pamata atlīdzināt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteikumu daļā.

Atzīt par prettiesisku Kandavas un pagastu apvienības biedrībai „Pro-Kart” izsniegto 2022.gada 18.maija atļauju Nr.KPA/4-13/22/56 daļā par publiska

pasākuma Latvijas čempionāts kartingā rīkošanu Kandavas kartodromā, Jelgavas ielā 16, Kandavā, Tukuma novadā 2022.gada 19.maijā.

Noraidīt /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Kandavas un pagastu apvienības par labu /pers. B/ (pers. kods /personas kods/) par pieteikumu samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese L.Vīnkalna Tiesnese S.Gintere Tiesnese L.Konošonoka