Court convicts defendant of assault and orders compensation for material and moral damages based on proven facts.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of causing minor bodily harm under Article 130 of the Criminal Law and ordered compensation for the victim. The defendant argued self-defense and claimed the victim provoked the conflict, but the court found the evidence of intentional stabbing and kicking conclusive. Consequently, the court awarded 205 EUR for material losses and 500 EUR for moral damages, citing established judicial practice for such offenses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530. pants: The court established that a defendant is liable for all losses including expected income when convicted of minor bodily harm, and that moral damages for public assault should be assessed based on the severity of the act and the victim's reaction, resulting in a fair compensation amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11380003416
S P R I E D U
Latvijas Republikas vārdā
Talsos, 2017.gada 2.februārī
Talsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Ainars Feldmanis,
ar sekretāri Sanitu Zaļo,
piedaloties prokuroram Edgaram Kristovskim,
zvērinātiem advokātiem Ingrīdai Kalniņai, Anitai Kovaļenko,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas.
A p r a k s t o
/pers. B/ tīši nodarīja vieglu miesas bojājumu šādos apstākļos:
2016.gada 1.janvārī, ap plkst. 01:40, atrodoties Pils ielā 14, Dundagā Dundagas novadā, Dundagas pils garderobē, pēc izklaides pasākuma laikā
notikušā strīda, atriebības vadīta, ar mērķi nodarīt cietušajai fiziskas sāpes un miesas bojājumus, /pers. B/ uzbruka dīvānā sēdošajai /pers. D/ un, ne
mazāk kā trīs reizes, iesita viņai ar dūrēm pa galvu, pēc kā, ar abām rokām satvēra /pers. D/ aiz matiem un divas reizes ar celi iespēra viņai pa sejas labo
pusi uzacs, žokļa un auss rajonā, radot uz tās brūci un izraisot asiņošanu. Šādi rīkojoties, /pers. B/ nodarīja cietušajai /pers. D/ fiziskas sāpes un vieglus
miesas bojājumus, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 dienām līdz 21 dienai, un proti, sistu brūci labās uzacs rajonā, zemādas hematomu
labā zemacs rajonā, apakšžokļa rajonā labā pusē.
Tādējādi /pers.B/ izdarīja Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Cietusī/pers.D/ tiesā pieteica kompensāciju par mantisko zaudējumu 205 EUR un kompensāciju par morālo aizskārumu 500 EUR.
M o t ī v u d
Apsūdzētā /pers. B/ tiesā savu vainu neatzina un liecināja, ka 2016.gada 1.janvārī kopā ar /pers. G/ ieradusies uz balli Dundagā. Dāvja brālis
Didzis teicis, ka meitene vārdā /pers. D/ vārdiski aizskārusi viņu (Didzi) un viņa draudzeni, draudējusi, ka Kolkas jaunieši ar viņiem izrēķināsies. Viņa
(/pers. B/) iepriekš /pers. D/ nav pazinusi, Dāvis parādījis viņu, viņa piegājusi pie /pers. D/, prasījusi kādas viņai problēmas ar /uzvārds/, /pers. D/ slikti
izteikusies par /uzvārds/, viņa teikusi /pers. D/, lai zina savu vietu. Pēc tam viņa gājusi uz mašīnu, pa ceļam /pers. H/ teicis, ka /pers. D/ nosaukusi viņu
(/pers. B/) par kuci un atrodas garderobē. Tas viņu aizskāris un viņa gājusi uz garderobi izskaidroties, Dāvis viņai sekojis. /pers. D/ sēdējusi garderobē uz
dīvāna, uz viņas (/pers. B/) jautājumu vai viņa ir kuce /pers. D/ teikusi, ka neko nezin. Tuvojoties /pers.D/ saņēmusi spērienu pa vēderu, ieķērusies/pers.
D/ matos vilkusi viņas galvu uz leju, tā atsitusies pret viņas celi, konflikta laikā /pers. D/ pavisam viņai 4 reizes iesitusi ar kāju. Viņa (/pers. B/) alkoholu
nebija lietojusi, bijusi ceturtajā vai piektajā grūtniecības nedēļā, tās pašas dienas vakarā zaudējusi bērnu – mājās bijis spontānais aborts.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja apsūdzētās agrāk sniegtās liecības (lietas 26., 33.lp.).
Kā aizdomā turētā viņa liecinājusi, ka 2016.gada 1.janvārī ap plkst. 01.30 kopā ar draugu /pers. G/ aizbraukuši uz Dundaga pili, ārpusē pie
automašīnas drauga brālis /pers. J/ pastāstījis, ka ballē ir meitene ar uzvārdu /pers. D/, kura draudējusi, ka Kolkas jaunieši ar viņiem izrēķināsies un
apsaukājusi Didzi un viņa draudzeni. Zālē Dāvis piegājis pie /pers. D/, pasaucis malā vīrieti, ar kuru viņa dejojusi, viņa (/pers. B/) piegājusi pie /pers. D/
un prasījusi kādas viņai ir problēmas ar /uzvārds/, viņa atbildējusi, ka nezin par ko ir runa. Tad viņa (/pers. B/) teikusi, lai nedraud, ka var “norauties”.
Tad /pers. D/ aizvainojusi /uzvārds/, prasījusi vai viņa zina ar ko draudzējas, teikusi, ka ar /pers. G/ nevajag draudzēties. Tad pienācis Dāvis un teicis, ka
jāiet prom, ejot prom viņa meitenei pateikusi, lai domā ko runā un zina savu vietu. Kad viņi devušies prom, pie viņas pienācis /pers. H/ un pateicis, ka
otrā stāva ģērbtuvē ārdoties iepriekš minētā meitene, teiksi, ka “tā kuce mani nokaitinājusi”. Viņa ar Dāvi devusies uz garderobi, tur uz dīvāna sēdējusi
/pers. D/, kura ieraugot viņu, iepletusi acis. Viņa (/pers. B/) novilkusi mēteli, nometusi to zemē un jautājusi vai viņa ir tā kuce, kura viņu nokaitinājusi,
/pers. D/ atbildējusi, ka to nav teikusi. Tad viņa (/pers. B/) prasījusi vai viņa uzskata, ka cilvēki viņai melo. Viņa gājusi tuvāk un saņēmusi sitienu ar kāju
no /pers. D/. Atbildot uz šo sitienu viņa ar vienu roku situsi/pers. D/ pa seju, reizē saķerot viņas matus, tad arī ar otru roku ieķērusies viņai matos un, ja
pareizi atceras, divas reizes ar celi iesitusi viņai pa seju, viņa kaut ko bļāvusi. Tad Dāvis paņēmis viņas mēteli un teicis, ka jādodas prom. Ejot ārā pretī
nākuši apsardzes darbinieki. Viņi iekāpuši automašīnā un aizbraukuši, izdarīto nožēlo.
Kā apsūdzētā viņa liecinājusi, ka 2015.gada 31.decembrī, ap plkst. 21:00, viņa kopā ar draugu /pers. G/ devās uz Dundagas pili, kur noticis
Vecgada pasākums. Pasākumā satikusi drauga brāli /pers. J/, kurš pastāstījis, ka pasākumā atrodas meitene vārdā /pers. D/, kura ir izteikusi draudus
uzsūtīt Kolkas jauniešus brāļiem /uzvārds/, lai viņus fiziski ietekmētu. Šī meitene pasākuma laikā aizvainoja /pers. J/ draudzeni /pers. N/. Nolēmusi
parunāt ar šo meiteni. Piegājusi viņai klāt un jautājusi par viņas nesaskaņām ar brāļiem /uzvārds/. Viņa atteica, ka nesaprotot par ko ir runa. Abas vēl
kādu brīdi strīdējušās, pēc kā viņu (/pers. B/) /pers. G/ aizvedis. Vēlāk no /pers. H/ uzzinājusi, ka /pers. D/ ir vēl kaut ko slikti izteikusies, ka viņa atrodas
garderobē un nolēmusi aiziet aprunāties. Piegājusi garderobē pie /pers. D/, kura sēdējusi dīvānā. Sākusi ar viņu runāt, pietuvojusies viņai un tajā brīdī viņa
iespērusi ar kāju pa vēderu. Tas viņu (/pers. B/) sadusmojis un viņa /pers. D/ ķērusi aiz matiem. Šajā brīdī rokas atsitušās pret viņas galvu, tādēļ viņa
varēja to uztvert kā sitienus. Satvērusi /pers. D/ aiz matiem, vilkusi viņas galvu klāt savam celim un tā iesitusi galvas rajonā, kur tieši nevar pateikt. Nav
redzējusi, ka viņai sāka tecēt asinis, jo /pers. G/ parāvis viņu nost un vedis prom. Redzējuši, ka nākuši apsargi un aizbraukuši no pasākuma. Izdarīto
nožēlo.
Tiesa tiesas izmeklēšanā pārbaudīja šādus pierādījumus.
Cietusī /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka 2015.gada 31.decembrī ap plkst.22:00 viņa aizgājusi Dundagā uz Dundagas pili uz Vecgada balli.
Pasākums bija pie galdiņiem. Zālē pie pirmā galdiņa sēdēja dundadznieks /pers. G/ ar draudzeni /pers. B/, viņa ar saviem draugiem – dažus galdiņus
tālāk. Dāvis jau sen uz viņas dusmojas par to, ka viņa draudzējas ar Kolkas jauniešiem. Tā viņa it kā apdraudot /uzvārds/. Vienā brīdī pie viņas galdiņa
pienākusi Paula un teikusi, ka, ja uz viņas (/pers. D/) ir dusmīgs viņas (/pers. B/) draugs, tad arī viņa (/pers. B/) ir uz viņas (/pers. D/) dusmīga. Prasījusi
vai viņai (/pers. D/) tūlīt dzemdi izraut. Pateikusi Paulai, lai liek viņas mierā, viņas nav pazīstamas. Paula viņu paņēmusi aiz rokas apakšdelma un gribējusi,
lai viņa iet viņai līdzi, taču viņa izrāvusi roku un teikusi, ka nekur neies. Tad Paula aizgājusi pie sava galdiņa. Viņa aizrakstījusi īsziņu draudzenēm un
gribējusi iet mājās. /pers. S/ un /pers. T/ jau bijušas pie garderobēm apģērbušās. Gājusi pa gaiteni un konstatējusi, ka raujot roku no Paulas, viņa viņai ar
nagu bija ieskrāpējusi. Skaļi noteikusi, ka tā kuce ieskrāpējusi viņai rokā. To dzirdējis Dāvja brālis /pers. H/ un pateicis Paulai, kura arī turpat nākusi.
Iegājusi garderobē un apsēdusies uz dīvāna. Paula pienākusi viņai klāt un jautājusi: “Es tā kuce esmu tevi tā uzkurinājusi, ka var uguni piešķilt?”. Tad viņa
sākusi viņu sist, trīs reizes ar dūri pa galvu, tad ar abām rokām satvērusi viņu aiz matiem un ar celi spērusi pa seju, trāpot ar žokli labajā pusē, pa labo
ausi un uzaci. Tad Paula konstatējusi, ka viņai nolūzuši divi gēla nagi un viņa atkal ķērusi aiz matiem un spērusi. Pēc otrās reizes viņai sākušas tecēt asinis.
Tad garderobē ienākuši apsargi. A.Burkāns norāvis nost Paulu. Šis konflikts bijis ap plkst.01:40. A.Burkāns viņu aizvedis ĀMP, kuri viņu nogādājuši uz
Talsu slimnīcas uzņemšanas nodaļu. 2016.gada 4.janvārī vēl griezusies pēc medicīniskās palīdzības pie ģimenes ārstes Guntas Skujiņas. Konflikta laikā
garderobē vēl bijis /pers. H/ un /pers. G/, kurš notikušo filmējis ar savu telefonu. Arī viņas draudzenes redzējušas konfliktu, taču tajā nav iejaukušās.
Lieciniece /pers. T/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 1.janvārī bijusi pasākumā Dundagas pilī, ap plkst. 01:00 atradusies ģērbtuvē, tur ienākusi
/pers. D/ un teikusi ka “tā stulbā kuce viņai ieskrāpējusi rokā”. To viņa teikusi par Paulu – /pers. G/ jauno draudzeni. Ģērbtuvē bijis arī Dāvja brālis
Krists, kurš to dzirdējis un teicis, ka tā “stulbā kuce” ir viņa brāļa draudzene. Krists aizgājis, pēc tam garderobē ieskrējusi Paula, Dāvis un /pers. J/. Arī
Krists tur bijis. Paula gājusi pie /pers. D/ un jautājusi, kura ir kuce. /pers. D/ kaut ko atbildējusi, bet nav sapratusi. Paula situsi /pers. D/ ar roku pa seju,
pēc tam satvērusi viņu aiz matiem un raujot viņas galvu situsi ar celi pa seju. Viņa (/pers. T/) gājusi ārā, un tajā brīdī garderobē ienākuši apsargi. Dāvis jau
tūlīt pēc Paulas ienākšanas garderobē sācis ar telefonu filmēt konfliktu, vienā brīdī nostājies blakus viņai (/pers. T/), lai labāk var redzēt. /pers. D/ visu
laiku sēdējusi uz dīvāna un nav piecēlusies. /pers. D/ bijusi kleita bez rokām un tā bijusi ar asinīm.
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasīja liecinieces agrāk sniegto liecību (lietas 19.-20.lp.). Viņa liecinājusi, ka
2015.gada 31.decembrī ap plkst.22:00 viņa kopā ar /pers. D/, /pers. A0/ bijusi Vecgada pasākumā Dundagā, Dundagas pilī. Ap plkst. 01:00 jau
2016.gada 1.janvārī /pers. D/ pils ģērbtuvē pie spoguļa piegājusi viņai un Danai klāt, un rādījusi, ka viņai saskrāpēts augšdelms, neatceras, kurai rokai.
Viņa (/pers. D/) teikusi, ka “tā stulbā kuce viņai saskrāpējusi roku”. To viņa domājusi par Paulu – Dāvja jauno draudzeni. Viņa (/pers. D/) nebija
ievērojusi, ka ģērbtuvē ir Dāvja brālis, kurš dzirdēja, kā /pers. D/ izsakās par brāļa draudzeni. Krists vērsies pie /pers. D/ un teicis, ka tā stulbā kuce ir
viņa brāļa draudzene. Krists aizgājis un pēc mirkļa garderobē ieskrējusi Paula, Dāvis un /pers. J/. Dāvis teicis Kristam, lai aiztaisa garderobes durvis. Arī
viņa ar Danu palikusi ģērbtuvē. Dāvis piestājies blakus Danai un sācis filmēt kā Paula pieiet pie /pers. D/ un jautā, kura ir kuce. /pers. D/ kaut ko
atbildējusi, bet nav sapratusi. Paula satvērusi /pers. D/ ar vienu roku aiz matiem un rāvusi viņas galvu uz ceļa. /pers. D/ tajā brīdī sēdējusi uz dīvānā.
Konflikta laikā Paulai bija nolūzuši divi nagi. Tas viņu sadusmoja vēl vairāk un viņa sākusi sist ar abiem ceļiem. Tas viss bijis/pers. D/ pa seju. Viņa to
visu vairs nav gribējusi redzēt un izgājusi ārā. Garderobē ienākuši apsargi. Arī Dana izgājusi ārā. /pers. D/ bikses un seja bijusi ar asinīm. Apsargi viņu
aizveduši uz medpunktu.
Liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 1.janvārī viņš kopā ar /pers. B/ aizbraucis uz balli Dundagas pilī. Pie viņiem pienācis viņa
brālis /pers. J/ un teicis, ka /pers. D/ viņam „krīt virsū”, aizskar viņu un viņa draudzeni, draud, ka Kolkas jaunieši ar viņiem izrēķināsies. Paula par to visu
gribējusi /pers. D/ pajautāt. Viņš (/pers. G/) pasākuma zālē parādījis Paulai, kura ir /pers. D/, Paula piegājusi viņai klāt un izrunājusies ar viņu. Pēc kāda
laika viņa brālis /pers. H/ viņiem pateicis, ka /pers. D/ garderobē nosaukusi Paulu par kuci. Paula gājusi uz garderobi, viņš gājis līdzi. Paula gājusi klāt
/pers. D/, kura sēdējusi dīvānā, prasījusi vai viņa ir tā „kuce”, /pers. D/ situsi Paulai ar kāju, tad abas sākušas kauties, apmēram pēc vienas minūtes viņš
norāvis Paulu nost un viņi devušies prom no pasākuma. Neviens cits bez viņa, Paulas un /pers. D/ garderobē neatradās, kāda sieviete ienākusi, paņēmusi
mēteli un izgājusi.
Liecinieks /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 1.janvārī viņš bijis pasākumā Dundagas pilī, gājis uz garderobi un dzirdējis, ka /pers. D/
par viņa brāļa /pers. G/ draudzeni Paulu saka „tā kuce ir mani nokaitinājusi”. Trepēs saticis Dāvi un Paulu un pateicis viņiem par dzirdēto. Pēc tam vēlāk
/pers. D/ iesitusi viņam (/pers. H/) pļauku.
Liecinieks /pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016.gada 1.janvārī viņš bijis pasākumā Dundagas pilī, pie viņa galdiņa pienākusi /pers. D/,
apvainojusi viņu viņa draudzenes klātbūtnē, draudējusi, ka Kolkas jaunieši ar viņu izrēķināsies. Vēlāk par to izstāstījis savam brāli /pers. G/ un viņa
draudzenei Paulai. Viņš (/pers. G/) garderobē nav bijis, par konfliktu vēlāk uzzinājis no brāļa.
/pers. AB/ iesniegums (lietas 6.lp.) apstiprina, ka viņa griezusies policijā par viņas meitas /pers. D/ piekaušanas faktu.
Izraksts no medicīniskās kartes un eksperta atzinumu Nr. 73 (lietas 9., 18.lp.) apstiprina, ka /pers. D/ konstatēti miesas bojājumi: sista brūce labās
uzacs rajonā, zemādas hematoma labā zemacs rajonā, apakšžokļa rajonā labā pusē, kas varēja rasties pie apsūdzībā minētajiem apstākļiem un pēc sava
rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem.
Apsūdzētajai/pers. B/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi raksturo ne mazāk kā trīs sitieni cietušajai ar dūrēm pa galvu, un divi
spērieni ar celi pa seju.
Nodarījuma subjektīvo pusi raksturo atriebības motīvs, un to var izdarīt gan ar tiešu, gan netiešu nodomu.
Novērtējusi iepriekš minētos pierādījumus atbilstoši apsūdzībai, tiesa konstatēja sekojošo.
Cietušās norādītās /pers. B/ darbības – trīs sitieni ar dūrēm pa galvu, raušana aiz matiem, sitieni ar celi pa seju – objektīvi atbilst eksperta atzinumā
konstatēto miesas bojājumu raksturam un lokalizācijai – sistai brūcei labās uzacs rajonā, zemādas hematomām zem labās acs un apakšžokļa labajā pusē.
Tieši par šādām apsūdzētās darbībām liecināja arī notikuma aculieciniece /pers. T/. Tiesa minētās liecības vērtē kā patiesas, jo lieciniece liecināja
par tādām notikuma detaļām, kas viņai nevarēja būt zināmas, ja viņa neatrastos notikuma vietā. Fakts, ka lieciniece precīzi liecinājusi ne vien par
apsūdzētās darbībām pret cietušo, bet arī par tādiem cietušās izteikumiem par apsūdzēto, kas veicināja konfliktu, izslēdz jebkādu viņas ieinteresētību un
neobjektivitāti. Šo liecību patiesumu neiespaido tas, ka lieciniece tiesā precīzi neatcerējās cietušās apģērbu.
Arī apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā liecinājusi tieši par tādām savām darbībām, ko norādījusi cietusī un aculieciniece – sitieniem ar celi pa seju,
satverot cietušās matus. Tiesā viņa liecināja, ka ieķērusies cietušajai matos, vilkusi viņas galvu uz leju, un tā atsitusies pret viņas celi.
Cietušās, aculiecinieces /pers. T/ un apsūdzētās liecības savstarpēji atbilst arī attiecībā par rīcības situāciju konflikta sākumā – cietusī sēdējusi
garderobē uz dīvāna, apsūdzētā cietušajai jautājusi par viņas izteikumiem un tuvojusies.
Cietušās atrašanos sēdus stāvoklī objektīvi izskaidro gan apsūdzētās darbības, gan cietušās spērienu viņai ar kāju pa vēderu. Šādā stāvoklī, kad
satverti mati rada sāpes, un tiek izdarīti sitieni ar celi pa seju, tas bija vienīgais iespējamais pretošanās veids, ko cietusī instinktīvi izmantojusi. Apsūdzētās
sitieni ar celi pa galvu, un vienlaikus cietušās spēriens apsūdzētajai ir iespējams tikai cietušajai sēžot un apsūdzētajai stāvot kājās. Cietušās neatbildēšana
uz apsūdzētās jautājumu tieši pirms kautiņa norāda uz cenšanos izvairīties no konflikta, un tādēļ spēriena izdarīšana pirmajai, sēžot uz dīvāna, ir
neloģiska.
Līdz ar to tiesa secina, ka spērienu cietusī izdarījusi pēc viņas matu saķeršanas. Tas atbilst arī lietā esošajām ziņām par notikumu attīstību kopumā.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka tas, kurā brīdī – pirms vai pēc ieķeršanās cietušās matos – apsūdzētā saņēmusi sitienu ar kāju pa vēderu, neiespaido
apsūdzētās darbību un to seku konstatēšanu.
Kaut arī cietušās un apsūdzētās saskarsme pasākumā bija abpusēji konfliktējoša, tiesai nav nekādu šaubu par to, ka kautiņu izraisīja tieši
apsūdzētās agresīvā uzvedība –došanās pie cietušās uz garderobi, kategoriska paskaidrojumu pieprasīšana, tuvošanās cietušajai, nometot mēteli
nepārprotami norāda uz apsūdzētās nodomu atriebties par viņas nosaukšanu aizskarošā vārdā. Apsūdzētā izvēlējusies tieši tādas darbības, kas
konkrētajā situācijā likumsakarīgi nodrošina miesas bojājumu nodarīšanu – sitienus ar celi pa seju. Līdz ar to noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu
nodomu – apsūdzētā pilnībā apzinājusies, ka viņa nodara cietušajai miesas bojājumus, un vēlējusies šādas sekas.
Lietā nav nekādu objektīvu ziņu, kas liktu apšaubīt cietušajai konstatētos miesas bojājumus un tiesas izmeklēšanā noskaidrotos to nodarīšanas
apstākļus. Kaut arī aculiecinieks /pers. G/ neko neliecināja par miesas bojājumu nodarīšanas apstākļiem, arī viņš norādīja, ka apsūdzētā gājusi klāt
cietušajai un prasījusi paskaidrojumus par viņas izteikumiem. Tādējādi arī šis liecinieks netieši apstiprināja, ka apsūdzētā vērsusies pret cietušo atriebības
motīvu vadīta.
Liecinieku/pers. AD/ un /pers. J/ liecības par to, ka viņi nav atradušies konflikta vietā, tiesa vērtē, ka nepatiesas, jo ar cietušās un liecinieces /pers.
T/ liecībām ir pierādīts pretējais. Vienlaikus tiesa atzīst, ka šīs liecības būtiski neiespaido lietā nozīmīgu apstākļu noskaidrošanu, jo tās nesatur nekādas
ziņas par apsūdzētajai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu – cietušās piekaušanu. Tādēļ nav pamata lieciniekus saukt pie kriminālatbildības par apzināti
nepatiesu liecību sniegšanu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētās vaina ir pierādīta pilnīgi un viņas darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 130.panta otrās
daļas.
Lietā noskaidrotie apstākļi attiecībā par cietušās un apsūdzētās uzvedību pirms konflikta tieši neiespaido apsūdzētās vainas konstatēšanu, jo viņai
nav inkriminēts nodarījums pret sabiedrisko kārtību. Lietā nav arī nekādu objektīvi pārbaudāmu ziņu par apsūdzētajai nodarītiem miesas bojājumiem, un
viņa likumā noteiktajā kārtībā par tādiem nav ziņojusi. Līdz ar to tiesa pēc būtības nevērtē viņas liecību par grūtniecības zaudēšanu, kuras viņa sniegsi
vairāk nekā gadu pēc notikuma. Vienlaikus tiesa atzīst, ka minētie apstākļi raksturo apsūdzētās personību, kā arī viņas attieksmi pret savu rīcību un
sabiedrības pamatvērtībām kopumā.
Izlemjot par sodu, tiesa ņem vērā soda mērķi un soda noteikšanas vispārīgos principus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros
valsts vārdā piespriež tiesa un soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,
resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Saskaņā ar
Krimināllikuma 46.pantu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija.
Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, nosakot soda mēru, ņem vērā
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis
nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu.
Vērtējot /pers.B/personību tiesa ņem vērā to, ka viņa agrāk nav krimināli sodīta, pēdējā gada laikā nav saukta pie administratīvās atbildības (lietas
23.-24.lp).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.pantu apsūdzētās atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.
Izlemjot par soda veidu, tiesa vērtē ziņas par apsūdzētās personību kopsakarā ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, motīviem un
sekām.
Kaut arī apsūdzētā iepriekš nav izdarījusi likumpārkāpumus, viņas uzvedība kopumā liecina par pretsabiedrisku personības ievirzi – iejaukšanos
citu attiecību skaidrošanā un draudu izteikšanu iepriekš nepazīstamai personai publiskā pasākumā apsūdzētā uztver kā normu. Šāda uztvere jau
sākotnēji izslēdz eventuāla konflikta mierīgu noregulējumu. Kaut arī cietusī ar savu uzvedību neapzināti daļēji veicinājusi konfliktsituāciju, apsūdzētā,
atbilstoši sākotnēji izvēlētajam izturēšanās veidam, apzināti un mērķtiecīgi izmantoja ieganstu piekaut cietušo. Šādu apsūdzētās rīcības novērtējumu
neiespaido ne cietušās rīcība, ne iespējamā citu personu loma konflikta novešanai līdz kautiņam.
Minētā apsūdzētās rīcība ir nepieļaujama, un tādēļ viņai piemērojams kriminālsods. Tā kā apsūdzētā iepriekš nav krimināli sodīta, un lietā nav
nekādu ziņu par citiem viņas likumpārkāpumiem vairāk nekā gada laikā pēc notikuma, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturto daļu
soda mērķi ir iespējams sasniegt, piespriežot apsūdzētajai šī likuma 130.panta otrās daļas sankcijā paredzēto alternatīvo sodu – piespiedu darbu. Tā kā
lietā nav ziņu par apsūdzētās ienākumiem un mantisko stāvokli, cita alternatīvā soda – naudas soda – piemērošana nav mērķtiecīga.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā nodarījuma raksturu, motīvus un sekas, kā arī to, ka apsūdzētās atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši
apstākļi nav konstatēti.
Izlemjot par cietušās /pers. D/ pieteiktajām kaitējuma kompensācijām tiesa ņem vērā sekojošo.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu ir radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta
otrajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma
pamata.
Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā ir noteikti kritēriji gan mantiskās, gan morālās kompensācijas noteikšanai. No šī panta pirmās
daļas izriet, ka, nosakot kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā:
radīto mantisko zaudējumu apmēru;
noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;
nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;
morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;
psihiskas traumas.
Civillikuma 1784.pantā ir noteikts, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad
zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem.
Civillikuma 1635.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā
nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Šī
panta otrajā daļā ir noteikts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu
cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā
morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ar kompensācijas pieteikumam pievienotajām kvītīm (lietas 64.-66.lp.) ir pierādīts, ka cietušajai ir radušies izdevumi par zvērinātas
advokātes Ingrīdas Kalniņas sniegto juridisko palīdzību 100 EUR. Izziņa (lietas 69.lp.) apstiprina, ka cietusī 2015./2016. mācību gada janvārī
divas nedēļas neapmeklēja skolu un nesaņēma vērtējumu mācību priekšmetos, kā rezultātā saņēma minimālo stipendiju 15 EUR. Maksimālā
stipendija ir 120 EUR. Tiesa atzīst, ka cietušajai radītie zaudējumi par nesaņemto maksimālo stipendiju 105 EUR apmērā ir tiešā cēloniskā sakarā
ar viņai nodarītajiem miesas bojājumiem. No lietā esošajiem medicīniskās kartes izrakstiem (lietas 67., 68.lp.) ir redzams, ka cietusī ir ārstējusies
no 2016.gada 4.janvāra līdz 15.janvārim, viņas darbnespēja bija saistīta ar sāpēm zem apakšējā plakstiņa un 2 cm garu rētu virs labās uzacs.
Minētais kopsakarā ar cietušajai konstatētajiem miesas bojājumiem – sistu brūci labajā uzacī, zemādas hematomām zem labās acs un apakšžokļa
labajā pusē – nepārprotami apstiprina, ka cietušā objektīvu iemeslu dēļ nav varējusi apmeklēt skolu. Civillikuma 1784.panta izpratnē vainīgais
atbild par visiem zaudējumiem, un konkrētajā gadījumā par tādiem arī atzīstami cietušās paredzamie un reāli iespējamie ienākumi – stipendija. Līdz
ar kompensācija par mantisko zaudējumu 205 EUR ir pamatota un tā ir piedzenama apsūdzētās par labu cietušajai.
Nosakot morālā kaitējuma apmēru tiesa vadās no tiesu prakses kā arī vērtē izskatāmajā lietā noskaidrotos apstākļus.
Atbilstoši Augstākās tiesas 2010./2011.gada tiesu prakses apkopojumam „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju
kriminālprocesā” (p ie e j a m s: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas/) rekomendējamā morālās
kompensācijas summa par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir robežās līdz 711,44 euro (500 Ls).
Vērtējot cietušās /pers. D/ pieteiktās morālo kompensāciju, tiesa ņem vērā, ka personas piekaušana publiskā pasākumā vienmēr izraisa
morālus pārdzīvojumus sakarā ar tās pazemošanu, rada fiziskas sāpes un neērtības sakarā ar ārstēšanos. Iespējamais gandarījums par šiem
pārdzīvojumiem ir vērtējams atbilstoši katra konkrētā nodarījuma raksturam un izdarīšanas apstākļiem, kā arī pašas cietušās rīcībai. Kaut arī jau
sākotnējā cietušās un apsūdzētās saruna bija abpusēji konfliktējoša, no cietušās puses tā bija reakcija uz aizskarošu un sabiedriskā pasākumā
nepieņemamu apsūdzētās rīcību. Cietušās uzvedība pēc apsūdzētās nosaukšanas aizskarošā vārdā kopumā apliecina viņas vēlēšanos izvairīties no
konflikta. Tādēļ viņas piekaušana un tās radītās sekas – ilgstoši redzami sejas savainojumi – ir nesamērīgs pāridarījums un jaunai meitenei rada
būtiskus morālus pārdzīvojumus. Morālā aizskāruma novērtējumu neiespaido fakts, ka cietusī, būdama nepilngadīga atradusies izklaides
pasākumā, kur tiek lietots alkohols, turklāt lietā nav nekādu ziņu par to, ka apsūdzētā būtu kaut kādā mērā apzinājusies, ka vēršas pret
nepilngadīgu personu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā morālā kompensācija 500 EUR ir taisnīga un samērīga.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
R e z o l u t ī v
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa
n o s p r i e d a
/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 200
(divsimt) stundām.
Piespiedu darba soda izpildes uzraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālajai struktūrvienībai.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. B/ noteikt pienākumu desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā
stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālajā struktūrvienībā Jūrmalā, Ventspils šosejā 32.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, kompensāciju par mantisko zaudējumu
205 EUR (divsimt piecus euro) un kompensāciju par morālo aizskārumu 500 EUR (piecsimt euro).
Pilna sprieduma pieejamības datums: 2017.gada 10.marts.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu
iesniedzot Talsu rajona tiesā.
Tiesnesis ( personiskais paraksts ) A.Feldmanis