Court dismisses customs fine against Latvian Rail for false declaration due to missing weight discrepancy evidence.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42652609;

A02688-10/09

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 13.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lolita Andersone,

piedaloties pieteicējas valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” pārstāvim

D.V., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts

ieņēmumu dienesta pārstāvim A.Š.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš”

pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 8.decembra lēmuma

Nr.19/33827 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs)

ģenerāldirektora 2008.gada 8.decembra lēmumu Nr.19/33827 (turpmāk –

Lēmums) tika atstāts negrozīts VID Latgales reģionālās iestādes Muitas

pārvaldes 2008.gada 16.oktobra lēmums Nr.F52-BF008056, ar kuru valsts akciju

sabiedrība „Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – pieteicēja) saukta pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

201.13 panta, piemērojot naudas sodu Ls 50 apmērā.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[1.1] 2008.gada 7.oktobrī VAS „Latvijas dzelzceļš” muitas kontroles

postenī „Rēzekne 2” kā principāls/deklarētājs pieteica tranzīta muitas procedūru

ar VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 un VAD T1 MRN

08LV000742105DC286 kravai – cinks (dzelzceļa pavadzīme Nr.D0325761 un

Nr.D0325744).

Tātad VID Latgales reģionālā iestāde pamatoti noteica, ka VAS „Latvijas

dzelzceļš” uzskatāma par subjektu, kas atbild par muitas iestādē iesniegtajā

deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu autentiskumu un visu

saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām

precēm.

[1.2] VID Latgales reģionālās iestādes amatpersonas, veicot pārbaudi

VAS ,,Latvijas dzelzceļš” 2008.gada 7.oktobrī tranzīta muitas procedūrai ar

dzelzceļa pavadzīmi Nr.D0325761 un Nr.D0325744 pieteiktajai kravai, kurā

katrā vagonā jāatrodas 57 kravas vietām, konstatēja, ka tajos atrodas 45 kravas

vietas. Bez tam, izvērtējot VAD TI MRN 08LV000742105DC286

pavaddokumentus, proti, dzelzceļa pavadzīmi Nr.D0325761, konstatējams, ka

arī kravas bruto svars 63 000 kg neatbilst VAD norādītajam - 48 400 kg, bet

izvērtējot VAD TI MRN 08LV000742105DC294 pavaddokumentus, proti,

dzelzceļa pavadzīmi Nr.D0325744, konstatējams, ka kravas bruto svars 63 265

kg neatbilst VAD norādītajam - 50 600 kg.

Par konstatēto pārkāpumu (jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu

dokumentu iesniegšana muitas iestādei) administratīvā atbildība paredzēta

LAPK 201.13pantā – naudas sods līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās

preces vai bez konfiskācijas.

[1.3] Pieteicējas sūdzībā minētais apstāklis, ka krava ienākusi Latvijas

teritorijā slēgtā vagonā ar nebojātiem kravas nosūtītāja nodrošinājumiem,

neatbrīvo pārkāpēju no administratīvās atbildības par nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādē.

[1.4] VAS „Latvijas dzelzceļš” administratīvā pārkāpuma lietā nav

konstatēti vainu mīkstinoši apstākļi atbilstoši LAPK 33.pantā noteiktajam, bet

VAS „Latvijas dzelzceļš” atkārtota LAPK 201.13pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšana gada laikā pamatoti saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās

daļas 2.punktu atzīta par pārkāpēja vainu pastiprinošu apstākli.

Ņemot vērā to, ka VAS „Latvijas dzelzceļš” atkārtoti gada laikā muitas

iestādē iesniegusi nepatiesas ziņas saturošus dokumentus, nav pamata VAS

„Latvijas dzelzceļš” atbrīvot no administratīvās atbildības par izdarīto

administratīvo pārkāpumu.

[2] 2009.gada 15.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts VAS

„Latvijas dzelzceļš” pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar

turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] Muitas lēmuma pamatojums neatbilst faktiskajiem lietas apstākļiem

un lēmums pieņemts neievērojot Komisijas regulas 2454/93 199, panta

1.punktu, nolīguma Par Starptautisko Dzelzceļa kravu satiksmi (turpmāk tekstā

- SMGS) 23.panta sestās daļas 1.punktu un LAPK 9.panta prasības

[2.2] Lēmumu VID pamato ar 1987.gada 20.maija Konvencijas par

kopējo tranzīta procedūru 78.panta otro daļu, lai gan šis pants ir svītrots.

[2.3] Pieteicēja iesniegtajā deklarācijā jeb vienotajā administratīvajā

dokumentā ir norādījusi patiesu informāciju un VID nav norādījis kāda tieši

nepatiesa informācija ir norādīta deklarācijā. VID nepareizi pieņem, ka

dzelzceļa pavadzīme un muitas iestādē iesniegtā muitas procedūras - tranzīts

deklarācija ir identiski jēdzieni. Nav strīda par to, ka tieši dzelzceļa pavadzīmē

ir norādīts nepareizs kravas vietu skaits, taču tā nav tranzīta deklarācija

atbilstoši Regulas 199.panta pirmajai daļai. Deklarācijās VAD T1 MRN

08LV000742105DC286 un VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 tika

norādīts reālais kravas svars, kam arī VID piekrīt. Atbilstoši Regulas 199.panta

pirmajai daļai dzelzceļa pavadzīme ir pievienotais dokuments un tas tika

iesniegts autentisks. Juridisko terminu vārdnīcas skaidrojums vārdam

autentiskums - juridiskā akta autoru pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts.

[2.4] Dzelzceļa pavadzīmēs Nr.D0325761 un Nr.D0325744, kurās Muita

konstatēja kravas vietu skaita neatbilstību, tika sastādītas pamatojoties uz

SMGS noteikumiem. SMGS noteikumu 23.panta sestās daļas 1.punkts nosaka,

ka ziņas par kravas masu un kravvietu skaitu, ko nosūtītājs ierakstījis

pavadzīmē, var kalpot par pierādījumu pret dzelzceļu tikai tad: 1) ja kravas

masas pārbaudi veicis dzelzceļš, ziņas par kravas masu ierakstītas pavadzīmes

ailē „Dzelzceļa noteiktā masa (kg)” un dzelzceļš to ir apliecinājis ailē

„Svēršanas stacijas zīmogs, paraksts”; 2) ja kravvietu skaita pārbaudi veicis

dzelzceļš, ziņas par kravvietu skaitu ierakstītas pavadzīmes ailē „Dzelzceļa

atzīmes”, apliecinātas ar darbinieka parakstu un stacijas zīmogu. Dzelzceļa

pavadzīmēs Nr.D0325761 un Nr.D0325744 minētā aile nav aizpildīta. Līdz ar

to Muita nav tiesīga piemērot administratīvo sodu par LAPK 201.13 panta

pārkāpumu, jo SMGS normas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta

piekto daļu ir ārējais normatīvais akts, kam ir vienāds juridisks spēks ar EEK

Regulu Nr.2454/93.

[3] 2009.gada 2.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts VID

paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to

noraidīt.

VID papildus Lēmumā minētajam norāda, ka saskaņā ar Dzelzceļa

pārvadājumu likuma 26.panta trešo daļu pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt

pavadzīmē norādīto ziņu pareizību, kā arī Ministru kabineta 2002.gada

4.novembra noteikumu Nr.506 „Noteikumi par kravu pieņemšanu pārvadāšanai

pa dzelzceļu” 19.punkts nosaka, ka pārvadātājs ir tiesīgs pārbaudīt kravas

kvalitāti, taras stāvokli un atbilstību standartam vai tehniskajiem noteikumiem,

krāvuma pareizību, kā arī sūtījuma atbilstību pavadzīmē norādītajām ziņām.

Pārvadātājs veic pārbaudi, piedaloties nosūtītājam. Nosūtītājs atver vagonu,

konteineru vai atsevišķas kravas vietas un pēc pārbaudes iesaiņo atvērtās kravas

vietas un plombē vagonu vai konteineru.

Tādējādi, VID, ievērojot tiesību normās paredzētās iespējas, uzskata, ka ir

jāvērtē apstāklis, vai VAS „Latvijas dzelzceļš” pat ar vislielāko rūpību nav

varējusi novērst konstatēto pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK

201.13 pantā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

tajā norādītajiem argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk

pie secinājuma, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Tiesa lietā konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus.

[7.1] 2008.gada 7.oktobrī VAS ,,Latvijas dzelzceļš” muitas kontroles

postenī „Rēzekne 2” kā principāls/deklarētājs pieteica tranzīta muitas procedūru

ar VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 un VAD T1 MRN

08LV000742105DC286 (lietas 27.-36.lapa) kravai - cinks (dzelzceļa

pavadzīme Nr.D0325761 un Nr.D0325744).

[7.2] 2008.gada 7.oktobrī VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādījis Vispārējā

parauga aktu Nr.1248, kurā konstatēts, ka, veicot vagona Nr.26666297

pārsvēršanu, faktiski kravas neto svars ir 48400 kg, bet pēc pavaddokumentiem

kravas svaram ir jābūt 63000 kg, kas veido 14600 kg iztrūkumu (lietas 63.lapa).

2008.gada 7.oktobrī VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastādījis Vispārējā

parauga aktu Nr.1246, kurā konstatēts, ka, veicot vagona Nr.24311086

pārsvēršanu, faktiski kravas neto svars ir 50600 kg, bet pēc pavaddokumentiem

kravas svaram ir jābūt 63265 kg, kas veido 12665 kg iztrūkumu (lietas 64.lapa).

[7.3] Saskaņā ar Muitas apskates aktu Nr.642 2008.gada 12.oktobrī

vagons Nr.26666297 un Nr.24311086 aizturēti kravas vietu skaita atbilstības

pārbaudei pavaddokumentos uzrādītajam. Aktā norādīts, ka pēc

pavaddokumentiem vietu skaits vagonā Nr.26666297 uzrādīts 57, bet faktiski ir

45 vietas, kas veido iztrūkumu 12 vietu skaitu, bet pēc pavaddokumentiem vietu

skaits vagonā Nr.24311086 uzrādīts 57, bet faktiski ir 45 vietas, kas veido

iztrūkumu 12 vietu skaitu (lietas 57.lapa).

[7.4] 2008.gada 12.oktobrī par konstatētajiem pārkāpumiem VID

Latgales reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas

amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BF008056 (lietas

55.-56.lapa).

[7.5] Ar 2008.gada 16.oktobra VID Latgales reģionālās iestādes Muitas

pārvaldes priekšnieka lēmumu Nr.F52-BF008056 pieteicēja saukta pie

administratīvā atbildības pēc LAPK 201.13 panta, uzliekot naudas sodu Ls 50

apmērā (lietas 53.-54.lapa).

[7.6] Par 2008.gada 16.oktobra lēmumu Nr.F52-BF008056 pieteicēja

2008.gada 6.novembrī iesniegusi VID ģenerāldirektoram sūdzību, pamatojoties

uz sūdzībā tiesai izteiktajiem apsvērumiem (lietas 51.-52.lapa).

[7.7] 2008.gada 8.decembrī VID ģenerāldirektora pieņēma pārsūdzēto

Lēmumu Nr.19/33827, ar kuru 2008.gada 16.oktobra lēmums Nr.F52-

BF008056 atstāts negrozīts (lietas 48.-50.lapa).

[8] LAPK 201.13pants noteic, ka par jebkāda veida nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei – uzliek naudas sodu

fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām

– līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu,

pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā

persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts

mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams konstatēt

visas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes – subjektu (personu,

kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu), objektu (ar likumu aizsargātu

tiesisku interesi, pret kuru ir vērsts administratīvais pārkāpums), subjektīvo pusi

(nodomu (tiesu vai eventuālu) vai neuzmanību) un objektīvo pusi (prettiesiskas

darbības vai prettiesisku bezdarbību). Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma

sastāvu veidojošajām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā (personas

darbībās) nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

LAPK 201.13panta administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā

pārkāpuma objekts – iekšējā tirgus aizsardzība, legālas tirdzniecības veicināšana;

administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – jebkāda veida nepatiesu informāciju

saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei; administratīvā pārkāpuma

subjektīvā puse – ar nodomu vai neuzmanības izdarīts pārkāpums;

administratīvā pārkāpuma subjekts – fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz

dokumentus muitas iestāde. LAPK 201.13 panta administratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmes jāanalizē kopsakarā ar muitas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

Konkrētajā lietā pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par to, ka

dzelzceļa pavadzīmēs Nr.D0325761 un Nr.D0325744 norādītas 57 kravas

vietas (cinks), bet, veicot kravas fizisko kontroli, konstatētas 45 kravas vietas.

Atbildētājs uzskata, ka tādejādi ir iesniegti nepatiesu informāciju saturoši

dokumenti. Savukārt pieteicēja uzskata, ka VAS „Latvijas Dzelzceļš” kā

principāls un kravas deklarētājs ir veicis visus likumiskos pasākumus,

nodeklarējot kravas reālo daudzumu, līdz ar to nav konstatējama pieteicējas

vaina.

Līdz ar to tiesai jākonstatē, vai izskatāmajā lietā ir konstatējams LAPK

201. pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[9] Muitas kodeksa 96.panta 1.punkts noteic, ka Kopienas ārējā tranzīta

procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs gan par preču

neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi

izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus,

gan par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu.

Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka

izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas

kodeksa izveidi (turpmāk – Regula Nr.2454/93) 199.pants noteic, ka, neskarot

iespēju piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai

tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem

uzņemas atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu

autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras

piemērošanu konkrētām precēm.

Lietā nav strīda, ka VAS „Latvijas Dzelzceļš” ir minētās kravas

principāls un deklarētājs.

Lietā ir strīds par pieteicējas atbildības apjomu – LAPK 201.13pants

noteic atbildību par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu

iesniegšanu muitas iestādei. Savukārt Regulas Nr.2454/93 199.pants noteic

atbildību par deklarācijā sniegto ziņu pareizību, pievienoto dokumentu

autentiskumu un visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras

piemērošanu konkrētām precēm.

Tā kā strīdus objekts ir tieši dzelzceļa pavadzīmēs Nr.D0325761 un

Nr.D0325744 norādītās 57 cinka pakas, tad tiesai jānoskaidro, vai principāls un

deklarētājs ir atbildīgs ne tikai par pievienotās dzelzceļa pavadzīmes

autentiskumu, bet arī par tajā norādīto ziņu pareizību.

[10] Tiesa norāda, ja arī VAS „Latvijas Dzelzceļš” ir principāls, tas

nenozīmē, ka pieteicēja ir arī pārvadātājs. Minētais izriet no turpmāk norādītā.

Dzelzceļa likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka dzelzceļa infrastruktūra ir

kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst, tostarp, dzelzceļa virsbūve [sliedes

(sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu

piederumi], pārbrauktuves un pārejas (..).

Saskaņā ar minētā likuma 6.panta otro daļu valsts publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir valsts dibināta akciju sabiedrība.

Tādejādi VAS „Latvijas Dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītājs.

Atbilstoši Dzelzceļa likuma 1.panta 7.punktam, dzelzceļa pārvadājumi ir

pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma

pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu.

Dzelzceļa likuma 1.panta 14.punkts noteic, ka pārvadātājs ir

komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai

kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci,

vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces

pakalpojumus starp stacijām. Savukārt saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11.panta

pirmo daļu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Jautājumus, kas saistīti ar

dzelzceļa pārvadājumu jomu, tostarp, kravu pārvadājumus reglamentē

Dzelzceļa pārvadājumu likums.

Dzelzceļa pārvadājumu likuma 23.pantā noteikts, ka saskaņā ar kravas

pārvadājuma līgumu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu

aizvest par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no nosūtīšanas

stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas saņēmējam. Savukārt šā likuma

24.pantā noteikts, ka pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz kravas

pārvadājuma līgumu, kuram pielīdzināma noteiktā kārtībā izrakstīta pavadzīme.

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 13.panta otro daļu gadījumā, ja publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam

jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

No minētām tiesību normām, pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē teiktā un

lietas materiāliem izriet, ka pārvadātājs konkrētajā lietā ir pieteicējas dibināta

SIA „LDZ CARGO”.

Tieši SIA „LDZ CARGO” ir arī atbildīga par dzelzceļa pavadzīmē

Nr.D0348398 norādītās kravas nogādāšanu Liepājas stacijā, nodošanai SIA

„Rīgas Centrālais Termināls”.

[11] Atsevišķu valstu muitas tiesībās paredzēts, ka atbildību par muitas

procedūru „Tranzīts” izpildi, tai skaitā garantiju (galvojumu) iesniegšanu muitas

iestādē un iespējamo muitas maksājumu nomaksu, var uzņemties cita persona, kas

nav pārvadātājs. Tā, piemēram, Eiropas Savienībā personu, kas uzņemas minēto

atbildību, nosaukta par principālu un tā pienākumos ietilpst:

a) preču nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei,

ievērojot noteikto laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus preču

identifikācijas nodrošināšanai,

b) Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu (A.Gulbis, A.

Čevers. Muitas darbības pamati. Rīga: RTU Izdevniecība - 2006. 158. lpp.).

No minētā un no Muitas Kodeksa 96.panta izriet, ka pieteicēja kā

principiāls atbild par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, kas nodrošinātu preču

nogādāšanu neizmainītā veidā līdz galapunkta muitas iestādei, ievērojot noteikto

laika termiņu un visus muitas iestāžu noteiktos pasākumus preču identifikācijas

nodrošināšanai (nepieļautu preču nokļūšanu brīvā pagrozījumā bez muitas

maksājumu nomaksas).

Lietā nav strīda, ka, veicot dzelzceļa vagonu Nr.26666297 un

Nr.24311086 kravas fizisko kontroli, tika konstatēts, ka nodrošinājumu skaits

un numuri atbilst pavaddokumentos uzrādītajiem – piekļūšana kravai netika

konstatēta. Tādejādi pieteicēja nav pārkāpusi minēto prasību.

Tāpat pieteicēja ir atbildīga par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu

ievērošanu.

[12] Muitas kodeksa 4.panta 17.punktā norādīts, ka ,,muitas deklarācija”

nozīmē darbību, ar kuru persona noteiktajā veidā un kārtībā paziņo par savu

vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru. Savukārt šī panta 18.punktā

minēts, ka ,,deklarētājs” nozīmē personu, kas aizpilda muitas deklarāciju savā

vārdā, vai personu, kuras vārdā tiek aizpildīta muitas deklarācija.

No minētā izriet, ka deklarētājs, iesniedzot muitas iestādē deklarāciju,

paziņo par savu vēlmi piemērot noteiktu muitas procedūru. Konkrētajā lietā

pieteicēja, noformējot VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 un VAD T1

MRN 08LV000742105DC286 un iesniedzot tos muitas iestādē, pieteica kopienas

ārējā tranzīta muitas procedūru.

Regulas Nr.2454/93 212.panta 1.punkts noteic, ka VAD aizpilda saskaņā

ar 37.pielikumā doto skaidrojošo piezīmi, kā arī saskaņā ar papildu

noteikumiem citos Kopienas tiesību aktos. Arī 216.pants noteic, ka deklarācijās

par konkrētas muitas procedūras piemērošanu precēm, izmantojot VAD,

izmantojamo aiļu saraksts ir dots 37. pielikumā.

VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 un VAD T1 MRN

08LV000742105DC286 iesniegti muitā, izmantojot elektronisko datu apstrādes

sistēmu. Regulas Nr.2454/93 37.a pielikumā ir noteikta tranzīta deklarācijas

aizpildīšana, izmantojot datu apstrādes paņēmienus. Šādu tranzīta deklarāciju

pamatā ir dati, kas ierakstīti VAD dažādās ailēs, kā noteikts 37. un 38.

pielikumā, kopā ar kodu, vai, vajadzības gadījumā, aizstājot ar kodu.

37.apielikuma II sadaļas B punktā ir noteiktas prasības tranzīta deklarācijas aiļu

aizpildīšanai un minētas konkrētas aizpildāmās ailes.

Tiesa konstatē, ka tranzīta procedūrai VAD 6.aile – iepakojumu kopskaits

nav obligāti aizpildāmā aile. Ir norāde, ka iepakojumu kopskaits ir vienāds ar

visu “Iepakojumu skaita”, visu “Gabalu skaita” un vērtības “1” katram

deklarētajam daudzumam summu.

Tādejādi, nenorādot iepakojumu kopskaitu 6.ailē, pieteicēja nav

pārkāpusi Regulas Nr.2454/93 prasības.

Tiesa arī konstatē, ka VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 un VAD

T1 MRN 08LV000742105DC286 preču skaita ailē ir norādīts skaitlis „1”.

Saskaņā ar pielikuma piezīmēm skaiti „1” izmanto, norādot kopējo posteņu

skaitu. Preču skaita ailē norādīts preces kopējais bruto svars – 48400 kg un

50600 (lietas 29. un 34.lapa), kas atbilsts faktiskajai un muitas amatpersonu

konstatētajai situācijai.

Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka deklarējot preci tranzīta muitas procedūrai,

pieteicēja būtu sniegusi nepatiesas ziņas.

[13] Saskaņā ar Muitas Kodeksa 96.panta 2.punktu par preču neskartu

nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot

muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus, atbildīgs ir

arī preču pārvadātājs vai saņēmējs, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek

pārvietotas Kopienas tranzītā.

Tiesa konstatē, ka 2008.gada 7.oktobrī Vispārējā parauga aktu Nr.1248

un Nr.1246, ar ko apstiprināts preces svara iztrūkums, ir sastādījis VAS

„Latvijas Dzelzceļš” (lietas 63.-64.lapa).

Tādejādi pieteicēja kā principāls pirms muitas deklarācijas iesniegšanas

muitai ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu patiesu ziņu norādīšanu muitas

deklarācijā.

Attiecībā par muitas deklarācijai pievienojamiem dokumentiem, Regulas

Nr.2454/93 219.panta 1.punkts noteic, ka tranzīta deklarācijai pievieno

pārvadājuma dokumentu.

Savukārt Muitas kodeksa 199.pants noteic, ka principāls atbild par

pievienoto dokumentu autentiskumu. Konkrētajā lietā nepastāv strīds par

dzelzceļa pavadzīmes Nr.D0348398 autentiskumu.

Tiesa nekonstatē, ka muitas lietas reglamentējošos normatīvajos aktos

būtu noteikts, ka principāls atbild par muitas deklarācijai pievienotā

pārvadājuma dokumentā norādīto ziņu pareizību.

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja kā principāls Muitas kodeksa

96.panta izpratnē un kā deklarētājs Regulas Nr.2454/93 199.panta izpratnē ir

izpildījis visus savus uzliktos pienākumus.

[14] Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka pieteicējas darbībās nav

konstatējama LAPK 201.13panta administratīvā pārkāpuma sastāva objektīvā

puse – jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana

muitas iestādei. Pieteicēja muitas iestādē iesniegtās muitas deklarācijas VAD T1

MRN 08LV000742105DC286 un VAD T1 MRN 08LV000742105DC286 satur

patiesas ziņas un pievienotās dzelzceļa pavadzīmes Nr.D0325761 un

Nr.D0325744 ir autentiskas. Līdz ar to ieteicējas darbībās nav konstatējams

LAPK 201.13pantā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā

nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tā kā pieteicējas darbībās nav konstatējams LAPK 201.13pantā

paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs, Lēmums ir atceļams un lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.

pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un

286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 8.decembra lēmuma Nr.19/33827

atcelšanu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 8.decembra lēmumu

Nr.19/33827 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta administratīvo

lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 13.decembrī.

Tiesnese (para L.Andersone

ksts)

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________________ L.Andersone

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2010.gada 13.decembrī.