Court convicts defendant of drunk driving causing injury and imposes combined prison sentence.

Lietas Nr. 11331052913

Lietas arhīva Nr. K26-0355-13/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2013.gada 21.novembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Jermacāne

ar sekretāri I.Buhalovu,

piedaloties prokuroram A.Škutānam,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. D/, /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā, 262.panta otrajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu,

konstatēja:

Apsūdzētais /pers.D/pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus vadot transportlīdzekli un tā rezultātā cietušajai nodarīts vidēja

smaguma miesas bojājums.

2013.gada 24.maijā ap plkst.21.50, pārkāpjot Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 3.punkta, 10.punkta, 38.punkta 38.4.apakšpunkta, 39.panta 39.1.1. un 39.4.apakšpunktu un

112.punkta prasības, Rēzeknes novadā, Lūznavas pagastā autoceļa P- 56 10.kilometrā, virzienā no Zosnas uz Maltu, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) atrodoties alkohola ietekmē

(minimālā alkohola koncentrācija /pers. D/ izelpojamā gaisā sastādīja 1,39 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs), vadīja

transportlīdzekli Audi 80, numura zīme /numurs/. Transportlīdzeklī kā pasažieri priekšējā pasažiera sēdeklī veda /pers. F/ un

neizvēloties atbilstošu ceļa (grants seguma ceļš un ceļa pagrieziens pa kreisi) un meteoroloģiskiem (krēsla un apmācies) apstākļiem

drošu kustības ātrumu, netika galā ar transportlīdzekļa vadību, ceļa pagriezienā transportlīdzeklis tika sanests, sānslīdē tas šķērsoja

pretējo kustības joslu, nobrauca no ceļa un ietriecās zemes valnī.

Šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzekļa pasažierei /pers. F/ tika nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumus, kas ir

izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku garāku par 21 dienu: kreisās puses vaiga kaula un vaiga loka šķēmbaini lūzumi;

kreisās orbītas ārējās un apakšējās sienas lūzumi, augšžokļa lūzums pa apakšējo šuvi; apakšžokļa kreisās puses šķembains lūzums

vanagveida izauguma līmenī ar dislokāciju un labās puses slīps lūzums 5.zoba rajonā bez dislokācijas; galvas smadzeņu

satricinājums; deguna kaula lūzumi, plēsta brūce kreiso deniņu rajonā, plēsta brūce kreiso deniņu rajonā, plēsta brūce kreisā vaiga

rajonā; asinsizplūdums ap kreiso aci; kreisā elkoņa kaula proksimāls šķembains lūzums ar dislokāciju; kreisā spieķa kaula galviņas

šķembains lūzums ar dislokāciju; asinsizplūdums kreisā apakšdelma rajonā.

Šis ceļu satiksmes negadījums notika transportlīdzekļa vadītājam /pers. D/ pārkāpjot sekojošu Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” punktu prasības:

3.punktu, ar kuru noteikts: „Transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi.”;

10.punktu, ar kuru noteikts: „Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai

satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumu.”;

38.punkta 38.4.apakšpunktu, ar kuru noteikts: „Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: ... darīt visu iespējamo, lai netiktu

apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, ...”;

39., 39.1.1. un 39.4.punktu prasības, kuros ir noteikts, ka „Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts: - vadīt transportlīdzekli, ja alkohola

koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs

nepārsniedz divus gadus; ... vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas (1.pielikums) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību”;

112.punkta prasības, kurā ir noteikts, ka „Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus,

ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši

redzamību braukšanas virzienā).”

Šo CSN punktu un apakšpunktu prasību pārkāpšana, ko izdarīja /pers. D/, ir tiešā cēloniskā sakarā ar iestājušām sekām.

Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā, kura kvalificējošā

pazīme ir noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē.

Apsūdzētais /pers.D/vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) atrodoties alkohola ietekmē.

/pers. D/ 2013.gada 24.maijā ap plkst.21.50, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā

kārtībā nav iegūtas) un atrodoties alkohola ietekmē (minimālā alkohola koncentrācija /pers. D/ izelpojamā gaisā sastādīja 1,39

promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs) Rēzeknes novadā, Lūznavas pagastā autoceļa P-56 10.kilometrā, virzienā no

Zosnas uz Maltu, vadīja transportlīdzekli Audi 80 ar reģistrācijas numura zīmi /numurs/.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnīgi, lūdza tiesas

izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina viņa vainu. Apsūdzētais paskaidroja, ka apsūdzība ir saprotama, tajā minētos

faktus neapstrīd. Prokurors atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu

viņš atzīst pilnīgi.

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka tajos nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tiesai

nav šaubu par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, pierādījumu pieļaujamību, ticamību un attiecināmību, tāpēc, ņemot vērā prokurora

viedokli par apsūdzētā pieteikto lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, nolēma tiesas

izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina apsūdzētā vainu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa vaļsirdīgu savas vainas

atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. Pierādījumu analīze un to uzskaitījums saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu nav nepieciešami.

Tiesa atzīst, ka pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. D/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma

260.panta trešajā daļā un 262.panta otrajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un nodarīto kaitējumu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Apsūdzētais /pers.D/ aiz neuzmanības ir izdarījis smagu un tīši izdarījis mazāk smagu noziegumu. Viņš kriminālsodīts 31.10.2011. par

Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā un 2532. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ar brīvības

atņemšanu uz 8 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku 9 mēneši, spriedums stājies spēkā 11.11.2011, sods izciests, bet sodāmība

nav dzēsta (lietas 40.-41.lapa). Tiesas sēdē /pers. D/ paskaidroja, ka ir pastāvīgs darbs, strādā Rīgā, SIA /Nosaukums/ par krāvēju,

apgādībā mazgadīgs bērns, veselības problēmu nav.

No darba vietas raksturots pozitīvi. Raksturojumā norādīts, ka strādā SIA /Nosaukums/ no 2013.gada 25.marta. Darba pienākumus

veic apzinīgi un profesionāli, ir zinošs, kvalificēts darbinieks. Darba vietu uztur tīrībā un kārtībā. Attiecībās ar darba kolēģiem

sabiedrisks un izpalīdzīgs. Attieksme pret kritiku saprotoša, pieļautās kļūdas labo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. D/ atbildību pastiprinošus apstākli tiesa atzīst noziedzīga

nodarījuma recidīvu.

Par /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu, kā arī ņem vērā, ka viņš ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību un ir

izvēlējies vienkāršāku kriminālprocesa veidu.

Sods jānosaka saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas noteikumiem, vispirms nosakot sodu par katru noziedzīgo

nodarījumu atsevišķi, pēc tam sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Par katru no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem viņai ir

jāpiespriež likumā paredzētais sods – brīvības atņemšana un papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz noteiktu

laiku. Par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likumdevējs ir paredzējis tikai brīvības

atņemšanas sodu, pie tam ir noteikta soda zemākā robeža – brīvības atņemšana uz trim gadiem. Minimālo par šo noziedzīgo

nodarījumu paredzēto sodu noteikt nav pamata, jo konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Tāpat tiesai nav likumīga pamata

piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus un noteikt sodu, kas ir mazāks par likumā paredzēto, jo ir konstatēts apsūdzētā

atbildību pastiprinošs apstāklis noziedzīga nodarījuma recidīvs.

Par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. D/ jānosaka sods īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā.

Papildsodu mantas konfiskācija apsūdzētajam nepiemērot, jo pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētā mantai arests nav uzlikts.

Galīgais sods jānosaka, pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, jo viens no

noziedzīgajiem nodarījumiem, kas veido noziedzīgo nodarījumu kopību, ir smags noziegums.

Krimināllikuma 55.panta vienpadsmitā daļa noteic, ka nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu,

ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs noziegums. Tas izdarīts laikā, kad nebija dzēsta

sodāmība par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiesa bija piespriedusi brīvības atņemšanas sodu. Tāpēc tiesai nav likumīga

pamata piemērot apsūdzētajam nosacītu brīvības atņemšanas sodu.

Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. D/ drošības līdzeklis piemērots nav. Ņemot vērā to, ka /pers. D/ ir godprātīgi pildījis apsūdzētā

pienākumus, tiesa atzīst, ka brīdim, kad spriedums stāsies spēkā, ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli viņam piemērot nav

nepieciešams.

Pirmstiesas procesā /pers. D/ ir veikta alkohola ietekmes pārbaude, konstatēta alkohola ietekme. Izdevumi par pārbaudes veikšanu

saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vietu iespaids” 11.punktu ir 11 lati. Apsūdzētais ir labprātīgi

atlīdzinājis šos izdevumus. Tiesas sēdē tika iesniegts to apliecinošs dokuments.

Pamatojoties uz tiesas izmeklēšanā noskaidroto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511. un 514.panta, tiesa

nosprieda:

/pers. D/ atzīt par vainīgu un

- par Krimināllikuma 260.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim)

gadiem un 1 (vienu) mēnesi, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz 3(trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas;

- par Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2

(diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz 3 (trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt daļēji saskaitot piespriestos sodus

un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem un 2 (diviem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz 4

(četriem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Brīvības atņemšanas soda termiņu skaitīt no /pers. D/ aizturēšanas brīža.

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas soda termiņu skaitīt no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vai noprotestēt Latgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no dienas, kad kļuvis pieejams pilns

tiesas spriedums, apelācijas sūdzību vai prokurora protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnese A.Jermacāne