Court partially allowed landlord's claim for unpaid management fees and penalties against tenant.

Lietas arhīva Nr. C-1475-18/15

ECLI:LV:RPPT:2018:1107.C68439717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2018.gada 9.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese A.Freimane

ar sekretāru: J.Pētersonu

piedaloties zvērinātai advokātei J.Halturinai

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 31.jūlijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītājs) ir cēlis tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā –

atbildētājs), tiesvedības laikā prasību precizējot un izsakot šādā gala redakcijā:

1) piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 1795,71;

2) piedzīt no atbildētāja līgumsodu EUR 1616,31.

Prasība pamatota ar Civillikuma 701., 863., 1071., 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu”.

Prasībā norādīts, ka atbildētājs laika periodā no 2007.gada 20.jūlija līdz 2011.gada 16.augustam bija dzīvokļa Nr.1, /adrese/ (pirms

adrešu maiņas /adrese/) īpašnieks, savukārt prasītājs ir minētā nekustamā īpašuma apsaimniekotājs. Starp Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava”,

kuras tiesību un saistību pārņēmējs ir prasītājs, kā apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa īpašnieku 2007.gada 6.augustā ir noslēgts dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru apsaimniekotājs apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, savukārt

atbildētājs pielīga veikt apmaksu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem. Prasītājs norāda, ka atbilstoši

līgumā uzņemtām saistībām, atbildētājs nav izpildījis Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantā noteikto pienākumu, proti, nav pilnā apmērā norēķinājies

par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtiem komunāliem pakalpojumiem, sakarā ar ko prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR

1795,71, kas aprēķināts par laika periodu no 2007.gada novembra līdz 2012.gada augustam, un līgumsodu EUR 1616,31, kas aprēķināts par laika

periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 1.oktobrim, saskaņā ar noslēgtā apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu, kas paredz līgumsoda samaksu

0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem, paskaidrojot, ka prasījums ir

pierādīts ar 2018.gada 7.maija SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegumam pievienotiem dokumentiem, un prasītājs neizmantos savas tiesības un

neiesniegs pierādījumus, kas apstiprina prasītāja aprēķinos norādīto komunālo pakalpojumu maksas apmēru.

Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, paskaidrojot, prasītāja izrakstītie rēķini paši par sevi neapliecina parāda apmēra pamatotību,

parādam ir jābūt tiesiski pamatotam. Ņemot vērā apstākli, ka prasītājs ir atteicies no pierādījumu pārbaudes, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta SKC-9/2014 un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu lietā Nr.C30474808 atbildētāja pārstāve lūdza tiesu

prasību noraidīt, jo prasītājs nav pierādījis prasījuma apmēra pamatotību.

Motīvu daļa

Noklausoties pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir daļēji

apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka atbildētājs laika periodā no 2007.gada 6.jūlija līdz 2011.gada 21.jūnijam

bija dzīvokļa /adrese A/ (pirms adrešu maiņas /adrese/), īpašnieks.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2007.gada 6.augustā starp Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava”, kuras tiesību un saistību pārņēmējs ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kā

īpašuma /adrese/ apsaimniekotāju un atbildētāju kā iepriekšminētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa Nr.1 īpašnieku tika noslēgts dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgums Nr.456, saskaņā ar kuru apsaimniekotājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, dzīvojamai

mājai piesaistīto zemes gabalu, kā arī nodrošināt dzīvokļa īpašumu ar komunāliem pakalpojumiem (līguma 1.,3.punkts), savukārt atbildētājs apņēmās

samaksāt par saņemtiem pakalpojumiem (līguma 4.punkts).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Kā izriet no prasītāja tiesai iesniegtā prasījuma prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu

pamatparādu EUR 1795,71, kas aprēķināts par laika periodu no 2007.gada novembra līdz 2012.gada augustam.

Saskaņā ar atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem prasība nav pamatota, jo prasītājs nav pierādījis apsaimniekošanas maksas un komunālo

maksājumu parāda apmēru.

Tiesa atzīst, ka civiltiesiskajā strīdā tiesai nav jāpārvērtē prasītāja aprēķinā norādītais apsaimniekošanas maksas apmērs, jo, pirmkārt, 2018.gada

26.marta tiesas sēdē, kurā tiesa lūdza atbildētāja pārstāvi precizēt, kādas pozīcijas parāda aprēķinā tiek apstrīdētas, atbildētāja pārstāve tiesai

paskaidroja, ka atbildētājs apstrīd parāda aprēķinā iekļautās pozīcijas par atkritumu izvešanu, ūdeni un kanalizāciju, elektrību un aprēķina pozīciju “citi

pakalpojumi” (2018.gada 26.marta audioieraksts 07:00-08:00). Parāda aprēķinā iekļauto apsaimniekošanas maksas apmēru 2018.gada 26.marta tiesas

sēdē, kurā tiesa uzlika prasītāja pārstāvim par pienākumu iesniegt pierādījumus atbilstoši atbildētāja pārstāves apstrīdētajām pozīcijām, atbildētāja

pārstāve neapstrīdēja, līdz ar ko atbildētāja pārstāves atsauce, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus apsaimniekošanas maksas apmēram, ir atzīstama

par nekorektu un nepamatotu. Otrkārt, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu 7.punktam noteikts, ka apsaimniekošanas maksā ietilpst dzīvojamās mājas un tai piesaistītā zemesgabala sanitārā

kopšana un labiekārtošana, dzīvojamās mājas tehniskā apkope un kārtējie remontdarbi, mājas pārvaldīšanas pakalpojumi un nākamajam periodam

nepieciešamo remontdarbu plānošana.

Atbilstoši minēto noteikumu 10.punktam par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam

kalendārajam gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15.oktobrim, paziņojumā

norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu, kā arī dzīvojamai

mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem. Saskaņā ar minēto noteikumu 12.punktu 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu

10.punktā minētā paziņojuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieki dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plāna

apstiprināšanu nākamajiem periodiem.

Saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 14.punktu, ja dzīvokļu īpašnieki šo noteikumu 12.punktā minētajā termiņā nav sasaukuši kopsapulci

un nolēmuši apstiprināt dzīvojamai mājai aprēķināto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendārajam gadam, dzīvojamās mājas

pārvaldnieka aprēķinātā maksa nākamajam kalendārajam gadam stājas spēkā ar 1.janvāri vai ar citu pārvaldnieka noteiktu termiņu.

Ņemot vērā minētos tiesību regulējumus par to, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa ir nosakāma saskaņā ar apsaimniekotāja

tāmi un apsaimniekošanas maksas apmērs stājas spēkā ar attiecīgā kalendārā gada 1.janvāri, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības uz

lietas materiālos pievienotajos rēķinos norādīto apsaimniekošanas maksas piedziņu un apsaimniekošanas maksas apmērs izskatāmajā lietā nav

pārvērtējams.

Attiecībā par komunālo maksājumu parāda apmēru, tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums par parāda piedziņu šajā daļā ir noraidāms, jo

parāda aprēķins vai rēķins nevar būt pierādījums parāda apmēram, un attiecīgi nevar būt pamats prasības apmierināšanai. Prasījums par

apsaimniekošanas līgumā un Dzīvokļa īpašuma likumā pielīgto saistību izpildi situācijā, kad atbildētājs lūdz iesniegt pierādījumus piedzenamās summas

apmēram, ir pierādāms ar komunālo pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem rēķiniem, un uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tāpat kā jebkuru prasītāju ir

attiecināms Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato pieteikto prasījumu.

Vadoties no minētā, tiesa prasību daļā par komunālo maksājumu parāda piedziņu atzīst par nepierādītu un noraidāmu, un izvērtēs prasītāja pieteiktā

prasījuma pamatotību daļā par apsaimniekošanas maksas pamatparāda piedziņu, ņemot vērā atbildētāja veiktos maksājumus.

Saskaņā ar pieteikto prasījumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu par laika periodu no 2007.gada novembra

līdz 2012.gada augustam EUR 1795,71 apmērā.

Lietas materiāliem pievienots 2018.gada 25.janvāra paziņojums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (lietas lapa Nr.72-73), kurā tiesa informē

prasītāju, ka tiesai nav saprotams prasības pieteikumam pievienotais aprēķins (lietas lapa Nr.52-55), kurā norādīts, ka par laika periodu no 2007.gada

novembra līdz 2012.gada augustam atbildētāja pamatparāds sastāda EUR 3412,02. Paziņojumā tiesa uzlika par pienākumu prasītājam iesniegt jaunu

aprēķinu, kas pamato prasībā norādīto parāda apmēru.

2018.gada 28.februārī prasītājs precizēja nesamaksātā pamatparāda apmēru norādot to EUR 1795,71 apmērā un paskaidrojot, ka precizējumiem

pievieno precizētu parāda aprēķinu aprēķinu (lietas lapa Nr.78). 2018.gada 26.marta tiesas sēdē tiesa vērsa prasītāja uzmanību, ka precizētais parāda

aprēķins atspoguļo parāda aprēķinu no 2009.gada janvāra, nevis 2007.gada novembra. Turklāt tiesa norādīja prasītāja pārstāvim, ka precizētajā parāda

aprēķinā (lietas lapa Nr.79) parāda sākuma summa uz 2009.gada janvāri ir norādīta EUR 229,21, savukārt sākotnējā rēķinā, kas atrodas lietas lapā

Nr.54, parāda summa euro valūtā ir norādīta EUR 245,96 (2018.gada 26.marta audioieraksts 24:40-28:30).

Ņemot vērā, ka tiesai precizēts parāda aprēķins nav iesniegts, tiesa, izvērtējot apsaimniekošanas maksas parāda apmēra pamatotību, ņems vērā

pēdējo tiesai precizēto prasījumu un parāda summu rēķinās no 2009.gada janvāra, jo pats prasītājs, iesniedzot prasības precizējumus, ir norādījis, ka

sākotnējais tiesai iesniegtais aprēķins nav pareizs.

Precizētajā parāda aprēķinā prasītājs apsaimniekošanas maksas parādu ir aprēķinājis par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada

1.oktobrim, taču tiesas atzinumā apsaimniekošanas maksas parāds var tikt aprēķināts tikai par laika periodu līdz 2011.gada 21.jūnijam, jo atbilstoši

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumam (lietas lapa Nr.36) atbildētāja īpašuma tiesības minētajā datumā izbeidzās, savukārt nekustamā īpašuma

apsaimniekošanas maksu prasītājs var prasīt tikai no nekustamā īpašuma īpašnieka.

Līdz ar minēto, kopējais nekustamā īpašuma apsaimniekošanas maksas apmērs par laika periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada

21.jūnijam sastāda EUR 1314,11, un atbildētājs no minētās summas ir samaksājis EUR 640,17. Tādejādi no atbildētāja ir piedzenama nesamaksātā

apsaimniekošanas parāda summa EUR 673,94.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), savukārt minētā likuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai gadījumos, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.6.punktu saistību izpildes nokavējuma gadījumā atbildētājs pielīga maksāt līgumsodu 0,3% apmērā no nesamaksātās

maksājuma summas par katru nokavējuma dienu.

Ņemot vērā, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods par

parāda samaksas nokavējumu par laika periodu no 2009.gada 1.februāra līdz 2011.gada 21.jūnijam EUR 67,39 apmērā, kas ir 10% no piedzītā

pamatparāda apmēra, jo atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešās daļas regulējumam likuma redakcijā 2014.gada 1.janvāra likums ierobežo piedzīt

līgumsodu lielāku par 10 % no parāda pamatsummas. Lai arī Civillikuma 1716.panta trešās daļas grozījumi nevar tikt tieši piemēroti pušu tiesiskajās

attiecībās, jo līgumsods ir aprēķināts par laika periodu līdz minētās normas spēkā stāšanās brīdim, tomēr tiesas vērtējumā Civillikuma grozījumi ir

atzīstami par likumdevēja noteiktu mērauklu soda samērīgumam. Turklāt judikatūrā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās brīdim bija nostiprinājusies

atziņa, ka tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu atzīstams soda samērīguma princips.

Jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos lietas apstākļus, ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā

norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (SKC-113/2010).

Atbildētāja pārstāves iebildumi, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka atbildētājam ik mēnesi ir tikuši izsniegti rēķini, kas savukārt ļāvis

prasītājam aprēķināt nesamērīgu līgumsodu, nav ņemami vērā, jo kā norādīts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 23.maija

spriedumā lietā Nr.CA-0789-18/18 Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, gadījumā, ja atbildētājs ikmēneša rēķinus nebūtu saņēmis, tad apzinoties, ka

dzīvojamās mājas apsaimniekošana nav bezmaksas pakalpojums un tiesiskās attiecības ar apsaimniekotāju noteic kā apsaimniekošanas līgums, tā arī

likums “Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likums, kuros noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tai skaitā arī pienākums veikt maksājumus,

atbildētājam nesaņemot rēķinus no apsaimniekotāja, bija jāvēršas pie prasītāja ar priekšlikumu vienoties par konkrētu rēķinu izsniegšanas veidu.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs maksājumus apsaimniekotājam ir veicis neregulāri un no lietas materiāliem neizriet, ka atbildētājs būtu

vērsies pie apsaimniekotāja ar lūgumu izsniegt rēķinus. Atbildētājs lietas materiāliem ir pievienojis saraksti ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kurā

norādījis, ka neko nezin par apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu dzīvokļa īpašumam /adrese/. Tā kā sarakste starp prasītāju un

atbildētāju ir attiecināma uz citu nekustamu īpašumu un tiesvedības procesu par parāda piedziņu no atbildētāja, atbildētāja 2018.gada 15.marta lūgumam

pievienotie dokumenti izskatāmajā civilstrīdā nav vērtējami.

Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē izteikto argumentu, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim /pers. C/ nebija pilnvarojuma parakstīt prasības

pieteikumu, tiesa atzīst par nepamatotu, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pantam katrai personai, tostarp juridiskai personai, ir tiesības uz savu aizskarto

interešu aizsardzību. Prasītāja pieteiktais prasījums cita starpā ir pamatots ar 2007.gada 6.augusta apsaimniekošanas līguma neizpildi, kurā prasītājs ir

Rīgas pašvaldības SIA “Sarkandaugava” tiesību un saistību pārņēmējs (lietas lapa Nr.66). SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā juridiskai personai attiecībā

pret kuru nav izpildīta saistība ir tiesības celt prasību tiesā, savukārt 2017.gada 16.maijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izsniegtais pilnvarojums /pers.

C/ apliecina pilnvarnieka tiesības parakstīt prasības pieteikumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vārdā.

Līdz ar minēto, tiesa ir izvērtējusi visus prasītāja un atbildētāja pārstāves izteiktos argumentus par izvirzītās prasības pamatotību, un vadoties no

iepriekšminētā tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļāji.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam atzīstamas prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) nokavējuma procentus gadā par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi

proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram. Tiesa ir apmierinājusi prasību par EUR 741,33. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunktu par šādu tiesas apmierinātā prasījuma apmēru ir piedzenama valsts nodeva EUR 111,20 (EUR 741,33 x15/100).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko nav sedzis prasītāja

maksājums EUR 3,20 apmērā. Lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 5,19, līdz ar ko no atbildētāja

piedzenamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 1,99.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgs sprieduma izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189., 193.,195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas Nr.40103362321,

pamatparādu EUR 673,94, līgumsodu EUR 67,39 un tiesas izdevumus EUR 114,40, kopā EUR 855,73 (astoņi simti piecdesmit pieci euro 73 centi),

kas iemaksājama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” bankas kontā LV83PARX0013044380019 AS “Citadele banka”.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no piedzītās,

bet nesamaksātās atlīdzības summas.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,99 (viens euro 99 centi), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase; saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr. 90001672316; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499, kā arī jānorāda dati personas vai lietas identificēšanai. Maksājuma uzdevums

iesniedzams tiesas kancelejā (Baložu iela 14, Rīga).

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2018.gada 9.novembra, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese A.Freimane