Court dismisses appeal against administrative fine for failing to provide electricity in shared building spaces.

ECLI:LV:RIRT:2018:0615.1A33009617.2.S

Lietas Nr.1A33009617

Lietas arhīva Nr.1-0009-18/21

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Siguldā, 2018.gada 15.jūnijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

tiesas sēdes sekretāre L.Graudiņa

piedaloties sūdzības iesniedzēja Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, pārstāvei /pers.

D/, Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvei /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja iesniedzēja Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, sūdzības

pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-17-4-28.

Aprakstošā daļa

2017.gada 6.martā tiesā saņemts Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk- SIA) „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas

Nr.40003679945, sūdzības pieteikums par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-17-4-28, kur norādīts,

ka minēto lēmumu pārsūdz.

Sūdzībā norādīts, ka Rīgas domes Administratīvā komisija, reģistrācijas Nr.90000064250, turpmāk atbildētāja, pieņēma lēmumu Nr.D57-AK-17-

4-28, turpmāk lēmums, ar kuru sauca pie atbildības SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, uzliekot naudas sodu 5000,00

euro (pieci tūkstoši eiro, un 00 centi) apmērā. Pieteicēja nepiekrīt atbildētājas lēmumam un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 76.panta

pirmo un otro daļu un 184.panta pirmās daļas 1.punktu iesniedz tiesai šo pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu un pieteicējai labvēlīga

administratīva akta izdošanu. Atbildētāja taisot lēmumu, nav izvērtējusi visus lietā esošos apstākļus savstarpējā kopsakarā, kā arī nav ievērojusi Latvijas

Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 244.pantu, proti, atbildētāja amatpersonas lietā esošos pierādījumus nav izvērtējušas vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi ne pēc likuma, ne arī pēc tiesiskās apziņas.

Lietas faktiskie apstākļi. Atbildētājas pārstāve Rīgas pilsētas īres valdes locekle 2016.gada 09.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu CB Nr.025516, ar kuru konstatēja, ka 2016.gada 2.novembrī laika posmā no pulksten 13.00 līdz 13.30 un 2016.gada 08.decembrī laika

posmā no 13.20 līdz 13.40 pieteicējai piederošajā nekustamajā īpašumā, kas atrodas /adrese/, turpmāk - īpašums, koplietošanas telpās nav nodrošināta

elektroenerģija. Rīgas pilsētas īres valdes locekle uzskatīja, ka pieteicēja ir pārkāpusi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas c)

apakšpunktu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantu. Rīgas pilsētas īres valdes locekle 2016.gada 09.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu CB Nr.025518, ar kuru konstatēja, ka 2016.gada 2.novembrī laika posmā no pulksten 13.00 līdz 13.30 un 2016.gada 08.decembrī laika

posmā no 13.20 līdz 13.40 īpašuma koplietošanas telpās nav nodrošināts elektroapgaismojums. Atbildētāja pārstāve Rīgas pilsētas īres valdes locekle

uzskatīja, ka pieteicēja ir pārkāpusi Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas c) apakšpunktu un likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

40.pantu.

Pieteicējas pārstāvis /pers. G/ veica piezīmes abos augstākminētajos protokolos, ka nepiekrīt protokolos piespriestajiem pārkāpumiem. Minētās

pārbaudes tika veiktas pamatojoties uz it kā īpašumā dzīvojošo personu /pers. H/, personas kods: /pers. kods/, un /pers. I/, personas kods: /pers. kods/,

iesniegumu pamata par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu. Atbildētāja pieņemot lēmumu, nav vērtējusi apstākli, ka minētās personas, tostarp tieši

tāpat kā arī citi īpašuma īrnieki, kopš 2016.gada sākuma īpašumā vairs nedzīvo, kā arī nav vērtējusi apstākli, ka īpašums atrodas avārijas stāvoklī un tā

iedzīvotāji atsakās atbrīvot īpašuma telpas, tādā veidā apdraudot savu personīgo un citu cilvēku veselību un dzīvību, un mantu.

Pieteikumā norādīts, ka /pers. G/, kas bija īpašuma pārvaldnieks, laika posmā no 2016.gada februāra līdz pat 2016.gada decembra beigām

vairākkārtēji bija apsekojis īpašumu un centies sastapt īpašuma iedzīvotājus, lai viņiem nodotu dokumentus vai pārrunātu citus jautājumus. Apsekošanas

laikā /pers. G/ konstatēja, ka īpašumā neviens nedzīvo, pasta sūtījumi tiek izņemti neregulāri. Tādēļ uzskata, ka būtu lietderīgi /pers. G/ pieaicināt lietā kā

liecinieku, kas varētu liecināt, ka laika posmā no 2016.gada februāra līdz pat 2016.gada decembra beigām īpašumā neviens nedzīvoja un minētie

apgalvojumi, kas atspoguļoti lēmumā nav patiesi. Visi īpašuma īrnieki un tajā mītošās personas ir bijušās informētas par īpašuma slikto tehnisko stāvokli

un ierobežojumiem tā lietošanā. Un konkrēti: visiem īpašuma īrniekiem un personām, kas mitinājās īpašumā 2014.gadā 16.jūnijā tika izsūtītas brīdinājuma

vēstules, ka īpašums saskaņā ar AS „Komunālprojekts” slēdzienu ir avārijas stāvoklī, proti, īpašums ir A kategorijas drošību apdraudoša būve, kas

nozīmē, ka īpašums var sabrukt un radīt bojājumus cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī nodarīt bojājumus mantai. Tostarp, pieteicējai rīkojot tikšanās ar

iedzīvotājiem, viņiem tika izskaidrots, ka dzīvojot šādā ēkā tas rada dzīvības apdraudējumu gan cilvēku veselībai un dzīvībai, gan mantai. Visiem

iedzīvotājiem īpašuma bojājumi un tehniskais stāvoklis tika izrādīts arī dabā, kā arī noteikti ierobežojumi tā izmantošanai. Visi iedzīvotāji tika aicināti

vērsties pie pieteicēja, lai iepazītos ar slēdzienu par īpašuma tehnisko stāvokli. Visiem īpašuma īrniekiem un personām, kas mitinājās īpašumā 2014.gada

19.decembrī tika izsūtītas brīdinājuma vēstules par īres līgumu uzteikšanu un lūgumu atbrīvot īrētās telpas līdz 2015.gada 01.aprīlim, jo īpašums ir avārijas

stāvoklī un to nepieciešams nojaukt.

Pieteicējai ar pieteikuma minētajām personām nav bijuši noslēgti īres līgumi un šīs personas pēc pieteicējas aicinājuma tos noslēgt atteicās, tādējādi,

mitinoties īpašumā nepamatoti un nodarot tam būtisku kaitējumu, kas ir izklāstīts šajā pieteikumā turpmāk.

Atbildētāja pieņemot lēmumu, nav vērtējusi pieteicēja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, ka īpašuma iedzīvotāji atsevišķos dzīvokļos bija

demontējuši krāsnis un dzīvokļus apsildīja, izmantojot elektriskos sildītājus vai citu sildāmo aprīkojumu, kam nepieciešams elektrības pieslēgums un lielas

elektroenerģijas jaudas. Arī citos dzīvokļos apsildīšana notika, izmantojot elektriskos sildītājus, nevis krāsnis, kā to paredz īres līgumu noteikumi.

Atbildētāja pieņemot lēmumu, nav vērtējusi apstākli, ka pieteicēja rīcībā bija redzama secīga darbību veikšana, lai nodrošinātu ar likumu tam uzlikto

pienākumu izpildi, vienlaicīgi, novēršot cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas rašanos, un tieši īpašuma iedzīvotāju prettiesiskā rīcība kavēja

sasniegt vēlamo rezultātu situācijas risināšanā. Lai pārliecinātos, kas ir cēlonis situācijai, ka neskatoties uz veiktiem pretestības mērījumiem, saskaņā ar

kuriem koplietošanas telpās apgaismojuma un pievadi uz komunālo uzskaiti kabeļu izolācijai atbilst EIN normām, īpašumā regulāri tiek izsisti korķi un tiek

traucēta elektrības padeve, pieteicēja 2015.gada 23.novembrī visiem īpašuma iedzīvotājiem nosūtīja vēstules ar lūgumu veikt savos dzīvokļos elektrības

pretestības mērījumus un saņemt sertificēta elektriķa slēdzienu par to. Atbildes uz šo vēstuli netika saņemtas un īpašuma iedzīvotāji turpināja savos

dzīvokļos lietot īpašuma elektriskās slodzes neatbilstošas jaudas elektroierīces.

Noslēgtajos īres līgumos ir noteikts, ka īrnieku pienākums ir taupīgi lietot elektroenerģiju, ievērot ugunsdrošības noteikumus, kurinot krāsnis un,

lietojot elektriskos aparātus, kā arī par saviem līdzekļiem veikt remontu dzīvokļa iekšējās elektroinstalācijas.

Tādējādi, īpašuma īrnieki un iedzīvotāji pārkāpa īres līguma noteikumus, 2016.gada janvārī aizdegās īpašuma elektrības sadales skapis. 2015.gada

25.janvārī pieteicēja nodrošināja, ka īpašuma koplietošanas telpās tiek veikta bojājumu apsekošana elektrotīkla sadales skapim un lūdza sniegt atzinumu

par bojājumu cēloņiem un iespējamiem risinājumiem. Saskaņā ar slēdzienu Nr. 03.02.16-130 tika konstatēts, ka bojājumu raksturs liekt domāt, ka

elektroietaises ir sabojājušas trešās personas, proti, bojāti divi zemgriezuma ievadi - nogriezti atejošie kabeļi. Pieteicēja ieskatā šādas darbības varēja

veikt tikai īpašuma iedzīvotāji, lai netraucēti varētu savos dzīvokļos izmantot elektroietaises, kas neatbilst īpašuma elektriskās slodzes jaudai. Pēc

slēdziena saņemšanas pieteicēja pieņēma lēmumu nenodrošināt elektroenerģijas padevi, lai izslēgtu risku, ka īpašuma iedzīvotājiem tiek nodarīts kaitējums

veselībai un dzīvībai, kā arī vērsās pie AS „Sadales tīkls”, lai noskaidrotu, kādi ir tehniskie noteikumi elektrotīkla un sadales skapja pārprojektēšanai

īpašumā, kā arī pasūtīja aptuveno izmaksu tāmi. Šāda lēmuma pieņemšanu veicināja arī fakts, ka īpašuma iedzīvotāji patstāvīgi vairs nedzīvoja īpašumā.

Tādējādi, pieteicējs veica likumā noteiktās visas nepieciešamās darbības, lai vienlaicīgi nodrošinātu elektroenerģijas nodrošināšanu, kā arī samazinātu

riskus, kas saistīti ar cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamām situācijām un īpašuma bojāšanu vai pat zudumu, proti, ugunsgrēka rašanos. Atbildētāja ir

nepareizi izdarījusi secinājumus un šauri interpretējusi slēdzienu Nr.03.02.16-130 par elektrotīkla un elektroiekārtu tehnisko stāvokli īpašumā, proti,

atsaucās uz slēdzienā noteikto, ka īpašuma koplietošana esoša elektroinstalācija neatbilst normatīvo aktu prasībām. Atbildētāja nav ņēmusi vērā, ka

līgumos ar īrniekiem ir noteikts, ka īrniekiem ir pienākums taupīgi lietot elektroenerģiju, ievērot ugunsdrošības noteikumus, kurinot krāsnis un lietojot

elektriskos aparātus, kā arī par saviem līdzekļiem veikt remontu dzīvokļa iekšējās elektroinstalācijas.

Atbildētāja nav ņēmusi vērā, ka īpašumā kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus, ēkas komunikācijas un elektroinstalācijas ir

izbūvētas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kopš tā laika nav mainītas. Elektrojauda ir atbilstoša pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu

normatīvo aktu prasībām, tās nav paredzētas modernu lieljaudas elektroiekārtu izmantošanā (katrā dzīvoklī elektriskā apkure, elektriskās plītis,

elektriskie sildītāji, veļas mašīnas u.c).

Atbildētāja pieņemot lēmumu, nav vērtējusi pieteicēja pārstāvja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus, ka pieteicēja 2015.gada

15.oktobrī ir pasūtījusi veikt kabeļu izolācijas pretestības mērījumus, saskaņā ar kuriem nama koplietošanas telpās apgaismojuma un pievada uz

komunālo uzskaiti kabeļu izolācijas pretestības mērījumi atbilst EIN normām. Tādējādi, izmantojot atbilstošas jaudas elektroierīces, ir iespējams

nodrošināt un izmantot elektroenerģiju. Bet normatīvajos aktos noteiktās nepilnības ir novēršamas, ko pieteicēja arī ir darījusi.

LAPK 150.2pants nosaka, ka juridiskajām personām naudas sods uzliekams, līdz četrpadsmit tūkstoši eiro. Atbildētāja lēmumā nav norādījusi,

saskaņā ar kādiem apsvērumiem ir jānosaka sods tieši 5000 EUR apmērā, nevis piemēram 1000 EUR apmērā. Nosakot sodu, atbildētāja nav ņēmusi

vērā, ka pieteicēja apsaimnieko tikai īpašumu un tai nav citu ienākumu; ka īres maksas nesedz pat īpašuma minimālos uzturēšanas un apsaimniekošanas

izdevumus, bet īrnieki atsakās noslēgt grozījumus īres līgumā par jaunām īres maksām; ka īpašums ir avārijas stāvoklī un tā sakārtošanai ir nepieciešamas

investīcijas, kādas nav pieteicējas rīcībā un tādēļ pieteicēja bija izvēlējusies īpašumu nojaukt; ka īpašuma īres līgumi tika uzteikti un iedzīvotāji īpašumā

dzīvoja patvaļīgi un uz savu risku; ka īpašuma iedzīvotāji 2016.gada sākumā īpašumā praktiski vairs nedzīvoja; ka īpašumā dzīvojošie iedzīvotāji veica

prettiesiskas darbības un nodarīja kaitējumu īpašumam un apdraudēja savu un pārējo cilvēku veselību un dzīvību; ka pieteicēja savu finanšu iespēju

robežās veica visas ar likumu tai uzliktās darbības un risināja izveidojušos situāciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskata, ka lēmums nav tiesisks un ir

atceļams.

2016.gada decembrī pieteicēja īpašumu atsavināja un visa dokumentācija, kas saistīta ar īpašumu ir nodota jaunajam īpašuma īpašniekam.

Tādējādi, šajā pieteikumā minētie pierādīšanas dokumentu kopijas tiesai tik īsā termiņā nav iespējams iesniegt, jo tie vairs neatrodas pieteicēja rīcībā.

Pieteicējs pieteikumā minētos pierādīšanas dokumentu kopijas iesniegs pēc to saņemšanas no īpašuma jaunā īpašnieka.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 162.panta pirmo un otro daļu, 184. panta pirmās daļas 1. punktu, sūdzības

iesniedzējs pieteikumā tiesai lūdzis apturēt Rīgas Domes Administratīvās komisijas 24.01.2017. lēmumu Nr.D57- AK-17-4-28 par naudas soda

piedziņu līdz brīdim, kamēr tiesa izskatīs jautājumu par Rīgas Domes Administratīvās komisijas 24.01.2017. lēmuma Nr.D57-AK-17- 4-28 atcelšanu.

Atcelt Rīgas Domes Administratīvās komisijas 24.01.2017. lēmumu Nr.D57- AK-17-4-28 un pieņemt SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas

Nr. 40003679945, labvēlīgu administratīvo aktu; piespriest no Rīgas Domes par labu pieteicējam - SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.

40003679945, valsts nodevu EUR 28,46 (divdesmit astoņi eiro un 46 centi); pieaicināt kā liecinieku /pers. G/, personas kods: 060687-11800,

deklarētā adrese Tallinas iela 41/43-27, Rīga, LV-1012.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja pārstāve sūdzību uzturēja analoģiski sūdzības pieteikumā norādītajam pamatojumam. Uzskata, ka Rīgas domes

Administratīvā komisija nav vērtējusi visus apstākļus un nepamatoti pieņēmusi lēmumu. Konkrētā laika posmā ēkā, kas atrodas /adrese/, koplietošanas

telpās nav elektrība. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz divu personu iesniegumiem, kas lietā no atbildētāja puses aicinātas kā cietušās – /pers. I/

(iepriekš /uzvārds/) un /pers. H/. Iestāde, pieņemot lēmumu, nav vērtējusi apstākļus, ka konkrētās personas, proti, cietušās un pārējie īrnieki, ēkā

nedzīvoja. Nekustamais īpašums jau ilgstoši ir avārijas stāvoklī, nekustamā īpašuma īpašnieks SIA „ČIEKURKALNA NAMS” jau no 2013.gada, bet

aktīvāk ēkas apsaimniekošanā iesaistījās no 2014.gada. Liecinieks/pers. G/, kas tajā laikā veica ēkas pārvaldnieka pienākumus, pārliecinājās, ka bieži

vien personas, īrnieki nav atradušies ēkā. 2014.gadā visiem īrniekiem tika nosūtīta brīdinājuma vēstule par to, ka ēka atrodas avārijas stāvoklī, lūdzot to

atbrīvot. Tika rīkotas sanāksmes un īrniekiem dabā parādīts, kādā stāvoklī ir nekustamais īpašums, lūdzot pret to izturēties saudzīgi. Īpašnieks bija

plānojis ēku nojaukt. Īrniekiem piedāvāja saņemt lietošanā citas, līdzvērtīgas telpas, taču neguva atsaucību no īrnieku puses. Īrnieki ēkā nojauca krāsnis

un sāka apkurināt dzīvokļus ar elektroietaisēm. Elektrības jauda ēkā ir paredzēta citai jaudai, līdz ar to, nav savienojama ar mūsdienu elektrības iekārtām.

Patvaļīgi nojauktas krāsnis. Sildot telpu ar citām iekārtām, tā rezultātā notika avārija, aizdegās elektrības skapis. Īrniekiem piedāvāja paaugstināt īres

maksu. Pēc avārijas uz ēku tika izsaukti sertificēti eksperti, kas norādīja slēdzienā, ja ēkā tiek nodrošināta atbilstošas jaudas apkures instalācija, tad vairs

nevajadzētu rasties avārijas situācijām. No īrniekiem nebija atsaucība. Netika savienoti kabeļu vadi, kas ļaunprātīgi tika nogriezti. Līdz Rīgas domes

Administratīvās komisijas +lēmuma pieņemšanai bija sagatavota tāme, bet 2017.gada nogalē īpašums pārdots. Par uzlikto sodu, uzskata, ka lēmums ir

atceļams. Uzskata, ka komisija nav motivējusi lēmumu, pēc kādiem kritērijiem radusies soda summa. Norādīti ne tikai vainu pastiprinošie apstākļi, bet arī

vainu mīkstinošie apstākļi. Ikdienā nedzīvoja cilvēki ēkā, īres līgumi bija aktuāli. Īrnieki nav ievērojuši īres līguma nosacījumus par ēkas lietošanu.

Atsevišķi īrnieki patvaļīgi nojaukuši krāsnis un patvaļīgi ierīkojuši citas elektroinstalācijas. No eksperta atzinuma varēja secināt, ka pastāv divi varianti,

atjaunot kabeļus vai veikt elektrības skapja remontu, tas nebija avārijas stāvoklī.

Tiesas sēdē iestādes pārstāve sūdzību neatzina un paskaidroja, ka īres līgums nozīmē telpu lietošanas tiesību. Tas nozīmē, ka īrniekam ierodoties

ēkā jebkurā brīdī, tai jābūt tādā stāvoklī, lai viņš to varētu lietot. Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja pārstāve apstiprināja, ka aktīva ēkas apsaimniekošana

sākta tikai 2014.gadā, bet no zemesgrāmatas datiem redzams, ka īpašuma tiesība SIA „ČIEKURKALNA NAMS” nostiprināta jau 2004.gadā.

Sadzīves iekārtas bija arī iepriekš, tas nav attaisnojums, ka iedzīvotāji vēlas iegādāties jaudīgākas sadzīves tehnikas mūsdienās. Vērš tiesas uzmanību uz

sūdzības trešās lapas trešo rindkopu. Laikā, kad īpašums tika regulāri apdzīvots, īpašnieks neuzskatīja par vajadzīgu apsaimniekot īpašumu. Darbības,

kas veiktas, lai nodrošinātu elektroinstalācijas atjaunošanu, uzskata, ka tās veiktas tikai laikā, kad notika dokumentu sagatavošana nekustamā īpašuma

pārdošanai. Šāda veida īpašumu tādā stāvoklī ir grūti pārdot, tas prasa laiku.

Uz tiesas sēdi cietušās /pers. I/ un /pers. H/ nav ieradušās, tiesai iesniegumos lūgušas izskatīt sūdzību bez viņu klātbūtnes. (2.sējums, l.l.12-14)

Tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez uzaicināto un neieradušos cietušo personu klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka, apsaimniekojot ēku, ik pa laikam pārbaudīja elektroinstalācijas, īrnieki ziņoja, ka notiek elektrības

pārrāvumi. Tika izsaukts eksperts. Atzinumā norādīja, ka viss atbilst normām. Pēc tam notika negadījums, sadega sadales skapis. Īrniece paziņoja par

negadījumu, tika izsaukts darbinieks no Sadales tīkla, kad tika konstatēts, ka dzīvokļos tiek lietota sadzīves tehnika, kas neatbilst ēkā esošai elektrības

jaudai. Nevēlējās savienot tikai kabeļus, jo tas pamatā nenovērstu risku atkārtoties negadījumam. Iedzīvotāji nereaģēja uz piedāvājumiem risināt

problēmu. Uzskata, ka īrnieki ir atbildīgi par elektrības lietojumu telpās, notikusi ļaunprātīga telpu izmantošana. Īrnieki lietoja vairāk elektrību, nekā tā bija

paredzēta katram dzīvoklim. Īrnieki tika informēti, kāda kopējā elektrības jauda ir ēkā.

Motīvu daļa

Noklausoties sūdzības iesniedzēja pārstāves un iestādes pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un liecinieka liecību, iepazīstoties ar iesniegto

sūdzību un, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa uzskata, ka sūdzība noraidāma, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, iestādes pieņemtajā lēmumā norādīto motivāciju un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

tiesa atzīst, ka iestāde atbilstoši LAPK normām ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi novērtējusi visus lietas apstākļus, to kopumā un savstarpējā saistībā,

konstatējot administratīvā pārkāpuma esamību, pieņēmusi tiesisku un pamatotu lēmumu.

No lietas materiāliem redzams, ka Rīgas pilsētas īres valdes locekle SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, sastādījusi

administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.025516, kurā 02.11.2016. laika posmā no plkst.13:00 līdz plkst.13:30 un 08.12.2016. laika posmā no plkst. 13:20

līdz plkst. 13:40 /adrese/, konstatēja, ka nama koplietošanas telpās nav nodrošināta elektroenerģija, līdz ar to, pārkāpts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

6.panta otrās daļas c) apakšpunkts, kā arī nams netiek uzturēts atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam. Pie administratīvās atbildības saucamās

personas pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ veica piezīmi par protokola saturu: nepiekrīt konstatētajiem apsaimniekotāja pārkāpumiem. (l.l.34-36)

Rīgas pilsētas īres valdes locekle SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu CB

Nr.025518, kurā 02.11.2016., laika posmā no plkst.13:00 līdz plkst.13:30 un 08.12.2016., laika posmā no plkst.13:00 līdz plkst.13:00 /adrese/, konstatēja, ka

nama koplietošanas telpās nav nodrošināts elektroapgaismojums, līdz ar to, pārkāpts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas c)

apakšpunkts, kā arī nams netiek uzturēts atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantam. Pie administratīvās atbildības saucamās personas pilnvarotais

pārstāvis /pers. G/ veica piezīmi par protokola saturu: nepiekrīt apsaimniekotāja SIA „ČIEKURKALNA NAMS” piespriestajiem pārkāpumiem. (l.l.113-115)

Kā izriet no iestādes lēmuma, komisija, saskaņā ar LAPK 35.panta otrajā daļā noteikto, veica uzsākto lietvedību apvienošanu vienā lietvedībā.

SIA „ČIEKURKALNA NAMS” saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 150.2pantā paredzēto pārkāpumu.

LAPK 150.2pants nosaka, ka par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju uzliek naudas sodu –

fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskām personām līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

LAPK 9.pants noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa atzīst, ka iestāde lēmumā detalizēti izvērtējusi sūdzības iesniedzēja norādītos apstākļus, novērtējusi iegūtos

pierādījumus. Tiesai iesniegtajā sūdzībā iesniedzējs nav norādījis nekādus jaunus apstākļus, kurus iestāde savā lēmumā

nebūtu izvērtējusi. Iestāde izvērtējusi, gan īrnieku tiesības atrasties minētajā namīpašumā, gan īres līgumu spēkā esamību,

rēķinu, kurus izrakstījis pats sūdzības iesniedzējs, apmaksu, ņēmusi vērā to, ka sūdzības iesniedzējs veicis daļējus

pasākumus, lai namīpašumā novērstu tādu sadzīves apstākļu bīstamību un trūkumu, kas liedz īrniekiem apkurināt īres

dzīvokļu telpas, novērtējot to, kā atbildību mīkstinošu apstākli. Vienlaikus iestāde arī izvērtējusi laika posmu, kas bijis

pietiekams, lai sūdzības iesniedzējs kopš 2004.gada, kad namīpašums iegādāts, savestu kārtībā to, pilnvērtīgi

apsaimniekotu, neradot cilvēku dzīvībai un veselībai bīstamas situācijas.

LAPK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē. Tāpat tiesa

nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai un lietvedības izbeigšanai.

Tiesa atzīst, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, iestāde izvērtējusi lietā

esošos pierādījumus, tāpat ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko

nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem.

Pieņemot lēmumu iestāde konstatējusi atbildību mīkstinošu apstākli - pārkāpuma daļēja novēršanu, jo kopš 2017.gada 18.janvāra ir saņemta atļauja

kurināt krāsni (pēc īrnieces sacītā). Lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi. Tomēr iestāde atzinusi, ka viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz

labvēlīgu dzīves vidi. Komisijas ieskatā, elektroenerģijas neesamība nama koplietošanas telpās var radīt veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas pārvietošanās

laikā. (l.l.202-203)

Tiesa atzīst, ka SIA „ČIEKURKALNA NAMS” piemērots pamatots sods atbilstoši izdarītajam pārkāpumam pēc LAPK 150. 2panta

nosacījumiem, piemērojot naudas sodu 5000,00 euro apmērā.

Tiesa uzskata, ka atbilstoši LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumiem uzliktais sods uzskatāms par samērīgu un atbilstošu izdarītā administratīvā

pārkāpuma raksturam un smagumam, turklāt iestāde savā lēmumā detalizēti analizējusi un konstatējusi ka sūdzības iesniedzējs neuztur un neapsaimnieko

namu, kā tas paredzēts normatīvajos aktos, tādejādi, izvairoties no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (6.panta otrās daļas c) apakšpunkts) un likumā

„Par dzīvojamo telpu īri” (40.pants) noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju. Lietā nav strīda, ka netiek atjaunota elektroinstalācija un

veikti citi dzīvojamās ēkas apsaimniekošanas un uzturēšanas darbi.

Iestāde pamatoti lēmumā norādījusi, ka SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, kā ēkas īpašniecei, ir pienākums nodrošināt elektroenerģiju dzīvojamās

mājas kopīpašumā esošajai daļai un kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai, kā arī veikt dzīvojamās ēkas fasādes, pagalma uzturēšanu un ēkas

degtspējīgo nesošo konstrukciju uzturēšanu tādā stāvoklī, lai netiktu skartas īrnieku tiesības uz sakoptu vidi un netiktu apdraudēta ugunsdrošība. (l.l.202)

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai gan tiesību pārkāpējs, gan citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Naudas sods noteikts normas sankcijas robežās. Turklāt lietā nav ziņu par tādu sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli, kas dotu pamatu uzskatīt,

ka sods ir nesamērīgs un no personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizpildāms. Tādējādi soda noteikšanā iestāde ņēmusi vērā visus tai zināmos LAPK

32.pantā noteiktos priekšnoteikumus soda noteikšanai. Arī tiesai, izskatot sūdzību par iestādes lēmumu, citi apstākļi nav zināmi, tādēļ nav tiesiska pamata

soda apmēra samazināšanai vai uzskatam, ka tas noteikts nesamērīgs.

Izvērtējot lietas materiālus, ņemot vērā izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu, tiesa atzīst, ka piemērotais naudas sods 5000,00 euro apmērā ir

atbilstošs tiesiska mērķa sasniegšanai, piemērojot administratīvo sodu kā atbildības līdzekli saskaņā ar LAPK 22.panta nosacījumiem.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt spriedumus, bet tas nav

saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru

iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk.

Senāta 2004.gada 23.novembra spriedums lietā Nr.SKA-216/2004 8.punkts; 2005.gada 22.novembra spriedums lietā Nr. SKA- 378/2005

12.punkts).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada 24.janvāra lēmums Nr.D57-AK-17-4-28 ir tiesisks un tā

atcelšanai nesaskata pamatu.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no LAPK APK 289.12panta otrās daļas 1.punkta, 289.18 panta pirmās daļas, 289.13panta, 289.18panta pirmās daļas, tiesa

no s pri e da :

noraidīt SIA „ČIEKURKALNA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003679945, sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2017.gada

24.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-17-4-28.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2018.gada 15.jūnijā

Tiesnese: /V.Grebežniece/