Court convicts for shoplifting, orders defendant to pay legal fees and damages despite refusal to participate.

Lietas arhīva Nr. K26-0139-20

ECLI:LV:REZT:2020:0713.11290036519.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2020.gada 13.jūlijā

Rēzeknes tiesa,

tiesnese Silvija Saleniece,

piedaloties prokurorei Jeļenai Gluhovai,

aizstāvim Vitālijam Platpiram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ tīši izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

/pers. B/ 2019.gada 9.septembrī ap plkst.21.38, ierodies SIA “CPA” veikalā “ELVI” /adrese/, nolūkā izdarīt zādzību nelielā apmērā, brīvi

piekļūstot tirdzniecības zālē esošajām precēm, no alkoholisko dzērienu plaukta paņēma vienu 0,2 litru tilpuma alkoholiskā dzēriena – liķiera

“Vana Tallin 40%” pudeli 4,79 euro vērtībā, nenorēķinoties par nolaupīto preci, aizgāja garām kasei un atstāja tirdzniecības zāli.

Tādā veidā /pers. B/ slepeni nolaupīja SIA “CPA” piederošo mantu 4,79 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē norādīja, ka nevēlas piedalīties krimināllietas izskatīšanā, lūdza atbrīvot viņu no piedalīšanās tiesas sēdē un

iztiesāt krimināllietu bez viņa piedalīšanās, ko apliecināja ar parakstu attiecīga satura iesniegumā.

Noklausījusies prokurores, cietušās pārstāves un aizstāvja viedokļus par /pers. B/ lūgumu iztiesāt krimināllietu bez viņa piedalīšanās, tiesa atzina, ka

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmo daļu krimināllietu var iztiesāt bez apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās, jo viņam ir celta apsūdzība par

mazāk smaga nozieguma izdarīšanu un viņš ir pieteicis lūgumu iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes, gan mutiski tiesas sēdes sākumā, gan rakstveidā

apliecinot savu nevēlēšanos piedalīties krimināllietas iztiesāšanā.

[3] Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par zādzību nelielā apmērā.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22.pantā noteikto atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīga nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma

izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām

pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktā noteiktajam minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros noziedzīga

nodarījuma izdarīšanas brīdī bija 430 euro.

Lai iestātos kriminālatbildība par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir jākonstatē, ka apsūdzētais

tīši, prettiesiski, bez mantas īpašnieka vai valdītāja ziņas un piekrišanas paņēma bez atlīdzības svešu kustamu mantu, kuras vērtība nepārsniedz nelielu

apmēru, lai nelikumīgi šo mantu paturētu vai izmantotu savā vai citas personas labā, vai citādi rīkotos ar to kā ar savu. Zādzība nelielā apmērā kā

noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad vainīgais prettiesiski paņēmis savā valdījumā svešu mantu neatkarīgi no tā, vai viņam bijusi reāla iespēja

rīkoties pēc sava ieskata. Tālākā rīcība ar nolaupīto mantu neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Mantas zādzības subjektīvo pusi veido tiešs

nodoms, proti, vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam vai tās valdītājam mantas prettiesiskas

paņemšanas rezultātā, kā arī vēlas iegūt svešu mantu nelielā apmērā (Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXVnodaļa). U.Krastiņš,

V.Liholaja, D.Hamkova. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2016, 28.,56., 57.lpp.).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar cietušās

pārstāves /pers. J/ pirmstiesas procesā un tiesā sniegtajām liecībām, liecinieka Artūra Gaidukova liecībām tiesas sēdē, kā arī ziņojumā ietvertajām

liecībām, ar paša apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kā arī videoierakstu lietā.

[3.1] Ar cietušās pārstāves /pers. J/ tiesas sēdē un pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām (lietas 6.lapa), kas pārbaudītas tiesas sēdē saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, pierādīts, ka viņa ir SIA “CPA” valdes locekle. /adrese/ atrodas SIA “CPA” piederošais veikals “ELVI”.

Veikala darbinieki bija informējuši /pers. J/, ka, iespējams, 2019.gada 9.septembra vakarā, neilgi pirms veikala slēgšanas no veikala bija veikta alkohola

zādzība. Cietušās pārstāve 2019.gada 9.septembrī pārskatīja veikalā izvietoto kameru videoierakstus, no kuriem konstatēja, ka 2019.gada 9.septembrī

plkst.21.38 cietušās pārstāvei nezināms vīrietis piegāja pie alkohola plaukta veikala tirdzniecības zālē, no kura paņēma un nozaga 0,2 litru tilpuma

alkoholiskā dzēriena pudeli. No videoierakstiem bija redzams, ka nepazīstams vīrietis paņēma vienu alus bundžu, kā arī no plaukta, kurā atrodas liķieri,

paņēma vēl vienu alkohola pudeli, ko turpat noslēpa zem virsjakas. Tad vīrietis devās pie kases, lai samaksātu par alus bundžu. Nesamaksājis par

alkoholiskā dzēriena pudeli, nepazīstamais vīrietis pagāja garām kasei. Veikalā ir uzskaites sistēma, kurā ir redzams preču atlikums. Pēc videoierakstā

fiksētā fakta konstatēšanas cietušās pārstāve salīdzināja veikala uzskaites sistēmā reģistrētos datus par preču atlikumu ar faktisko alkohola pudeļu

atlikumu veikalā un konstatēja, ka vīrietis bija nozadzis 0,2 litru tilpuma liķiera “Vana Tallin 40%” pudeli, kuras vērtība ir 4,79 euro. Tajā plauktā, no

kura videoierakstā redzamais vīrietis paņēma alkohola pudeli, atrodas liķieri. Videoierakstā redzamo vīrieti identificēja policijas darbinieki.

Cietušās pārstāves /pers. J/ liecībās norādītos apstākļus apstiprina liecinieka Artūra Gaidukova tiesas sēdē un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 2.punktu tiesas izmeklēšanā pārbaudītajā ziņojumā (lietas 7.lapa) liecinātais, ka viņš strādā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas

iecirknī, ir Kriminālpolicijas nodaļas inspektors. 2019.gada 11.septembrī kriminālprocesa Nr.11290036519 ietvaros viņš veica veikala “ELVI”

videonovērošanas kameru ierakstu apskati un atpazina videoierakstā redzamo vīrieti, kurš 2019.gada 9.septembrī plkst.21.38 no veikala plaukta paņēma

alkohola pudeli un noslēpa to apģērbā, kā /pers. B/. Videoierakstā redzamo personu atpazina kā /pers. B/, jo pāris dienas pirms tam, 2019.gada

9.septembrī pēc plkst.23.00, patruļpolicijas darbinieki bija nogādājuši uz Ludzas atskurbtuvi personu, kas gulēja /adrese/ daudzdzīvokļu mājas

kāpņutelpā. Lai identificētu uz atskurbtuvi nogādāto personu, patruļpolicijas darbinieki bija atsūtījuši lieciniekam uz atskurbtuvi nogādātās personas

fotoattēlu. Tika noskaidrots, ka uz atskurbtuvi nogādātā persona bija /pers. B/. Salīdzinot videoierakstā redzamo personu ar lieciniekam iepriekš uz

telefonu atsūtīto uz atskurbtuvi nogādātās personas sejas attēlu, liecinieks konstatēja, ka tā ir viena un tā pati persona – /pers. B/.

Turklāt apsūdzētā vainīgums viņam inkriminētās zādzības izdarīšanā ir pierādīts arī ar paša apsūdzētā pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām

(lietas 17.lapa), kas tika nolasītas tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu, ka dažas dienas pirms 2019.gada

13.septembra, kad apsūdzētais tika nopratināts, viņš devās uz veikalu “ELVI” /adrese/, precīzu adresi nezina. Tas bija vakarā. Iegājis veikalā, viņš no

plaukta paņēma bundžu alus un vēl vienu 0,2 litru tilpuma pudeli alkohola (nosaukumu neatceras). Šo 0,2 litru tilpuma alkohola pudeli viņš noslēpa zem

virsjakas un kopā ar alus bundžu devās pie kases, kur samaksāja par alus bundžu. Par noslēpto alkohola pudeli viņš nesamaksāja un devās ārā no

veikala. Savu vainu alkohola pudeles zādzībā no veikala “ELVI” /adrese/ 2019.gada septembrī viņš atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo. Piebilst, ka zādzības

brīdī nebija alkohola reibumā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta arī ar pirmstiesas

procesā iegūtajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem videoierakstiem no veikala “ELVI”, no kuriem redzams, ka 2019.gada 9.septembrī plkst.21.36

pie veikala tirdzniecības zālē izvietotajiem plauktiem ar alkoholu pienāk /pers. B/, kurš sākumā paiet garām plauktiem ar alkoholu vienā virzienā un tad

atpakaļ, tad apmēram minūti stāv pretī ledusskapim, kurā atrodas dzērieni bundžiņās, plkst.21.37 /pers. B/ pienāk pie veikala stūrī izvietotajiem

plauktiem ar alkoholiskajiem dzērieniem, skatās uz dzērienu pudelēm, atskatās uz veikala darbiniekiem, uzmet skatienu pie veikala griestiem izvietotajām

kamerām. Brīdī, kad veikala darbinieks, kurš pirms tam kārtoja dzērienu pudeles netālu no /pers. B/, dodas prom, /pers. B/ veic strauju kustību un ar

labo roku paņem no veikala tirdzniecības zāles stūrī izvietotā otrā plaukta no augšas dzēriena bundžu, ko pārliek kreisajā rokā, tad izdara atkārtotu

strauju kustību ar labo roku un no otrā plaukta no augšas no vietas, kas atrodas nedaudz pa kreisi no tās vietas, no kuras /pers. B/ pirms tam paņēma

dzēriena bundžu, ar labo roku paņem garenisku, neliela tilpuma pudeli dzēriena, ko steidzīgi noslēpj zem virsjakas (ieraksta laiks 21:38:04-21:38:09).

Pēc tam /pers. B/, joprojām turot rokā dzēriena bundžu, dodas pie kases, kur samaksai uzrāda alus bundžu. Nesamaksājis par iepriekš paņemto neliela

tilpuma garenisko pudeli ar alkoholisko dzērienu un nenolicis to atpakaļ plauktā, no kura paņēma, kā arī neatstājis citā vietā veikalā vai pie kases, /pers.

B/ pēc mēģinājuma norēķināties par paņemto alus bundžu paiet garām kasei un dodas uz izeju ar alkohola pudeli, kuru paslēpis zem virsjakas (lietas

3.lapa).

[3.2] Novērtējusi visus pierādījumus lietā to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka /pers. B/ vainīgums viņam inkriminētā Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīts pilnībā, izslēdzot visas saprātīgas šaubas.

Ar cietušās pārstāves /pers. J/ liecībām ir pierādīts, ka tajā plauktā, no kura /pers. B/ paņēma alkoholiskā dzēriena pudeli, atrodas liķieri. Salīdzinot

veikala uzskaites sistēmā, kur tiek fiksēts katras preces atlikums, reģistrētos datus ar faktisko alkohola pudeļu atlikumu veikalā, cietušās pārstāve

konstatēja 0,2 litru tilpuma liķiera “Vana Tallin 40%” pudeles 4,79 euro vērtībā iztrūkumu. Cietušās pārstāve pati neatpazina videoierakstā redzamo

vīrieti, kas no alkoholisko dzērienu plaukta paņēma pudeli ar alkoholisko dzērienu, bet viņa savam iesniegumam Valsts policijai pievienoja videoierakstus

no veikala tirdzniecības zālē izvietotajām kamerām. Tiesa atzīst, ka cietušās pārstāves liecības apstiprina videoieraksts no veikala “ELVI” telpām. Tiesai

nav pamata neticēt policijas darbinieka Artūra Gaidukova liecībām, ka videoierakstos redzamo vīrieti kā /pers. B/ atpazina tieši Artūrs Gaidukovs, jo viņš

ir Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors un tieši viņam ar mērķi identificēt uz atskurbtuvi

2019.gada 9.septembrī pēc plkst.23.00 nogādāto personu /pers. B/ fotoattēlu bija atsūtījuši patruļpolicijas darbinieki. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas

ļautu apšaubīt liecinieka objektivitāti, neitralitāti vai kompetenci, identificējot /pers. B/, sagatavojot ziņojumu un liecinot par apsūdzētā prettiesiskajām

darbībām. Lietas izskatīšanā nav konstatētas ziņas par faktiem, kas liecinātu par to, ka liecinieks būtu tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā

personīgu motīvu dēļ.

[3.3] Tiesai nav pamata apšaubīt nozagtās liķiera “Vana Tallin 40%” pudeles vērtību 4,79 euro, jo tāda vērtība norādīta gan SIA “CPA”

iesniegumā, gan cietušās pārstāves /pers. J/ pirmstiesas procesā sniegtajās liecībās, kad cietušās pārstāve objektīvi precīzi zināja nozagtās liķiera pudeles

cenu.

[3.4] Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. B/ savu vainu cietušajai SIA “CPA” piederošās alkoholiskā dzēriena pudeles zādzībā ir atzinis. Viņa

liecības sakrīt ar cietušās pārstāves un liecinieka liecībām. Būdams informēts par tiesībām neliecināt pret sevi, /pers. B/ pirmstiesas procesā liecināja par

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem. Tiesa nav konstatējusi liecībās tādas pretrunas vai tādus apstākļus, kas norādītu uz apsūdzētā nevainīgumu

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu ar tiešu nodomu, jo viņš apzinājās savas darbības, to kaitīgumu, turklāt ne tikai paredzēja

kaitīgās sekas, bet arī vēlējās iegūt savā īpašumā svešu mantu, tādējādi nodarot zaudējumu cietušajai.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar iepriekš izklāstītajiem un izvērtētajiem pierādījumiem, izslēdzot visas saprātīgas šaubas, ir pierādīta apsūdzētā /pers. B/

vaina viņam inkriminētā Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[4] Nosakot sodu /pers. B/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

[4.1] Apsūdzētais/pers. B/ uzskatāms par krimināli nesodītu, jo sodāmība dzēsta, vairākas reizes ir saukts pie administratīvās atbildības (lietas

14..-15.lapa), šķīries (lietas 12.lapa), apgādājamo nav (lietas 13.lapa), ir 2.grupas invalīds (lietas 24.lapa).

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu, 48.pantu nav konstatējusi apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus viņam inkriminētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Lai arī pirmstiesas procesā apsūdzētais bija norādījis, ka atzīst vainu un nožēlo izdarīto, apsūdzētā izturēšanās tiesas sēdes laikā un rupjā formā

paustā attieksme pret tiesas procesu, tajā notiekošo tiesas vērtējumā ne mazākajā mērā neliecina par to, ka apsūdzētais nožēlo izdarīto. Līdz ar to tiesa

uzskata, ka nav tiesiska pamata konstatēt kādu apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā krimināllietā iegūtās ziņas par apsūdzētā /pers. B/ personību – iepriekš administratīvi sodīts, uzskatāms par

kriminālnesodītu, šķīries, apgādājamo nav, 2.grupas invalīds; viņa attieksmi pret izdarīto Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu – pirmstiesas procesā atzina savu vainu, savukārt tiesā krimināllieta tika iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās; noziedzīgā nodarījuma smagumu

– izdarīja vienu tīšu mazāk smagu noziegumu – un raksturu – apsūdzētais izdarīja alkoholiskā dzēriena zādzību no SIA “CPA” veikala “ELVI”, nozogot

0,2 litru tilpuma pudeli liķiera “Vana Tallin 40%”, tādējādi apdraudot juridiskās personas mantiskās intereses; radīto kaitējumu – SIA “ELVI” nodarīts

mantiskais zaudējums 4,79 euro. Apsūdzētais nav atlīdzinājis cietušajai nodarīto kaitējumu.

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums atbilst likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību” 19.2pantā definētajam maznozīmīgam noziedzīgam nodarījumam. Tiesa ņem vērā cietušās pārstāves tiesas sēdē norādīto, ka ar zādzību

nodarītais mantiskais zaudējums nav tik būtisks, tomēr arī summu 4,79 euro apmērā visi veikala darbinieki nopelna, veltot tam savu laiku, veselību,

darbu. Līdz ar to cietušās pārstāve norādīja, ka viņa arī kategoriski nepiekrīt izlīgumam ar apsūdzēto. Turklāt tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izdarīja

tieši alkoholiskā dzēriena zādzību. Tiesa uzskata, ka alkoholiskā dzēriena zādzība veicināja arī /pers. B/ turpmāku antisociālu uzvedību, kas izpaudās

tādējādi, ka neilgu laiku pēc alkohola zādzības izdarīšanas viņš jau gulēja alkohola reibumā veikalam “ELVI” blakus esošās daudzdzīvokļu mājas

kāpņutelpā un, lai pārtrauktu šādu sabiedrībā pieņemtajām uzvedības un sabiedriskās kārtības normām neatbilstošu /pers. B/ uzvedību, policijas

darbinieki bija spiesti viņu nogādāt atskurbtuvē. Tiesa ņem vērā arī tiesas sēdes sākumā apsūdzētā rupjās, bravūrīgās un uz pretdarbību kriminālprocesa

norisei vērstās uzvedības rezultātā radušos priekšstatu par apsūdzētā /pers. B/ personību un atzīst, ka apsūdzētā atbrīvošana no kriminālatbildības par

viņa izdarīto noziedzīgo nodarījumu konkrētajā gadījumā var nostiprināt apsūdzētajā nesodāmības un visatļautības apziņu, kas var veicināt jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu turpmāk.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot /pers. B/ no kriminālatbildības Krimināllikuma 58.panta pirmajā daļā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam ir piemērojams sods –

īslaicīga brīvības atņemšana.

Tiesa uzskata, ka nav pamata apsūdzētajam piemērot Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas

sodu, jo šis soda veids nesasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādīto soda mērķi, īpaši aizsargāt sabiedrības drošību, sodīt vainīgo personu

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa ņem vērā, ka

apsūdzētais nav samaksājis nevienu no viņam uzliktajiem naudas sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem, kas tiesas vērtējumā norāda uz to, ka arī

naudas sodu krimināllietā apsūdzētais nemaksātu un naudas sods neatturētu apsūdzēto no jaunu prettiesisku darbību izdarīšanas. Apsūdzētais ir 2.grupas

invalīds, kas atbilstoši Krimināllikuma 40.panta otrajai daļai ir apstāklis, kas liedz tiesai noteikt apsūdzētajam sodu – piespiedu darbs, lai arī šāds soda

veids ir paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā radītā kaitējuma apmēru, kā arī to, ka netika konstatēti apsūdzētā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam piemērojamais pamatsods ir

pietuvināms minimālajam Krimināllikuma 38.panta 2.1daļā un 180.panta pirmajā daļā paredzētajam īslaicīgas brīvības atņemšanas laikam.

[4.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu /pers. B/ brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir ieskaitāms aizturēšanā

pavadītais laiks no 2019.gada 11.septembra līdz 2019.gada 13.septembrim – 2 dienas, kā arī apcietinājumā pavadītais laiks no 2020.gada 26.jūnija līdz

2020.gada 12.jūlijam (lietas 8., 21., 39.-41., 65.lapa).

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš /pers. B/ ir skaitāms no sprieduma pasludināšanas dienas – 2020.gada 13.jūlija, lai nodrošinātu visa

apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšanu izciestā brīvības atņemšanas soda laikā.

[5] No lietas materiāliem redzams, ka procesa virzītājs pirmstiesas procesā bija piemērojis /pers. B/ drošības līdzekli – nodošana policijas

uzraudzībā (lietas 22.lapa). Tā kā apsūdzētais /pers. B/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neieradās uz tiesas sēdēm, ar savu rīcību izvairoties no tiesas

un pārkāpjot piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus, tiesa iztiesāšanas laikā grozīja apsūdzētajam iepriekš piemēroto drošības līdzekli uz vairāk

ierobežojošu, proti, uz apcietinājumu (lietas 39.-41.lapa).

Lai nodrošinātu, ka apsūdzētais turpmāk neizvairīsies no piespriestā brīvības atņemšanas soda izpildes, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 272.panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – ir atstājams negrozīts, līdz piespriestā īslaicīgas

brīvības atņemšanas soda izciešanai.

[6] Cietusī SIA “CPA” ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju par liķiera “Vana Tallin 40%” zādzības rezultātā nodarīto mantisko zaudējumu

4,79 euro apmērā (lietas 4., 6.lapa) piedziņu no apsūdzētā /pers. B/.

Apsūdzētais/pers. B/ pirmstiesas procesā norādīja, ka ir gatavs atlīdzināt nodarīto kaitējumu (lietas 17.lapa).

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic – kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa nosaka

nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā kaitējuma pamatotību un apmēru.

Tiesai nav šaubu, ka alkoholiskā dzēriena zādzības rezultātā cietušajai SIA “CPA” tika nodarīts mantiskais zaudējums nozagtās alkoholiskā

dzēriena pudeles vērtībā – 4,79 euro.

Izvērtējusi cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikumu, apsūdzētā attieksmi, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta

prasībām kaitējuma kompensācijas pieteikums par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu ir pamatots, tas ir apmierināms pilnībā un no apsūdzētā /pers. B/

cietušās SIA “CPA” labā ir piedzenama kompensācija par nodarīto mantisko zaudējumu 4,79 euro.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu apsūdzētajam /pers. B/ nosakāms termiņš sprieduma daļā par kaitējuma

kompensācijas piedziņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot apsūdzētajam pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

[7] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā /pers. B/ valsts labā piedzenama

samaksa par aizstāvja Vitālija Platpira sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesā atbilstoši iesniegtajiem rēķiniem, kopsummā 180 euro apmērā

(lietas 37., 66.lapa).

Tiesa ņem vērā, ka aizstāvis Vitālijs Platpirs 2019.gada 2.decembra tiesas sēdē tika pieaicināts tā iemesla dēļ, ka apsūdzētais atkārtoti bez

attaisnojoša iemesla nebija ieradies uz tiesas sēdi un bija nepieciešams izlemt prokurores lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu. Savukārt 2020.gada

7.jūlija tiesas sēdē apsūdzētais, ignorējot tiesas sēdē noteikto kārtību, uzvedoties bravūrīgi un lietojot necenzētus vārdus, kategoriski atteicās atbildēt uz

tiesas jautājumu, vai viņam ir nepieciešams aizstāvis tiesas sēdē. Tādējādi apsūdzētais likumā noteiktajā kārtībā izvēlējās neatteikties no aizstāvja.

Savukārt 2020.gada 10.jūlijā apsūdzētais pieteica lūgumu iztiesāt krimināllietu bez viņa piedalīšanās. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešajā

daļā noteikto, ja lieta tiek skatīta bez apsūdzētā piedalīšanās, iztiesāšanas laikā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta. Tādējādi tiesa secina, ka procesuālie

izdevumi par aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdēs ir tieši saistīti ar apsūdzētā sākotnēju nevēlēšanos izpildīt viņam kā apsūdzētajam noteiktos procesuālos

pienākumus, kā arī tam sekojošu izvēli nepiedalīties krimināllietas iztiesāšanā, izmantojot savas tiesības un piesakot lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu

bez viņa klātbūtnes.

Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos apstākļus, lai atbrīvotu apsūdzēto no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko

palīdzību kriminālprocesā. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu, ka /pers. B/ ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss un

apsūdzētā mantiskais stāvoklis liedz viņam samaksāt par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību. Arī apstāklis, ka apsūdzētais uz lietas iztiesāšanas dienu

atrodas apcietinājumā, pats par sevi nav pamats, lai atbrīvotu apsūdzēto no procesuālo izdevumu samaksas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta pirmās daļas 2.punktu apsūdzētajam /pers. B/ nosakāmas 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 20 (divdesmit) dienām.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2019.gada 11.septembra līdz 2019.gada

13.septembrim – 2 (divas) dienas – un no 2020.gada 26.jūnija līdz 2020.gada 12.jūlijam.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no 2020.gada 13.jūlija.

Atstāt negrozītu /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, līdz piespriestā īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Apmierināt cietušās SIA “CPA” kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Piedzīt no /pers. B/ cietušās SIA “CPA”, reģistrācijas numurs 52403024951, labā kompensāciju par mantiskajiem zaudējumiem 4,79 euro (četri

euro un 79 centi). Noteikt termiņu sprieduma daļā par kompensācijas piedziņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

nosakot /pers. B/ pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību tiesā 180 euro (simts astoņdesmit euro).

Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2020.gada 27.jūlijs.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā,

iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.

Tiesnese S.Saleniece