Court dismisses lawyer's appeal for disbarment due to unpaid bar association fees exceeding six months without valid excuse.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420215617

Lietas arhīva Nr. AA43-0577-18/4

ECLI:LV:ADAT:2018:0412.A420215617.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 12.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Roze Paegle,

tiesneses Irina Kaļiņina un Margarita Osmane

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Latvijas Zvērinātu

advokātu padomes 2017.gada 4.aprīļa lēmuma Nr.69 (protokols Nr.5) atcelšanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – padome) ar 2017.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.69 (protokols Nr.5)

(turpmāk – sākotnējais lēmums), pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums)

69.pantu, atskaitīja pieteicēju /pers. A/ no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (turpmāk – kolēģija), jo pieteicējs vairāk par

sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nebija veicis maksājumus kolēģijas uzturēšanai.

Sākotnējā lēmuma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[1.1] Pieteicējs nav veicis maksājumus kolēģijas uzturēšanai par 2016.gada deviņiem mēnešiem, kā arī par 2017.gada

janvāri, februāri un martu.

[1.2] 2017.gada 27.februārī pieteicējam nosūtīta informācija par parāda apmēru, kā arī lūgums segt parādu līdz

2017.gada 10.martam un ierasties uz padomes 2017.gada 14.marta sēdi.

Pieteicējs uz padomes 2017.gada 14.marta sēdi neieradās, nepaziņojot attaisnojošu iemeslu.

[1.3] Padomes 2017.gada 14.marta sēdē konstatēts, ka pieteicējs parādu nav samaksājis, taču jautājuma izskatīšana par

Advokatūras likuma 69.panta nosacījumu piemērošanu pieteicējam (viņa atskaitīšanu no zvērinātu advokātu skaita) atlikta.

[1.4] 2017.gada 24.martā pieteicējam atkārtoti nosūtīts paziņojums par parādu, lūgums samaksāt parādu līdz

2017.gada 31.martam, kā arī aicinājums ierasties uz padomes 2017.gada 4.aprīļa sēdi.

Padomes 2017.gada 4.aprīļa sēdē konstatēts, ka pieteicējs nav samaksājis parādu, kā arī nav vērsies padomē ar

iesniegumu par atbrīvošanu no maksājumu izdarīšanas, to apmēru samazināšanu vai cita termiņa noteikšanu maksājumu

parāda dzēšanai.

Kolēģijas uzturēšanai neveikto maksājumu laiks pārsniedz Advokatūras likuma 69.pantā paredzēto sešu mēnešu

termiņu, kā arī padomei netika paziņots attaisnojošs iemesls šādai rīcībai. Maksājumu neveikšana bez attaisnojoša iemesla

liecina par necieņu pret citiem advokātiem, kuri šādu rīcību nepieļauj un maksājumus veic atbilstoši to noteiktajiem

apmēriem un kārtībai.

[2] Pieteicējs 2017.gada 21.aprīlī vērsās padomē ar iesniegumu, kurā lūdza atcelt sākotnējo lēmumu, pamatojoties uz

turpmāk norādītajiem apstākļiem.

[2.1] Pieteicēja ģimenē 2016.gada 9.septembrī piedzima trešais bērns, un pieteicēja apgādībā ir četri cilvēki. Sakarā ar

dzīvesbiedres veselības problēmām pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā pieteicējs bija spiests kā advokāts praktizēt

minimāli.

[2.2] Pieteicējs nespēja samaksāt prakses vietas telpu nomas maksu, tāpēc atteicās no biroja telpām Rīgas vēsturiskajā

centrā un meklēja citas telpas advokāta prakses vietai. Minētos finansiālos apstākļus pasliktināja arī bankas kredīta

maksājumi par vienīgo ģimenes mājokli.

Norādīto iemeslu dēļ pieteicējs kavēja regulāros maksājumus kolēģijas uzturēšanai.

[2.3] Atbrīvojot prakses vietu, pieteicējs vienojās ar telpu iznomātāju, ka pieteicējam tiks nodoti viņam adresētie

sūtījumi, taču iznomātājs šo vienošanos nepildīja. Norādītā iemesla dēļ, pieteicējs nesaņēma padomes sūtītos paziņojumus

par paskaidrojumu sniegšanu un ierašanos uz padomes sēdi. Sūtījumu nesaņemšana nenorāda uz necieņu pret padomi un

kolēģiem.

Tā kā pieteicējs neatrada jaunas prakses telpas, viņš nebija arī iesniedzis padomei lūgumu par jaunas prakses vietas

reģistrāciju.

[2.5] Pieteicējs ir samaksājis parādu. Pieteicējs ir advokāts kopš 2007.gada, nav saņemta neviena sūdzība par pieteicējs

darbu, kā arī nav konstatēti ētikas vai disciplīnas pārkāpumi pieteicēja rīcībā. Pieteicējs apņemas nepieļaut līdzīgus

pārkāpumus nākotnē.

[3] Padome ar 2017.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.76 (protokols Nr.6) (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja

negrozītu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Padome atsaucas uz Advokatūras likuma 34.panta 13.punktu un 69.pantu, kā arī uz padomes 2009.gada

15.decembra lēmuma Nr.223 „Par Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un

apmēriem” (turpmāk – Maksājumu kārtība) 5., 6. un 7.punktu.

Pieteicējs par zvērināta advokāta palīgu kļuva 2004.gada 6.aprīlī, tāpēc padomei nav pamata pieņemt, ka pieteicējs

nezināja likuma un statūtu prasības.

[3.2] Padome ir konstatējusi faktus, kas liecina par ilgstošu Maksājumu kārtības prasību nepildīšanu bez attaisnojoša

iemesla. Pieteicējs nebija veicis maksājumus kolēģijas uzturēšanai par 2009.gadu, 2011.gada otro un trešo ceturksni,

2014.gada pirmo pusgadu, 2015.gadu un 2016.gada deviņiem mēnešiem.

Izvērtējot savā rīcībā esošo informāciju, padome secināja, ka pieteicēja rīcībai (neveicot maksājumus) nav gadījuma

rakstura.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot pieteikumā šādus

apsvērumus.

[4.1] Advokatūras likuma 69.pantā ir ietverts deleģējums kolēģijai noteikt statūtos kārtību, kādā tiek izskatīti jautājumi

par zvērinātu advokātu atskaitīšanu no zvērinātu advokātu skaita, taču statūtos šāda kārtība nav noteikta.

Lai arī statūtu 2.4.apakšpunkts paredz priekšnoteikumus, kuriem iestājoties, padomei ir tiesības atskaitīt zvērinātu

advokātu, tomēr statūtos nav noteikta procedūra un lēmuma pieņemšanas kārtība.

[4.2] Advokatūras likuma 69.pants un statūtu 2.4.apakšpunkts noteic vairākus gadījumus, kas var būt par pamatu

zvērināta advokāta atskaitīšanai no zvērinātu advokātu skaita, taču tikai attiecībā uz maksājumu neveikšanu kolēģijas

uzturēšanai tiek paredzēta arī personas attieksmes un apstākļu izvērtēšana.

Līdz ar to statūtu 2.4.4.apakšpunkta piemērošana ir saistīta ar personas rīcības izvērtēšanu.

Atskaitīšana no zvērinātu advokātu skaita ir atzīstama par sodu. To apstiprina Lēmumā ietvertā norāde, ka maksājumu

neizdarīšana kolēģijas uzturēšanai liecina par necieņu pret citiem advokātiem. Tādējādi pieteicēja rīcība tiek vērtēta kā

advokāta ētikas un disciplīnas pārkāpums, bet atskaitīšana no zvērinātu advokātu skaita ir uzskatāma par soda veidu.

[4.3] Pieteicējs atsaucas uz Advokatūras likuma 70.pantu, kā arī uz 71.panta pirmo un otro daļu, uzskatot, ka padomei

bija tiesības ierosināt disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai disciplinārlietu komisijai. Pretējā gadījumā padome pārņem

disciplinārlietu komisijas funkcijas.

Ir izveidojusies situācija, kurā padome pati ir iniciējusi lietas ierosināšanu, izskatījusi to, pieņēmusi attiecīgu lēmumu un

to izpildījusi. Tādējādi lēmuma pieņemšanas un izpildes procedūra, kas pēc būtības ietver arī sodīšanas funkciju, neatbilst

Advokatūras likuma normām par advokātu atbildību un disciplinārlietu izskatīšanas kārtību.

[4.4] Piemērotā procedūra bija „kvazi disciplinārlieta”. Uz to norāda tas, ka Lēmums pilda soda funkciju, gan arī

Lēmuma izpildes kārtība – 2017.gada 19.aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” tika publicēts

paziņojums par to, ka pieteicējs vairs nav zvērināts advokāts (kolēģijas biedrs). Šāda paziņojuma publicēšanu paredz vienīgi

Advokatūras likuma 82.pants gadījumā, kad zvērināts advokāts tiek izslēgts no advokātu skaita sakarā ar soda piemērošanu

disciplinārlietas ietvaros.

No minētā secināms, ka padome, izskatot jautājumu par pieteicēja atskaitīšanu no zvērinātu advokātu skaita, pēc

analoģijas ir piemērojusi kārtību, kādā tiek izskatītas disciplinārlietas un izpildīti lēmumi par disciplinārsoda piemērošanu,

vienlaicīgi liedzot pieteicējam tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā disciplinārlietu komisijā.

[4.5] Ar Lēmumu tiek nesamērīgi ierobežotas pieteicēja tiesības.

Gan zvērināta advokāta atskaitīšanai, gan izslēgšanai no zvērinātu advokātu skaita juridiskās sekas ir gandrīz

identiskas.

Advokātu izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ir iespējams vienīgi gadījumā, ja ir konstatēts būtisks pārkāpums

advokāta darbībā, kas nav savienojams ar advokāta statusu sabiedrībā un viņa profesionālajiem pienākumiem (Advokatūras

likuma 16. un 74.pants).

Visu gadījumu, kad advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita, pamatā ir apstākļi, kas konkrētajai personai liedz

pildīt advokāta pienākumus tādu iemeslu dēļ, kas objektīvi nav savienojami ar advokāta profesiju, piemēram, notiesājošs

spriedums krimināllietā.

Arī tad, ja disciplinārlieta ierosināta par būtiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta advokāta rīcību vai

profesionālo darbību, disciplinārlietu komisijai ir tiesības diferencēt piemērojamo sodu atbilstoši Advokatūras likuma

73.pantam.

Pret pieteicēju netika ierosināta disciplinārlieta un pieteicējs nav izdarījis nekāda veida profesionālo vai normatīvo aktu

pārkāpumu. Pieteicēja atskaitīšanas pamatā ir mantisko saistību neizpilde pret kolēģiju. Atskaitot (nevis izslēdzot) pieteicēju

no zvērinātu advokātu skaita, ir iestājušās smagākas sekas, nekā tas, iespējams, būtu gadījumā, ja pret pieteicēju tiktu

ierosināta disciplinārlieta.

Līdz ar to, lai arī zvērināta advokāta atskaitīšana no zvērinātu advokātu skaita juridiski netiek uzskatīta par soda veidu,

tās juridiskās sekas ir smagākas un vairāk ierobežojošas.

Atskaitīšanas dēļ pieteicējs zaudēja zvērināta advokāta statusu, taču tiek apšaubītas arī pieteicēja profesionālās spējas

un atbilstība advokāta profesijai. Lai arī pieteicēja atskaitīšanas pamatā nav viņa profesionālās darbības pārkāpumi vai

kvalifikācijas apšaubīšana, lai atjaunotu savu darbību kolēģijā, pieteicējam ir jāizpilda Advokatūras likuma 14.panta pirmās

daļas 6.punktā un tā apakšpunktos noteiktie kritēriji, tāpēc Lēmums rada pieteicējam nesamērīgas juridiskās sekas.

[4.6] Atsaucoties uz Administratīva procesa likuma 13.pantu, pieteicējs norāda, ka viņa tiesību ierobežošana nerada

nekādu ieguvumu sabiedrībai, jo pārkāpums, par ko atskaitīšana tiek piemērota, neskar publisko tiesību jomu.

Advokatūras likuma 69.pantā ietvertās tiesības atskaitīt zvērinātu advokātu no zvērinātu advokātu skaita kalpo

konkrētām mērķim – disciplinēt kolēģijas biedrus savlaicīgi veikt maksājumu kolēģijai (faktiski attiecas uz privāttiesību

jomu).

Tādējādi ar Lēmumu būtībā tiek risināti privāttiesiski un mantiski jautājumi, taču vienlaikus par privāttiesiska rakstura

pārkāpumu pieteicējam atņemtas publisko tiesību jomā piešķirtās tiesības. Jautājumu par maksājumu neveikšanu būtu bijis

iespējams atrisināt arī tad, ja pret pieteicēju tiktu ierosināta disciplinārlieta.

[4.7] Pieteicējs atkārtoti norāda apstākļus, kas bija minēti 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā padomei (sk. šā sprieduma

2.punktu).

Uzzinot par atskaitīšanas lēmumu, pieteicējs nekavējoties samaksāja parādu. Pieteicējs atsaucas uz Maksājumu kārtības

5.punktu.

[5] Rakstveida paskaidrojumā padome pieteikumu neatzīst un norāda turpmāk minētos apsvērumus.

[5.1] Zvērināta advokāta pienākums veikt maksājumus kolēģijas uzturēšanai ir normatīvi nostiprināta prasība un

piederības kolēģijai sastāvdaļa.

Padome atsaucas uz Advokatūras likuma 22. un 69.pantu, kā arī uz statūtu 2.3.3.apakšpunktu.

Likumdevējs par kolēģijas uzturēšanai paredzēto maksājumu neveikšanu nav paredzējis piemērot disciplināro atbildību,

bet ir noteicis konkrētas tiesiskās sekas, kādas iestājas, ja ir pieļauts Advokatūras likuma 69.pantā noteiktais maksājumu

nokavējums.

Padome ir ņēmusi vērā to, ka pieteicējs ilgstoši, bez attaisnojošiem iemesliem neveica maksājumus kolēģijas

uzturēšanai, un pieteicējs bija informēts par kolēģijas uzturēšanas maksājumu neveikšanas sekām vismaz kopš 2004.gada

6.aprīļa.

Padome ir ievērojusi Advokatūras likuma 35. un 36.pantu, kā arī statūtus.

Līdzīgos apstākļos tādi paši lēmumi tiek pieņemti arī attiecībā uz citām personām.

[5.2] Padome atsaucas uz Advokatūras likuma 34.panta 2.punktu.

Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ievietoto publikāciju pieteicējs nepamatoti saista ar

iespējamu disciplinārsoda piemērošanu.

Advokatūras likumā, statūtos un padomes lēmumos noteikto uzturēšanas maksājumu iekasēšanas mērķis nav peļņas

gūšana. Maksājumu veikšana ir normatīvajos aktos nostiprināta prasība un piederības kolēģijai neatņemama sastāvdaļa.

Pieteicējs neizprot likumā noteiktos zvērinātu advokātu korporatīvās darbības principus un mērķus, kādiem tiek izmantoti

zvērinātu advokātu veiktie maksājumi.

Pieteicējam bija zināma kārtība, kādā risināmi jautājumi atvieglojumiem (izmaiņām) maksājumu veikšanā, jo pieteicējs

iepriekš ir saņēmis atvieglojumus.

Pieteicēja maksājumu veikšanas disciplīna bija neapmierinoša kopš 2009.gada. Turklāt pieteicējs ignorēja pienākumu

informēt padomi par izmaiņām savā prakses vietas adresē. Pirmais paskaidrojums par maksājumu kavēšanas iemesliem

padomē tika saņemts tikai pēc atskaitīšanas lēmuma pieņemšanas.

Par padomes plānotās sēdes datumu un sēdē izskatāmajiem jautājumiem pieteicējs varēja pārliecināties arī advokatūras

interneta vietnē (www.advokatura.lv).

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem motīviem.

[6.1] Tiesa atsaucās uz Advokatūras likuma 69.pantu un konstatēja, ka nav strīda par to, ka pieteicējs nebija veicis

maksājumus kolēģijas uzturēšanai ilgāk par sešiem mēnešiem (nebija veikti maksājumi par 2016.gada deviņiem mēnešiem, kā

arī par 2017.gada pirmajiem trim mēnešiem).

Tiesa, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 15.panta 12.daļu, norādīja, ka padomei Advokatūras likuma

69.pantā noteiktā kompetence atskaitīt zvērinātus advokātus no kolēģijas jāīsteno neatkarīgi no tā, vai statūtos ir vai nav

noteikta īpaša atskaitīšanas procesuālā kārtība.

Ja kādam jautājumam normatīvajos aktos nav noteikta īpaša izskatīšanas procesuālā kārtība, tas nozīmē, ka iestādei

attiecīgais jautājums jāizskata parastajā kārtībā, kādā attiecīgā iestāde izskata jautājumus, paturot prātā vispārējās procesuālā

taisnīguma prasības: objektivitāti, iespējas došanu procesa dalībniekiem izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus u.tml.

(sk. Administratīvā procesa likuma 14.1pantu).

Tiesa atzina, ka minētās prasības padome ir izpildījusi, atkārtoti nosūtot pieteicējam informāciju par izskatāmo

jautājumu un uzaicinot piedalīties padomes sēdē un sniegt paskaidrojumus. Apstāklis, ka pieteicējs šos paziņojumus

nesaņēma, jo nebija sasniedzams adresē, kuru pats bija padomei paziņojis, nav padomes atbildība.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka Lēmums ir pieņemts taisnīgā procesā.

[6.2] Pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanu pieteicējs nepamatoti saista ar kārtību, kādā būtu jāizskata disciplinārlieta un

jāpieņem lēmums par disciplinārsoda piemērošanu.

Advokatūras likuma 69.pants iekļauts minētā likuma piektajā sadaļā, kas nosaka zvērinātu advokātu tiesības un

pienākumus. Savukārt disciplinārās atbildības jautājumus, tostarp disciplināratbildības pamatu, disciplinārlietas

ierosināšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī disciplinārsodu veidus un to piemērošanu, regulē Advokatūras likuma sestā

sadaļa. Līdz ar to pieteicēja paustais viedoklis nav balstīts tiesību normās.

[6.3] Darbības nokavējumu attaisnojoši ir tādi iemesli, kas nav bijuši atkarīgi no nokavējušās personas gribas un

rīcības. Savukārt tādi iemesli, kas ir bijuši atkarīgi no pašas nokavējušās personas, proti, kuru iestāšanos vai neiestāšanos

tā pati būtu varējusi ietekmēt ar savu rīcību, ir vērtējami kā kavējumu neattaisnojoši (sk., piemēram: V.Bukovsksis.

Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: autora izdevums, 1933, 281.lpp.; Civilprocesa likuma komentāri. Trešais

papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2006, 113.lpp.; Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes

zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 471.–472.lpp., kā arī Augstākās tiesas 2007.gada

10.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-716/2007 7.1.apakšpunktu).

Pieteicējs kā pieļauto maksājumu kavējumu iemeslu ir norādījis to, ka viņš aprūpē savu laulāto un vairākus bērnus, kas

samazina laiku, ko veltīt advokāta profesionālajai darbībai, kā arī negatīvi ietekmē viņa finansiālo situāciju. Pieteicējam ir

pienākums veikt arī kredīta maksājumus par ģimenes vienīgo mājokli.

Tiesa atsaucās uz Maksājumu kārtības 1., 5. – 8.punktu un konstatēja, ka pieteicējam bija jāveic maksājumi 35 euro

mēnesī, taču ar brīdi, kad viņa ģimenē piedzima trešais bērns, pieteicējs bija tiesīgs saskaņā ar Maksājumu kārtības

5.punktu lūgt noteikt viņam ikmēneša maksājumu 10 euro apmērā. Savukārt pirms tam pieteicējs bija tiesīgs saskaņā ar

Maksājumu kārtības 6.punktu lūgt viņu atbrīvot no maksājumiem kolēģijas uzturēšanai, ja viņš finansiālā stāvokļa vai citu

pamatotu iemeslu dēļ nebija spējīgs veikt maksājumus noteiktajā, viņam saistošajā apmērā.

Tiesa piekrita padomes argumentiem, ka norādītā kārtība pieteicējam bija zināma, jo viņš kolēģijas sastāvā bija kopš

2004.gada (vispirms kā zvērināta advokāta palīgs, bet pēc tam kā zvērināts advokāts). Līdz ar to apgrūtināti finansiālie

apstākļi paši par sevi vēl nav attaisnojošs iemesls maksājumu neveikšanai kolēģijas uzturēšanai, jo Maksājumu kārtība

paredz atvieglojumu iespējas. Gadījumā, ja iestājas finansiālas grūtības, jābūt zvērināta advokāta iniciatīvai, iesniedzot

padomei attiecīgu lūgumu par atvieglojuma piešķiršanu. Tā kā pieteicējs nav vērsies padomē ar lūgumu piešķirt

atvieglojumu, nav pamata vēlāk atsaukties uz apgrūtinātu finansiālo situāciju. Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka pieteicēja

rīcībā objektīvi nebūtu bijis naudas līdzekļu pietiekamā apmērā, lai veiktu maksājumus kolēģijas uzturēšanai. Tā vietā ir

konstatējama pieteicēja apzināta izvēle, iespējams, ierobežotus, bet tomēr esošus naudas līdzekļus novirzīt citām

vajadzībām, piemēram, hipotekārā kredīta maksājumiem. Tas, kuru maksājumu uzskatīt par nozīmīgāku, ir paša pieteicēja

izvēle. Par to, ka naudas līdzekļi pietiekamā apmērā, lai kārtotu maksājumus kolēģijas uzturēšanai, pieteicēja rīcībā ir bijuši,

liecina arī fakts, ka pieteicējs uzreiz pēc atskaitīšanas lēmuma pieņemšanas samaksāja parādu, kas tikai par 2016.gadu vien

bija 325 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskatīja, ka pieteicējs, visticamāk, būtu varējis veikt ikmēneša maksājumus ievērojami

mazākā apmērā.

[6.4] Tiesa ņēma vērā apstākli, ka pieteicējs arī iepriekš ir vairākkārt un ilgstoši kavējis maksājumus kolēģijas

uzturēšanai. Lietas materiālos ir informācija, ka pieteicējs sistemātiski ir kavējis maksājumu disciplīnu kopš 2010.gada,

turklāt par 2014. un 2015.gadā pieļauto ilgstošo kavējumu iemesliem lietā neatrodas pieteicēja skaidrojums. Tas liek kritiski

vērtēt pieteicēja norādītos apstākļus par kavējuma iemesliem. Proti, maksājumu kavēšana ir pieteicēja ilgstošā laika periodā

pieļauta sistēmiska rīcība. Ņemot vērā kavējumu regularitāti, ir pamats maksājumu kavēšanu atzīt par pieteicēja paradumu.

Līdz ar to tiesa kritiski vērtēja pieteicēja paskaidrojumu par grūtiem finansiālajiem apstākļiem tieši noteiktajā laika periodā

(2016.gadā un 2017.gada sākumā), jo pieteicējs jau iepriekš vairākkārt ir pieļāvis līdzīgus ilgstošus kavējumus citos

periodos. Tas liek domāt, ka patiesais vai vismaz nozīmīgs maksājumu kavējuma iemesls bija pieteicēja nevērība pret

saviem pienākumiem pret kolēģiju un to neuzskatīšana par būtiskiem, nevis kādi citi objektīvi apstākļi, kas, neatkarīgi no

pieteicēja gribas un rīcības, būtu lieguši laikus un regulāri veikt maksājumus vai arī savlaicīgi lūgt padomei atbrīvojumu no

maksājumu veikšanas.

[6.5] Dalība kolēģijā nav katra cilvēka tiesības, kuras tas iegūst ar dzimšanu un kuras viņam piemīt tāpēc vien, ka viņš

ir cilvēks. Dalība profesionālā korporācijā, kāda ir kolēģija, ir augsti kvalificēta jomas profesionāļa apzināta karjeras izvēle,

kas saistīta ar pienākumu un atbildības uzņemšanos. Pamats dalībai šādā korporācijā personai ir tikai tāpēc un tikai tikmēr,

kamēr persona izpilda profesionālās kvalifikācijas kritērijus un pilda savus profesionālos pienākumus – tostarp pret savu

profesionālo korporāciju. Līdz ar to pieteicējam nav pamata pretendēt uz zvērināta advokāta statusa saglabāšanos, ja viņš

pats nav izpildījis no statusa izrietošos pienākumus.

Atsaucoties uz Advokatūras likuma 69.pantu, tiesa secināja, ka pieteicējs no kolēģijas ir atskaitīts tādēļ, ka ilgstoši tika

pieļauta profesionālā pienākuma neizpilde, tāpēc par atskaitīšanas sekām atbildība ir jāuzņemas vienīgi pašam pieteicējam.

Nav pamata atsaukties uz seku neatbilstību ar paša pieteicēja neizpildītā pienākuma nozīmību. To, cik nozīmīgs ir katrs

personas pienākums un kādas sekas iestājas par tā neizpildi, nosaka likumdevējs.

Pieteicējs nepamatoti uzskata maksājumus kolēģijas uzturēšanai par privāttiesisku saistību. To, vai tiesiskā attiecība ir

privāti tiesiska vai publiski tiesiska, nosaka piemērojamās tiesību normas. Ja pienākums vai tiesība ir noteikta publisko

tiesību normā, tā ir publiski tiesiska.

Zvērināta advokāta statusu un pienākumus, tostarp pienākumu veikt maksājumus kolēģijas uzturēšanai, nosaka

Advokatūras likums, kas ir publisko tiesību norma, jo ir vērsta uz visas sabiedrības interesi, lai tiesību sistēmā darbotos

profesionāli juridiskie pārstāvji – advokāti. Likums paredz, ka advokatūra ir organizēta pēc profesionālas pašpārvaldes

principiem, proti, kolēģija ir advokātu pašpārvalde un kā tāda – publisko tiesību juridiskā persona. Kolēģija kā zvērinātu

advokātu profesionālā pašpārvalde, lai tā spētu veikt savas publiski tiesiskās funkcijas un nodrošināt advokatūras pienācīgu

darbību, tiek finansēta no pašu kolēģijas biedru maksājumiem.

Tas nozīmē, ka maksājumi kolēģijas uzturēšanai ir viens no advokātu profesionālajiem pienākumiem publisko tiesību

jomā.

Tiesa atzina, ka pieteicējs nepamatoti šauri interpretē profesionālās darbības jēdzienu, būtībā nošķirot darbu ar

klientiem no pienākumiem pret kolēģiju. Starp zvērināta advokāta profesionālajiem pienākumiem ir arī pienākumi pret citiem

advokātiem un kolēģiju, tāpēc tas vien, ka no klientiem nav saņemtas sūdzības par pieteicēja profesionālo darbību,

nenozīmē to, ka tā bijusi nevainojama. Pieteicējs ilgstoši un bez attaisnojoša iemesla nav pildījis savu no zvērināta advokāta

profesionālā statusa izrietošo pienākumu laikus veikt maksājumus kolēģijas uzturēšanai vai vismaz laikus un bez īpaša

padomes atgādinājuma lūgt maksājumu apmēru samazināt vai no tiem atbrīvot.

Tiesa piekrita padomes viedoklim, ka minētā pieteicēja rīcība ir vērtējama kā necieņa pret citiem advokātiem, kuri

maksājumus veic savlaicīgi. Turklāt šāda pieteicēja attieksme ir konstatējama ilgstošā periodā, kas būtiski pārsniedz

Advokatūras likuma 69.pantā noteikto sešu mēnešu termiņu.

Ja pieteicējam viņa pienākumu izpilde pret kolēģiju nebija prioritāte, tad tā bija paša pieteicēja izvēle, taču pieteicējam

bija jārēķinās ar likumā paredzētajām maksājumu neveikšanas sekām.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norāda tādus pašus apsvērumus kā pieteikumā un turpmāk minētos iebildumus.

[7.1] Advokatūras likuma 69.pants un statūtu 2.4.apakšpunkts attiecas uz vairākiem atšķirīgiem gadījumiem, kas var

būt par pamatu advokāta atskaitīšanai, taču tikai maksājumu neveikšanas gadījumā ir nepieciešama personas attieksmes un

atbildības izvērtēšana. Norādītajā gadījumā atskaitīšana no zvērinātu advokātu kolēģijas ir atzīstama par sodu, bet sodu var

piemērot tikai neatkarīga institūcija, kurai ir attiecīgā kompetence.

A r Lēmumu radītās juridiskās sekas ir vairāk ierobežojošas, nekā uzliekot sodu disciplinārlietas ietvaros par

smagākiem pārkāpumiem.

Izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita ne tikai liedz pildīt zvērināta advokāta pienākumus, bet arī atzīst advokāta

iepriekšējo darbību, pieredzi un iegūtās zināšanas par „spēkā neesošām”.

[7.2] Ja pieņemtu par pareizu tiesas sniegto interpretāciju, būtu jāsecina, ka par to pienākumu nepildīšanu, kas noteikti

likuma piektajā sadaļā, nav iespējams ierosināt disciplinārlietu. Tāpat būtu jāsecina, ka pastāv divu veidu atbildība, t.i.,

disciplināratbildība un atskaitīšanas atbildība, lai gan likumā ir paredzēta tikai disciplināratbildība.

[7.3] Padome rīkojās publisko tiesību sfērā, tāpēc pieteicējam domātā korespondence bija jāsūta uz pieteicēja

deklarēto dzīvesvietas adresi.

[7.4] Nav izvērtētas administratīvā akta juridiskās un faktiskās sekas. Pārsūdzētais Lēmums nesamērīgi ierobežo

pieteicēja tiesības.

Panākt to, lai zvērināts advokāts savlaicīgi veic maksājumus kolēģijas uzturēšanai, ir iespējams, piemērojot pārkāpējam

disciplināro atbildību.

Mantiska pienākuma nepildīšana pret kolēģiju nevar izraisīt smagākas sekas nekā tad, ja pieļauts tīšs likuma

pārkāpums, klienta interešu apzināta neievērošana vai izdarītas krimināli sodāmas darbības.

[8] Rakstveida paskaidrojumā padome piekrīt Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra spriedumam.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā gadījumā nepastāv objektīva nepieciešamība, lai noteiktu lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā. Lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem

dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, kā arī

procesa dalībnieki ir īstenojuši savas procesuālās tiesības sniegt savus paskaidrojumus par lietas apstākļiem, tāpēc šīs

lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga.

Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet

pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas

Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 10.novembra sprieduma motivācijai.

[12] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa

norāda turpmāk minēto.

[13] Advokatūras likuma 69.pants noteic, ka zvērinātu advokātu atskaita no zvērinātu advokātu skaita pēc viņa

iesnieguma vai sakarā ar viņa nāvi, vai pēc padomes iniciatīvas, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nespēj veikt zvērināta

advokāta pienākumus, kā arī ja vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav izdarījis maksājumus kolēģijas

uzturēšanai. Atskaitīšanas kārtību nosaka kolēģijas statūti.

Atskaitīšana no zvērinātu advokātu skaita, ja vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav izdarīti

maksājumi kolēģijas uzturēšanai, pieteicēja ieskatā ir uzskatāma par sodu.

Apgabaltiesa šādam viedoklim nevar piekrist.

Saskaņā ar Advokatūras likuma 18. un 19.pantā noteikto kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla

korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus pēc profesijas principa.

Kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas padomes noteiktajā kārtībā un apmērā par dalību kolēģijā

(Advokatūras likuma 22.pants).

Secināms, ka kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno Latvijā

praktizējošos zvērinātus advokātus, bet kolēģijas līdzekļus veido maksa par dalību kolēģijā. Dalība korporācijā ir

brīvprātīga un apzināta izvēle, kuru persona izdara, kļūstot par zvērinātu advokātu. Savukārt maksa par dalību kolēģijā ir

zvērināta advokāta pienākums pret savu profesionālo korporāciju, proti, tā ir advokāta korporatīvā darbība. Minētā

pienākuma neizpildes sekas, kuras pieteicējam bija zināmas, ir atskaitīšana no korporācijas.

Ņemot vērā minēto, ir kļūdains pieteicēja viedoklis, ka atskaitīšana no zvērinātu advokātu skaita, ja vairāk par sešiem

mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav veikti maksājumi kolēģijas uzturēšanai, būtu uzskatāma par sodu.

Sods vispārīgi ir piespiedu līdzeklis, bet, kā jau tika minēts iepriekš, dalība korporācijā ir personas brīva izvēle.

Ja persona neattaisnotu iemeslu dēļ ilgstoši nepilda savus pienākumus pret korporāciju (piemēram, nemaksā dalības

maksu), ir pamats prezumēt, ka persona ir pārtraukusi savu dalību korporācijā. Tādējādi arī izskatāmajā gadījumā padomei

bija pamats atsaukties uz Advokatūras likuma 69.pantu un izlemt jautājumu par pieteicēja atskaitīšanu no kolēģijas tāpēc, ka

pieteicējs vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nebija veicis maksājumus kolēģijas uzturēšanai. Minēto

padomes rīcību nav pamata uzskatīt par sodu. Nevienu personu nevar piespiest palikt korporācijā, taču, ja persona vēlas

palikt profesionālajā korporācijā, tai ir pienācīgi jāizpilda savi pienākumi pret korporāciju.

[14] Advokatūras likuma 34.panta 2.punkts noteic, ka padome ved zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu,

kā arī tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku

pieejamību.

Tādējādi padomes pienākums ir nodrošināt zvērinātu advokātu saraksta publisku pieejamību, iekļaujot minētajā

sarakstā aktuālo informāciju. Līdz ar to gadījumā, ja advokāts tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, par šādu faktu

jābūt pieejamai informācijai. Pretējā gadījumā var tikt skartas, piemēram, potenciālo vai esošo klientu intereses, jo tiem

nerodas iespēja noskaidrot, vai attiecīgā persona ir tiesīga praktizēt kā zvērināts advokāts.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka izskatāmajā gadījumā pēc analoģijas tiek

piemērota kārtība, kādā tiek izskatītas disciplinārlietas un izpildīti lēmumi par disciplinārsodu piemērošanu.

[15] Pieteicējs uzskata, ka padomei visa viņam domātā korespondence bija jāsūta uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi.

Apgabaltiesa norāda, ka šajā gadījumā būtiska nozīme ir tam apstāklim, ka komunikācija starp pieteicēju un padomi

faktiski ir jāvērtē kā komunikācija starp profesionālās korporācijas biedru un korporāciju. Pieteicējs kā zvērināts advokāts

padomei bija norādījis savas prakses vietas adresi.

Ņemot vērā minēto, padomei bija pamats paļauties uz to, ka pieteicējs savā prakses vietas adresē ir sasniedzams.

Advokatūras likuma 68.pants paredz, ka par savas prakses vietas adreses maiņu zvērināts advokāts paziņo padomei.

Tādējādi ārējā normatīvajā aktā zvērinātam advokātam imperatīvi ir noteikts pienākums paziņot padomei savas prakses

vietas adresi. Nekādus izņēmumus no minētā likumdevējs likumā nav paredzējis.

No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs vairs nebija sasniedzams padomei norādītajā adresē, jo bija to

mainījis, taču jauno prakses vietas adresi pieteicējs padomei nebija paziņojis. Tādējādi pieteicējs nebija izpildījis obligātu

prasību, kas ir noteikta likumā.

[16] Apgabaltiesa konstatē, ka, lai arī pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas (sk. arī šā sprieduma 15.punktu), tomēr

padome ir uzklausījusi pieteicēja argumentus un ir tos izvērtējusi (lietas 58.-59.lapa). Iemesls, kādēļ sākotnēji pieņemtais

lēmums netika pārskatīts, bija padomes secinājums, ka pieteicējs jau ilgstoši nepildīja savus pienākumus bez attaisnojoša

iemesla.

Apgabaltiesa nevar piekrist arī pieteicēja iebildumiem par to, ka Lēmums nav samērīgs.

No Advokatūras likuma 69.panta izriet, ka zvērinātu advokātu atskaita no zvērinātu advokātu skaita pēc padomes

iniciatīvas, ja vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav izdarīti maksājumi kolēģijas uzturēšanai.

Ievērojot minēto, secināms, ka izskatāmajā gadījumā padomei bija jāizdod obligātais administratīvais akts, jo bija

iestājušies Advokatūras likuma 69.pantā minētie apstākļi. Likumdevējs nav paredzējis padomei izvēles iespējas, lemjot par

advokāta atskaitīšanu. Tādējādi ar šādu administratīvo aktu radīto tiesisko seku samērīgumu jau ir apsvēris likumdevējs,

atzīstot, ka tās ir samērīgas.

Apgabaltiesa šajā lietā nekonstatē tādus ārkārtas apstākļus, kurus nevarēja paredzēt likumdevējs un kuri dotu tiesisku

pamatu, lai izskatāmo gadījumu atzītu par netipisku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2017.gada 4.aprīļa lēmuma Nr.69 (protokols

Nr.5) atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

R.Paegle

Tiesnese referente

I.Kaļiņina

Tiesnese

M.Osmane

Tiesnese