Court dismisses claim for money instead of property transfer due to lack of agreement on monetary substitution.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's small claims action for monetary compensation against the defendant. The plaintiff argued that the defendant breached a settlement agreement by failing to transfer specific property, while the defendant contended that the plaintiff's acceptance of the gift precluded a claim for money. The court ruled that the parties only agreed to the transfer of the property itself, not its monetary equivalent, thereby rejecting the claim for cash payment.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1773, 1775, 1915; A gift contract requires acceptance by the donee, but acceptance does not automatically grant the right to claim monetary compensation unless the parties explicitly agreed to substitute the gift with its monetary value.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11114314
Lietas arhīva Nr. C-0287-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2015. gada 3.februārī
Cēsu rajona tiesa
tiesnese D.Blūma
rakstveida procesā izskatīja civillietu – /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu un
k o n s t a t ē j a ,
ka 2014.gada 14.oktobrī Cēsu rajona tiesa ierosinājusi civillietu - /pers. A/(turpmāk ā–prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk –
atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 8.jūlijā atbildētājas krimināllietas ietvaros starp viņu kā cietušo un atbildētāju kā apsūdzēto noslēgts
izlīgums ar kuru atbildētāja apņēmusies dāvināt prasītājam visas sev piederošās nekustamā īpašuma “/Nosaukums/” domājamās daļas, kas atrodas
/adrese/. Puses novērtējušas, ka šī dāvinājuma vērtība ir viens tūkstotis latu.
Norādīts, ka prasītājs savu izlīgumā paredzēto saistību – atsaukt kompensācijas prasību krimināllietā ir izpildījis, bet atbildētāja savu saistību par
viņai piederošā nekustamā īpašuma “/Nosaukums/” dāvināšanu viņam nav izpildījusi, kā arī nav šo darījumu kompensējusi ar naudu.
Lūdzis piedzīt no atbildētājas naudas summu 1422,87 EUR, kas atbilst 1000 LVL.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1773., 1775.pantu. Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Atbildētāja savā rakstveida paskaidrojumā norādījusi ka prasību neatzīst pamatojoties uz Civillikuma 1915.pantu, kas nosaka, ka izsakot piekrišanu
dāvinājumu pieņemt apdāvinātais iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu, nevis naudu. Norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas
sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā un atbildētājas paskaidrojumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka
prasītāja prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 1915.panta pirmo daļu, lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmam vai viņa vietniekam, bet šī panta trešā daļa
paredz, ka, izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu. Tiesa atzīst, ka
prasītājs, parakstot 2013.gada 8.jūlija izlīgumu, nepārprotami ir izteicis savu piekrišanu, atbildētājas piedāvāto dāvinājumu pieņemt.
Atbilstoši Civillikuma 1427. panta noteikumiem pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāju gribas izteikums. Tiesa atzīst, ka slēdzot 2013.
gada 8. jūlija izlīgumu, darījuma dalībnieki ir vienojušies par konkrētu dāvinājuma priekšmetu – visas atbildētājai piederošās nekustamā īpašuma /adrese/
domājamās daļas. Puses arī noteikušas, ka dāvinājuma vērtība sastāda vienu tūkstoti latu. Taču tiesa uzskata, ka, ar šo vienošanos par dāvanas vērtību,
puses nav izteikušas gribu vienoties par to, ka dāvanu varētu aizstāt ar tās vērtības ekvivalentu naudā, līdz ar ko prasītājam ievērojot Civillikuma
1915.panta trešo daļu ir tikai tiesība prasīt dāvanas nodošanu, nevis tās aizvietošanu ar naudu Tiesa arī noraida prasītāja 2015.gada 28.janvārī tiesai
iesniegtos rakstveida iebildumus par to, ka nevar prasīt dāvanas nodošanu, jo atbildētāja minēto nekustamo īpašumu nav reģistrējusi zemesgrāmatā.
Tiesa uzskata, ka tas nav atzīstams par šķērsli prasības celšanai par dāvanas nodošanu pret atbildētāju.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta 2.daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš piespriežami no prasītāja valsts
ienākumos. Tā kā pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 4.punktu prasītājs no tiesas izdevumu samaksas atbrīvots, tiesas
izdevumus pēc analoģijas ar Civilprocesa likuma 42.panta ceturto daļu uzņemas valsts.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. un 25027. pantu, tiesa
no s pri e da :
Noraidīt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai, 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu
rajona tiesā.
Tiesnese D.Blūma