Court dismissed appeal against traffic fine for entering restricted zone without permit, ruling violation was not trivial.

Lietas arhīva Nr. 1A-0188-20/42

ECLI:LV:RVPT:2020:0320.1A30069619.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020. gada 20. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese Baiba Ozoliņa

rakstveida procesā izskatīja SIA “/Nosaukums A/” sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 5. novembra lēmumu Nr. 1-

14.1/5439 (administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. /numurs/).

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 9. oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektore Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr. /numurs/ par to, ka Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” piederošais transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk - transportlīdzeklis), 2019. gada 14. augustā plkst. 14:51 Jūrmalā “Asaru prospektā” iebrauca īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo

noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi vai

noteikumi) 5. punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Saistošo noteikumu 49. punktā, pieņemot lēmumu

uzlikt naudas sodu 50 EUR (turpmāk – amatpersonas lēmums).

[2] Amatpersonas lēmumu Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) pārsūdzēja un ar Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – iestāde) 2019. gada 5. novembra lēmumu Nr. 1-14.1/5439 (turpmāk – iestādes lēmums), tas atstāts negrozīts,

bet sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[2.1] Sistēma fiksēja pārkāpumu ar sūdzības iesniedzējas īpašumā esošu transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. /numurs/

norādītāja laikā un vietā un no Sistēmas caurlaides izdrukas ir secināms, ka ar Transportlīdzekli minētajā datumā iebraukts Jūrmalā bez attiecīgās

caurlaides.

Dienas caurlaidi, atbilstoši Noteikumiem, sūdzības iesniedzējai bija jāiegādājas tajā kalendārajā datumā, proti, 2019. gada 14. augustā, kad iebrauc

Jūrmalā, vai arī pēc iebraukšanas, līdz 2019. gada 14. augusta plkst. 23:59. Caurlaide ir derīga vienu dienu, iebraukt un izbraukt var vairākkārt. Jūrmalā

ir noteikta vienota transportlīdzekļu kustības organizācija, kas vienlīdz attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc šajā zonā. Lietā nav konstatēti

īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši sūdzības iesniedzējai izpildīt normatīvo aktu prasības un iegādāties attiecīgo caurlaidi.

Noteikumu 17. punkts paredz vairākus nodevas samaksas veidus. Līdz ar to sūdzības iesniedzējai bija pienākums izvēlēties sev izdevīgāko un

ērtāko veidu caurlaides iegādei, tomēr tas netika izdarīts

Iestāde atzina, ka administratīvā pārkāpuma lieta 1-28.1/19-27858 uzsākta un administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. /numurs/ sastādīts

pamatoti, atbilstoši Noteikumiem un Latvijas APK tiesiskajam regulējumam.

[2.2] Jūrmalas pašvaldība, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc iespējas ērtā un uztveramā veidā informē sabiedrību par Noteikumos ietverto

tiesisko kārtību attiecībā uz iebraukšanu Jūrmalā laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim publiski pieejamā Jūrmalas pilsētas domes

oficiālā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv. Turklāt nodevas samaksas veikšana, iebraucot Jūrmalā, nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau

ilgstošu laiku. Tāpat informāciju par saistošiem noteikumiem publicē elektroniski oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un citos normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, kas tika publicēts 2017. gada 2. februārī. Līdz ar ko sūdzības iesniedzējai Noteikumi bija

saistoši un iesniedzējas nezināšana par Noteikumos ietverto tiesisko regulējumu par caurlaides iegādes kārtību neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no

atbildības.

Saskaņā ar Noteikumu 7. punktu, lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm īpašā režīma zonā Jūrmalā saskaņā ar Ceļu

satiksmes noteikumu prasībām ir uzstādītas attiecīgas zīmes. Līdz ar to iebraucot Jūrmalā caur Asaru prospektu, bija pienākums iegādāties caurlaidi, kas

netika izdarīts.

[2.3] Par sūdzības iesniedzēja norādīto, ka 2019. gada 27. jūlijā nepilnvarota /pers. B/ atsauca caurlaidi (bez pilnvaras), neinformējot par to

sūdzības iesniedzēju un Jūrmalas domes bija pienākums paziņot sūdzības iesniedzējai par atļaujas anulēšanu, iestāde norāda, ka saskaņā ar Jūrmalas e-

pakalpojumu administrēšanas datu bāzes “VISVARIS” datiem, sūdzības iesniedzējai piederošajam Transportlīdzeklim 2019. gadā caurlaide bija

noformēta uz /pers. B/ pieteikuma pamata no 2019. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim un 2019. gada 25. jūlijā, pamatojoties uz /pers. B/ iesniegumu,

caurlaide transportlīdzeklim anulēta, atbilstoši Noteikumu 45. punkta 8. apakšpunktam, līdz ar to atzīstams, ka caurlaide transportlīdzeklim anulēta

saskaņā ar Noteikumiem.

Tāpat iestāde iestādes lēmumā norāda, ka ikviens var pārbaudīt caurlaides derīgumu savam transportlīdzeklim internēta mājaslapā

www.jurmala.lv.

[2.4] Noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu

izmantošanu. Turpretim, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbību regulē citi normatīvie akti.

[2.5] Saņemot no Sistēmas fotofiksāciju, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Ziņas no Sistēmas saņemtas

2019. gada 1. oktobrī par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts 2019. gada 14. augustā, pēc kā 2019. gada 3. oktobrī uzsākta administratīvā

lietvedība. Ņemot vērā minēto, termiņš, kas noteikts Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā, nav pārkāpts, protokols ir sastādīts savlaicīgi un sods

piemērots atbilstoši Latvijas APK 37. panta ceturtajā daļā noteiktajam deviņu mēnešu termiņam.

[2.6] Iestāde, atsaucoties uz Latvijas APK 280. pantu un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019. gada 3. aprīļa spriedumu lietā

Nr. 1A30030918, uzskata par nepamatotu sūdzības iesniedzējas lūgumu apvienot visas administratīvo pārkāpumu lietvedības vienā, jo pārkāpumi ir

identiski un izdarīti ar vienu transportlīdzekli. Vienas sūdzības ietvaros ir pārsūdzams konkrēts iestādes lēmums, kas ir norādāms sūdzībā un Latvijas

APK neparedz vairāku lēmumu pārsūdzību vienas sūdzības ietvaros.

Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 euro. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt lietderības

apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpumā konstatāciju. Tā kā Noteikumu izdevējs ir noteicis par šo

pārkāpumu konstantu soda apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā iestādei nav

piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, sūdzības iesniedzējas

tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru.

Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu

tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu

iespējams Noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas.

Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme

pret visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši

aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada

28. decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120).

Likuma ievērošanas (normatīvo aktu) princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai normatīvajos aktos noteiktajam

regulējumam pakļauta darbība (iebraukšana pilsētas administratīvās teritorijas īpašā zonā, kuras regulējumu noteic pašvaldības izdoti saistošie noteikumi)

atbilstu likuma (normatīvo aktu) ievērošanas principam un būtu tiesiska. Ir jāievēro šo noteikumu prasības un to priekšraksti, kas konkrētajā gadījumā

attiecas uz caurlaides saņemšanu.

[2.7] Iestāde norāda, ka sūdzības iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar

administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr. /numurs/, foto fiksācijas izdruku no Sistēmas, izziņu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās

Sistēmas, izdruku no Lursoft, izdruku no dienas caurlaides uzskaites sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix, izdruku no

Jūrmalas e-pakalpojumu administrēšanas datu bāzes “VISVARIS”, /pers. B/ iesniegumu par caurlaides anulēšanu.

Līdz ar to sūdzības iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.

[3] Par iestādes lēmumu sūdzības iesniedzēja tiesai iesniegusi sūdzību, kurā lūgts atcelt iestādes lēmumu.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Caurlaide uz automašīnu /TL numurs/ tika izdota 2019. gada 1. aprīlī ar derīguma termiņu līdz 2019. gada 30. septembrim. Mašīnas īpašnieks

nav iesniedzis iesniegumu par caurlaides anulēšanu no 2019. gada 27. jūlija. Jūrmalas dome, pamatojoties uz trešās personas iesniegumu, bez pilnvaras

no transportlīdzekļa īpašnieka SIA “/Nsaukums A/”, caurlaidi anulējusi.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka caurlaidi drīkstēja anulēt saprātīgā termiņā par to brīdinot transportlīdzekļa īpašnieku.

[3.2] Jūrmalas domes un Jūrmalas pašvaldības policijas amatpersonas ir maldinājušas transportlīdzekļa FL 5888 lietotājus, kas bija

pārliecināti par caurlaides esamību, tādēļ piemērot sodu ir nelikumīgi, neloģiski un tas nekalpo likumā noteiktajam mērķim.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudot iesniegto sūdzību kopsakarā ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, savukārt

pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[4.1] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj vai ir noticis administratīvais

pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas APK 289. 13 panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Izvērtējot tiesā iesniegto sūdzību un iestādē iesniegto sūdzību, secināms, ka tiesā iesniegtajā sūdzībā nav norādīti jauni apstākļi, kā dēļ iestādes

lēmums būtu atceļams.

Tiesa uzskata, ka iestāde izskatot administratīvo lietu ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un

tiesiskās apziņas un pievienojas iestādes lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu.

[4.2] Tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka transportlīdzeklim /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija iegādāta un

bija derīga caurlaide līdz 2019. gada 25. jūlijam.

Sūdzības iesniedzējs lietā nav iesniedzis pierādījumus par caurlaides esamību 2019. gada 14. augustā, kā arī ar lietā esošajiem pierādījumiem nav

gūts apstiprinājums, ka sūdzības iesniedzējs bija iegādājies vienreizējo caurlaidi Jūrmalā, Asaru prospektā pie iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā.

[4.3] Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklim bija piešķirta caurlaide uz visu sezonu, bet iestāde bez

jebkāda tiesiska pamata, bez tās atļaujas un piekrišanas, to ir anulējusi, turklāt arī par to nepaziņojot sūdzības iesniedzējai, tiesa norāda, ka tā pilnībā

pievienojas iestādes lēmumā norādītai motivācijai attiecībā par šiem argumentiem par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu

Nr. 1 piemērošanu attiecībā par caurlaižu izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 47. punktu persona var iegūt informāciju par caurlaides

anulēšanu e-pakalpojumu sistēmā un tā iegūstama tikai par tādiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Noteikumu norma

nenosaka pienākumu ievietot ziņas par caurlaides anulēšanu Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzē. Ievērojot, ka caurlaide tika izsniegta,

pamatojoties uz /pers. B/, kā fiziskas personas, iesnieguma pamata, kā arī tās anulēšana veikta, pamatojoties uz /pers. B/, kā fiziskas personas

iesnieguma pamata, proti, saskaņā ar Noteikumu 45. punkta 45.8. apakšpunktu, tad arī nav pienākuma atsevišķas informācijas ievietošanai

e- pakalpojumu sistēmā saskaņā ar Noteikumu 47. punktu, jo tas attiecināms tikai uz caurlaižu anulēšanu, pamatojoties uz Noteikumu 45. punkta 45.1-

45.7. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem.

Ņemot vērā minēto tiesa nekonstatē, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība, izsniedzot un anulējot /pers. B/ caurlaidi iebraukšanai Jūrmalas pilsētā, būt

rīkojusies pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.

[4.4] Izvērtējot pārkāpuma būtību un par pārkāpumu paredzēto soda apmēru, tiesa uzskata, ka nav tiesiska pamata saskaņā ar Latvijas APK

21. pantu atzīt, ka pārkāpums ir maznozīmīgs un izbeigt uzsākto administratīvo lietvedību.

[4.5] Latvijas APK 35. panta pirmā daļa nosaka, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods

tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 1 4., 5., 6. punktu regulējumam nodevas samaksa ir saistāma ar brīdi, kas transportlīdzeklis iebrauc īpašā režīma

zonā un, ja nodevas samaksa nav veikta, tad iestājas Saistošo noteikumu Nr. 1 49. punktā noteiktā atbildība.

Tādējādi citos (atšķirīgos) laikos iebraucot Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un neveicot atsevišķu nodevas samaksu, proti, neizpildot šo

noteikumu prasības, kā tas ir konstatēts konkrētajā lietā, ir konstatējams atsevišķs Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasību pārkāpums.

Tiesa atzīst, ka sastādot administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliekot sodu par katru pārkāpumu atsevišķi, ir ievērots Latvijas APK 35. panta

pirmās daļas un 248. panta regulējums.

[4.6] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos

norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav

jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtēs citus sūdzībā minētos argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē

tiesas izdarītos secinājumus. Turklāt iestāde pārsūdzētā lēmumā ir izvērtējusi visus sūdzībā norādītos argumentus.

Fakts, ka sūdzības iesniedzējs pauž atšķirīgu viedokli, pats par sevi nevar būt par pamatu apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

[4.7] Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesnese nekonstatē likumīgu pamatu atcelt iestādes lēmumu, un tādēļ, atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta otrās

daļas regulējumam, lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12, 289.13 pantu, tiesa,

nosprieda:

Noraidīt Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” sūdzību un atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019. gada

5. novembra lēmumu Nr. 1- 14.1/5439.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, LV-1050.

Tiesnese Baiba Ozoliņa