Court finds defendant guilty of refusing police order and imposes a €20 fine for administrative violation.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for refusing a police officer's lawful order to stop and identify himself. The defendant argued the officer lacked reflective gear and failed to show identification, claiming fear and intimidation. The court rejected these claims, stating there was no evidence of bias or incompetence by the officer and that the defendant's interest in avoiding liability outweighs the need to challenge the officer's credibility.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: The court evaluates evidence based on its internal conviction derived from a comprehensive and objective investigation, rejecting the defendant's unsubstantiated allegations of police bias without concrete proof.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130024617
Lietas arhīva Nr. 1-0246-17/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 21.februārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri L.Kāpostu, tulci I.Novoseļcevu,
piedaloties /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2017.gada 24.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk – VP RRP RTI KPN)
inspektors D.Krjukovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/(turpmāk – Protokols), par to, ka 2017.gada 24.janvārī plkst.17.52,
Rīgā, pretī t/c “Alfa”, Brīvības gatvē 372, /pers. A/ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam atrasties pie dienesta automašīnas,
tikmēr tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un noskaidrota /pers. A/ personība un prasībai apstāties, proti, /pers. A/ mēģināja aizbēgt no
policijas darbinieka, nolūkā izvairīties no administratīvā pārkāpuma.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija izgājis no bankas, gāja pāri ielai, pretī nāca policijas darbinieks D.Krjukovs. Policijas
darbiniekam nebija atstarojošā veste un pēc viņa uzvedības viņam likās, ka tas ir rekets, jo bija izgājis no bankas. Pārējos gājējus policijas darbinieks
neaiztika. Viņš bija nobijies, jo policijas darbiniekam nebija atstarojošā veste, viņš redzēja tikai formu. Arī dokumentus policijas darbinieks neuzrādīja.
Dokumentus policijas darbinieks parādīja tikai vēlāk. Pēc tam viņu aizveda uz iecirkni, pārbaudīja dokumentus. Neko nav pārkāpis, ir uzrakstīta
nepatiesība. Nekad neiet pie sarkanās gaismas. Policijas darbinieka rīcību uzskata par nepamatotu.
Motīvu daļa
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa
vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:
Protokolā fiksēto;
VP RRP RTI KPN inspektora D.Krjukova ziņojumā norādīto, ka no 2017.gada 24.janvāra plkst. 14.00 līdz 25.janvārim plkst. 06.00 kopā ar
VP RRP RTI KPN inspektori D.Trankali veica preventīva rakstura pasākumus, lai novērstu un atklātu pārkāpumus RTI apkalpojamā teritorijā.
2017.gada 24.janvārī plkst. 17.41 Rīgā, Brīvības gatves un Ropažu ielu krustojumā, kur satiksme tiek regulēta ar luksofora signālu, tika ievērots
gājējs, kā vēlāk noskaidrojās /pers. A/, kas šķērsoja brauktuvi Ropažu ielas virzienā, neievērojot gājēju luksofora signālu, kad tajā deg sarkanais
aizliedzošais signāls. Ar minēto /pers. A/ ir pārkāpis 2015.gada 2.jūnija Ministru Kabineta noteikumus Nr. 279 ,,Ceļu Satiksmes Noteikumi” 14.punkta
prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 149.23panta otrajā daļā. 2017.gada 24.janvārī plkst. 17.42 pienāca pie /pers. A/, stādījās priekšā kā
policijas darbinieki, uzrādīja dienesta apliecības, izskaidroja pārkāpuma būtību, pēc kā tika palūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un aicināja
/pers. A/ doties pie dienesta automašīnas administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. /pers. A/ atteicās sekot līdzi, paskaidrojot, ka viņš neko nav
pārkāpis un norādīja ka viņam ir jāiet mājās. /pers. A/ atkārtoti tika izskaidrota pārkāpuma būtību, kā arī lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,
bet /pers. A/ turpināja agresīva formā teikt, ka viņš neko nav pārkāpis. Saruna ar /pers. A/ turpinājās apmēram 5 minūtes, kuras laikā /pers. A/ agresīva
formā izteica pretenzijas pret Valsts policijas darbu, ka arī pret policijas darbiniekiem personīgi, ka rīkojas neatbilstoši likumam, ka arī norādīja uz citām
personām, kuras pēc /pers. A/ vārdiem ir pārkāpušas likumu. Turpinot sarunu ar /pers. A/, panāca, ka /pers. A/ ir pārkāpis Ministru Kabineta
noteikumus Nr. 279 „Ceļu Satiksmes Noteikumi” 14.punkta prasības, šķērsojot brauktuvi, kad luksoforā dega sarkanais aizliedzošais signāls un /pers.
A/ piekrita pārkāpumam un doties pie dienesta automašīnas, kura stāvēja pāri ceļam, pretī t/c “ALFA” Rīgā, Brīvības gatvē 372. /pers. A/ tika dots
rīkojums atrasties pie dienesta automašīnas, kamēr tiks noskaidrota viņa personība un tiks aizpildīts administratīvā pārkāpuma protokols. Ap plkst.
17.52 D.Krjukovs sāka pildīt administratīvā pārkāpuma protokolu un pārbaudīt /pers. A/ personību datu avotā MOBAPP, turpretī, /pers. A/ pēkšņi
sāka skriet pāri ceļam prom no automašīnas. Uz D.Krjukvova prasību apstāties, /pers. A/ nereaģēja, līdz ar ko D.Krjukovs bija spiests doties viņam
pakaļ. /pers. A/ tika panākts ceļa otrajā pusē, ieķērās luksofora stabā un sāka kliegt palīgā. Lai /pers. A/neskrietu prom, nācās viņu turēt aiz jakas.
/pers. A/ ar savām darbībām traucēja pildīt dienesta pienākums, proti, aizpildīt administratīvā pārkāpuma protokolu un noskaidrot viņa personību, līdz ar
ko, /pers. A/ tika izskaidrots, ka saskaņā ar Latvijas APK 252., 253., 254.panta pirmās daļas 1.punktu pārkāpēja personības noskaidrošanai, lai
sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu pēc Latvijas APK 175.panta un likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 4.punkta “...administratīvi
aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai...” plkst. 17.56 /pers. A/ tika
aizturēts par pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 175.pantā “Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai
zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai”. /pers. A/ turpināja traucēt pildīt dienesta pienākumus, proti, aizpildīt administratīvā pārkāpuma protokolu
un noskaidrot viņa personību, turpināja agresīvā formā morāli pazemot viņu, izteikt pretenzijas pret Valsts policijas darbu un konkrēti pret viņu, ka arī
mēģināja aizmukt prom. 2017.gada 24.janvārī plkst. 18.25 /pers. A/ tika nogādāts VP RRP RTI telpās Rīgā, Burtnieku ielā 37;
VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojumā norādīto informācija ar identisku saturu D.Krjukova ziņojumam;
VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales papildus ziņojumā norādīto, ka no 2017.gada 24.janvāra plkst. 14.00 līdz 25.janvārim plkst. 06.00
kopā ar VP RRP RTI KPN inspektoru D.Krjukovu veica preventīva rakstura pasākumus, lai novērstu un atklātu pārkāpumus RTI apkalpojamā
teritorijā.
2017.gada 24.janvārī plkst. 17.52 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumiskām prasībām, līdz ar ko, vērsās pie /pers. A/,
nolūkā pieņemt paskaidrojumu. /pers. A/ atteicās no paskaidrojumu sniegšanas un savu vainu pārkāpumā neatzina, kā arī nevarēja paskaidrot, iemeslu
kāpēc nepakļāvās policijas darbinieku likumiskām prasībām.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta
kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī
citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai. Minētā panta pirmās
daļas 4.punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības sastādīt protokolus par
administratīvajiem pārkāpumiem.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Ņemot vērā lietā esošās ziņas, ka policijas darbiniekiem, konstatējot administratīvo pārkāpumu /pers. A/ rīcībā, tas ir, brauktuves šķērsošanu pie
luksofora sarkanās gaismas, policijas darbinieku rīkojums palikt notikuma vietā, lai pārbaudītu personību un sastādītu administratīvā pārkāpuma
protokolu bija likumīga un pamatota. Vērtējot Protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, /pers. A/ ļaunprātīgi
nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam atrasties pie dienesta automašīnas, tikmēr tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un
noskaidrota /pers. A/ personība un prasībai apstāties, proti, mēģināja aizbēgt no policijas darbinieka, nolūkā izvairīties no administratīvā pārkāpuma, lietā
esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu
nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Vērtējot /pers. A/ paskaidrojumus, ka neko nav pārkāpis, dokumentos ir uzrakstīta nepatiesība, policijas darbinieku ziņojumos norādīto, secinu, ka
tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp arī policijas darbinieku liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un neapstrīdami,
tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat,
piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409; Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada
3.decembra spriedumu lietā Nr.AA13-05/5).
Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norādīja, ka ar šo likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās
ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais, piemēram,
amatpersonas ieinteresētība sodīt transportlīdzekļa vadītāju vai subjektīva attieksme pret to, vai amatpersonas kļūda, fiksējot pārkāpumu (skat.
Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).
Lai apšaubītu policijas darbinieku sniegtos paskaidrojumus par apstākļiem, kas noskaidroti, pildot dienesta pienākumus, lietā jābūt pierādījumiem,
kas vismaz netieši norāda uz policijas darbinieku iespējamo ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (skat.
Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).
Zemgales apgabaltiesa 2013.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr.116008413 ir norādījusi, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības
princips, un policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams
apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413).
Vērtējot Protokolā aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav nekādu ziņu, ka policijas darbinieki aprakstot pārkāpuma
izdarīšanas apstākļus, būtu nekompetenti vai viņiem būtu bijis iemesls būt neobjektīviem vai jebkādu iemeslu dēļ būtu ieinteresētiem /pers. A/ apmelošanā
un nepatiesu apstākļu izklāstā. Ņemot vērā apstākli, ka policijas darbinieks tieši nav ieinteresēts lietās iznākumā, secinu, ka policijas darbiniekam nav
iemeslu sniegt nepatiesas ziņas, izprotot, ka par to var draudēt likumdošanā paredzētā atbildība. /pers. A/ nav iesniedzis nekādas ziņas un pierādījumus,
kas liecinātu, ka policijas darbinieki jebkādu iemeslu dēļ būtu ieinteresēti šādai nelikumīgai rīcībai. Savukārt, pie administratīvās atbildības saucamā
persona ir ieinteresēta sniegt paskaidrojumus savā labā, lai izvairītos no administratīvās atbildības.
Līdz ar ko, uzskatu, ka nav pamata apšaubīt Protokolā un policijas darbinieku ziņojumos aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi un saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi lietas
izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Rezolutīvā daļa
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,
274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130024617). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 21.februārī.
Tiesnese I.Millere