Court allows bank's claim against borrower and guarantor for debt collection under Civil Law.

Lietas Nr. C29603514

Lietas arhīva Nr. C-0889-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 7.decembrī

Daugavpilī

Daugavpils tiesas tiesnese V.Lāčplēse

ar sekretāri D.Kapustu, A.Kotovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „SEB banka” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/ par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š

akciju sabiedrība (turpmāk – AS) „SEB banka” vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret /pers. D/ un /pers. E/ par parāda

piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, lieta tika nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Prasītājs norādīja, ka 2007.gada 18.maijā starp AS “SEB Latvijas Unibanka” (kopš 2008.gada 7.aprīļa – AS “SEB banka”) un aizņēmēju /pers. D/ noslēgts

Kredīta līgums Nr.DG07108, kurš grozīts 2009.gada 13.novembrī, 2010.gada 13.maijā, 2011.gada 22.februārī un 2011.gada 7.novembrī. Saskaņā ar šo līgumu

prasītājs izsniedza aizņēmējam aizdevumu sākotnēji 48 000 EUR apmērā. Saskaņā ar 2011.gada 7.novembra Vienošanos Nr.4 par grozījumiem Kredīta līgumā,

izsniegtais aizdevums palielināts par 1 095,74 EUR, tādējādi kopējais izsniegtais aizdevums ir 49 095,74 EUR. Prasītājs, izsniedzot atbildētājam aizdevumu, ir

pilnā apmērā izpildījis savas no Kredīta līguma izrietošās saistības.

Par atvēlējumu izmantot naudas resursus aizņēmējs apņēmās maksāt procentus, bet par līgumā noteikto maksājumu kavējumu aizņēmējam jāmaksā

līgumsods 36% gadā no kavētā maksājuma. Ar grozījumiem Kredīta līgumā atkārtoti mainīta procentu likme, bet līgumsods saglabāts nemainīgs.

Ņemot vērā, ka maksājumi tika kavēti ilgāk par 60 dienām, un pamatojoties uz Kredīta līguma II daļas 20.3., 20.4., 20.5.1.punktu ( 2011.gada 22.februāra

redakcijā), kā arī ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, prasītājs noteica 2013.gada 15.novembri par aizdevuma atmaksas beigu termiņu. Paziņojums

atbildētājam izsniegts.

Atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret prasītāju, kopš 2013.gada 12.decembra aizdevuma atmaksai nav veikts neviens maksājums. Neizpildot līguma

saistības, atbildētājs ir parādā prasītājam 46 574,04 EUR, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 42 812,46 EUR, kavētie procenti 1 017,49 EUR,

līgumsods 1 458,89 EUR līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņa iestāšanās dienai 2013.gada 15.novembrim, likumiskie procenti 1 285,20 EUR, kas aprēķināti

no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2014.gada 15.maijam.

Saistības, kas izriet no Kredīta līguma, pastiprinātas ar publisku hipotēku – aizņēmējs ieķīlāja tam piederošo nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr./adrese/,

pamatojoties uz 2007.gada 18.maija hipotēkas līgumu; hipotēka reģistrēta Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

Bez tam 2007.gada 18.maijā ar /pers. E/ noslēgts Galvojuma līgums Nr.DG07108/G-1 (grozīts 2011.gada 7.novembrī). Ar šo Galvojuma līgumu atbildētāja

kā galviniece bez nosacījumiem un neatsaucami uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks atbildēt par aizņēmēja parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma. Ar

Galvojuma līguma 2.1.5.punktu galviniece uzņēmās neprasīt kreditoram prasību par parāda samaksu vispirms celt pret kreditoru, savukārt 3.2.2.punktā noteikts,

ka prasītājam ir tiesības bez iepriekšēja atsevišķa brīdinājuma sākt no Kredīta līguma radušos parādu piedzīt no galvinieces un/vai aizņēmēja.

Prasītājs lūdza piedzīt no /pers. D/, bet piedziņas neiespējamības vai nepietiekamības gadījumā – no /pers. E/ parādu 46 574,04 EUR, ko veido

neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 42 812,46 EUR, kavētie procenti 1 017,49 EUR līdz 2013.gada 15.novembrim, līgumsods 1 458,89 EUR, likumiskie

procenti 1 285,20 EUR par laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2014.gada 15.maijam. Lūdza piedzīt arī tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājam tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Atbildētāja iesniedza tiesai rakstveida paskaidrojumu par prasību, norādot, ka piekrīt, ka 2007.gada 18.maijā starp viņu un prasītāju tika noslēgts

Galvojuma līgums, ar kuru viņa kā galviniece uzņēmās kā pats parādnieks atbildēt par aizņēmēja parādu, kas varētu rasties no Kredīta līguma, kas noslēgts

starp prasītāju un /pers. D/. Gadījumā, ja tiesa, izvērtējot visus pierādījumus, konstatēs, ka pastāv parāds prasītāja norādītās summas apmērā, kā arī tad, ja

parāda piedziņa no /pers. D/ būs neiespējama vai nepietiekama, atbildētāja piekrīt savai saistībai samaksāt šo parāda summu.

Līdz lietas izskatīšanai tiesā saņemts maksātnespējas procesa administratora Valda Tīkmaņa iesniegums, kurā norādīts, ka ar Daugavpils tiesas

2015.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr.C12237115 ir pasludināts /pers. E/ fiziskas personas maksātnespējas process. Administrators, atsaucoties uz

Maksātnespējas likuma 134.panta ceturto daļu un Civilprocesa likuma 2015.panta (?) 6.punktu, lūdza apturēt tiesvedību lietā daļā pret atbildētāju /pers. E/.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē neieradās. No prasītāja saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, prasītājs uztur prasību pilnā

apmērā, nepiekrīt izlīgumam un nevēlas izmantot mediāciju. Attiecībā par atbildētājas /pers. E/ pasludināto maksātnespēju uzskata, ka lietas izskatīšanu var

neapturēt, jo /pers. E/ nav vienīgais atbildētājs lietā, un lai vērstos pret atbildētāju /pers. D/, kurš ir arī prasījuma nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma

īpašnieks, ir nepieciešams likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Prasītāja ieskatā, sprieduma pieņemšana neaizskars /pers. E/ intereses, jo zvērināti tiesu

izpildītāji nevērš piedziņu pret maksātnespējīgām personām, un šī informācija ir pārbaudāma publiskos reģistros un ir tiesu izpildītājiem pieejama. Bez tam, ja

/pers. E/ nepildīs saistību dzēšanas plānu maksātnespējas procesā un tādēļ tiks izbeigts viņas maksātnespējas procesa lieta, tad prasītājs varēs uz sprieduma

pamata pieprasīt izpildu rakstu un vērst piedziņu pret /pers. E/, un tiesvedība nebūs jāturpina, kas prasa laiku.

Arī atbildētāji tiesas sēdē neieradās, par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņiem bija savlaicīgi paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot pavēstes

ierakstītās vēstulēs uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem.

2015.gada 19.augustā no atbildētājas /pers. E/ ir saņemts iesniegums, kurā atbildētāja atkārtoti norādīja, ka piekrīt tam, ka starp viņu un prasītāju tika

noslēgts Galvojuma līgums, ar kuru viņa uzņēmās atbildēt kā pats parādnieks par aizņēmēja /pers. D/ parādu, kāds varētu rasties no Kredīta līguma, kas

noslēgts starp prasītāju un /pers. D/. Lūdza izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Atbildētājs /pers. D/ nav paziņojis tiesai par neierašanās iemesliem, no viņa nav saņemti nekādi iesniegumi vai lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Pie šādiem

apstākļiem tiesa uzskata, ka lieta izskatāma bez lietas dalībnieku klātbūtnes.

M o t ī v u d a

Ar Daugavpils tiesas 2015.gada 22.septembra spriedumu civillietā Nr.C12237115 ir pasludināts /pers. E/ fiziskās personas maksātnespējas process un

uzsākta bankrota procedūra.

Maksātnespējas likuma 134.pants paredz, ka tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskas personas maksātnespējas process, ir pamats pret

parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai. Savukārt Civilprocesa likuma 215.panta 6.punkts noteic, ka tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var

apturēt tiesvedību lietā, ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts maksātnespējas process. Šī Civilprocesa likuma norma nav imperatīva, un

tiesai nav pienākums apturēt tiesvedību lietā, ja atbildētājam ir pasludināts maksātnespējas process.

Nav šaubu, ka prasībai par parāda piedziņu ir mantisks raksturs. Taču prasība pret /pers. E/ celta kā pret galvinieci, un prasītājs lūdzis piedzīt parādu no

galvenā parādnieka /pers. D/, un tikai gadījumā, ja piedziņa no galvenā parādnieka būtu neiespējama, lūdzis piedzīt to no galvinieces. Tādējādi prasītājam

labvēlīga, bet atbildētājiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā piedziņa tiktu vērsta vispirms pret galveno parādnieku, un tikai piedziņas neiespējamības gadījumā

prasītājs varētu vērsties pret galvinieci /pers. E/. Turklāt /pers. E/ maksātnespējas procesa laikā izpildu lietas ievešana un piedziņas veikšana pret /pers. E/ nav

pieļaujama, atbilstoši Civilprocesa likuma 552.panta sestajā daļā noteiktajam, līdz ar to spriedums lietā nevar traucēt vai kā citādi ietekmēt /pers. E/

maksātnespējas procesu.

Nav iespējama tiesvedības apturēšana kādā daļā, kā savā iesniegumā norādījis /pers. E/ maksātnespējas procesa administrators. Apturot tiesvedību lietā,

nekādas procesuālas darbības līdz tiesvedības atjaunošanai lietā netiek veiktas.

Tiesa neņem vērā prasītāja argumentus par iespēju prasītājam agrāk saņemt izpildu rakstu un ātrāk uzsākt piedziņu no /pers. E/, jo šis apstāklis

neiespaido nepieciešamību apturēt tiesvedību lietā.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka nav pamata tiesvedības apturēšanai lietā, bet lieta ir izskatāma pēc būtības.

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, izpētījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Tiesai ir iesniegts 2007.gada 18.maijā starp akciju sabiedrību „SEB Latvijas Unibanka” un aizņēmēju /pers. D/ noslēgts Kredīta līgums Nr.DG07108.

Saskaņā ar šo līgumu atbildētājam tika izsniegts naudas aizdevums 48 000 EUR apmērā. 2009.gada 13.novembrī, 2010.gada 13.maijā, 2011.gada 22.februārī

u n 2011.gada 7.novembrī puses vienojušās par grozījumiem Kredīta līgumā, palielinot aizdevuma summu par 1 095,74 EUR un nosakot, ka aizdevuma

pamatsumma ir 49 095,74 EUR (līguma 2011.gada 7.novembra redakcijā), kā arī grozot aizdevuma procentu likmi, aizdevuma atmaksāšanas kārtību, ikmēneša

maksājuma summu.

Ielūkojoties Uzņēmumu reģistra publiskajā datu bāzē, tiesnese konstatēja, 2008.gada 10.martā AS „SEB Latvijas Unibanka” firma mainīta uz AS „SEB

banka”.

Atbildētājs nav apstrīdējis augstāk minēto līgumu un tā grozījumus, tādēļ tiesa secina, ka Kredīta līgums ar tā turpmākajiem grozījumiem ir spēkā un

saistošs pusēm.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt šā likuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No /pers. D/ konta izraksta izriet, ka prasītājs ir ieskaitījis atbildētāja kontā 2007.gada 22.maijā 48 000 EUR un 2011.gada 11.novembrī 1 095,74 EUR.

Atbildētājs nav apstrīdējis aizdevuma saņemšanu prasītāja norādītajā apmērā, tādēļ tiesa secina, ka prasītājs ir izpildījis savas saistības, kas viņam bija

noteiktas ar Kredīta līgumu un tā grozījumiem, un ir tiesīgs prasīt pretizpildījumu no atbildētāja, atbilstoši Civillikuma 1590. un 1591.pantā noteiktajam, t.i.,

aizdevuma atmaksu, kā arī pārējos līgumā paredzētos maksājumus līgumā norunātajos termiņos un kārtībā.

Parakstot Kredīta līgumu un tā grozījumus, atbildētājs apņēmās veikt aizdevuma atmaksu un maksāt procentus katra mēneša 15.datumā, veicot ikmēneša

maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat viņam

arī nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Savukārt Civillikuma 1589.pants paredz līgumslēdzējai pusei tiesības vienpusēji

atkāpties no līguma, kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Kredīta līgumā aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņš noteikts 2027.gada 17.maijs , un turpmākajos līguma grozījumos tas nav mainīts. Kredīta līgumā

20.punktā prasītājam ir pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no Kredīta līguma un pieprasīt aizņēmējam Aizdevuma līguma saistību izpildi pirms termiņa, ja

aizņēmējs ilgāk par 30 kalendārām dienām nokavējis kādu ar līgumu noteikto aizdevuma pamatsummas maksājuma vai aizdevuma procentu samaksas termiņu.

Prasītājs norādījis, ka atbildētājs nav veicis maksājumus atbilstoši līgumā noteiktajam. No prasītāja iesniegtās /pers. D/ konta izdrukas un parāda

aprēķina izriet, ka pēdējais maksājums 58,08 EUR apmērā veikts 2012.gada 18.aprīlī, ko prasītājs novirzījis procentu parāda dzēšanai, un turpmāk neviens

maksājums nav veikts.

Atbildētājs nav apstrīdējis šo prasītāja apgalvojumu, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka maksājumi aizdevuma dzēšanai un procentu maksājumi būtu

veikti līgumā un tā grozījumos noteiktajos termiņos un apmērā, tādēļ tiesa atzīst par pierādītu prasītāja norādīto faktu, ka atbildētājs ir pieļāvis samaksas

kavējumu.

Prasītājs ir nosūtījis atbildētājiem paziņojumu par atkāpšanos no līguma, pieprasot parāda, procentu un līgumsoda samaksu līdz 2013.gada

15.novembrim. Atbildētāji šo brīdinājumu ir saņēmuši 2013.gada 14.oktobrī, ko apstiprina Latvijas Pasta paziņojumi par ierakstīta sūtījuma izsniegšanu /pers. D/

u n /pers. E/. Ņemot vērā, ka uz brīdi, kad prasītājs ir paziņojis atbildētājiem par vienpusēju atkāpšanos no Kredīta līguma, saistību izpildes kavējums no

atbildētāju puses bija ilgāks par 30 dienām, tiesa secina, ka prasītājs bija tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt no atbildētājiem saistību pilnīgu

izpildi pirms līgumā noteiktā termiņa.

Prasītājs norādīja, ka atbildētāji nav samaksājuši parādu termiņā, ko prasītājs bija noteicis paziņojumā par līguma vienpusēju izbeigšanu, un tiesai nav

iesniegti pierādījumi par samaksu. Prasītājs norādīja, ka parāds uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu bija 46 574,04 EUR, ko veido neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma 42 812,46 EUR, līgumiskie procenti 1 017,49 EUR apmērā, kas aprēķināti par laiku līdz 2013.gada 15.novembrim, līgumsods 1 458,89

EUR un likumiskie procenti 1 285,20 EUR apmērā par laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2014.gada 15.maijam.

Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kredīta līgumā un tā grozījumos noteikts, ka par aizdevuma lietošanu atbildētājam ir jāmaksā procenti; procentu likme noteikta mainīga: bāzes likme 60

mēnešu EUR LIBOR un pievienotā likme 1,3% gadā; ar 2011.gada 7.novembra Vienošanos par līguma grozījumiem procentu bāzes likme noteikta 6 mēnešu EUR

EURIBOR; pievienotā likme nav grozīta.

Prasītājs ir aprēķinājis līgumisko procentu parādu 1 017,49 EUR apmērā par laiku līdz 2013.gada 15.novembrim (līguma vienpusējas izbeigšanas

datumam). Atbildētājs nav apstrīdējis savu pienākumu maksāt procentus par svešas naudas lietošanu, ne arī procentu aprēķinu. Tādēļ tiesa atzīst, ka prasītājs

pamatoti un atbilstoši likumā un līgumā noteiktajam aprēķinājis līgumiskos procentus par laiku līdz laikam, kad līgums izbeigts pirms termiņa.

Prasītājs aprēķinājis arī likumiskos nokavējuma procentus 1 285,20 EUR apmērā par laiku pēc Kredīta līguma vienpusējas izbeigšanas, rēķinot tos 6%

gadā no pamatparāda summas.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu un tos

sauc par nokavējuma procentiem. Tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu piedziņu atbilst Civillikuma 1759.panta 1.punktā, 1760.pantā, 1765.panta

pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajam, un atbildētāji nav apstrīdējuši arī likumisko procentu aprēķinu un nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka parāds būtu

samaksāts atbildētāja norādītajā termiņā (līdz 2013.gada 15.novembrim).

Bez tam prasītājs lūdzis piedzīt arī līgumsodu par maksājumu kavējumu 1 458,89 EUR apmērā, ko aprēķinājis par laiku līdz 2013.gada 15.novembrim.

Kredīta līguma 6.1.punktā un tā Vispārīgo noteikumu 16.punktā aizņēmējam noteikts pienākums maksāt līgumsodu par nolīgtajā termiņā nesamaksātu

aizdevumu, nesamaksātiem aizdevuma procentiem vai nesamaksātām komisijas maksām; līgumsoda apmērs noteikts 36% gadā no nokavētā maksājuma par

katru nokavēto dienu. Ar turpmākām Vienošanās par grozījumiem Kredīta līgumā līgumsoda klauzula nav atcelta.

Atbildētājs nav apstrīdējis arī savu pienākumu maksāt līgumsodu, ne arī līgumsoda aprēķinu, neiesniedza tiesai pierādījumus, ka saistības, ko viņš

uzņēmās ar Kredīta līgumu, būtu izpildītas pilnībā un savlaicīgi, atbilstoši līgumā noteiktajam.

Tiesa atzīst, ka līgumsods prasītāja norādītajā apmērā nav atzīstams par pārmērīgu.

Atbildētāji nav apstrīdējuši prasītāja prasījumu pēc būtības, nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka atbildētāju saistība pret prasītāju būtu pienācīgi izpildīta

atbilstoši līgumam, vai ir izpildīta līdz lietas izskatīšanas dienai.

Tādēļ no atbildētāja /pers. D/ prasītāja labā piedzenama prasītāja norādītā parāda summa 46 574,04 EUR, ko veido neatmaksātā aizdevuma

pamatsumma 42 812,46 EUR, līgumisko procentu parāds 1 017,49 EUR apmērā par laiku līdz 2013.gada 15.novembrim, likumiskie procenti 1 285,20 EUR par

laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2014.gada 15.maijam un līgumsods 1 458,89 EUR apmērā.

Prasītājs lūdzis arī noteikt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no aizdevuma pamatparāda summas. Šāds

prasītāja prasījums nav pretrunā ar likumu, jo prasītājam vienpusēji atkāpjoties no līguma, vienlaikus izbeidzās atbildētāja pienākums maksāt līgumā noteiktos

līgumiskos procentus, taču no šī brīža aizdevējam palika tiesības uz likumiskiem procentiem. Uz kreditora tiesībām saņemt likumiskos procentus pēc līguma

izbeigšanās norādījis arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savā 2013.gada 13.janvāra spriedumā Nr.SKC-644/2013. Tādēļ ir atzīstamas prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda

summas.

Bez tam saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja /pers. D/ prasītāja labā piedzenami arī prasītāja samaksātie tiesas

izdevumi, t.i., valsts nodeva 1 492,15 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR apmērā, ko prasītājs samaksājis, iesniedzot prasību tiesā,

pavisam 1 499,98 EUR.

Prasītājs lūdzis piedzīt parādu un tiesāšanās izdevumus piedzīt no galvinieces /pers. E/ gadījumā, ja parāda piedziņa no galvenā parādnieka /pers. D/

būtu neiespējama.

Tiesai ir iesniegts arī Galvojuma līgums Nr.DG07108/G-1, kas noslēgts 2007.gada 18.maijā starp prasītāju un galvinieci /pers. E/. Ar šo Galvojuma līgumu

atbildētāja uzņēmās saistību atbildēt prasītājam par parādnieka /pers. D/ saistībām, kuras izriet no 2007.gada 18.maijā noslēgtā Kredīta līguma Nr.DG07108.

2011.gada 7.novembrī prasītājs un atbildētāja ir noslēguši Vienošanos Nr.1 par grozījumiem Galvojuma līgumā, ar šo Vienošanos atbildētāja ir uzņēmusies

saistības atbildēt kā pats parādnieks par galvenā parādnieka /pers. D/ saistībām pēc Kredīta līguma un tā grozījumiem, ar ko tika palielināta aizdevuma summa

(kredīta limits) līdz 49 095,74 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda. Savukārt Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Ņemot vērā tiesību doktrīnā atzīto galvojuma saistības subsidiāro raksturu, tiesa atzīst, ka prasītāja lūgums par parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu

no galvinieces piedziņas neiespējamības gadījumā no galvenā parādnieka nav pretrunā likumā noteiktajam, tādēļ tas apmierināms.

R e z o l u t ī v

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 3., 5., 8.-15., 93., 97., 189. – 195., 33., 39., 41., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

akciju sabiedrības „SEB banka” prasību apmierināt.

Piedzīt n o /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, parādu 46 574,04 EUR

(četrdesmit seši tūkstoši pieci simti septiņdesmit četri euro un 4 centi), ko veido aizdevuma pamatsumma 42 812,46 EUR (četrdesmit divi tūkstoši astoņi simti

divpadsmit euro un 46 centi), procentu parāds 1 017,49 EUR (viens tūkstotis septiņpadsmit euro un 49 centi) par laiku līdz 2013.gada 15.novembrim, likumiskie

procenti 1 285,20 EUR (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit pieci euro un 20 centi) par laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2014.gada 15.maijam un

līgumsods 1 458,89 EUR (viens tūkstotis četri simti piecdesmit astoņi euro un 89 centi), un tiesas izdevumus 1 499,98 EUR (viens tūkstotis četri simti deviņdesmit

deviņi euro un 98 centi), pavisam piedzenot 48 074,02 EUR (četrdesmit astoņi tūkstoši septiņdesmit četri euro un 2 centi).

Atzīt akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (seši procenti) gadā no

neatmaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas kods/, piedzīt nesamaksāto parādu un tiesas izdevumus no /pers. E/, personas

kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas. Apelācijas sūdzība iesniedzama

Daugavpils tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 18.decembris.

Tiesnese (paraksts)