C20269115 / C-0702-16 · Liepājas tiesa

Lietas Nr. C20269115

Lietas arhīva Nr. C-0702-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 1.februārī

Liepājas tiesa: tiesnese Inta Pūce rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu.

Tiesa

konstatēja

Liepājas tiesā 2015.gada 21.oktobrī prasītājas pārstāvis cēlis maza apmēra prasību tiesā pret atbildētāju par apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu parāda 1388,38 EUR un tiesas izdevumu piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt 6% gadā no pamatparāda līdz sprieduma

izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvoklis Nr./adrese/. Laika periodā no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada

30.septembrim izveidojies parāds 1381,86 EUR un aprēķināti likumiskie procenti 6,52 EUR. Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu atbildētājs nav

parakstījis. Prasītāja lūdz piedzīt 1381,86 EUR pamatparādu un 6,52 EUR likumiskos nokavējuma procentus. Prasītājas pārstāvis norādījis, ka nevēlas

lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un izmantot mediāciju. Vienlaikus lūdz pieņemt lēmumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksu 8,39 EUR apmērā. Nauda

iemaksājama AS „SEB banka” kontā Nr. /konta numurs/.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1759.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 2.,3., 10., 13.pantu, Civilprocesa likuma 1., 34.,39., 41., 127.,

195.pantu, 30.3 nodaļu un likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.,12.pantu.

Ievērojot Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu un 250.22 panta pirmo daļu, atbildētājam uz dzīvesvietu tika nosūtīts prasības

pieteikums un tam pievienotie dokumenti, izskaidrotas procesuālās tiesības, norādīta informācija par tiesas sastāvu un izskaidrotas tiesības pieteikt

noraidījumu tiesnesim (lietas 53.lapa). Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības un nav sniedzis paskaidrojumus par prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56 1 .panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2015.gada 9.decembrī

(lietas 55.lapa). Papildus pieteikumi vai lūgumi nav saņemti.

Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem konstatēts, ka atbildētājam īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, ir nostiprinātas Liepājas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/ (lietas 32.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijusi spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Prasītāja lūgusi piedzīt parādu par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 30.septembrim, tātad piemērojams likums „Par dzīvokļu

īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likums, kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas noteic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas kārtību prasītājai.

Likuma (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 8.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un

īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteiktam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus,

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram apkure, aukstais ūdens, kanalizācija u.tml.).

Ieraksti zemesgrāmatā apliecina, ka atbildētājam prasības periodā ir īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, un viņam ir pienākums

norēķināties par īpašuma apsaimniekošanu proporcionāli piederošajai domājamai daļai.

2009.gada 16.decembrī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un pilnvarojuma līgumu (lietas 26.-

31.lapa). Atbildētājs nav parakstījis minēto līgumu.

Iebildumus pret celto prasību atbildētājs tiesā nav iesniedzis, nav apstrīdējis parāda summu un tā aprēķina pareizību. Atbildētājs nav

iesniedzis pretenzijas par saņemto komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti. Savu pienākumu maksāt parādu atbildētājs neapstrīd, līdz ar ko

prezumējams, ka strīda par to lietā nav.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka viņš atsevišķi norēķinās par īpašuma apsaimniekošanu un pamatpakalpojumu sniegšanu.

Tāpat atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas tiesības apsaimniekot viņa īpašumus, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu. Līdz ar to, prasība ir

apmierināma uzturētajā apmērā.

Tiesa secina, ka no atbildētājam, kā dzīvokļa īpašuma kopīpašniekam, ir piedzenams pamatparāds 1381,86 EUR laika periodā no

2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 30.septembrim (lietas 37.- 43.lapa).

2011.gada tiesu prakses apkopojumā „Kopīpašums” II sadaļas 3.6.punktā secināts: ja līgumsods par saistību neizpildīšanu vai kavējumu ir

noteikts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, ko slēdz dzīvokļa īpašnieku kopības pilnvarota persona ar pārvaldnieku, tad tas nav attiecināms uz

dzīvokļu īpašniekiem, ar kuriem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums nav noslēgts. Ja dzīvokļa īpašnieks kavē maksājumus un pārvaldīšanas līgums ar

viņu nav noslēgts, piemērojams Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā paredzētie likumiskie procenti, kas ir 6% gadā.

Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus 6,52 EUR, kas aprēķināti laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.augustam (lietas

44.,45.lapa). Tiesa atzīst, ka prasība par likumisko procentu piedziņu ir apmierināma un tie piedzenami no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam, puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav iesniedzis, pierādījumus par parāda izpildi nav arī iesniedzis.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma par pamatparāda 1381,86 EUR laika periodā no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada

30.septembrim un likumisko procentu 6,52 EUR laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.augustam.

Apmierināms prasītājas lūgums atzīt tai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai), kā tas paredzēts Civillikuma 1765.pantā un Civilprocesa likuma 195.pantā.

Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ja iemaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to nosaka likums, tā atmaksājama.

Tiesa konstatē, ka prasītāja 2015.gada 3.jūlijā ar maksājuma uzdevumu Nr. 153350 samaksājusi 8,39 EUR (lietas 8.lapa) vairāk par

prasības celšanu pret /pers. B/. Līdz ar to minētā summa prasītājai atmaksājama no valsts budžeta.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 208,26 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97., 193., 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods, /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”,

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 1381,86 EUR (vienu tūkstoti trīs simtus astoņdesmit vienu

euro astoņdesmit sešus centus), laika periodā no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 30.septembrim un likumiskos procentus 6,52 EUR (sešus euro

piecdesmit divus centus) laika periodā no 2015.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.augustam; kā arī piedzīt tiesas izdevumus 212,96 EUR (divus simtus

divpadsmit euro deviņdesmit sešus centus).

Samaksa veicama SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” kontā Nr. /konta numurs/ AS „SEB banka”.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”, tiesību saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no

nesamaksātā pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atmaksāt SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, no valsts budžeta līdzekļiem samaksātās valsts

nodevas daļu 8,39 EUR (astoņus euro trīsdesmit deviņus centus), kas iemaksāta valsts budžetā 2015.gada 3.jūlijā, maksājuma uzdevums Nr.153350

AS “SEB banka”.

Noteikt atbildētājam, minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu -10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Liepājas tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2 pantu.

Tiesnese I.Pūce