Court convicts defendant of theft and misuse of payment card, sentencing to 200 hours of compulsory labor.

Lietas Nr. 11261123315

Lietas arhīva Nr. K20-0257-16/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 8.aprīlī

Liepājas tiesa, šādā sastāvā:

tiesnesis R.Jūrmalis

piedaloties prokuroram A.Šķēlem

2016.gada 8.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas un Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.

Tiesas sēdē tiesa,

k o ns t a t ē ja :

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā

apmērā, proti: laika posmā no 20.-24.10.2015. ,izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā datumā un laikā, /pers. A/ savā darba vietā - SIA ,,Rimi Latvija”

veikalā ,,Supernetto” /adrese/, ieejot veikala darbinieku ģērbtuves telpā, ieraudzīja atstāto, brīvi pieejamo /pers. B/ somu. Izmantojot brīdi, kad

norādītajā telpā tobrīd neatradās citas personas, /pers. A/ pārmeklēja somu un no tās slepeni nolaupīja /pers. B/ piederošo zelta gredzenu 150 euro

vērtībā.

Tādā veidā /pers. A/ izdarīja noziegumu, paredzētu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

/pers. A/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli, proti: - 07.11.2015. ap plkst. 15.00 - 15.30 /pers. A/ savā darba vietā -

SIA ,,Rimi Latvijā” veikalā ,,Supernetto” /adrese/, iegāja veikala darbinieku ģērbtuves telpā, kur ieraudzīja atstāto, brīvi pieejamo /pers. B/ somu.

Izmantojot to, ka norādītajā telpā tobrīd neatradās citas personas, /pers. A/ slepeni, nevienam nemanot, izņēma no somas naudas maku un no tā paņēma

/pers. B/ izsniegto maksāšanas līdzekli - AS ,,Swedbank” maksājumu karti Nr./numurs/, kā arī iegaumēja tās PIN kodu, kurš bija uzrakstīts uz makā

esošās papīra lapiņas. Pēc kartes zādzības izdarīšanas /pers. A/ piezvanīja personai, pret kuru izdalīts atsevišķs kriminālprocess un uzaicināja atnākt uz

minēto veikalu. Kad persona, pret kuru izdalīts atsevišķs kriminālprocess atnāca, /pers. A/ viņai veikala tirdzniecības zālē iedeva nolaupīto maksājumu

karti un pateica tās PIN kodu. Persona, pret kuru izdalīts atsevišķs kriminālprocess, ap plkst.15.58 ieradās /adrese/, kur AS ,,SEB banka” bankomātā

Nr.29470 ievietoja /pers. B/ nolaupīto maksājumu karti un, ievadot kartes PIN kodu, izņēma no /pers. B/ AS ,,Swedbank” konta Nr. /konta numurs/

skaidru naudu 300 euro apmērā. Pēc tam persona, pret kuru izdalīts atsevišķs kriminālprocess, atgriezās pie veikala, kur ap plkst.17 atdeva nolaupīto

/pers. B/ maksājumu karti un daļu izņemtās naudas /pers. A/, kura vēlāk, citiem nemanot, ielika karti atpakaļ /pers. B/ somā esošajā naudas makā.

Norādītajā veidā /pers. A/ nolaupīja un nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli, nodarot /pers. B/ materiālo zaudējumu 300 euro apmērā.

Tādā veidā /pers. A/ izdarīja noziegumu, paredzētu Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā.

Apsūdzētā /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pie tanī minētiem apstākļiem atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Atzina arī pieteikto

kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā. Lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt, esot saprotama šāda lietas izskatīšanas kārtība un

procesuālās sekas.

Prokurors A.Šķēle un cietusī /pers. B/ pievienojās viedoklim par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētās vainu inkriminēto noziegumu izdarīšanā. Ņemot vērā procesa dalībnieku viedokli un

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt. Tiesa uzskata, ka apsūdzētās vaina viņai izvirzītajās apsūdzībās ir pierādīta pilnībā, viņas darbības pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un 193.panta otrās daļas, ir kvalificētas pareizi un viņa ir sodāma. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta

trešajai daļai, šajā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta - ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētās

personību, viņas atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ izdarījusi mazāk smagu un smagu noziegumu.

/pers. A/ iepriekš sodīta 2 reizes, pēdējo reizi - 23.04.2013. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60

stundām, spriedums stājies spēkā 04.05.2013.(l.l.33-34), sods izpildīts 07.06.2013., sodāmības dzēstas. Apsūdzētā iepriekš bijusi sodīta par dažāda

rakstura administratīvajiem pārkāpumiem (l.l.32-33), par pēdējiem (pārkāpumi tirdzniecības jomā) piemēroti naudas sodi, kuri nav nomaksāti, tādējādi

veidojot aktīvas administratīvas sodāmības. Apsūdzētā sastāv bezdarbnieku uzskaitē. Apgādībā nepilngadīgu personu nav. Pati apsūdzētā tiesas sēdē

sniedza informāciju, ka iztikas līdzekļus pašlaik gūst no īslaicīgiem darbiem.

Par atbildību mīkstinošu apstākli abos noziegumos, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apsūdzētās savas vainas atzīšanu un

izdarītā nožēlošanu. Par atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu, uzskatāms tas, ka noziegums pēc

Krimināllikuma 193.panta otrās daļas izdarīts personu grupā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta pirmo daļu, kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā piespriež tiesa personai, kas ir vainīga

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātā un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas atbilstoši nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Krimināllikuma 180.panta pirmā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar

piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar

piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, apsūdzētās personību raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ par abiem noziegumiem

nosakāms sods piespiedu darba veidā. Apsūdzētai nav savu ienākumu un tas izslēdz naudas soda noteikšanu. Savukārt, brīvības atņemšanas sods kā

bargākais no soda veidiem, tiek piemērots izņēmuma gadījumos, kad citiem soda veidiem faktiski nav iespējams sasniegt soda mērķi. Apsūdzētās

iepriekšējās sodāmības ir dzēstas, līdz ar ko tiesas ieskatā, nav nepieciešamības noteikt bargāko soda veidu. Tiesas ieskatās nav nepieciešamības

apsūdzētai noteikt Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzēto iespējamo papildsodu - mantas konfiskāciju, jo apsūdzētai savu pastāvīgu ienākumu

nav, viņas rīcībā esoša manta kriminālprocesā nav apjausta, un lietā par labu cietušajai ir nosakāma kaitējuma kompensācija. Nosakot soda apmēru par

katru noziedzīgu nodarījumu, tiesa ņem vērā to raksturu, nodarītā kaitējuma apmēru, gan arī atbildību ietekmējošo apstākļu kopumu. Konstatējot arī

atbildību mīkstinošus apstākļus, tiesa uzskata, ka par mazāk smagu noziegumu nosakāms sods robežās līdz vidējam apmēram, bet par smagu noziegumu

- virs panta sankcijas vidējā apmēra. Nosakot galīgo sodu, tiesa, ņemot vērā noziegumu vienveidīgo raksturu, konstatējot arī atbildību mīkstinošus

apstākļus, uzskata, ka piemērojams noteikto sodu daļējas saskaitīšanas princips.

Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētai piemērots drošības līdzeklis (l.l.30-31) - uzturēšanās noteiktā vietā.

Cietusī /pers. B/ lietā pirmstiesas izmeklēšanā pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 450 euro apmērā, ko uzturēja arī tiesas

sēdē.

Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.pantiem un secina,

ka cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā. Zaudējumi nodarīti apsūdzētās prettiesisko darbību

rezultātā, apsūdzētā to ir atzinusi pilnībā un labprātīgi līdz šim brīdim nav atlīdzinājusi. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis, līdz ar ko minētā kaitējuma kompensācija piedzenama no apsūdzētās par labu cietušajai

tās prasītā apmērā.

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 528. un 529.pantu tiesa,

n o s p r i e d a:

atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Atzīt par vainīgu /pers. A/ pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, piespriestos sodus daļēji saskaitīt un pēc noziedzīgu nodarījumu kopības galīgo sodu

/pers. A/ noteikt ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, atstāt spēkā līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 450 euro (četri simti piecdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt/protestu iesniegt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību/protestu iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis R.Jūrmalis