Court partially allowed debt collection claim via written procedure due to lack of respondent's defense.
Legislator summary
AI generatedThe court issued a written judgment partially satisfying the plaintiff's claim for debt collection against the respondent. The respondent failed to submit written explanations for the claim, and the court found the written evidence sufficient to resolve the dispute. Consequently, the court ruled that a written judgment was appropriate and ordered the respondent to pay the principal, interest, and court costs proportionally.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 208.1 panta 3. un 4. daļa; Civillikuma 1587., 1589., 1652. panta 3. punkts, 1753., 1756., 1757., 1759. panta 1. punkts, 1765. panta 1. daļa, 1805., 1934. un 1943. pants: When a respondent fails to provide written explanations for a claim and existing written evidence is sufficient, the court may issue a written judgment partially satisfying the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29449220
Lietas arhīva Nr. C-0502-22/29
ECLI:LV:RLPT:2022:0201.C29449220.3.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2022.gada 1.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese Anda Kraukle
rakstveida procesā izskatīja civillietu “PlusPlus Baltic” OU prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2020.gada 6.novembrī ar prasības pieteikumu vērsās prasītāja “PlusPlus Baltic” OU pret atbildētāju
/pers. A/, lūdzot piedzīt no atbildētājas pamatparādu 3333,88 euro, līgumiskos lietošanas procentus 436,84 euro, līgumiskos nokavējuma procentus
9,40 euro, nesamaksāto apkalpošanas maksu 18 euro un likumiskos nokavējuma procentus 512,41 euro.
Kā tas izriet no prasības pieteikuma, tad starp atbildētāju un SIA “Inbank Latvia” (iepriekšējais nosaukums SIA “Inbank līzings”) 2016.gada
19.augustā tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.L3701616486. Saskaņā ar 2017.gada 29.decembrī noslēgto cesijas līgumu prasītāja ieguva prasījuma
tiesības pret atbildētāju, kas izriet no minētā aizdevuma līguma.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo
daļu, 1805., 1934. un 1943.pantu.
[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par celto prasību Civilprocesa likuma 148.pantā noteiktajā kārtībā tiesā nav iesniegusi.
[3] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2021.gada 24.februāra lēmumu, kas pieņemts rezolūcijas veidā, civillietas izskatīšana
tika noteikta atklātā tiesas sēdē 2021.gada 2.novembrī.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2021.gada 21.oktobra lēmumu, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmo daļu, mainīts procesa veids, nosakot lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022.gada 6.janvārī.
Par procesa veida maiņu un termiņu papildus paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai lietas dalībnieki informēti 2021.gada 25.oktobrī. Par
sprieduma pasludināšanas laika izmaiņām tiesneses darbnespējas dēļ lietas dalībnieki informēti 2022.gada 17.janvārī.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā.
Ņemot vērā to, ka Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie aizmuguriska sprieduma taisīšanas ierobežojumi netika
konstatēti, kā arī atbildētāja nebija sniegusi paskaidrojumus par celto prasību un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai, tiesa uzskata, ka
konkrētajā gadījumā ir taisāms aizmugurisks spriedums.
[5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas naudas līdzekļus par saistību, kas izriet no 2016.gada 19.augstā noslēgtā aizdevuma līguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
No lietas materiāliem ir konstatējams, ka atbildētāja un SIA “Inbank līzings” 2016.gada 19.augustā noslēdza aizdevuma līgumu Nr.L3701616486,
ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums 3 529,55 euro apmērā, ar atmaksas termiņu 2022.gada 20.augustā. Saskaņā ar līguma noteikumiem
komisijas maksu par līguma noformēšanu 199,79 euro aizdevējs ietur no aizdevuma summas un atbildētājai tiek izmaksāti 3 329,76 euro.
No lietas materiāliem pievienotā maksājuma uzdevuma konstatējams, ka atbildētājai 2016.gada 19.augustā ir izmaksāts aizdevums 3329,76 euro.
SIA “Inbank līzings” 2017.gada 29.novembrī nosūtīja atbildētājai paziņojumu par aizdevuma līguma vienpusēju izbeigšanu ar 2017.gada
29.novembri.
Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar aizdevuma īguma vispārējo noteikumu 4.5.punktu, ja aizņēmējs kavē grafikā noteikto maksājumu vairāk kā 30 dienas, aizdevējam ir
tiesības vienpusēji pirms grafikā norādītā termiņā atkāpties no līguma vai prasīt aizdevuma, lietošanas procentu, nokavējuma procentu un līgumsoda
atmaksu 15 kalendāro dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Šo paziņojumu līguma noteikumu 4.5.punkts paredz noformēt rakstveidā un nosūtīt
aizņēmējam uz līguma speciālajos noteikumos norādīto adresi. Par paziņojuma nosūtīšanu aizņēmējs atlīdzina aizdevējam izdevumus saskaņā ar cenrādi.
Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas
izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms. Kā tas izriet no Civillikuma 1590.panta, tad katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma
izpildīšanu.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet
tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.
No prasības pieteikuma izriet, ka līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, maksājumu saistības atbildētāja nav izpildījusi un nesamaksātais
pamatparāds ir 3333,88 euro.
Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja savas saistības būtu izpildījusi, Līgums nav apstrīdēts un nav apstrīdēts arī tas, ka neatmaksātā
aizdevuma pamatsumma ir 3333,88 euro, līdz ar to no atbildētājas ir piedzenama aizdevuma pamatsumma prasītājā apmērā.
[6] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 436,84 euro, līgumiskos nokavējuma
procentus 9,40 euro, nesamaksāto apkalpošanas maksu 18 euro. Piedzenamās summas ir aprēķinātas par laika periodu 2016.gada 19.augusta līdz
2017.gada 30.novembrim.
[6.1] Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt
Civillikuma1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.
Tiesa konstatē, ka saskaņā ar līguma noteikumiem puses ir vienojušās, ka aizņēmuma procenti 72 mēnešu periodā ir 4 127,67 euro, kas tiek
maksāti saskaņā ar maksājuma grafiku. Maksājuma kavējuma gadījumā atbildētājai ir pienākums maksāt nokavējuma procentus 0,13333% dienā jeb
48% gadā. Saskaņā ar līguma noteikumiem aizdevuma ikmēneša apkalpošanas maksa ir 3 euro.
Kā jau norādīts iepriekš, tad SIA “Inbank līzings” 2017.gada 29.novembrī izmantoja pielīgto tiesību ar šo dienu izbeigt aizdevuma līgumu
vienpusējā kārtā.
Kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotā aizdevēja SIA “Inbank līzings” paziņojuma atbildētājai par līguma vienpusēju izbeigšanu, tad parāda
summa līguma vienpusējas izbeigšanas dienā attiecībā uz aizņēmuma procentiem bija 410,07 euro, apkalpošanas maksa 15 euro, nokavējuma procenti,
piedziņas izdevumi un līgumsods 58,82 euro.
[6.2] SIA “Inbank līzings” un AS “Inbank” 2017.gada 29.decembrī noslēdza cesijas līgumu, ar kuru AS “Inbank” pārņēma SIA “Inbank līzings”
prasību portfeli saskaņā ar pielikumu Nr.1.
Atbilstoši cesijas līguma pielikumā Nr.1 iekļautajām ziņām AS “Inbank” tika nodots prasījums pret atbildētāju, kas izriet no līguma
Nr.L3701616486.
AS “Inbank” 2018.gada 24.jūlijā ir izsniegusi izziņu, kurā norādīts, ka atbildētājas saistības, kas izriet no 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma
uz 2018.gada 19.augustu ir 3 851,12 euro un sastāv no pamatparāda 3333,88 euro, aizdevuma procentiem 436,84 euro, apkalpošanas maksas
18 euro, piedziņas izdevumiem 53 euro un nokavējuma procentiem 9,40 euro.
AS “Inbank” 2018.gada 24.jūlijā cedēja prasītājai prasījuma tiesības, kas izriet no 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma pret atbildētāju uz
sastāv no pamatparāda 3333,88 euro, aizdevuma procentiem 436,84 euro, apkalpošanas maksas 18 euro, piedziņas izdevumiem 53 euro un
nokavējuma procentiem 9,40 euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798. pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu
var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un
pat nākami, un nedroši.
Civillikuma 1800. pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības
priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.
Civillikuma 1801. pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar
Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un
izlietot to pret parādnieku.
Saskaņā ar Civillikuma 1806. panta pirmo daļu, cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats
prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret
cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.
Līdz ar to tiesa secina, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma.
[6.3] Vienlaikus tiesa secina, ka, lai arī prasītājai tika cedēts prasījums, kas izriet no 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma 3 851,12 euro
apmērā, prasība daļā par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu 26,77 euro apmērā, aizdevuma apkalpošanas maksas 3 euro apmērā piedziņu līdz
2017.gada 30.novembrim nav pamatota un ir noraidāma šādu apstākļu dēļ.
Tātad ar lietas materiāliem ir nodibināts, ka 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma izbeigšanas brīdis ir 2017.gada 29.novembris. Ar atkāpšanos
no līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās.
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka prasītājam pēc līguma izbeigšanas ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu,
kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos
procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra
lēmuma lietā Nr.SKC644/2013 6.3.punktu).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas nav piedzenami aizdevuma lietošanas procenti 26,77 euro apmērā un aizdevuma apkalpošanas maksa
3 euro, jo vienpusēji atkāpjoties no 2016.gada 19.augusta aizdevuma līguma, vairs nepastāv līgumisks pamats piemērot bijušā līguma noteikumus un
saistības apmērs ir fiksēts līguma izbeigšanas dienā 2017.gada 29.novembrī. Kā arī no līguma izrietošās saistības ir piedzenamas par periodu līdz
2017.gada 29.novembrim.
[7] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 512,41 euro, kas aprēķināti par laika periodu no
2017.gada 30.novembra līdz 2020.gada 22.jūnijam.
Saskaņā ar 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī
parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto procentu parāda aprēķinu un atzīst, ka prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir
pamatota un apmierināma.
Apkopojot lietā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama pamatparāds 3333,88 euro, līgumiskie
lietošanas procenti 410,07 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 19.augusta līdz 2017.gada 29.novembrim, līgumiskie nokavējuma
procenti 9,40 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 19.augusta līdz 2017.gada 29.novembrim, apkalpošanas maksa 15 euro un
likumiskie nokavējuma procenti 512,41 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2017.gada 30.novembra līdz 2020.gada 22.jūnijam.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Prasītāja ir samaksājusi tiesas izdevumus 412,43 euro, tai skaitā valsts nodevu 407,06 euro un 5,37 euro ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajam prasījumu apmēram 409,58 euro.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6%
apmērā gadā no visas ar tiesas spriedumu piedzītās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantu, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.–97. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105, pamatparādu 3333,88 euro,
līgumiskos lietošanas procentus 410,07 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 19.augusta līdz 2017.gada 29.novembrim, līgumiskos
nokavējuma procentus 9,40 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 19.augusta līdz 2017.gada 29.novembrim, apkalpošanas maksu
15 euro, likumiskos nokavējuma procentus 512,41 euro, kas aprēķināti par laika periodu no 2017.gada 30.novembra līdz 2020.gada 22.jūnijam, tiesas
izdevumus 409,58 eruo, kopā piedzīt 4 690,34 euro.
Piedzenamā parāda summa iemaksājama ārvalstu komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāles Latvijā norēķinu kontā, AS “Swedbank”, konta
Nr.LV76HABA0551041569842.
Noteikt “PlusPlus Baltic” OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/,
personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no visas ar tiesas spriedumu piedzītās naudas summas, ievērojot Civillikuma
1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noraidīt “PlusPlus Baltic” OU prasību pret /pers. A/ daļā par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu 26,77 euro apmērā un aizdevuma
apkalpošanas maksas 3 euro apmērā piedziņu.
Prasītāja “PlusPlus Baltic” OU spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā
no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Atbildētāja /pers. A/ nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma
noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no
jauna.
Tiesnese A.Kraukle
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.