Court orders absent mother to pay child support based on minimum wage percentage under Civil Code.

Lieta Nr.C32303915,

Lietvedības Nr.C-3039/9

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 24.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa

konstatēja:

Prasītāja/pers. A/ 2015.gada 13.augustā cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu

bērna uzturam, norādot, ka ar Rīgas bāriņtiesas 2014.gada 11.jūnija lēmumu /pers. D/ nodibināta aizbildnība un prasītāja ir iecelta par nepilngadīgās /pers. D/

aizbildni. Atbildētāja ir nepilngadīgās /pers. D/ māte, kura klaiņo un ir bez patstāvīgas dzīves vietas, par meitu nerūpējas, materiāli nepalīdz.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus /pers. D/ uzturam EUR 90 apmērā ik mēnesi līdz viņas

pilngadības sasniegšanai.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus prasības pieteikumam nav sniegusi, nav lūgusi tiesu izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotās dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka 2011. gada 15.oktobrī dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, kuras

vecāki ir /pers. E/ un /pers. B/.

Ar Rīgas bāriņtiesas 2014.gada 11.jūnija lēmumu /pers. A/ iecelta par nepilngadīgās /pers. D/ aizbildni. No minētā lēmuma redzams, ka bērna vecākiem ir

pārtrauktas aizgādības tiesības.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina

pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja

bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka nepilngadīgā /pers. D/ atrodas prasītājas aprūpē un atbildētāja viņas uzturēšanā nepiedalās, jo atbildētāja šo

apstākli nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa

spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

2013. gada 15. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktā noteikts, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai

– 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai –

30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, no

2015.gada 1.janvāra Latvijas Republikā minimālā mēneša darba alga noteikta 360 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai neatkarīgi no viņas mantiskā stāvokļa un spējām ir pienākums nodrošināt bērna uzturam līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no /pers. B/ uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturam EUR 90 apmērā ik

mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2015.gada 13.augusta, līdz brīdim kamēr /pers. D/

sasniedz 7 gadu vecumu, bet, sākot no 7 gadu vecuma sasniegšanas, līdz pilngadības sasniegšanai - ne mazāk kā 30 apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās

daļas 3.punktu un 42.panta pirmo daļu no /pers. D/ par labu valstij piedzenama valsts nodeva EUR 162 apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu, 193.pantu, 204.1pantu, 250.25 pantu,

tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgās /pers. D/, personas

kods /personas kods/, uzturam EUR 90 (deviņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% (divdesmit pieci procenti) apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot 2015. gada 13.augusta, līdz brīdim kamēr /pers. D/ sasniedz 7 (septiņu) gadu vecumu, bet, sākot no 7 (septiņu)

gadu vecuma sasniegšanas, līdz pilngadības sasniegšanai - ne mazāk kā 30 (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 162 (viens simts sešdesmit divus euro).

Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par valsts nodevas piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše