Court dismisses appeal against administrative fine for waste non-compliance, upholding original penalty amount.

Lieta Nr.120021214

102AA-0004-15/12

SPRIEDUMS

Liepājā, 2015.gada 16.janvārī

Kurzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Mertena

tiesneši K.Līcis, V.Vaiteika

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs

42103066916, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 75.panta otrās daļas sakarā ar

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2014.gada 31.oktobra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

kons t a t ē ja

2014.gada 29.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas inspektore Lillita Lozda SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sastādījusi administratīvā pārkāpuma

protokolu ZV Nr.149268 (turpmāk – Protokols) par to, ka /adrese/, 2014.gada 7.aprīlī plkst.11.24 SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” kā sadzīves atkritumu

sākotnējais radītājs (valdītājs) nepiedalījās pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, nenoslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu

savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību, tādējādi neievērojot Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 16.panta pirmās daļas un Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.90 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi”

(turpmāk - Noteikumi Nr.90) 14.1. un 14.2.punktā noteiktās prasības. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 75.panta otrajā daļā ( Iestādes lietas

materiālu 9.lapa).

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisijas 2014.gada 25.maija lēmumu Nr.D57 0654-1 (turpmāk – Sākotnējais lēmums)

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saukta pie administratīvās atbildības un uzlikts naudas sods 450 euro (Iestādes lietas materiālu 8.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” to apstrīdēja augstākā iestādē, kas ar Rīgas domes Administratīvās komisijas

(turpmāk – Iestāde) 2014.gada 17.jūnija lēmumu Nr.D57 22-10 Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzību

noraidīja.

Atsaucoties uz Latvijas APK 243.panta ceturto daļu, 244., 286.pantu, Iestāde secinājusi, ka par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā

atzīstamas ne tikai fotofiksācijas, bet arī pārējie procesuālie dokumenti, kuros fiksēts pieļautā pārkāpuma fakts, un no tiem ir gūstams skaidrs priekšstats par

pārkāpumu.

Lēmumā secināts, ka lietā ir pievienota Rīgas domes Administratīvās inspekcijas informatīva vēstule, kas adresēta Rīgas Pašvaldības policijai un Rīgas

pilsētas Īres valdei, kurā norādīts, ka inspekcijas darbinieki 2014.gada 21.martā un atkārtoti 2014.gada 7.aprīlī veica teritorijas /adrese/, apsekošanu, kurā

konstatēja, ka pieļauta atkritumu uzkrāšanās, kā arī nav noslēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums ar atkritumu apsaimniekotāju.

Iestāde norādījusi, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” pie administratīvās atbildības tiek saukta par to, ka nav nodrošinājusi piedalīšanos

pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā, kā arī nenoslēdz līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nevis par sadzīves atkritumu

radīšanu, kā tas minēts SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzībā. Sūdzībā par līguma neslēgšanu nekas nav minēts.

Iestāde nav konstatējusi atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus. Ar mērķi īstenot Latvijas APK 22.pantā nostiprinātos mērķus, Iestādes

ieskatā, persona ir saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar kvalificēto tiesību normu, atstājot piemēroto sodu negrozītu (Iestādes lietas materiālu

1.lapa).

Par Iestādes Lēmumu SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” iesniegusi sūdzību Liepājas tiesā, lūdzot to atcelt un administratīvā pārkāpuma lietu

izbeigt. Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka Lēmumā nav konstatēts, ka būtu iestājušies panta dispozīcijā minētie faktiskie apstākļi. SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” nerada sadzīves atkritumus Rīgas pašvaldības teritorijā, tādējādi nav pamata slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu, un nav pamata

Noteikumu Nr.90 14., 14.1. un 14.2. punkta piemērošanai. Obligāta līguma noslēgšana, nepastāvot objektīvai nepieciešamībai pēc šī pakalpojuma, neatbilst ne

līgumu slēgšanas brīvībai, ne Satversmei. SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” plāno slēgt līgumu gadījumā, ja tā paredzēs radīt sadzīves atkritumus Rīgas

pilsētā.

Apstāklis, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” īpašumā ir nekustamais īpašums, nav pamats pieņēmumam, ka ar to īpašuma īpašnieks rada

sadzīves atkritumus. Šobrīd spēkā nav neviens īres līgums par ēkā esošo dzīvokļu izīrēšanu. Tādējādi nav tādu personu, par kuru iespējamajiem radītajiem

atkritumiem SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” būtu jābūt atbildīgai. Šādos apstākļos uzlikt privātpersonai pienākumu apmaksāt tai nevajadzīgu

pakalpojumu ir Satversmei neatbilstoši.

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” norādījusi, ka apstāklis, ka trešā persona ļaunprātīgi rada un izvieto sadzīves atkritumus SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” īpašumā esošajā teritorijā ar mērķi panākt administratīvo pārkāpumu, nevērtējot šo personu atbildību par SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” īpašuma piegružošanu, nevar būt iemesls administratīvās atbildības piemērošanai SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” (lietas 3.lapa).

Ar Liepājas tiesas 2014.gada 31.oktobra spriedumu (turpmāk arī – Spriedums) Iestādes Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” sūdzība noraidīta. Tiesa Spriedumā nav konstatējusi Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā noteiktos obligātos apstākļus Lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.13 panta trešo daļu pirmās instances tiesa pievienojusies Lēmumā ietvertajai argumentācijai.

Tiesa Spriedumā atsaukusies uz Latvijas APK 75.panta otro daļu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmo daļu un Rīgas domes saistošo

noteikumu Nr.90 14.1., 14.2.punktu. Tiesa norādījusi, ka no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas izriet, ka tiesības uz nekustamo

īpašumu /adrese A/, nostiprinātas 2013.gada 11.novembrī, pamatojoties uz 2013.gada 30.septembra pirkuma līgumu, kā arī īpašumā reģistrēts apgrūtinājums –

dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokli Nr.13 ar termiņu līdz 2018.gada 15.maijam.

Tiesa secinājusi, ka fakts, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, teritorijā tiek radīti un uzkrājas sadzīves atkritumi, ir apstiprināts ar Prokolā, /pers. K/

2014.gada 6.marta iesniegumā un tam pievienotajos fotoattēlos, Rīgas domes Administratīvās inspekcijas 2014.gada 7.aprīļa iesniegumā un tam pievienotajos

fotoattēlos un SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” 2014.gada 29.maija sūdzībā fiksētajām ziņām. No minētajiem pierādījumiem redzams, ka uz pārkāpuma

konstatēšanas brīdi 2014.gada 7.aprīlī SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” nebija noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar

atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Spriedumā norādīts, ka, izvērtējot pierādījumus, ir pamats konstatēt, ka SIA

„Kurzemes namu apsaimniekotājs” kā nekustamā īpašuma īpašnieks un sadzīves atkritumu radītājs nepiedalās pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanā,

tādējādi ir noticis Latvijas APK 75.panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Saskaņa ar Latvijas APK 33., 34.pantu un konstatējot, ka lietā nav atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, tiesa secinājusi, ka SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” pamatoti ir piemērojams sankcijā paredzētais administratīvais sods – naudas sods 450 euro apmērā, kas ir tuvāk soda sankcijas zemākajai

robežai (lietas 8.-10.lapa).

Par minēto Spriedumu SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” iesniegusi apelācijas sūdzību, lūdzot to atcelt, kā arī atcelt Lēmumu un izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietvedību vai arī, piemērojot Satversmes 91.pantu, samazināt piemēroto sodu. Papildus Liepājas tiesai iesniegtajā sūdzībā

norādītajiem argumentiem SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” norāda, ka Latvijas APK 75.pants bez tiesiska pamata diskriminē personas pēc to

saimnieciskās darbības formas, līdz ar to, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.pantu, ir saskatāma

tiesību normas neatbilstība Latvijas Republikas Satversmei, piemērojot privātpersonai labvēlīgāku sankciju (lietas 12.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija atzīst, ka Liepājas tiesas 2014.gada 31.oktobra

spriedums ir atstājams negrozīts, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 7.panta pirmā daļa nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.

Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas

darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Latvijas APK 75.panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības

organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā. Par minēto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas [..] juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš

četrsimt euro.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmā daļa nosaka, ka sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs:

1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības

izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu

līgumu ar pašvaldību;

2) sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.90 14.punktu ikviena Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāja, iestādes, organizācijas un komersanta

pienākums ir iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā:

14.1. ievietojot savus radītos sadzīves atkritumus atkritumu tvertņu laukumā vai atkritumu tvertņu novietošanas vietā izvietotā atkritumu tvertnē, kas uz

noslēgtā līguma ar atkritumu apsaimniekotāju pamata ir tā rīcībā (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus);

14.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā samaksājot par radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atkritumu apsaimniekotājam, kurš attiecīgajā

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā ir noslēdzis līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar nekustamo īpašumu īpašniekiem, tiesiskajiem

valdītājiem, pārvaldniekiem vai arī pilnvaroto personu.

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ir teritorijas /adrese/, īpašniece, kā arī par to, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī

nebija noslēgts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgums.

Līdz ar to uz SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” kā nekustamā īpašuma īpašnieci, ir attiecināmi Noteikumu Nr.90 14.1. un 14.2. punkti, kas zemes

īpašniekam uzliek pienākumu ievietot sadzīves atkritumus tvertņu laukumā vai atkritumu tvertņu novietošanas vietā izvietotā atkritumu tvertnē un slēgt līgumu

par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa un Iestāde atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, pareizi novērtējusi pierādījumus un visus apstākļus

administratīvā pārkāpuma lietā un saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav pamata lietā jau konstatēto apstākļu

pārvērtēšanai, jo apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas Spriedumā norādītajiem atzinumiem, papildus uzsverot turpmāko.

Attiecībā uz sūdzībā izteikto lūgumu, samazināt piemēroto sodu, tiesas kolēģija norāda sekojošo.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, uzliekot

sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Latvijas APK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu

likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Līdz ar to administratīvais sods SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” uzlikts, lai sasniegtu minētajā tiesību normā nostiprinātos mērķus, un noteiktais

sods 450 euro apmērā ir atzīstams par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam.

Pie soda noteikšanas ņemams vērā arī tas, ka lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, tādēļ tiesa atzīst, ka sods pamatoti

noteikts tuvāk panta sankcijā paredzētajai minimālai soda robežai, ņemot vērā, ka maksimālā panta sankcija ir tūkstoš četrsimts euro.

Attiecībā uz SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” argumentu par to, ka Latvijas APK 75.pants diskriminē personas pēc to saimnieciskās darbības

veida, tiesas kolēģija norāda, ka, saskaņā ar Satversmes likuma 16.pantu šāda jautājuma izskatīšana ir Satversmes tiesas kompetencē, un tas nav skatāms

administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.

Saskaņā ar Satversmes likuma 17.panta pirmās daļas 9.punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu [..] atbilstību Satversmei

[..] ir tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka tai ir tiesības, nevis pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā un arī tikai gadījumos, ja tā saskata

normatīvo aktu neatbilstību vai kolīziju. Tā kā apelācijas instances tiesa nesaskata Latvijas APK 75.panta neatbilstību Satversmei, tiesas kolēģija neredz

pamatojumu pieteikumam Satversmes tiesā. Vienlaikus tiesas kolēģija izskaidro, ka gadījumā, ja SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” tomēr uzskata, ka ir

aizskartas tās pamattiesības, tai ir tiesības pašai vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu saskaņā ar Satversmes likuma 17.panta pirmās daļas 11.punktu

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.22pantu, tiesas kolēģija

n o s p r i e d

Liepājas tiesas 2014.gada 31.oktobra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas numurs 42103066916,

sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams no 2015.gada 16.janvāra.

Tiesnese S.Mertena

Tiesnesis K.Līcis

Tiesnese V.Vaiteika