Court convicts defendant of violating separation order and imposes 20 euro fine despite absence.

ECLI:LV:AIRT:2017:1222.107018917.1.S

Lietas Nr.107018917

Lietas arhīva Nr. 1-0189-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2017. gada 22. decembrī

Aizkraukles rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte

ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese /,

Jaunjelgavas novadā, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

Aprakstošā daļa

2017. gada 27. novembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors A.

Sprukts sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. /numurs/ par to, ka 2017. gada 19. jūnijā plkst. 04./adrese/-1 /pers. A/ pārkāpa policijas

lēmumu par nošķiršanu neuzturēties mājokļa tuvumā tuvāk par 50 m, līdz aizlieguma termiņa beigām 2017. gada 25. jūnijam.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā.

/pers. A/ un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes ( turpmāk- Iestādes) pārstāvis uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2017.

gada 22. decembrī plkst. 11.00 neieradās.

/pers. A/, Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā, 2017. gada 1.

decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz /pers. A/ deklarētās dzīves vietas adresi, bet Iestādei - tās elektroniskā pasta adresi (lietas 1., 20. lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties

tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi

nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Ne pie administratīvās atbildības saucamā persona, ne Iestāde nav paziņojuši par neierašanās iemesliem un nav lūguši atlikt lietas

izskatīšanu.

Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. A/ un Iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka,

neierodoties uz tiesas sēdi, lietas dalībnieki nav vēlējušies izmantot tiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. un 289.2 pantā noteiktās

tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir

noticis administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās

kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta nepieciešams konstatēt, ka

persona pēc policijas darbinieka likumīgu prasību izteikšanas nav pakļāvusies prasībām.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22. pantā noteikto, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Likuma „Par policiju” 12. pantā „Policijas darbinieku vispārējās tiesības” noteikts: „Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei ir tiesības: 101) ja pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī

pastāvīgi dzīvojošas personas (turpmāk — aizsargājamā persona) dzīvībai, brīvībai vai veselībai, uz rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu, kas

uzliek par pienākumu pilngadīgai personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties šajā

mājoklī un tā tuvumā (turpmāk — policijas lēmums par nošķiršanu) tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma

pieņemšanas brīža. Policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.

2017. gada 18. jūnijā sastādīts policijas lēmums par nošķiršanu, ar kuru /pers. A/, kā personai, kas rada draudus, uzlikts pienākums atstāt mājokli,

kur patstāvīgi dzīvo aizsargājamā persona /pers.B/, /adrese /, aizliegums neatgriezties un neuzturēties tajā, neuzturēties mājokļa tuvumā tuvāk par 50 m.

Aizlieguma beigu termiņš 2017. gada 25. jūnijs (lietas 6. lapa).

No /pers.C/ paskaidrojuma zināms, ka viņa kā Jaunjelgavas sociālā dienesta ģimenes asistente 19. jūnijā zvanījusi savai klientei /pers. B/, bet viņas

telefons bijis izslēgts. Tāpēc plkst. 8.00 devusies uz viņas dzīvesvietu /adrese/, kur sastapusi /pers. A/. /pers. A/ uzvedies dīvaini- bļaustījies, teicis, ka

neesot vainīgs, ka dzīvošot savā dzīvesvietā. Tad paņēmis datoru, bļaustoties, lai sataisot durvis, izgājis ārā (lietas 5. lapa).

2017. gada 27. novembrī par /pers. A/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ (lietas 2. lapa), bez

viņa klātbūtnes, jo viņš ignorējis piecus uzaicinājumus (lietas 14.-18. lapa).

2017. gada 28. novembrī Administratīvā pārkāpuma protokola kopija nosūtīta /pers. A/ (lietas 19. lapa).

No rakstveida pierādījumiem lietā izriet, ka 2017. gada 19. jūnijā /pers. A/ izdarījis ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, proti,

ignorējis policijas lēmumā par nošķiršanu noteikto aizliegumu no 18. jūnija līdz 25. jūnijam netuvoties tuvāk par 50 m mājoklim /adrese/.

Tiesnese secina, ka /pers. A/ 2017. gada 19. jūnijā plkst. 04./adrese/-1 pārkāpa policijas lēmumu par nošķiršanu neuzturēties mājokļa tuvumā

tuvāk par 50 m, līdz aizlieguma termiņa beigām 2017. gada 25. jūnijam, tā ļaunprātīgi nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgām prasībām.

Tātad /pers.A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību, pārkāpuma raksturu,

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka nav ziņu par /pers. A/ darba vietu, ienākumiem.

No Informācijas centra izdrukas par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ agrāk 14 reizes administratīvi sodīts (lietas

10.-11. lapa).

/pers. A/ atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.

Tiesneses ieskatā /pers. A/ par izdarīto pārkāpumu piemērojams naudas sods, kas būtu samērīgs un atbilstošs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 175., 289.6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 20,00 EUR (divdesmit euro).

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas kancelejā - 2017. gada 22. decembra var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte