Court dismissed traffic violation appeal, upholding police decision on right of way breach.

NORAKSTS Lieta Nr.A420523811 A01798-12/33

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2012.gada 10.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,

piedaloties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk arī - iestāde) pārstāvei I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.R., personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2011.gada 14.marta lēmumu Nr.1212.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 2.novembrī plkst.19:01 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors J.Š. sastādīja G.R. (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 787782 (turpmāk arī - Protokols) par to, ka sūdzības iesniedzējs 2010.gada 2.novembrī plkst.18:55 Rīgā, vadot transportlīdzekli Scania P94, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, (turpmāk arī - Transportlīdzeklis) pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, un brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais kreisā pagrieziena bultas signāls nedega, pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis iebrauca un šķērsoja krustojumu, veicot kreiso pagriezienu uz Zemitānu gaisa pārvadu. Par šādu administratīvo pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK)

149.5 panta pirmajā daļā. 2010.gada 1.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenais inspektors pieņēma lēmumu Nr.050/PA 787782 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma sūdzības iesniedzējam uzlikt naudas sodu Ls 30 apmērā. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza par to sūdzību. 2011.gada 14.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece pieņēma lēmumu Nr.1212 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 787782” (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma Sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu. [2] 2011.gada 20.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā saņemta sūdzības iesniedzēja sūdzība par pārsūdzēto Lēmumu un ierosināta administratīvā lieta.

Sūdzības iesniedzējs sūdzību pamato ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav šķērsojis krustojumu pie sarkanā aizliedzošā luksofora signāla, un arī protokolā pašrocīgi ierakstīja - „Es pārbraucu pie zaļās gaismas signāla”. [2.2] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka policijas darbinieki neobjektīvi novērtēja notikušo pārkāpumu un Lēmums pēc satura un būtības ir pretrunā tiesību normām un balstās uz nepatiesiem faktiem. [2.3] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņam nav dota iespēja izteikt savu viedokli un lieciniekam, kas atradās Transportlīdzeklī, sniegt pierādījumus par radušos situāciju. [2.4] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumā norādīta nepatiesa informācija sakarā ar to, ka stop līnija nebija redzama un ceļš bija tumšs un mitrs, kā arī attālums no degvielas uzpildes stacijas „Statoil” teritorijas policijas darbiniekiem nevarēja dot iespējas precīzi redzēt un novērtēt situāciju. [2.5] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka policijas darbinieki bija personīgi ieinteresēti un izmantoja ieņemamo amatu sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu. [3] Iestāde tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda turpmāk minēto. [3.1] Iestāde norāda, ka sūdzības iesniedzējs bija informēts par lietas izskatīšanas vietu, laiku un kārtību. [3.2] Iestāde norāda, ka lēmums pieņemts vadoties pēc faktiem, kas LAPK 243.panta izpratnē uzskatāmi par pierādījumiem, un saskaņā ar LAPK 244.panta nosacījumiem, novērtējami pēc amatpersonas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas: [3.2.1] administratīvā pārkāpuma protokols Nr.050/PA 787782; [3.2.2] VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora U.V. dienesta ziņojums; [3.2.3] G.R. iesniegums; [3.2.4] izdruka no CP datu bāzes, kas raksturo G.R. kā transportlīdzekļa vadītāju. [3.3] Iestāde norāda, ka 2011.gada 26.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama saņemtajā G.R. sūdzībā ir minēts liecinieks D.K., kurš iepriekš lietā esošajos materiālos nebija norādīts.

Kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 15.decembra spriedumā (lieta Nr.A42499107), ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojuma. Sniegt paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju.

Kā izriet no lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējs nav sākotnēji sniedzis paskaidrojumu, un tajā norādījis liecinieku, ne arī vēlāk lietā ir figurējis liecinieks. Līdz ar to VP RRP KPP uzskata, ka nav nepieciešamas pieņemt paskaidrojumus no liecinieka. [3.4] Iestāde norāda, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti apstākļi, kas būtu par pamatu pieņemtā lēmuma atcelšanai un administratīvās lietvedības izbeigšanai. [4] Tiesas sēdē iestādes pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumā un Lēmumā minētajiem argumentiem.

Uz tiesa sēdi nebija ieradies sūdzības iesniedzējs un izsauktie liecinieki D.K. un J.Š., kā arī tika nopratināti liecinieki U.V. un A.S.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi iestādes pārstāves mutvārdu paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem un nopratinājusi lieciniekus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma. [6] Ar lietas materiāliem konstatējami sekojoši faktiskie apstākļi: 2010.gada 2.novembrī plkst.19:01 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors J.Š. sastādīja sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 787782 (lietas 36.lapa) par to, ka sūdzības iesniedzējs 2010.gada 2.novembrī plkst.18:55 Rīgā, vadot Transportlīdzekli pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, un brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais kreisā pagrieziena bultas signāls nedega, pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis iebrauca un šķērsoja krustojumu, veicot kreiso pagriezienu uz Zemitānu gaisa pārvadu.

Par šādu administratīvo pārkāpumu atbildība paredzēta LAPK 149.5 panta pirmajā daļā. 2010.gada 1.decembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenais inspektors pieņēma lēmumu Nr.050/PA 787782 (lietas 39.lapa), ar kuru nolēma sūdzības iesniedzējam uzlikt naudas sodu Ls 30 apmērā. Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza par to sūdzību. 2011.gada 14.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietniece pieņēma lēmumu Nr.1212 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 787782” (lietas 10.-14.lapa), ar kuru nolēma Sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu. 2011.gada 20.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā saņemta sūdzības iesniedzēja sūdzība par pārsūdzēto Lēmumu un ierosināta administratīvā lieta. [7] Sūdzības iesniedzējs sodīts par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.5 panta pirmajā daļā.

LAPK 149.5 panta pirmā daļa (uz 2010.gada 2.novembri) nosaka, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, - uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no divdesmit līdz simt latiem. Secināms, ka, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētai tiesību normai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona braukusi, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls. [8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka sūdzības iesniedzējs 2010.gada 2.novembrī vadīja Transportlīdzekli plkst.18:55 Rīgā, vadot Transportlīdzekli pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, šķērsoja krustojumu, veicot kreiso pagriezienu uz Zemitānu gaisa pārvadu.

Lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs vadot Transportlīdzekli Rīgā, pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, šķērsoja krustojumu brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls. Līdz ar to, tiesai jāpārbauda vai iestāde pieņemot Lēmumu ir savākusi pietiekami pierādījumu, kas apstiprinātu minētā pārkāpuma izdarīšanu. [9] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem pierādīšanas līdzekļiem (LAPK 243.1 pants, likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2012): pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem un lietiskie pierādījumi. [10] Tiesa konstatē, ka lietā ir zemāk norādītie pierādīšanas līdzekļi, kuros atspoguļoti sekojoši fakti: 1) 2010.gada 2.novembrī plkst.19:01 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora J.Š. sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 787782 (lietas36.lapa), kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs 2010.gada 2.novembrī plkst.18:55 Rīgā, vadot transportlīdzekli Scania P94, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, (turpmāk arī - Transportlīdzeklis) pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, un brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais kreisā pagrieziena bultas signāls nedega, pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis iebrauca un šķērsoja krustojumu, veicot kreiso pagriezienu uz Zemitānu gaisa pārvadu. 2) 2011.gada 7.februāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 9. rotas inspektora U.V. dienesta ziņojumā (lietas 37.lapa), ka no policijas darbinieka atrašanās vietai līdz „stop līnijai” ir apmēram 20-25 metri. 3) 2011.gada 25.janvāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 9. rotas jaunākā inspektora J.Š. dienesta ziņojums (lietas 38.lapa), kurā norādīts, ka par sūdzības iesniedzēja pārkāpumu pa rāciju paziņoja U.V., kas atradās uz Pērnavas ielas.

5) Sūdzības iesniedzēja sūdzībā tiesai (lietas 3.-8.lapas) un sūdzībā iestādei (lietas 35.lapa) sniegtie paskaidrojumi, kuros cita starpā paskaidrots, ka sūdzības iesniedzējs uzsāka krustojuma šķērsošanu, kad luksoforā iedegās zaļā papildus sekcija;

6) liecinieku U.V. un A.S. liecības tiesas sēdē (lietas 68.lapa), no kā izriet, ka divi policijas darbinieki vizuāli kontrolē krustojumu un to šķērsojošos transportlīdzekļus, bet trešais policijas darbinieks veic transportlīdzekļu apturēšanu. Papildus liecinieks A.S. paskaidroja, ka krustojums ir labi pārskatāms, līdz ar to ir grūti kļūdīties (lietas 68.lapa).

7) liecinieka U.V. 2012.gada 21.jūnija tiesas sēdē sastādītā notikuma vietas shēma (lietas 66.lapa). [11] Tiesa secina, ka ar iepriekšminētajiem pierādīšanas līdzekļiem ir procesuāli nostiprināts un pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzējs 2010.gada 2.novembrī plkst.18:55 Rīgā, vadot transportlīdzekli Scania P94, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pa Pērnavas ielu no K.Barona ielas puses, un brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais kreisā pagrieziena bultas signāls nedega, pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis, iebrauca un šķērsoja krustojumu, veicot kreiso pagriezienu uz Zemitānu gaisa pārvadu. Attiecīgi tiesa atzīst, ka ar tiem ir pierādīts fakts, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība, par kuru paredzēta LAPK 149.5 panta otrajā daļā.

Iepriekšminēto apstiprina arī zemāk norādītie tiesas secinājumi. [12] Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņš nav šķērsojis krustojumu brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais kreisā pagrieziena bultas signāls nedega, un ka viņam netika uzrādīts neviens pierādījums, kas apstiprinātu pārkāpuma izdarīšanu. No policijas darbinieku ziņojumiem, liecinieku liecībām tiesas sēdē un notikuma vietas shēmas izriet, ka policijas transportlīdzeklis atradies uz Čaka ielas nelielā attālumā no krustojuma, savukārt viens no policijas darbiniekiem (U.V.) atradies postenī DUS „Statoil” Pērnavas ielā teritorijā un par redzēto pārkāpumu pa rāciju informēja pie policijas transportlīdzekļa esošo J.Š., kas veica Transportlīdzekļa apturēšanu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzsāka krustojuma šķērsošanu, kad luksoforā iedegās zaļā papildus sekcija. Tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs un policijas inspektori sniedz pretrunīgas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Izvērtējot sūdzības iesniedzēja un policijas darbinieka paskaidrojumus, tiesa augstāku ticamību piešķir policijas darbinieku sniegtajam notikuma izklāstam. [12.1] Izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas vietas shēmā fiksēto, kopsakarā ar dienesta ziņojumos un liecinieku liecībās sniegto informāciju tiesai nerodas šaubas, ka no vietas ( DUS „Statoil”), kur atradās policijas inspektors U.V. krustojums ir labi pārredzams, proti nav šķēršļu saskatīt krustojumā esošo luksoforu signālus un krustojumu šķērsojošo transportlīdzekļu trajektorijas.

Minēto papildus apstiprina arī lietā esošās fotogrāfijas, no kurām skaidri izriet, ka redzamībai no policijas dienesta automašīnas atrašanās vietas nekas netraucē (skatu neaizsedz ne koki, ne ēkas, ne arī citi šķēršļi) apstiprina arī lietā esošās notikuma vietas fotogrāfijas (lietas 43.-44.lapa). Tiesai nerodas šaubas, ka izvēloties vietu, no kuras kontrolēt krustojumu, policijas inspektoriem bija visas iespējas nekļūdīgi identificēt pārkāpēju, jo īpaši ņemot vērā, ka transportlīdzekļa Scania P94 (kravas automašīna) izmērus, kas ievērojami pārsniedz vieglo automašīnu vidējos izmērus.

Tāpat tiesa uzskata, ka no policijas darbinieku dienestu ziņojumā norādītā attāluma (20/25 metri), inspektoram nebija grūtību vizuāli fiksēt „stop līnijas” (vietas, kur transportlīdzeklim jāapstājas) atrašanās vietu, neskatoties uz sūdzības iesniedzēja norādīto apstākli (ceļš bija tumšs un mitrs), minētajā vietā brauktuvi apgaismo arī mākslīgā apgaismojuma ierīces (skat. lietas 43.-44.lapu). [12.2] Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbinieka pamatpienākumi ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Likuma „Par policiju” 12.panta pirmā daļa noteic tās darbības, kuras policijas darbiniekam ir tiesības veikt, pildot atbilstoši savai kompetencei noteiktos pienākumus. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā policijas darbinieku ziņojumus, tiesa apšauba faktu, ka policijas darbinieki bez iemesla būtu konstatējuši administratīvo pārkāpumu un sastādījuši protokolu personai, kas pārkāpumu nav izdarījusi, tādējādi riskējot pieļaut likuma pārkāpumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti vai arī ieinteresētību sastādīt protokolu tieši sūdzības iesniedzējam. [12.3] Vērtējot sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, tiesa ņem vērā iespēju, ka tie ir vērsti uz savas vainas noliegšanu, līdz ar to tie nevar būt objektīvi.

Tādējādi priekšroka ir dodama tādiem pierādījumiem, kuru objektivitāti nav pamata apšaubīt, proti, policijas darbinieku paskaidrojumiem, liecinieku liecībām, notikuma vietas shēmā un fotogrāfijās fiksētai informācijai. [13] Par LAPK 149.5panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu pārkāpējam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem Iestāde sūdzības iesniedzējam piemērojusi naudas sodu Ls 30 apmērā. Tiesa uzskata, ka minētais soda apmērs ir piemērots pamatoti, ņemot vērā LAPK 32.pantā noteiktos kritērijus (pārkāpuma raksturs, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi), proti pārkāpums tika izdarīts intensīvas satiksmes un ierobežotas redzamības apstākļos, kas rada papildus draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. [14] Tā kā tiesa atzina, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.5 panta pirmajā daļā, bet sprieduma [13] punktā atzina, ka naudas sods uzlikts tiesību normas ietvaros, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma [15] Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietveros apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības. [16] LAPK (redakcijā, kas ir spēkā tiesas nolēmuma taisīšanas brīdī) 289.17 panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas kārtībā rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā.

LAPK pārejas noteikumu 13.punktā noteikts, ka pēc 2012.gada 30.jūnija Administratīvās rajona tiesas nolēmumi pārsūdzami apgabaltiesā. Savukārt, LAPK 289.18 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas. Ievērojot minēto, pēc 2012.gada 30.jūnija Administratīvās rajona tiesas nolēmums (spriedums) ir pārsūdzams apgabaltiesā pēc piekritības, tas ir, vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesā pēc attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijas.

Tiesa konstatē, ka 2012.gada 21.jūnija tiesas sēdē, izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību, procesa dalībniekiem tika paziņots, ka spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, adresējot apelācijas sūdzību Administratīvajai apgabaltiesai. Tomēr, ievērojot to, ka šāds Administratīvās rajona tiesas spriedums pēc 2012.gada 30.jūnija ir pārsūdzamas vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesā, turklāt likumdevējs noteicis citu apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, atzīstams, ka tiesas sēdē norādītajai pārsūdzēšanas kārtībai un termiņam lietā nav būtiskas nozīmes.

Kā izriet no tiesu prakses, - norādot nepareizu apstrīdēšanas vai pārsūdzības kārtību, tas nevar būt par pamatu, lai iestāde vai tiesa rīkotos pretēji likumā noteiktajai lietu pakļautībai (sk., piem., Senāta 2007.gada 5.februāra lēmuma lietā SKA-176 5.5.punktu, 2008.gada 13.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-772/2008 13.punktu). Līdz ar to tiesa vērš lietas dalībnieku uzmanību uz tām procesuālajām tiesību normām, kas ir spēkā sprieduma sastādīšanas un attiecīgo procesuālo darbību veikšanas brīdī.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 panta otro daļu, 289.17 panta pirmo daļu un 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt G.R., personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2011.gada 14.marta lēmumu Nr.1212. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2011.gada 14.marta lēmumu Nr.1212 (protokols Nr.PA 787782 ).

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_______________ A.Vīksne Jelgavā, 2012.gada 10.jūlijā.