Court orders management company to collect debt from individual for apartment maintenance fees and state fees.

NORAKSTS

Lieta Nr.C31169816

Lietvedības Nr. C-0066-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 24.februārī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N.Pakule,

ar sekretāru N.Auniņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 15.februārī izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2016.gada 12.janvārī prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk- prasītājs) cēlis tiesā prasības pieteikumu pret /pers. D/ (turpmāk - atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmuma reģistra valsts notāres R.Ritenbergas – Balodes 2010.gada 29.decembrī lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA” Kurzemes namu

apsaimniekotājs ” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ”Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA” Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA” Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2-03.gada 29.decembra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr. DI-03-688-lī ( pielikums Nr.5), kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD -11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. 11296 72 atbildētājai kopš 2004.gada 15.novembra līdz 2012.gada 29.novembrim bija reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu( kadastra Nr. /numurs A/), kas atrodas Rīgā, /adrese/.

Saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu” pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/( turpmāk – Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minētā

izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa

īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka

dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atklātumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014. Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu. Līdz ar to Prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra vai decembra rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājiem likumiskos procentus, kas izriet no LR Civillikuma 1756. panta, un, proti, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, savukārt LR Civillikuma 1759. panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar LR Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā.

Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi Atbildētājiem samērā ar savu kopīpašumā esošo Dzīvokļa daļu ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā

noteiktā apmērā.

Tā kā Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no 2008.gada 1.septembra līdz 2015.gada 1.oktobrim

par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 2147,17 apmērā un nokavējuma procenti par periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.oktobrim EUR 92,54 apmērā, kopā EUR 2239,71 apmērā.

Atbildētāja 2015.gada 27.februāri ir brīdināts par parāda esamību, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1punktam, prasītājs norāda, ka nevēlas izmantot mediāciju.

Saskaņā ar LR Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.un 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1765. un 1759. pantu, kā arī LR

Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 128., 129. un 195. pantu, lūdzot tiesu piedzīt atbildētājas par labu prasītājam, parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas

izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem EUR 2147,17 apmērā par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2015.gada 1.oktobrim, piedzīt nokavējuma procentus EUR 92,54 apmērā par laika

periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim, atzīt tiesības prasītājam saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus ar tiesāšanos

saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu EUR 324,33 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā.

Atbildētājas paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

2016.gada 21.janvārī atbildētājai uz viņa deklarēto dzīves vietu /adrese/, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30

dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 37.lapa). No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāja savu dzīvesvietu deklarējusi /adrese/.

Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi - adresāts nav sastopams, beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, —

pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai

procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

2016.gada 19.oktobrī pusēm paziņots par lietas izskatīšanu tiesas sēdē 2017.gada 15.februārī (lietas 1.lapa).

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja prasības pieteikumā norādītajā apmērā, pamatojot ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētāja tiesas sēdē nebija ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi paziņots likumā paredzētajā kārtībā. Pie šādiem

apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa lietu izskatīja atbildētājas prombūtnē.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa noklausījusies prasītāja pārstāves viedokli, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No prasības pieteikuma izriet, ka 2010.gada 29.decembrī SIA ”Kurzemes namu apsaimniekotājs” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un

komercreģistrā reģistrēta jauna sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, kā reorganizēto komercsabiedrību tiesību un saistību pārņēmējs (lietas

8.lapa). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” atzīstams par SIA ,,Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un

saistību pārņēmēju.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājai /pers. D/ (iepriekšējais uzvārds /uzvārds/) no 2004.gada 15.novembra līdz 2012. gada 29.novembrim bija reģistrētas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - piederēja dzīvokļa īpašums Nr. /adrese/, ar kadastra numuru /numurs A/, kas ir 1808/285559 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas /adrese/. Īpašuma

tiesības uz šo īpašumu atbildētājai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/nostiprinātas pamatojoties uz 2004.gada 14.novembra pirkuma līgumu (lietas 22.-23.lapas). Starp pusēm

nav bijis noslēgts par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu sniegšanu.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasītājs iesniedzis tiesai pierādījumus, ka prasītājs (SIA” Rīgas namu pārvaldnieks”), kā Rīgas pašvaldības SIA” Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā

ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr. DI-03-688-lī (lietas 10-12.lapas), kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD -

11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/. (lietas15.-21.lapas). Saskaņā ar minētajiem līgumiem prasītājs apņemas uzturēt un apsaimniekot māju, kā arī ar māju funkcionāli saistītās ēkas un

būves, kā arī mājai piesaistīto zemes gabalu.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās

pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas

pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa

īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu

pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Savukārt, 10.panta otrā daļa noteic, ka noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Minētās

tiesību normas piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu (lietas 10.- 14., 15.-21., lapas). Tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” 12. pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.01.2011.) nosaka, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir

noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šī likuma 13. pantā noteiktajā

kārtībā, savukārt 3. punkts paredz dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī maksā dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu. Līdz ar to Prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra vai decembra rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājas parāds par dzīvokli Nr.izveidojies laika posmā no 2008.gada 1.septembra līdz 2015.gada 1.oktobrim.

Ar prasības pieteikumam pievienoto piedzenamās summas aprēķinu (lietas 24. – 25.lapas) apstiprinās, ka atbildētāja kavējusi rēķinu apmaksu. No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja

nav veikusi maksājumus. Uz prasības celšanas brīdi atbildētājai izveidojies parāds par laika periodu no 2008.gada 1.septembra līdz 2015.gada 1.oktobrim EUR 2147,17 euro, kuru prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu

daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta pirmais punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir

astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā. Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko

Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā

esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Prasītājs aprēķinājis un lūdzis piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par laika posmu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim EUR 92,54 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz

kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem

apstākļiem nav izteikusi, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņa būtu samaksājusi.

Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda un likumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam galveno

parādu 2147,17 euro un likumiskos procentus 92,54 euro apmērā.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai

daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno

parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 2147,17 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu valsts nodeva attiecīgajā gadījumā ir 324,33 euro. Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

„b” apakšpunktam, samaksājis valsts nodevu 324,33 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 4.-5.lapa).

Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 324,33 euro apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro apmērā.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā ir 9,00 euro (lietas 2.lapa). Ņemot

vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 4,30 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma

42.pantu, piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 97., 190., 193., 195., 204.1pantiem, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. D/ (/uzvārds/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu 2147,17 euro (divi tūkstoši viens

simts četrdesmit septiņi euro un 17 centi), likumiskos nokavējuma procentu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.oktobrim 92,54 euro (deviņdesmit divi euro 54 centi); valsts

nodevu 324,33 euro (trīs simti divdesmit četri euro un 33 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi). Parāda summu ieskaitīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, vienā no norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK AS;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –2147,17 euro, līdz

sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. D/ (/uzvārds/), personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,30 euro (četri euro un 30 centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr./konta numurs/, maksājuma mērķī jānorāda

ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Noteikt /pers.d/(/uzvārds/), personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2017.gada 24.februāra, apelācijas

sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) N.Pakule

NORAKSTS PAREIZS

Dobelē, 2017.gada 24.februārī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule